Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Sestdiena, 2019.gada 21.septembris   Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas


Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas

Vietējās nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (VNĪADT) ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā pašvaldības aizsardzībā saskaņā ar kompetentu pašvaldības pārvaldes institūciju lēmumu un tiek izveidotas, aizsargātas un apsaimniekotas nolūkā:

    • aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību;
    • nodrošināt zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību;
    • saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas

Cēsu pilsētas vēsturiskā attīstība un tās telpiskā struktūra cieši saistīta ar dabas apstākļiem: ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem apstākļiem, bioloģiskajiem resursiem (virszemes ūdens resursiem, dendroloģiskajiem stādījumiem, augsnes eroziju veidojošiem faktoriem), klimatiskajiem apstākļiem.

Daļa no pilsētas teritorijas (1,8 km2 ) iekļaujas Gaujas Nacionālā parka Gaujas dabas lieguma zonā, kurā ir noteikti teritorijas izmantošanas ierobežojumi, ievērojot sekojošus likumdošanas normatīvus: GNP likums(16.12.1999), Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (LR MK Noteikumi Nr. 352, 07.08.2001.) un “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (LR MK Noteikumi Nr. 415 / 22.07.2003). Teritorijai raksturīgs izteiksmīgs reljefs, daudzveidīgs augu sastāvs, krāšņas ainavas.

Pilsētas plānojumā viens no teritorijas izmantošanas mērķiem, kurā saimnieciskā darbība un apbūve nav galvenais izmantošanas veids, ir dabas pamatne. Dabas pamatnes teritorijas ietver apstādījumus, pļavas, mežus, ūdenstilpes un ūdens teces, dabiskas ūdensmalas, ielu un ceļu malas bez speciāli izveidotiem apstādījumiem.

Dabas pamatnes struktūras sastāvdaļas:

    • Pilsētas teritorijā vēsturiski ir izveidojušies parki, skvēri un priekšdārzi, kas kalpo atpūtai un ainavas daudzveidības saglabāšanai pilsētā :
    • Pils parks ar pils dārzu,
    • Maija parks,
    • Ruckas parks,
    • Kalnmuižas parks,
    • Vienības laukums ar skvēru,
    • Avotu ielejas parks;
    • Četru vēju dārzs, bij. Izstāžu ielas skvērs;
      • Pilsētas meži ir izvietojušies Gaujas senielejas teritorijā, pilsētas R un ZR daļā. Pārsvarā raksturīgas mālsmilts, māla un palienes augsnes. Cēsu pilsētā mežos satopami sekojoši mežu augšanas tipi – damaksnis - 71%, lāns -10% un slapjais damaksnis – 6%, arī purvājs un niedrājs. Kopumā mežu zemes klāj 530 ha no Cēsu pilsētas platības, kur valdošā koku suga - priede aizņem 64%, baltalksnis- 22 %, egle 7% .
      • Pļavas - ja pļavas netiek īpaši uzturētas - ganītas vai pļautas, tās pamazām aizaug ar kokiem vai krūmiem. Pilsētas biotopu sarakstā ir iekļautas īpaši vērtīgas un saudzējamas pļavas- sausas pļavas ar lielo laimiņu, parkveida pļavas, atmatu pļavas ar kailo pļavlauzīti, to ierobežotās izplatības un savdabīgā vizuālā izskata dēļ. Pļavas jāapsaimnieko, tās regulāri pļaujot un neļaujot aizaugt ar krūmiem.
      • Ūdens teces un ūdenstilpes ar krastu aizsargjoslu. Pilsētas teritoriju saposmo Gaujas senielejas un tās pieteču sistēma (Vinterupītes, Pirtsupītes un Siļķupītes). Ūdensteču krastu nogāzes ar lapu koku, retāk skuju koku mežiem ir mežaudžu atslēgas biotops, ar stabilu mikroklimatu, kas ir vairāku sugu iemīļota dzīves vide.

Pilsētas teritorijas plānojumā kā dabas pamatnes neapbūvējamās teritorijas ir atzīmēti parki, skvēri, meži, gravu nogāžu meži, palieņu pļavas, Gaujas un mazo pieteku aizsargjoslas, purvs.

 

Pilsētas ainaviskā telpa

Pilsētas vēsturiskā attīstība un ainaviskā telpa ir cieši saistīta ar dabas apstākļiem un kultūrvēsturisko mantojumu: ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem faktoriem (reljefu, iežiem), ūdens tecēm un ūdenstilpēm, dabas resursiem un klimatiskajiem faktoriem, vecpilsētas arhitektonisko veidolu.

Pēc Cēsu rajona ainavu inventarizācijas un vērtējuma datiem, kas iegūti 2001. gadā, Cēsu pilsētas ainava tiek raksturota kā nacionālas nozīmes augstvērtīga ainava. Gaujas senielejas ainavu telpu raksturu nosaka upes senleja ar stāvām vai terasētām senlejas nogāzēm, kas apaugušas ar priežu, priežu- egļu, vietām platlapju mežaudzēm. Senielejas palienē daudz vecupju. Dabas ainavas vizuālo vērtību palielina smilšakmens un māla nogulumu atsegumi, smilšu sēres, mežu ceļi, gravām saposmotas sen ielejas nogāzes un veco koku audzes. Ainavai savdabīgumu piešķir apbūves elementi, kuri saglabājusies no 19. gs. beigām, 20.gs. sākuma, kad Cēsu pievārtē bija plaši atpazīstama kūrortzona.

Vecpilsētas ainava ir labi uztverama gan no ārējiem, gan iekšējiem skatu punktiem. Ārējie skatu punkti ļauj uztvert un analizēt pilsētas centra panorāmas , veidot siluetu, noteikt ainavas un vēsturiskā centra vietu pilsētas telpiskajā kompozīcijā. . Iekšējie skatu punkti ļauj analizēt jau esošo apbūvi, tās attīstību dažādos laika posmos, tās savstarpējo mijiedarbību pilsētbūvnieciskās vides struktūrā un kompozīcijā, tās faktūras ietekmi uz iekšējo ainavu kvalitāti.

Cēsu pilsētas panorāmas un vēsturiskā centra ainaviskās uztveres priekšnosacījumi ir izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis un vēsturiski izveidojušais ielu tīkls: pilsētas vēsturiskais centrs un tā dominantes –ordeņa pilsdrupas, jaunā pils un Jāņa baznīca atrodas uz paugura, kuru no visām pusēm ietver ieplaka. radiālais ielu un ceļu tīkls sekmē labu vēsturiskā centra uztveri no dažādiem attālumiem.

Ainaviski augstvērtīgākie skati paveras no ZR, R un DR puses: no R dominē Pils parka, Jaunās pils un Ordeņa pilsdrupu veidotā ainava. Ainavu papildina fonā redzamā Jāņa baznīcas torņa smaile, koku stādījumi, izteiktais reljefs, ūdenstilpes un dažādu laika posmu arhitektūra. No D puses dominē arhitektūra, kas reljefa izmaiņu dēļ uztverama dažādos līmeņos.

Vecpilsētas ainavu raksturo vēsturiskā centra arhitektūras īpatnības. Ainaviskajai telpai raksturīgas šauras, apaļiem laukakmeņiem bruģētas ielas. Raksturīga vienstāva apbūve, kura veido vienotu kompozīciju ar mūra žogiem un vārtiem, kas mijas ar apstādījumu puduriem. Galvenā vertikālā dominante ir Sv. Jāņa baznīca, kas kalpo kā orientējošs punkts Cēsu pilsētā. Cieša saistība ir arī ar Cēsu viduslaiku mūra pils kompleksu.

Lielākai daļai vecpilsētas ēku ir daudzfunkcionāls izmantošanas veids, agrākās vienģimeņu mājas ir pārtapušas par daudzdzīvokļu ēkām un ir izbūvētas jaunas palīgtelpas- šķūnīši, garāžas, saimniecības ēkas, kas samazina apstādījumiem paredzēto platību pagalmos. Rezultātā pagalmi tiek haotiski pieblīvēti un netiek kopta iekš kvartālu telpa.

Ainavu degradējošie faktori:

  • atsevišķu objektu nesakārtotība;
  • vecpilsētas telpiski –kompozicionālās struktūras pārtraukumi;
  • mežu piesārņojums ar atkritumiem;
  • pļavu un Gaujas virspalu terašu aizaugšana ar krūmāju.

 

Vietējās nozīmes īpaši aizsargājamās teritorijas

Lai uzlabotu rekreācijas iespējas pilsētā, saglabātu bioloģiskās vērtības un nākotnē attīstītu tūrisma iespējas un piesaistītu investīcijas, ir plānots (Cēsu pilsētas attīstības programma 2004-2011) pievērst pastiprinātu uzmanību dabas pamatnes teritorijām un ainavām, piešķirot vairākiem objektiem vietējās nozīmes īpaši aizsargājamo teritoriju un objektu statusu (skatīt shēmu „Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un dabas pieminekļi”). Objektu apsaimniekošanai ir spēkā Cēsu pilsētas 2002. gada saistošie noteikumi Nr.3. ”Par Cēsu pilsētas vides aizsardzību, teritoriju labiekārtošanu un apstādījumu kopšanu” (ar 2004.gada 23.decembra papildinājumiem Nr.12, protokola Nr. 27, §16).

Īpašas nozīmes aizsargājamas dabas teritorijās un objektos Cēsu pilsētā (skatīt „Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un dabas pieminekļi”) paredzēts :

    • “Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturisko parku” veidot pilsētas rietumu daļas teritorijā, kas piekļaujas Gaujas Nacionālā parka lieguma zonai, iekļaujot Vinterupītes un Pirtsupītes aizsargzonas, Pipariņu un Gaujaslīču mežu masīvus. Vietējās nozīmes īpaši aizsargājamā teritorija tiek izveidota ar mērķi, lai aizsargātu bioloģiskās daudzveidības un ainaviskās vērtības, tā dabas un kultūras pieminekļus, attīstītu Cēsu pilsētas rekreācijas zonas iedzīvotāju atpūtai, veselības stiprināšanai un tūrismam.

Teritorijai raksturīgs:

      • dažādās pakāpēs pārveidotas ainavas, t.sk. Gaujas upes senielejas ainavas, mežu ainavas, vēsturiskās kultūrainavas;
      • vērtīgi biotopi (nogāžu un gravu meži, sausas pļavas, parkveida pļavas, vecupes, dendroloģiskie objekti, bezmugurkaulinieki, mugurkaulinieki, augi);
      • ģeoloģiski un ģeomorfoloģiski objekti (alas, avoti, gravas, klintis, smilšakmens atsegumi);
      • kultūrvēsturiski un dabas objekti (Floridas apkaime, Gludaskalns, Murleja, Cīrulīšu apkaime u.c.);
      • atrašanās daudzveidīgā, kultūrvēsturiski bagātā rajonā ar augstu izziņas un rekreācijas potenciālu.

Cēsu pilsētas biotopu inventarizācijas rezultāti (pētījums veikts 2004.gada vasarā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadībā) uzrāda, ka Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka teritorijā kopumā konstatēta 1 posmtārpu, 1 vēžveidīgo, 14 gliemju un 18 kukaiņu sugas, kuras ir retas vai aizsargājamas; konstatētas 7 aizsargājamas sikspārņu sugas un 77 putnu sugas, no kurām 10 ir aizsargājamas; konstatētas 7 ziedaugu, 1 staipekņu, 18 sūnu un 8 ķērpju sugas, kuras visas ir retas un aizsargājamas sugas. Šo sugu populācijas DKP teritorijā ir jāsaglabā un jāaizsargā saskaņā ar valsts uzņemtajām starptautiskajām saistībām starptautiskajās konvencijās (piemēram, Bernes Konvencija 1979, Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEC).

Apsekotajā teritorijā konstatēta arī virkne aizsargājamu un vērtīgu biotopu, kuri ir aizsargājami saskaņā ar LR MK noteikumiem Nr. 421. „Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”, kas izdoti saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4. panta 2. punktu, un 1992. gada 21. maija direktīva „Par dabīgo biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību” I. pielikumā iekļautie biotopi, ieskaitot teritorijas, kuru struktūra un bioloģiskā vērtība tuva uzstādītajām prasībām. Latvijā īpaši aizsargājami ir 3 biotopi, ar ES direktīvu aizsargājami 7 biotopi, kā arī konstatēti vēl 3 vērtīgi biotopu veidi Cēsu DKP teritorijā.

Pētījumu rezultātā var secināt, ka Cēsu dabas un kultūrvēsturiskā parka (turpmāk tekstā DKP) teritorijā nozīmīgākās un aizsargājamiem biotopiem un aizsargājamām un retām sugām bagātākās teritorijas ir:

    1. apvidus Gaujas labajā krastā no Lenčupītes līdz Gaujas ielai;
    2. Benču atteka un citas vecupes pie atpūtas bāzes Pipariņi un bērnu nama Gaujaslīči;
    3. apvidus pie Cīrulīšu strauta, Cīrulīšu klintīm, Dzidravota;
    4. apvidus pie Vinterupītes, Vintergravas un Pirtsupītes;
    5. Cēsu Pils parks un Pilsdrupas.
    • Vietējas nozīmes īpašas aizsardzības dabas teritorijas (turpmāk tekstā VNĪADT) statuss tiek piešķirts Ruckas parkam un Kalnmuižas parkam, lai saglabātu tajā esošos vērtīgos lielos un vecos koku stādījumus, kuriem ir estētisku vērtība un dzīves vieta daudzām dzīvnieku un augu sugām.
    • Pirtsupītes ainavu apgabals kā vietējās nozīmes aizsargājamā teritorija, noteikts, lai saglabātu un izkoptu vērtīgu ainavu skatu punktu no Zvirbuļu ielas un Raiņa ielas krustojuma pāri Pirtsupītei uz Vecpilsētu.
    • Avotu ielejas parku starp Festivāla un Valmieras ielu paredzēts izveidot kā pastaigu un atpūtas parku ar mazās arhitektūras formām un vērtīgiem stādījumiem no botāniskajiem dārziem un stādu audzētavām. Īpaša nozīme tiks pievērsta daudzajām avotu iztecēm nogāzēs un dīķu bioloģiskajai un rekreācijas kvalitātei.
    • Dubinskas dīķi tiek iekļauti aizsargājamo teritoriju sarakstā, lai veicinātu teritorijas attīstību rekreācijai un veicinātu dīķu bioloģisko resursu aizsardzību.
    • Ģeomorfoloģiskie objekti:
      1. Spoguļklintis;
      2. Dzidravots;
      3. Ķeizarkrēsls;
      4. Zvanu klintis;
      5. Gaujas ala (starp Gauju un Peldu ielu);
      6. Sarkanās klintis pie Gaujas uz Peldu ielas;
      7. Gaujas avots (Peldu ielā);
      8. Svētavots;
      9. Vinterala;
      10. Avots Avotu ielā;
      11. Rūcamais avots;
      12. Kalnmuižas avots;
      13. Raiņa ielas avots.
    • Koku alejas un stādījumi šādās pilsētas ielās un ielu posmos: īpaši kopjamās alejas: Atpūtas iela, Gaujas iela (starp Lauku un Pētera ielām), Valmieras iela, Lapsu iela (starp Leona Paegles un Piebalgas ielām), Niniera iela (no Valmieras līdz Aldara ielai), Priekuļu (starp Eduarda Veidenbauma un Palmu ielām), Cīrulīšu iela (starp Gaujas un Pētera ielām), Ata Kronvalda iela (no Piebalgas līdz Vilku ielai), Vienības laukums, Uzvaras bulvāris (no Vienības laukuma līdz Dzintara ielai), Kaļķu iela (no Lapsu līdz Kaļķu ), Leona Paegles iela (no Piebalgas līdz Meža ielai), alejas uz Bērzaines kapiem, Parka iela (Ruckas parka iekšējā aleja), Kovārņu iela, Zīļu iela, Koku ielas ozolu aleja;
    • Rekonstruējamās: Raunas iela, Piebalgas iela(no Lapsu ielas līdz pilsētas robežai) Niniera iela (no Aldara līdz Festivāla ielai), Lenču iela (posmi starp Lielās Skolas un Festivālu ielām, starp Amatas un Oktobra ielām, Meža kapu rajonā), Bērzaines iela (no Gaujas ielas līdz Cēsu sanatorijas internātskolai) Rīgas iela (no Vaļņu līdz Kungu ielām un no Miera līdz pilsētas robežai), Rūdolfa Blaumaņa bulvāris, Puķu iela, Eduarda Veidenbauma iela (no Jāņa Poruka līdz Lilijas ielām).

Vietējās nozīmes īpaši aizsargājamie koki (skatīt „Dižkoku un aleju shēmu”)

N.p.k Suga latviešu valodā Suga latīniskais nosaukums Apkārtmērs/diametrs/

augstums

Adrese
1 Parastais ozols Quercus robur 473/151/22 Ruckas parks
2 Parastais ozols Quercus robur 373/118/20 Jāņa Poruka 30
3 ozols Quercus robur 373/119/20 Jāņa Poruka 30
4 Parastais osis Fraxinus excelsior 236/75/26 Bērzaines iela 34
5 Parastā zirgkastaņa Aesculus hippocast 163/52/20 Bērzaines iela 34
6 Parastā liepa Tilia cordata 273/87/24 Bērzaines iela 34
7 Parastā egle Picea abies 206/66/27 Bērzaines iela 29
8 Vienādzvīņu Baltegle Abies phanerolepis 132/42/22 Atpūtas iela 7
9 Vienādzvīņu Baltegle Abies phanerolepis Gaujas iela 56 –

2 koki

10 Alegānu, dzeltenais bērzs Betula alleghaniensis 38/7 Gaujas iela 56
11 Japānas ceriņš Syringa reticulata 12/7 Gaujas iela 5
12 Eiropas lapegle Larix decidua 128/41 Puķu iela 14
13 Eiropas lapegle Larix decidua 160/51 Puķu iela 15
14 Rietumu tūja Thuja occidentalis 100/32 Puķu iela 6
15 parastais pīlādzis Sorbus aucuparia 266/85/22 Puķu iela 12
16 Āra bērzs Betula pendula 126/40 Lenču iela 19
17 Vienādzvīņu Baltegle Abies phanerolepis 78/25/16 Lenču iela 20
18 Vienādzvīņu Baltegle Abies phanerolepis 96/31/16 un 76/24/16 Lenču iela 21
19 Parastais osis Fraxinus excelsior 392/125/18 Briežu iela 33
20 Menzīsa duglasija Pseudotsuga menzie 264/84/22 Rūpniecības iela 30
21 Parastā Kļava Acer platanoides 252/80 Rūpniecības iela 30
22 Ozols Quercus robur 346/110 Rūpniecības iela 30
23 Ozols Quercus robur 268/82 +258/82 Rūpniecības iela 30
24 Ozols Quercus robur 200/108 + 252/80 Rūpniecības iela 30
25 Ozols Quercus robur 258/82 Rūpniecības iela 30
26 Parastā kļava Acer platanoides 276/88 Rūpniecības iela 30
27 Ozols Quercus robur Lielā Katrīnas iela 16
28 Āra bērzs Betula pendula 188/60/18 Gaujas iela 15
29 Petrovskas papele Populus petrowskyana 208/66/18 Gaujas iela 15
30 Parastā liepa Tilia cordata 200/64 Birzes iela 1
31 Sudrabvītols Salix alba 'Sericea' 22+34+40 Ezera iela 6
32 Saldais ķirsis Cerasus avium 106/34 Ezera iela 26
33 Parastā priede Pinus sylvestris 204/65/20 Gaujas iela 88
34 Parastā vīksna Ulmus laevis 252/80/18 Krasta iela 14
35 Parastā priede Pinus sylvestris 196/62/20 Krasta iela 14
36 Parastā liepa Tilia cordata 134/106 Vaives iela 27A
37 Sudrabvītols Salix alba 'Sericea' 150/18+126/48+40 /18 Piebalgas iela 93 (pie pilsētas robežas)
38 Parastā kļava Acer platanoides 144/46/18 Saules iela 22
39 Parastā zirgkastaņa Aesculus hippocast 230/73/16 Piebalgas iela 44
40 Sudrabvītols Salix alba 'Sericea' 520/166/18 Lapsu ielā 15
41 Āra bērzs Betula pendula 214 / 68/18 Vaives iela 12
42 Berlīnes papele Populus berolinensis 378/120 Vanagu iela 1
43 Parastā egle Picea abies 208/66/27 Bērzaine iela 29
44 Ozols Quercus robur 373/119/27 Bērzaine iela 29
45 Parastā zirgkastaņa Aesculus hippocast 164/52/20 Bērzaine iela 29
46 Paratais osis Fraxinus excelsior 236/75/26 Bērzaine iela 29
47 Parastā liepa Tilia cordata 274/87/24 Bērzaine iela 29
48 Piramidālie ozoli 2. gab. Quercus robur sp. 120/ Ziemeļu iela 16
49 Vienādzvīņu Baltegle Abies phanerolepis 180/ Vaives iela 5

Vietējās nozīmes īpaši aizsargājamā objekta statusa piešķiršanas mērķis ir saglabāt dabas vērtības, īpašu uzmanību pievēršot dabas aizsardzības plānu izstrādei un to realizācijai, līgumiem ar īpašniekiem par aizsardzības režīma nodrošināšanu objektiem.

Dabas pamatnes teritoriju attīstībai teritorijas plānojums paredz:

  • veikt detalizētus biotopu pētījumus Cēsu Pils parkā, jo šajā teritorijā vecie platlapu koki ir potenciāls biotops vairākām Latvijā un starptautiski aizsargājamajām vaboļu, ķērpju un sūnu sugām;
  • veikt papildus biotopu pētījumus Cēsu pilsētas teritorijā ar nolūku precizēt 2004. gada pētījumu datus -putnu ligzdošanas vietas, ķērpju atradnes, sikspārņu ziemošanas vietas;
  • veikt pilsētas ainavu inventarizāciju un kartēšanu;
  • veikt nozīmīgāko skatu punktu atjaunošanu un izkopšanu, panorāmas atklāšanu;
  • attīstīt nepārtrauktu zaļo zonu tīklojumu cauri pilsētai, lai nodrošinātu migrējošo sugu optimālu dzīves vidi un labvēlīgu mikroklimatu pilsētā;
  • attīstīt tūrisma un mācību taku veidošanu pilsētas robežās, veikt plašāku sabiedrības informācijas darbu par teritorijā esošajām bioloģiskajām vērtībām un to nozīmi Latvijas un Eiropas mērogā, izvietojot stendus, informācijas lapas;
  • veicināt esošo parku un skvēru rekonstrukciju, pēc iespējas saglabājot pilsētas parkos un kapos vecos dobumainos kokus, kas ir putnu un sikspārņu barošanās un ligzdošanas vide;
  • jaunu rekreācijas vietu veidošanu, lai organizētu tūristu skaita pieplūdumu;
  • veidot kūrortzonu pilsētas rietumu daļā Gaujas ielejas apkārtnē ar reglamentētu apbūves blīvumu;
  • bez iepriekšējas izpētes un saskaņošanas nepieļaut Gaujas krastu slapjo lapu koku un jaukto koku mežu izciršanu, selektīvo ciršanu vai tīrīšanu, kas būtiski ietekmē šo mežu hidroloģiskā režīma izmaiņas.

Lai novērstu pilsētas ainavas degradāciju un apstādījumu stāvokļa pasliktināšanos pilsētā:

  • jāveic apstādījumu funkcionāla sakārtošana vai atjaunošana, kā arī regulāra kopšana;
  • jāveic esošo apstādījumu pakāpeniska atjaunošana un rekonstrukcija;
  • jāveic 17.-19. gs. dzīvojamās apbūves restaurācija un perimetrālās apbūves atjaunošanu vietās, kur tā ir bojāta;
  • jāatjauno zudušās iekšējo skatu punktu uztveres saiknes, veicot pilsētbūvnieciskās struktūras reģenerācijas pasākumus (pēc Cēsu pilsētas vēsturiskā centra reģenerācijas projekta, 1988);
  • jāveic ēku remonta un restaurācijas pasākumi, kā arī teritorijas labiekārtošanas pasākumi, lai novēstu vecpilsētas telpiski – kompozicionālo struktūru graujošos faktorus;
  • jāorganizē zemes lietošanas mērķu maiņa rūpniecisko teritoriju zonām tiešā vecpilsētas tuvumā vai tās aizsargjoslā un jāorganizē šo teritoriju vizuālā sakopšana.
 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv