Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Pirmdiena, 2019.gada 23.septembris   Vārda dienu svin: Vanda, Veneranda, Venija
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> 6. Dabas apstākļi

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

6. Dabas apstākļi


Dabas apstākļi

Ģeogrāfiskais novietojums

Cēsis atrodas Vidzemes Centrālās augstienes ziemeļrietumu nogāzē, kur augstiene saskaras ar Gaujas senleju. Tieši šajā abu fiziski - ģeogrāfisko rajonu kontakta joslā senlejas krastos veidojas savdabīgas un interesantas dabas ainavas, tāpēc Cēsu apkārtne ir viena no Latvijas skaistākajām vietām ar ļoti lielu nozīmi iedzīvotāju atpūtā un veselības aizsardzībā.

Pilsētas lielākā daļa atrodas Vidzemes Centrālās augstienes nogāzē uz viegli viļņota morēnas līdzenuma. Austrumdaļā tā virsma paceļas līdz 130m virs jūras līmeņa, rietumos un ziemeļrietumu virzienā uz Gaujas senlejas pusi pazeminās līdz 98-105m virs jūras līmeņa. Nogāzes rietumdaļu saposmo daudzo senlejas sāngravu augšgali. Ieleju un gravu dziļie iegrauzumi pamatiežos atsedz pazemes ūdeņu horizontus, kas baro avotus, strautus, upītes. Ielejās ir laba augsne un bagāta augu valsts. Gravās daudz smilšakmens atsegumu, krauju un alu, kas radušies pazemes, virszemes ūdeņu un cilvēka darbības rezultātā. Šo faktoru darbības rezultātā alas un kraujas iet arī bojā, kā tas noticis ar Cēsu lielāko un garāko alu – Vinteralu.

Pilsētas ziemeļrietumu daļā senlejas malā ar priežu mežu apaugusi smilšakmens grants kēmu pauguraine. Austrumu virzienā tā pāriet kultūrainavā.

Cēsu rajona teritorijā Gauja plūst pa ledāju kušanas ūdeņu veidotu devona smilšakmenī iegrauztu senleju. Zemes virsa ielejas dibenā ir tikai ap 30m virs jūras līmeņa, ielejas nogāzes augšējā malā – pamatkrastā – sasniedz ap 70m virs jūras līmeņa. Ielejā ir vairākas terases, nogāzēs daudz mazāku graviņu.

Gaujas gultne ir līkumaina, to veido irdenas smilts un grants sanesas, kas lielā daudzumā pārvietojas līdzi straumei. Tāpēc Gaujas dziļums ir ļoti nevienmērīgs un laika gaitā ātri mainās. Upē daudz sēkļu un dzelmju, ir arī atvari. Gultnei abās pusēs ir paliene ar vecupēm. Gultnes dibenā un krastos bieži vien izplūst pazemes ūdeņi, kas vasarā rada lielu ūdens temperatūras nevienmērību un kopumā stipri pazemina ūdens temperatūru. Gaujā no visām Latvijas upēm ir viszemākā ūdens temperatūra. Dažās vietās virs spēcīgiem avotiem smilts nogulumi ir ļoti irdeni, tur veidojas t.s. grimstošās smiltis. Krasti bieži vien ir ļoti krauji, viegli izskalojami, nobrūkoši. Minēto apstākļu dēļ Gaujā peldēties ieteicams tikai labi zināmās vietās.

Upe aizsalst decembra beigās. Vislielākais ūdens caurplūdums un augstākie līmeņi ir pavasara sniega kušanas laikā. Otrs līmeņu maksimums vērojams pēc rudens lietiem.

Pie Raiskuma tilta visaugstākais ūdens līmenis novērots 1931.gada 28.aprīlī – 28,01 metri.

Institūta “Melioprojekts” aprēķini rāda, ka maksimālie līmeņi var atkārtoties:

    • 28,15 m virs līmeņa reizi 100 gados,
    • 26,95 m virs līmeņa reizi 10 gados.

Pat pie visaugstākajiem aprēķinātajiem līmeņiem plūdi Cēsu pilsētas apbūvētajai teritorijai nekādus zaudējumus radīt nevar, taču īpaši jāatzīmē tas, ka pilsētas dzeramā ūdens ņemšanas vieta Cēsīs, Upes ielā 21 atrodas palu apdraudētajā zonā, tāpēc te izbūvēts aizsargdambis, kurš jāpagarina pa teritorijas perimetru.

Interesants dabas apstāklis ir Gaujas senlejas iestiepšanās caur daudzām gravu un upīšu sistēmām līdz pat pilsētas centram, kas veido pilsētas reljefu savdabīgu.

 

Klimats

Latvijas klimatu kopumā nosaka tās ģeogrāfiskais stāvoklis Baltijas jūras tuvumā, kur valdošās ir gaisa masas no Atlantijas okeāna.

Cēsu pilsēta atrodas mitrā, kontinentālā, mēreni vēsā Latvijas klimatiskajā rajonā. Gada vidējā gaisa temperatūra ir +5.1grādi pēc Celsija, gada visaukstākais mēnesis ir janvāris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru –6.2 grādi pēc Celsija, vissiltākais ir jūlijs ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +16.7 grādi pēc Celsija. Valdošie dienvidu, dienvidrietumu vēji, lielākais vēja ātrums ir novembrī -janvārī (3-8m/s), mazākais jūlijā -augustā (2-5m/s), maksimālās brāzmas sasniedzot oktobrī, novembrī (34m/s).

Valdošās mitrās jūras gaisa masas nodrošina lielu nokrišņu daudzumu. Nokrišņi iespējami vidēji katru otro dienu. Vidējais gada nokrišņu daudzums ir 691mm. Visvairāk nokrišņu ir jūnijā - septembrī (77-96mm), tad tie nereti ir intensīvi, gāzienveidīgi, ar pērkona negaisu, absolūti maksimālais mēneša nokrišņu daudzums – 224mm (1928.gada jūnijā). Vismazāk nokrišņu ir februārī - martā (24-29mm), ziemā nokrišņi ir ilgstošāki, mazāk intensīvi.

Ievērojamais nokrišņu daudzums un mērenās temperatūras visu gadu rada paaugstinātu gaisa mitrumu un mākoņainību. Faktiskais saules spīdēšanas ilgums vidēji gadā nepārsniedz 40% no iespējamā.

Pastāvīga sniega sega parasti izveidojas decembra otrajā dekādē. Vidējais sniega segas biezums ziemā ir 8-10 cm, brīžiem sasniedzot 64 cm. Sniega sega parasti izzūd marta pēdēja dekādē.

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv