Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Pirmdiena, 2019.gada 23.septembris   Vārda dienu svin: Vanda, Veneranda, Venija
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> Cēsu kultūras centrs ( CKC )

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

Cēsu kultūras centrs ( CKC )


Informācija par amatiermākslas kolektīviem

2004./2005.g. sezonā Cēsu kultūras centrā darbosies 15 radošie kolektīvi ar vairāk kā 300 dalībniekiem. Katrs var atrast savām interesēm un vecumam atbilstošu izpausmes veidu – dziedāt korī vai ansamblī, dejot tautiskās vai estrādes dejas, izteikt sevi uz teātra skatuves. Visi kolektīvi aktīvi piedalās Cēsu kultūras dzīves veidošanā, regulāri meklē sevis parādīšanas iespējas Latvijā - koncertos, festivālos un skatēs.

CĒSU TAUTAS TEĀTRIS

Kolektīvs strādā trīs vecuma grupās: jauniešu studija (no 14 gadiem), pamatsastāvs (pieaugušie jebkurā vecumā) un no 2002.gada darbojas arī vecāko aktieru Senioru studija.

CĒSU TAUTAS TEĀTRIS gadā iestudē 2 – 4 jaunas izrādes, aktīvi piedalās Latvijas teātra svētkos un festivālos, iespēju robežās arī festivālos ārpus Latvijas, veido speciālas programmas atsevišķiem pasākumiem (Dzejas dienām, gadskārtu svētkiem, Teātra dienai u.c.)

Katru gadu kolektīvs nopietni gatavojas Latvijas amatierteātru iestudējumu parādei GADA IZRĀDE, tās ietvaros 2004.gadā CĒSU TAUTAS TEĀTRIS kļuva par laureātu un spēlēja uz Dailes teātra skatuves Rīgā. Teātra jaunieši gūst labus panākumus Latvijas skatuves runas konkursos “Zvirbulis”, iekļūstot godalgoto vidū. Pēc režisoru iniciatīvas 2004.gada vasarā Cēsīs tika organizēts senioru amatierteātru festivāls ”Bet dvēseles taču ir jaunas!”

2005.gada novembrī CĒSU TEĀTRIS sagaidīs 130 gadu jubileju, kurai par godu iecerēts dažādu pasākumu cikls, arī oriģināldarba – mūzikla “MAZAIS PRINCIS” (pagaidu nosaukums) jauniestudējums.

CĒSU TAUTAS TEĀTRIS 2004./2005. gada sezonā piedāvā šādas programmas:

DZEJAS IZRĀDES

U.Auseklis „Nepamet, nepamet debesis vienas...”
E.Veidenbaums „Deg tāla uguns”

IZRĀDES:

D.Grīnvalds, I.Melgalve „Mistērija „Dievietes dzimšana””
Dziesmuspēle pēc Ā.Alunāna lugām „Kas tie tādi, kas dziedāja”
Ā.Alunāns „Pašu audzināts”
B.Jukņeviča „Pēc 40 gadiem”
B.Jukņeviča „Ne ta suns, ne ta kaudze”
B.Jukņeviča „Pavasara neprāts”

IZRĀDES ĢIMENEI UN BĒRNIEM:

J.Čepoveckis „Klauns Loreti un smaids”
M.Marlova „Ciemošanās”

SAGATAVOŠANĀ (pirmizrādes no novembra-janvārim):

E.Sniedze „Leģenda par lauru koku”
M.Zīverts „Teātris”

Iespējama arī programmu veidošana dažāda žanra un satura pasākumiem un to vadīšana. Ja vēlaties mūs redzēt pie sevis, lūgums to darīt zināmu vismaz 1-2 mēnešus iepriekš pa tālr.6450654 vai 4121537.

Ar kolektīvu strādā režisori Juris Feldmanis un Rasma Bērziņa,.

BĒRNU TEĀTRA STUDIJA

Šosezon Cēsu Kultūras centra kolektīviem pievienojies jauns - BĒRNU TEĀTRA STUDIJA. Šeit bērni no 7 - 13 gadiem var apgūt teātra spēles pamatus - caur spēli un izdomu bērni mācās daudzas nopietnas un, ne tikai teātrī, bet arī dzīvē noderīgas iemaņas – saskarsmi, prasmi koncentrēties un izteikties, iekļauties kolektīvā, nepazaudējot savu individualitāti.

BĒRNU TEĀTRA STUDIJAS dalībnieki sadarbosies ar “lielo” teātri, vajadzības gadījumā iekļaujoties tā veidotajās izrādēs, kā arī veidos savu uzvedumu.

Režisore Kadrija Mičule

Bērnu vokālais ansamblis SIENĀZĪTIS un bērnu popgrupa HEY.

“SIENĀZĪTĪ” mazie, 4-7 gadus jaunie dziedāt gribētāji apgūst pirmās skatuves iemaņas, mācās dziedāt un kustēties. Kad “sienāzīši” paaugušies un sasnieguši 8-14 gadu vecumu, viņi var dziedāt popgrupā “HEY”. Tās dalībnieki aktīvi un ar panākumiem piedalās dažādos konkursos, skatēs un festivālos, veido dažādas programmas un pēc uzaicinājuma koncertē.

2004.gada vasarā “HEY” nozīmīgākais notikums – dalība Starptautiskajā TV konkursā “Dzintara Zvaigzne”. Nākamgad kolektīvs turpinās aktīvu darbību un svinēs 10 gadu jubileju.

Abus kolektīvus vada Ina Aizgale.

Cēsu PILS koris

Jaunus dalībniekus korī uzņem no 16 gadu vecuma. Koris ar labiem panākumiem piedalās dažāda mēroga skatēs un organizē savu koncertdarbību. “PILS” kora repertuārā līdztekus Dziesmu svētku repertuāram ir arī J.S.Baha, J.Brāmsa, S.Rahmaņinova, H.Persela, I.Kalniņa un daudzu citu autoru darbi. Koris ir atvērts arī sadarbībai ar komponistiem un spēj veidot koncertprogrammas ar dažādu laikmetu un stila mūziku.

2005.gadā “PILS” koris ar koncertu atzīmēs savu 10 gadu jubileju. Šosezon plānots arī ieraksts Latvijas Radio un dalība koru konkursā Tallinā.

Kora diriģente - Marika Austruma.

Jauktais koris BEVERĪNA

Korī dziedāt gribētājus uzņem no 18 gadiem. Koris sākotnēji tika dibināts kā skolotāju koris (1966.gadā) un aizsāka skolotāju koru kustību visā Latvijā. Arī tagad kora sastāvā īpaši tiek gaidīti skolotāji.

Koris veiksmīgi piedalās koru konkursos un organizē koncertdarbību, labprāt pieņem piedāvājumus uzstāties un iesaistīties radošos projektos. Kori vadījuši tādi diriģenti kā I.Kokars, S.Kļava, M.Klišāns, iesāktās tradīcijas turpina kora diriģents Ēriks Derums.

Jauktais koris VIDZEME

Koris savā pulkā aicina dziedāt varošos, kas sasnieguši 16 gadu vecumu.

Pēdējos gados kolektīvs koncertējis festivālos Austrijā, Lietuvā, Itālijā, piedalās gan Latvijas, gan Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētkos. 2005. gada vasarā šie svētki notiks Dānijā, “VIDZEME” tiem aktīvi gatavojas.

Vēl šogad – 2004. gada novembrī kora “VIDZEME” dalībnieki ar koncertu Cēsu Kultūras centrā atskatīsies uz kora darbības 60 gadiem.

Kora diriģents – Andris Rubenis.

Jauktais koris WENDEN

Wendeniešu dzīves ceļu vienmēr ir pavadījusi nenogurstoša darba griba, entuziasms un ar mīlestību izdziedāta dziesma, kas uzmundrina garu, sasilda sirdi un pacilā dvēseli.

Koris aktīvi strādā un daudz koncertē dažādos pasākumos gan Latvijā, gan ārpus tās. Tā, pagājšvasar ir dziedāts Bledas pilsētas (Beļģijā) 1000gades svinībās, iepriekš arī 18.novembra pasākumos Latvijas Vēstniecībās Briselē un Strasbūrā. Tika svinēta arī kora “WENDEN” 15 gade.

Kora repertuārs ir plašs un daudzpusīgs – latviešu oriģināldziesmas, interesantas tautasdziesmu apdares, reliģiska satura skaņdarbi, Ziemassvētku dziesmas. Repertuāru pēc pieprasījuma var pielāgot dažāda satura pasākumiem.

Šobrīd koris gatavojas nopietnam projektam – Lāčplēša dienai veltītam koncertam Madonā, kas noritēs sadarbībā ar simfonisko orķestri.

Ir izveidots arī kora vokālais ansamblis ar savu individuālu programmu, kas koncertiem piešķir oriģinalitāti.

Kora diriģente – Marika Slotina-Brante, tālr.9249647.

Senioru koris ĀBELE

Kolektīva dalībnieku vecums neierobežots. Koris regulāri piedalās dažādos senjoru koru festivālos Latvijā. Organizē senioru koru sadraudzības koncertus un pasākumus Cēsīs. 2003.gadā, gatavojies dziesmu svētkiem, iegūts 1.pakāpes diploms novadā. Koris veiksmīgi piedalījās Dziesmu svētkos Rīgā, 2004.g. vasarā koncertbrauciens uz Itāliju. Koris labprāt pieņems uzaicinājumus piedalīties kultūras namu, tautas rīkotajos pasākumos, un piedāvā savas koncertprogrammas. Tradicionāli ir koru “Ābele”, “Mežābele”, “Baltābele” sadziedāšanās koncerti Cēsīs. Koris “ĀBELE” visnopietnāk šosezon gatavojas garīgās mūzikas festivālam Alūksnē.

Kora diriģente - Līga Priedīte

Tautas vērtes kopa DZIETI

Kolektīvs dibināts 1981.gada oktobrī, bet nosaukumu – tautas vērtes kopa ‘’DZIETI’’- izvēlējās tikai 1989.gadā. Kopš dibināšanas iestudētas daudzas programmas, balstoties uz Vidzemes novada melodijām un Voldemāra Stelberga savāktajiem materiāliem. Ierakstītas kasetes, video filma. Latviešu tautas mūzika un māksla popularizēta Latvijas Televīzijā, Radio un ārzemēs. Kolektīvs veido gadskārtu ieražu svētku programmas, šosezon nozīmīgākie notikumi – Mārtiņu diena Cēsīs kopā ar folkloras grupu no Rokišķiem un Latvijas folkloras grupām; nākamgad kolektīvam ir iecere ar latviešu folkloras programmu doties uz Norvēģiju.

Kolektīva vadītāja – Dace Balode.

Estrādes deju grupa STILS

Estrādes deju grupā dejo dažāda stila un veida dejas, sākot ar rokenrolu, moderno baletu un beidzot ar mūsdienu dejām - hip hop. Dejot var sākt dažāda vecuma bērni - no 7 gadu vecuma. Deju grupā ļoti tiek gaidītas arī dāmas no 20 gadu vecuma. Vecums dejošanai ir neierobežots. Šobrīd deju grupā dejo 42 dalībnieki. Kolektīvs veiksmīgi uzstājies dažādos festivālos ārpus Latvijas - Klaipēdā, Valgā. Tāpat arī Latvijā deju grupa ir pazīstama. Draudzējamies ar citiem kolektīviem, atbalstām piedāvājumus uzstāties dažādos pasākumos. Piedalāmies festivālos, konkursos un koncertos, jau tradicionāls kļuvis Cēsīs notiekošais netradicionālo deju festivāls “Aprīļa joks”. Nākamgad “STILS” svinēs 15 gadu jubileju.

Piedāvājumus uzstāties gaidīs vadītāja Sanita Krastiņa,

mob.t. 9720156.

Skolēnu tautisko deju kolektīvs RANDIŅŠ

Citur kolektīvs darbojies jau agrāk, bet no 2003. gada mājvieta rasta Cēsu kultūras centrā. “RANDIŅŠ” aktīvi koncertē, piedalās deju festivālos un rīko sadraudzības koncertus Cēsīs.

Nodarbības notiek vairākās vecuma grupās: 1.-2. kl., 3.-4. kl., 5.-6. kl., 7.-9. kl. Repertuārā ir dažāda rakstura latviešu tautas deju apdares, oriģināldejas, kā arī cittautu dejas. Pavisam drīz gaidāms jauniestudējums – deju uzvedums “Ronja - laupītāja meita”.

2005. gada vasarā RANDIŅŠ dosies uz starptautisko deju festivālu Samarkandā un kopā ar lietuviešu draugiem – Baltijas jūras kruīza koncertturnejā.

Kolektīva vadītāja – Sandra Jonaite

Tautas deju ansamblis RAITAIS SOLIS

Kolektīvs aicina jaunus dalībniekus, dejotājus vecumā no 16 gadiem. Deju ansamblim šis ir jubilejas gads, un 2005.gada 16.aprīlī kolektīvs atzīmēs savu 60 gadu jubileju. Jau tagad lūgums atsaukties visiem, kas dejojuši TDA “Raitais solis”, lai varētu veidot kopīgu, skaistu un vērienīgu koncerta programmu.

Kolektīvs daudz koncertē Cēsīs, Cēsu rajonā un Latvijā. Regulāri piedalās republikas nozīmes konkursos, skatēs, kur tiek iegūtas I,II,III pakāpes diplomi, un festivālos. Koncertu programmās dejo latviešu skatuvisko deju ar dažādu autoru horeogrāfijām. Tiek gatavotas arī koncertprogrammas un uzvedumi ar deju ansambļa vadītāja A.Kozaka veidotajām oriģinālhoreogrāfijām, no kurām dejas “Suseklis”, “Alus lustes”, “Pie alus galda sēdēja” dejo republikas deju kolektīvi.

TDA “Raitais solis” piedāvā savas programmas visiem organizāciju, iestāžu, uzņēmumu, firmu rīkotajiem tradicionālajiem un vietējas nozīmes pasākumiem :

  • Latviešu skatuviskā deja. Programmas garums - 40 min.
  • Deju programma “Alus lustes”. A.Kozaka hor.,tautas mūz. Danču mūzikas grupas aranžējumā. Programmas garums – 15 min.
  • Deju uzvedums “Spēlēju, dancoju”. A.Kozaka hor., grupas “Iļģi” mūz. Programmas garums – 15 min.
  • Vēsturisko deju programma no dažādiem laikmetiem.

Programmas garums – 15-20 min.

  • Sagatavošanā – Cittautu deju programma (pirmizrāde 2005.gadā).
  • Sagatavošanā – Jauns deju uzvedums (pirmizrāde 2005.g)

Deju ansambļa vadītājs ar kolektīvu regulāri piedalās ar savām jaunizveidotajām horeogrāfijām republikas Jaunrades deju konkursos, kur arī šogad piedalīsies konkursā un cīnīsies par galvenajām balvām.

Vasarā iecerēts koncertceļojums uz Spāniju, kur pēc garās sezonas dejotāji varēs baudīt lielisku atpūtu Eiropas dienvidos.

Visus, kas vēlētos dejot TDA “Raitais solis”, zvanīt ansambļa mākslinieciskajam vadītājam Andim Kozakam – mob.t. 9431592

Vidējās paaudzes deju kolektīvs SAULGRIEŽI

Kolektīvs izveidots 1988.g. septembrī.

Mērķis: saglabāt un attīstīt vienu no cilvēces senākajām mākslām – deju, pilnveidot dejotāju stāju un ritma izjūtu. Dalībnieki: jautri un atsaucīgi cilvēki ar humora izjūtu vecumā no 19-- 45 gadiem, vienmēr laipni tiek gaidīti jauni spēki.

Kolektīvs aktīvi piedalās pilsētas un rajona organizētajos pasākumos, Dziesmu svētkos, koncertē pēc uzaicinājuma, rīko sadraudzības deju koncertus Cēsīs. Kopš 1994.g. piedalās Eiropiādes festivālos, kas katru gadu notiek citā valstī, ir pabijis Dānijā, Spānijā, Itālijā, Vācijā, Šveicē, Portugālē, Sardīnijā, Beļģijā, 2005.g. dosies uz Franciju.

“SAULGRIEŽU” repertuārā ir mūsdienu horeogrāfu veidotās raksturdejas, kā arī retro stila dejas. Patlaban pieprasītākā programma ir “Ak, mēs abi divi”. Kolektīvs veido jaunu koncertprogrammu sadarbībā ar tautas vērtes kopu “Dzieti”, balstoties uz latviešu tautas tradīcijām.

Kolektīva vadītāja – Ruta Paulsone. Kolektīva prezidente – Anda Grīsle.

Senioru deju kolektīvs DZIRNAS

Kolektīvs izveidots 1960.g. septembrī Neredzīgo biedrības MRU kultūras namā. Kopš 2003.gada darbojas Cēsu kultūras centrā.

Mērķis: saglabāt latviešu dejas tradīcijas un attīstīt ķermeņa lokanumu un vingrumu, popularizēt latviešu dejas tradīcijas Latvijā un ārpus tās robežām. Dalībnieki: sirsnīgi, draudzīgi, darboties griboši cilvēki no 35-- 75 gadiem, pašlaik kolektīvā dejo 12 pāri, bet netiek atraidīts neviens dejot gribētājs.

“DZIRNAS” koncertē bieži, arī pēc uzaicinājuma viesojas pie sadraudzības kolektīviem un festivālos Latvijā, dejojot ir pabūts Lietuvā un lauku ciematu festivālā Ungārijā.

Repertuārs ir daudzveidīgs – no latviešu tautas līdz senajām balles dejām, kas katru gadu tiek papildināts ar 4 – 5 jauniestudējumiem. Nākošajā sezonā “DZIRNAS” turpinās attīstīt esošās tradīcijas – sadraudzības koncerti ar lietuviešu un igauņu deju grupām, kā arī dosies uz festivālu Čehijā vai Itālijā un piedalīsies XI senioru deju svētkos Jēkabpilī.

Kolektīvu vada Ruta Paulsone. Kolektīva prezidents Valdemārs Žaimunds.

Informāciju sagatavoja

Kultūras centra speciāliste amatiermākslas darbā Kadrija Mičule,

tālr.4122537

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv