Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Otrdiena, 2019.gada 23.jūlijs   Vārda dienu svin: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Jūlijs 2019

P O T C P S S
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> 8.2. Antropogēno slodžu analīze

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

8.2. Antropogēno slodžu analīze


Antropogēno slodžu analīze

Antropogēnā slodze ir cilvēka tiešās vai netiešās darbības ietekme gan uz dabu kopumā, gan arī uz atsevišķiem tās elementiem.

Cēsu pilsētas vides stāvoklis ir stabils, vizuāli novērojamas negatīvas pārmaiņas antropogēnā piesārņojuma ietekmē vidē nav konstatētas. Pilsētā nav lielu ražošanas uzņēmumu, pilsētas attīstība tiek balstīta uz mazo un vidējo uzņēmējdarbības attīstību un tūrisma attīstību. Pilsētā notiek pakāpeniska atsevišķu pilsētas teritoriju aizsardzības režīmu nostiprināšana, potenciāli piesārņotu teritoriju apzināšana un reģistrācija.

Svarīgākie antropogēnā piesārņojuma avoti Cēsīs ir dzelzceļš, pieaugošā autotransporta kustība, siltumapgādes uzņēmumu izmeši, ražošanas objektu energoavoti, degvielas uzpildes stacijas un degvielas bāze, decentralizēta notekūdens izplūde dabas objektos, kā arī nelegālās atkritumu novietnes. Šo objektu izvietojums ietekmē pilsētas vides piesārņojuma fonu. Taču pagaidām izmešu apjomi nav tik lieli, lai būtu mērķtiecīgi ieguldīt ievērojamus līdzekļus monitoringam.

 Erozijai pakļautās teritorijas Cēsu pilsētā

Eksogēnie ģeoloģiskie procesi – pārpurvošanās, gravu veidošanās, pauguru nogāžu noskalošanās, upju sānu un dziļuma erozijas procesi ir novērojami Cēsu pilsētā, galvenokārt šie procesi saistīti ar Gaujas un tās pieteku Siļķupītes, Pirtsupītes un Glūdas ieleju nogāzēm, kā arī ar upju ielejām piegulošajām teritorijām.

Pārpurvošanās ir bieži sastopama parādība. Šī procesa iemesls ir lietus ūdens noteču sistēmas nepareiza funkcionēšana. Pārpurvošanās novēršanai nepieciešama virszemes ūdeņu noteces inventarizācija un apsaimniekošanas sistēmas izveide.

Gravu veidošanās- gan Gaujas, gan tās pieteku ieleju nogāzes un tām piegulošās teritorijas saposmo biezs gravu tīkls. Jaunu gravu veidošanās nav novērojama, taču turpinās esošo gravu erozija, nepareizas apsaimniekošanas dēļ. Lai novērstu gravu eroziju, krūmu tīrīšana nogāzēs jāveic uzmanīgi un pakāpeniski, nedrīkst pieļaut jebkādas aktivitātes nogāzēs perpendikulāri tām.

Gaujas sānu un dziļuma erozija. Gaujas upē erozijas procesi vērojami Gaujas upes meandrēšanas dēļ. Visredzamāk pēdējo gadu laikā erozija vērojama lejteces posmā aiz Raiskuma tilta, kā arī pie bijušās glābšanas stacijas.

Galvenās vidi apdraudošās tendences, kas nākotnē var padziļināt slodzi :

  • lietus ūdens sistēmu nepietiekama apsaimniekošana ;
  • savlaicīgi nekonstatēti un nenovērsti piesārņojuma avoti;
  • vienreiz lietojamā iepakojuma, īpaši plastmasas, stikla atkritumu pieaugums;
  • iespējamais rūpnieciskās ražošanas izmešu un atkritumu pieaugums, ņemot vērā tendenci attīstīties ražošanai;
  • esošās transporta sistēmas „status quo” (nemainīga saglabāšana), kā rezultātā palielinās gan trokšņu, gan gaisa piesārņojuma slodze pilsētas centrālajai daļai.

Teritorijas plānojums paredz:

  • transporta intensitātes rezultātā radušos antropogēnā piesārņojuma mazināšanu vecpilsētas rajonā un dzīvojamo māju rajonos, izstrādājot efektīvu transporta kustības shēmu;
  • tūrismam nozīmīgu teritoriju pasargāšanu no piesārņojuma, izvirzot īpaši aizsargājamu dabas un kultūrvēsturiska mantojuma aizsardzības teritoriju statusu, un izstrādājot apsaimniekošanas plānus;
  • labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādes sistēmās un ražošanas procesos;
  • ražošanas teritoriju izvietošanu pilsētas apvedceļa tuvumā un koncentrēšanu ārpus dzīvojamo māju rajoniem;
  • potenciāli piesārņotu teritoriju izpēti un sanāciju, kā arī bijušo piesārņoto teritoriju attīstības un izmantošanas iespējas.

Paaugstinātas bīstamības vai riska objekti, kuru izvietojums var palielināt citu objektu bīstamību vai tieši apdraudēt apkārtnes iedzīvotājus vai vidi ir atzīmēti „Paaugstinātas bīstamības vai riska objektu shēmā” .

Objektu vai zonu iezīmēšanas mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju mantisko vērtību un vides saglabāšanu ugunsnelaimju, katastrofu un dabas stihiju gadījumos.

Nacionālas nozīmes paaugstināta rūpniecisko avāriju riska objekts ir stratēģiskās nozīmes dzelzceļa līnija Rīga - Lugaži, kas šķērso Cēsu pilsētu.

Transportējot naftas produktus ar autotransportu, pa dzelzceļu, kā arī ekspluatējot degvielas uzpildes stacijas ir iespējami piesārņojuma riska draudi. Rūpniecisko avāriju izraisa vai var izraisīt nekontrolēts ķīmisks vai tehnoloģisks process, nekontrolētas darbības un citi nevēlami notikumi.

Iepriekšminēto objektu apsaimniekošana un izmantošana jāveic saskaņā ar 2001.g. 01.07. likumu “Par piesārņojumu” un 2001. gada 19. jūnija MK noteikumiem Nr.259 “Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi”.

Šo objektu aizsargjoslas tiek noteiktas saskaņā ar “Aizsargjoslu likumu” un ir aprakstītas sadaļā “Aizsargjoslas”.

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv