Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Svētdiena, 2014.gada 21.septembris   Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2014

P O T C P S S
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi


Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi

Cēsis un tuvākā apkārtne no tektoniskā viedokļa ietilpst Austrumeiropas platformas Baltijas sineklīzes austrumu daļas perifērijā, kurā kristāliskais pamatklintājs ieguļ 700-800 m dziļumā no zemes virsas (Cēsīs 800m dziļumā). Virs tā seko apakšējā un vidējā paleozoja nogulumiežu komplekss, ko virspusē noslēdz vidus- un augšdevona karbonātiskie un terigēnie ieži. Tādejādi teritorijas konkrētās ģeoloģiskās uzbūves īpatnības nosaka galvenokārt augšdevona iežu raksturs, sastāva un saguluma apstākļu specifika, kā arī kvartāra nogulumu sega. Augšdevona iežus, kas seko tieši zem kvartāra vecuma nogulumiem, mēdz dēvēt arī par pamatiežiem.

Šajā gadījumā pamatiežu augšējo slāņkopu veido augšdevona Pļaviņu svītas (D3 pl) karbonātieži, galvenokārt dolomīti ar dolomītmerģeļu un mālu starpkārtām, bet svītas apakšējā daļā ir arī plāni smilšakmeņu un aleirolītu starpslāņi. Uz dolomītu slāņu kontaktiem dažkārt sastopamas plānas miltveida masas kārtiņas, t.s. “dolomītu milti”-faktiski dolomītu dēdēšanas produkts. Pļaviņu svītas ieži, īpaši augšējā daļā, ir stipri plaisaini, dažkārt dobumaini un kavernozi, kas labi redzams tagad pamestā “Lauciņu” karjera sienās. Dolomītu slāņu dobumos, lielākajās kavernās un reizēm arī plaisās sastopami stiklaini spīdoši, dažādas nokrāsas sekundāri minerāla kalcīta kristāli vai to saaugumi. Vietām caurrakumos un būvbedrēs, kur sasniegti pamatieži, redzami dolomītu slāņu izliekumi, krokojumi vai arī atsevišķi atrauti dolomītu gabali, t.i. glaciotektoniskās slāņu deformācijas, kas radušās ledāju svara un spiediena ietekmē leduslaikmetā. Kopumā tomēr Pļaviņu svītas dolomītu virsa ir līdzena, atrodas ievērojamā augstumā (92-105 m vjl), kas, kā jau iepriekš tika minēts, lielā mērā nosaka visa Cēsu plato virsas raksturu un hipsometrisko stāvokli. Dolomītu izplatības ziemeļu robeža iezīmē arī Cēsu plato nogāzes šķautni.

Zem Pļaviņu svītas karbonātiežiem seko augšdevona Amatas svītas (D3 am) terigēnie ieži, galvenokārt smilšakmeņi (reizēm arī smiltis) ar aleirolītu un mālu starpkārtām, kas dažkārt mēdz būt diezgan biezas (pārsniedz 5 m). Zemkvartāra virsā Amatas svītas ieži sastopami šaurā joslā Cēsu plato nogāzē, vietām sengravu augšdaļās Gaujas senielejas tuvumā. Amatas svītas virsa zem kvartāra nogulumiem atrodas galvenokārt 80-95m augstumā vjl., bet atsevišķās vietās, kur dolomīti ir noārdīti, arī uz 100m atzīmes. Svītas augšējā daļā visraksturīgākie ieži ir gaišas krāsas, smalkgraudaini, irdeni vizloti smilšakmeņi, kurus šķeļ tektoniskās plaisas. Tieši Amatas svītas smilšakmeņos izveidojusies tagad daļēji aizbrukusī Vinterala, arī Svētavota ala. Šīs svītas dabiski atsegumi sastopami Vinteru strauta nogāzēs un Riekstu kalna piekājē.

Ģeoloģiskajā šķērsgriezumā zem Amatas svītas atrodas nākošais terigēno iežu komplekss – augšdevona Gaujas svītas (D3 gj) smilšakmeņi, māli un aleirolīti. Gaujas svītas iežu virsa zem kvartāra nogulumiem sastopama ap 80m augstumā vjl, bet senajā iegrauzumā Gaujas senielejā pazeminās līdz absolūtā augstuma atzīmei –15 m. Dominējošie šīs svītas ieži Cēsu apkārtnē ir smilšakmeņi un māli. Smilšakmeņi, atšķirībā no Amatas svītas iežiem, ir nedaudz rupjgraudaināki, sārti dzeltenīgi un sarkanīgi, izteikti slīpslāņoti, bieži plaisaini. Tie atsedzas Gaujas senielejas nogāžu lejas daļā, kā arī daudzu sengravu nogāzēs. Izteiksmīgi smilšakmeņu atsegumi 300 m garumā veido Cīrulīšu klintis, mazāka izmēra smilšakmeņu siena redzama Zvanu klintīs, Vinteru strauta lejtecē un arī citās vietās. Gaujas svītas māli Cēsīs veido pazīstamo Mūrlejas iegulu, kas jau ilgāku laiku netiek izmantota. No praktiskā viedokļa šie māli būtu derīgi drenu cauruļu un ķieģeļu, arī keramikas izstrādājumu ražošanai.

No pamatiežiem kā nerūdu derīgie izrakteņi minami ne tikai Gaujas svītas māli, bet arī Pļaviņu svītas dolomīti. Tomēr arī to ieguve “Lauciņu” karjerā ir pārtraukta.

Iepriekš raksturotos devona sistēmas pamatiežus, kuri veido subkvartāro jeb zemkvartāra virsu, praktiski vienlaidus segas veidā klāj kvartāra nogulumi. To biezums ir visai mainīgs – no dažiem decimetriem līdz 40 m, kas konstatēti senajā iegrauzumā Gaujas senielejā. Tomēr lielākajā daļā pilsētas un tuvākās apkārtnes teritorijā kvartāra nogulumu biezums parasti nepārsniedz 2 – 5m.

Kvartāra nogulumi ir visai atšķirīgi gan pēc izcelsmes un sastāva, gan arī pēc izplatības. Vislielākā nozīme kvartāra segas uzbūvē ir nogulumiem, kas veidojušies pleistocēnā (leduslaikmetā), īpaši pēdējā (Baltijas vai Latvijas) apledojuma ledāja un tā kušanas ūdeņu darbības rezultātā, tie sastopami gandrīz visur. Tādējādi ievērojot ģenētisko (izcelsmes) principu, visus Cēsīs un tuvākajā apkārtnē sastopamos kvartāra nogulumus var klasificēt sekojoši:

    1. Ledāja (glacigēnie) nogulumi, kas veidojušies pēdējā (Baltijas) apledojuma laikā – (g III bl vai gl III bl);
    2. Pēdējā apledojuma ledāja kušanas ūdeņu baseinu (limnoglaciālie, lieto arī terminu glaciolimniskie) nogulumi – (lg III bl);
    3. Pēdējā apledojuma ledāja tekošo kušanas ūdeņu straumju (fluvioglaciālie, dēvē arī par glacifluviālajiem) nogulumi – (f III bl, arī fgl III bl);
    4. Vecākie aluviālie (upju) nogulumi, kas veidojušies ledus laikmeta beigu posmā – (a III bl, arī al III bl);
    5. Pēcleduslaikmeta (holocēna) aluviālie (upju) nogulumi (a IV, arī al IV);
    6. Pēcleduslaikmeta ( holocēna) deluviālie (nogāžu) nogulumi (d IV);
    7. Pēcleduslaikmeta (holocēna) gravu un to iznesu konu nogulumi (p IV);
    8. Pēcleduslaikmeta purvu nogulumi (b IV);
    9. Pēcleduslaikmeta hemogēnie ( ķīmiskas izcelsmes) nogulumi – (ch IV);
    10. Patreizējie tehnogēnie (faktiski cilvēka materiālās kultūras produkts) nogulumi (t IV).

Ledāja tiešā darbībā izveidojušos nogulumus (g III bl - šajā gadījumā pēdējā apledojuma laikā radītos), apzīmē termins morēna. Dabā šie nogulumi sastopami kā sarkanīgi vai rūsgani brūni smilšmāli vai mālsmilts ar grants, oļu un laukakmeņu piejaukumu, parasti 10-30% robežās (Šie nogulumi labi redzami pamestā ''Lauciņu'' karjera sienu augšmalā virs dolomītiem). Smilšmālu vai mālsmilts slāņkopās dažkārt sastopamas smilts un grants, reizēm arī mālu vai aleirīta materiāla lēcveida ieslēgumi un starpslāņi. Dažkārt morēnā mēdz būt arī devona vecuma iežu blāķi vai lielāki gabali (atrauteņi), piemēram, dolomītu izplatības ziemeļu robežas tuvumā morēnā vērojams palielināts dolomīta atlūzu daudzums. Kopumā ņemot, Cēsīs un tuvākajā apkārtnē morēna virs pamatiežiem sastopama gandrīz visur, tās biezums parasti nav lielāks par 2-5 m, lai gan atsevišķos gadījumos var pārsniegt 10m. Morēna ir visplašāk sastopamais kvartāra nogulumu ģenētiskais tips.

Limnoglaciālie nogulumi (lg III bl) kā māli, putekļaini aleirīti un putekļaina smilts, parasti pārsedz morēnu. Plāna (0,5-2m) šo nogulumu kārta nelielās platībās sastopama Cēsu plato teritorijā, kā arī vietām šī plato nogāzes ietvaros. Reizēm šī ģenētiskā tipa nogulumi starpslāņu veidā piedalās atsevišķu pauguru uzbūvē Piegaujas paugurainē. Lielākais limnoglaciālo nogulumu biezums konstatēts senajā iegrauzumā Gaujas senielejā.

Fluvioglaciālie nogulumi (f III bl) visbiežāk ir sastopami kā dažādas graudainības pakāpes smiltis vai grants, reizēm ar oļu, vai tieši pretēji - putekļaina materiāla piejaukumu. Šī ģenētiskā tipa nogulumi visplašāk sastopami Piegaujas paugurainē, kur veido ievērojamu daļu kēmu, vai piedalās arī citas izcelsmes pauguru uzbūvē. Fluvioglaciālas cilmes smilts un grants materiāls lēcveida ieslēgumu un starpslāņu formā reizēm atrodams morēnā.

Cēsu plato teritorijā un arī plato nogāzes joslā fluvioglaciālie nogulumi vietām plānā (parasti 0,5 – 2 m, reizēm nedaudz vairāk) slānī sedz morēnu. Tomēr arī šajās vietās platības, kuras galvenokārt klāj smilšaini nogulumi, ir nelielas.

Senākie aluviālie nogulumi (a III bl vai al III bl) sastopami Gaujas senielejā un raksturīgi vecākajām (V, IV, III, II) virspalu terasēm. Šos nogulumus galvenokārt veido dažādas graudainības pakāpes smiltis, dažkārt ar grants un oļu materiāla piejaukumu. Trešās (III) virspalu terases palu alūvija slāņkopās sastopamas arī aleirīta starpkārtas. Vecāko aluviālo nogulumu biezums cokola tipa terasēs nav liels, parasti 1 – 4m, izņemot akumulatīvo trešo (III) terasi, kuras alūvija biezums sasniedz 10-12m.

Pēcleduslaikmeta (holocēna) aluviālie nogulumi (aIV vai al IV) saistīti ar pirmo (I) virspalu terasi, palieni un patreizējo Gaujas gultni. Šiem nogulumiem raksturīga izteikta diferenciācija palu, gultnes un vecupju alūvija fācijās. Kopējā holocēna aluviālā kompleksa griezumā dominē palu un gultnes alūvija fācijas. Gan palienes, gan arī pirmās (I) terases augšējo daļu veido palu fācijai raksturīgie smalkas un putekļainas smilts nogulumi (vietām ar mālsmilts starpkārtām), bet dziļāk esošo gultnes alūviju parasti pārstāv vidēji- vai rupjgraudaina smilts, bieži ar grants un arī sīku oļu piejaukumu. Vecupju alūvijs savukārt ir līdzīgs ezeru nogulumiem, to veido organisko materiālu saturoši smilšmāli, mālsmilts, bieži arī kūdra un sapropelis, sastop dūņainas smilts starpkārtas. Tomēr visa jaunākā alūvija griezumā vecupju fācijas nogulumiem būtiska nozīme ir tikai atsevišķos gadījumos. Kopējais pēcleduslaikmeta aluviālo nogulumu biezums sasniedz 10-12 m.

Deluviālie (nogāžu) nogulumi (dIV) sastopami visās Gaujas senielejas, sengravu un arī Cēsu plato nogāžu daļās. Šie nogulumi pārklāj gan pamatiežus, gan arī glacigēnos un retāk arī fluvioglaciālos veidojumus. Deluviālie nogulumi parasti ir smiltis, visbiežāk dažādgraudainas, vietām ar mālsmilts starpkārtām. Kopējais biezums neliels – no dažiem decimetriem līdz 2 m, lielākie biezumi parasti vērojami nogāžu lejas daļās.

Gaujas senielejas nogāžu stāvākajos posmos, kur sastopami arī šauri pašu vecāko terasu (IV, V) fragmenti, „Inženierģeoloģisko apstākļu kartē” (pieejama tika Cēsu pilsētas domē) parādīts nesadalīts aluviālo-deluviālo nogulumu (ad III-IV) komplekss. Tam raksturīgas dažādgraudainas smiltis un mālsmilts, biezums nepārsniedz 5m.

Proluviālie (gravu un to iznesu konu) nogulumi (p IV) galvenokārt saistīti ar sengravām un to iznesu koniem. Pēc sastāva šie nogulumi ir visai daudzveidīgi – no smiltīm līdz grants–oļu materiālam, vislielākais to biezums, kas pārsniedz 3-5m, sastopams iznesu konos. Šie nogulumi lauka apstākļos neesot apsekoti, nedz arī parādīti kartēs.

Pēcleduslaikmeta purvu nogulumi (b IV) sastopami tikai atsevišķās vietās reljefa pazeminājumos Cēsu plato dienvidu daļā, starppauguru ieplakās Piegaujas paugurainē un jaunākajās, nesen aizaugušajās Gaujas vecupēs. Kūdras biezums visos gadījumos parasti neliels - no 0,5 – 1 m līdz 2-3 m.

Pēcleduslaikmeta hemogēnie (ķīmiskas izcelsmes) nogulumi (ch IV) veidojušies karbonātisko pazemes ūdeņu (avotu) izplūdes vietās Cēsu plato nogāzē. Kalcija hidrogen- karbonāts avotu ūdeņos nokļūst tiem šķīdinot dolomītus tajā laikā, kad pazemes ūdeņi plūst caur plaisainajiem iežiem. Nonākot virszemē un saskaroties ar gaisu tas pārveidojas parastajā kalcija karbonātā – minerālā kalcītā (Ca CO3). Karbonātu materiāls uzkrājas tuvāk nogāzes piekājei un veido saldūdens kaļķiežu iegulas, kuru biezums šajā gadījumā nepārsniedz 0,5 – 3 m.

Lielākā saldūdens kaļķiežu iegula «Dukuru birze» atrodas apmēram kilometru ziemeļos no stacijas. Pēc ģeologa J. Sleiņa 1953.g. datiem šīs iegulas teritorijā izdalīti četri rūpnieciskas nozīmes iecirkņi ar kopējo platību 3,75 ha. Augstvērtīgo irdeno kaļķiežu materiāla krājumi aprēķināti ap 17600 m3 (pēc toreiz pastāvošās krājumu novērtēšanas kategorijas C1). Sīkas, neizpētītas saldūdens kaļķiežu iegulas zināmas arī Raiņa un Baložu ielas rajonā.

Visjaunākie – tehnogēnie nogulumi (t IV) plaši sastopami Cēsu centrālajā, vēsturiski visvecākajā daļā. To uzkrāšanās sākums datējams ar 13.-to gadsimtu un process turpinās arī patreiz. Tehnogēnos nogulumus šajā teritorijā veido pārraktās un sabērtās gruntis – smiltis, grants, šķembas ar celtniecības atkritumu (visbiežāk ķieģeļu gabali un drumslas, laukakmeņi un lieli oļi, kaļķu javas gabali, dolomīta šķembas), pelnu un organiskā materiāla (tajā skaitā koksnes gabali un fragmenti) piejaukumu, to biezums mainās no dažiem decimetriem līdz 4,5 m.

Ar tehnogēnajiem dažāda sastāva nogulumiem aizpildīts izstrādātais, kādreiz 10 m dziļais dolomītu karjērs rietumos no stacijas, kā arī daži mazāki pamestie karjēri un citas izcelsmes bedres. Citos kartē parādītajos tehnogēno nogulumu izplatības iecirkņos (gar Celtnieku ielu, dzīvojamajā masīvā Sarkanarmijas ielā (tagad Valmieras ielā), tos pārstāv sabērumu gruntis (izdedži, smiltis, grants).

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv