Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Sestdiena, 2019.gada 21.septembris   Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme


Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme

Mūsdienu eksogēnos ģeoloģiskos procesus Cēsīs un tuvākajā apkārtnē ietekmē virkne dabisko faktoru - klimatiskie un hidroģeoloģiskie apstākļi, reljefa un ģeoloģiskās uzbūves īpatnības.

Vislielākā intensitāte raksturīga virszemes un pazemes ūdeņu darbībai, kas izsauc izskalošanu un upju krastu noārdīšanu, spēj izraisīt lineāro eroziju, plaknisko noskalošanu, noslīdeņu veidošanos, sufoziju un zemju pārpurvošanos.

Norisinoties sāniskajai (vienlaikus reizēm arī dziļuma) erozijai, Gauja noārda krastus meandru cilpu virsotnēs. Īpaši intensīvi tas izpaužas plūdu un palu laikā. Noārdītais materiāls daļēji uzkrājas pretējā krasta piegultnes sērēs, kā arī kopā ar tranzītā pārvietoto drupu materiālu, gultnē veido akumulatīvos šķēršņus starp iedzelmēm.

Lineārā erozija nogāzēs norisinās maz intensīvi. Atsevišķās vietās pavasaru palu un intensīvu lietusgāžu laikā, kad tiek novadīts liels virszemes ūdeņu apjoms, sengravu augšgalos reizēm atjaunojas dziļuma erozija. Tomēr nospiedošais vairums gravu atrodas aprimšanas stādijā, to tālāka attīstība ir izbeigusies un tās pamatoti dēvējamas par sengravām.

Stāvākajās nogāzēs, īpaši tajās to daļās, kas nav apaugušas, vai arī ir daļēji zaudējušas velēnas kārtu, notiek plakniskā noskalošana, bet vietām (vecā moto trase, dažu gravu augšgali) vērojamas svaigas izskalojuma vadziņas, kas var iezīmēt atjaunotas lineārās erozijas sākuma stādiju.

Reljefa pazeminājumos, kuros visa gada gaitā vērojama pastiprināta samitrināšanās, vērojama pārpurvošanās. Šis process vietām izpaužas Gaujas palienē un pirmajā (I) virspalu terasē, dažviet beznoteces starppauguru ieplakās (Piegaujas paugurainē), ievērojami retāk lēzenās ieplakās Cēsu plato dienvidu daļā

Pazemes ūdeņiem plūstot pa porām un plaisām smilšakmeņos, norisinās mehāniska sīkāko ieža daļiņu izskalošana, t.i. norisinās process, ko dēvē par sufoziju. Rezultātā iežos pamazām rodas dobumi un tukšumi, kuriem savienojoties izveidojas alas un grotes, reizēm arī nišas. Cēsīs lielākais sufozijas veidojums ir Vinterala, kas izveidojusies plaisainajos Amatas svītas smilšakmeņos un garumā sasniedza 40m. Diemžēl patreiz Vinteralas ieejas daļa ir aizgruvusi un nav zināms, cik dziļi aizgruvums sniedzas. Sufozijas alu, tajā skaitā arī Vinteralas, ieejas daļu aizgruvumus izraisa sala dēdēšana plaisainajos un irdenajos smilšakmeņos.

Mazāka izmēra sufozijas formas sastopamas arī citur, piemēram, Svētavota ala un Līgavu ala pie Cīrulīšiem, sīkās alveida iedobes un nelielas grotes Gaujas svītas smilšakmeņos vairākās vietās senielejas nogāžu lejas daļās. Cēsu apkārtnei tomēr nav raksturīgas tādas sufozijas izpausmes formas, kā kritenes vai iegruvuma bedres, kādas sastopamas pie Braslas ielejas Straupes apkārtnē.

Saimnieciskajā darbībā, izjaucot nogāžu dabisko stabilitāti (koku un krūmāju izciršana, augsnes velēnas daļas iznīcināšana u.c.), rodas priekšnoteikumi, lai veidotos noslīdeņi. Piemēram, 1987. gadā, izmainot grunšu dabīgos saguluma apstākļus nogāzes piekājē, nogāzes augšdaļā iezīmējās noslīdenis toreizējās jaunbūves teritorijā Festivāla ielas rajonā. Veicot pētījumus lauka apstākļos tajā pašā gadā, neliels svaigs noslīdenis konstatēts Vinteru strauta ielejas kreisā krasta nogāzē austrumos no Egļu ielas.

Potenciāli Cēsu apkārtnē eksistē apstākļi arī karsta procesu norisei, kurus izraisa pazemes ūdeņu šķīdinošā iedarbība karbonātiežos, šajā gadījumā Pļaviņu svītas dolomītos. To, ka šis process notiek, apstiprina saldūdens kaļķiežu veidošanās Cēsu plato nogāzē, tomēr tā intensitāte ir nepietiekoša, lai izveidotos izteiksmīgas karsta alas un pazemes telpas, kuru velvēm iegrūstot zemes virspusē parādītos kritenes - noslēgtas, stāvu nogāžu bedres un ieplakas. Aktīvu karsta izpausmi Cēsīs un tuvākajā apkārtnē ierobežo pietiekoši biezā (vismaz 2-3 m) mālaino ledāja nogulumu (morēnas) slāņkopa, kas pārklāj dolomītus, tādējādi neļaujot nokrišņu un sniega kušanas ūdeņiem tieši un strauji infiltrēties dolomītos. Ja šīs ekranizējošās slāņkopas nebūtu, zemes virspuse būtu ieplaku un bedru izrobota, tāda, kādu to var redzēt pavisam netālu – Kazupītes ielejai (Bušu ielejai) ziemeļu pusē piegulošajā joslā – posmā no dzelzceļa uzbēruma līdz Sikspārņu alai.

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv