Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Sestdiena, 2019.gada 21.septembris   Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> 9.1. Ūdens saimniecība

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

9.1. Ūdens saimniecība


Ūdens saimniecība

Vispārīga informācija

Cēsu pilsētas teritorija ir 19.3 km2 , pilsētā ir ļoti atšķirīga topogrāfija, kas svārstās robežās no relatīviem līdzenumiem augstākajā apgabalā uz austrumiem no centra (augstums pārsniedz +120 mAD) līdz stāvam kritumam centrālajā daļā virzienā uz Gaujas upes terasēm un upes līdzenumiem (kas tipiski ir no +25 līdz +26 mAD). Pilsētas teritoriju šķērso vairāki dziļi upju un ūdens teču kanāli, kas ieplūst Gaujā.

Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus Cēsis nodrošina Cēsu pilsētas SIA “Vinda”. Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pašlaik apkalpo apmēram attiecīgi 89% un 82% no pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Ūdensapgāde

Pilsētā ir divas neatkarīgas ūdensapgādes sistēmas - viena apkalpo Cēsu pilsētas lielāko daļu, bet otra, kas ir neliela apakšsistēma, apkalpo Cīrulīšu rajonu, kas atrodas uz DR no pilsētas galvenās daļas. Abās sistēmās ūdens tiek ņemts no pazemes ūdeņiem.

Ūdeni pilsētas vajadzībām iegūst no četrām lieljaudas artēziskām akām, kuru kopējais debets ir 417m3/h. Artēziskās akās ir paaugstināts dzelzs saturs, tas ir robežās no 0.62 līdz 2.33mg/l. No akām ar dziļurbuma sūkņiem ūdens tiek padots uz pilsētas ūdens attīrīšanas iekārtām. No aku lauka ar dziļurbuma sūkņiem, kuriem katram jauda ir 100m3/h un celšanas augstums 80m, neattīrīts ūdens tiek padots uz ūdens attīrīšanas iekārtām, pa diviem paralēliem (250 mm, 300 mm) cauruļvadiem. Artēziskos sūkņus darbina automātiskā režīmā atkarībā no ūdens līmeņa tīrā ūdens baseinos attīrīšanas iekārtās. Zemes līmeņa starpības starp aku lauku un attīrīšanas iekārtām ir ~ 40m.

Modernas ūdens attīrīšanas iekārtas atklātas 2001.gada jūnijā. Tās atrodas uz ZR no pilsētas centra. Iekārtas ir ar jaudu 10 200 m3/d un ūdens pēc attīrīšanas atbilst visām ES un VVO prasībām un kritērijiem un ūdens kvalitāte tiek regulāri kontrolēta. Attīrīšanas iekārtas ir arī tīrā ūdens baseini ar kopējo tilpumu 2000 m3 un sūkņu staciju, kurā ir trīs sūkņi, katrs ar nominālo ražību 350m3/h un celšanas augstumu 90 m. Kopējās projekta izmaksas 1.7 miljoni eiro. Uz pilsētu vidēji diennaktī tiek padots 3200m3 tīrā ūdens.

Ūdens sadales tīkls pilsētā darbojas kā divas spiediena zonas (pazīstamas kā I un II pacēlums). Zemes līmeņi I pacēlumā ir robežās no 60 m līdz 105 m absolūtās augstuma atzīmēs. Ūdens patēriņš šajā rajonā ir apmēram 65% no kopējā patēriņa pilsētā. Ūdens tiek padots uz I pacēluma sadales tīkliem no sūkņu stacijas ūdens attīrīšanas iekārtās. Sūkņi strādā automātiskā režīmā pēc ūdens līmeņa I pacēluma ūdens tornī.

Zemes līmeņi II pacēlumā ir robežās no 110 līdz 130 m absolūtās augstuma atzīmēs. II pacēluma pazemes ūdens rezervuāros (ietilpība 2000m3) ūdens ieplūst no I pacēluma sadales tīkla. Tālāk caur II pacēluma sūkņu staciju ūdens tiek padots II pacēluma patērētājiem. Sūkņi strādā automātiskā režīmā pēc spiediena ūdensvada tīklā.

Lai apmierinātu patēriņa svārstības ūdensvada apgādes sistēmā, abās zonās ir ūdenstorņi (tilpums katram 500 m3), kuros ir veikts rezervuāru kapitālais remonts.

Ūdensvada tīkla kopgarums (skatīt „Ūdensvada tīklu shēmu”) ir apmēram 72 km (diametrs 25mm līdz 300mm). Lielākā daļa cauruļu ir no ķeta un tērauda, jaunākās caurules ir no plastmasas. Ūdensvada cauruļvadi ir iebūvēti laika posmā no 1949. gada līdz 1987. gadam. Atsevišķās ielās cauruļvadu tehniskais stāvoklis ir ļoti slikts, bet lai precīzāk noteikt cauruļvadu stāvokli un tīklu noslogotību ir veikta korodivitātes izpēte un ūdensvada tīkla modelēšana. Pamatojoties uz šīs izpētes datiem ir uzsākts projekts ISPA finansējuma ietvaros, kurā ir ietverta ūdensvada tīklu rekonstrukciju un strupceļu likvidēšana ūdensvadā.

Cīrulīšu ūdensapgādes sistēma ir neatkarīga no centrālās sistēmas. Tajā ūdens tiek ņemts no divām artēziskām akām un iesūknēts sadales tīklā neattīrīts. Sūkņi darbojās automātiskā režīmā pēc kontaktmanometra sūknētavās.

Iedzīvotāji, kuru mājokļi nav pieslēgti centralizētās ūdensapgādes sistēmai, galvenokārt izmanto privātās akas. Šīs akas parasti ir seklas un ūdens tajās ieplūst no augšējiem kvartāra un pēc ledāju perioda slāņiem. Ūdenim no šīm akām ir augsts nitrātu saturs un tas ir ļoti neaizsargāts pret mikrobioloģisko piesārņojumu.

Galvenās problēmas ūdensapgādes sistēmā :

  1. Lieli ūdens zudumi ~40%. Ir uzsākta projekta realizācija ūdens zudumu samazināšanai, kura ietvaros ūdensvada tīkls ir sadalīts mazos rajonos un katram rajonam tiek uzstādīts plūsmas mērītājs. Šis projekts aptver tikai II pacēluma zonu, bet ir paredzēta iespēja projektu paplašināt visas pilsētas ūdensapgādes sistēmas robežās.
  2. I pacēluma zonā ir rajoni, kuros spiediens ūdensvadā pārsniedz 6atm, šajās zonās jāveic pasākumi spiediena samazināšanai.
  3. ES prasības nosaka, ka 2011. gadā 95% iedzīvotāju jānodrošina ar ūdensapgādi no pilsētas ūdensvada tīkla, Cēsīs 2003. gadā tas bija 89%.
  4. Ūdensvada tīklā ir samērā liels avāriju skaits. Kopš ūdens padeve uz pilsētu tiek vadīta automātiskā režīmā, avāriju skaits ir samazinājies, tomēr tas vēl arvien ir liels – vidēji viena avārija nedēļā, tāpēc svarīgi ir veikt esošo tīklu rekonstrukcijas darbus, vadoties pēc uzkrātajiem datiem par avārijām, pēc datiem no ūdensvada modeļa programmas un pēc korodivitātes izpētes datiem.
  5. Tā kā gan artēziskām akām, gan arī ūdens attīrīšanas iekārtām ir neizmantotas jaudas, tad ir iespēja pievienot tuvāk Cēsīm esošās apdzīvotās vietas Cēsu pilsētas ūdensapgādes sistēmai.

Veicamie plānotie darbi ūdensapgādes sistēmas uzlabošanā: (skatīt „Ūdensvada tīklu shēmu”)

I. Laika posmā no 2004.gada – 2007.gadam:

  1. Samazināt ūdens zudumus līdz 25%, realizējot uzsākto projektu noplūžu noteikšanā un to turpinot arī I pacēluma zonā; samazināt spiedienu zonās, kur spiediens ūdensvadā pārsniedz 6 atm.
  2. Realizēt projektu ISPA finansējuma ietvaros “Ūdensapgādes pakalpojumu attīstība Austrumlatvijas upju baseinos un Rēzeknes pilsētā”. Šī projekta ietvaros Cēsis ir paredzēts :
    • Ūdensvada tīklu rekonstrukcija 1100 pašreizējie metri (turpmāk tekstā t.m.) (Lenču ielā –250 t.m., Gaujas ielā – 350 t.m., Festivāla ielā 500 t.m.)
    • Ūdensvada tīklu sacilpošana, kas sevī ietver arī daļēji jaunu tīklu būvniecību. Kopējais garums 2710 t.m. (Vāveres ielā 180 t.m., Briežu ielā 190t.m., Lauku ielā – 700 t.m., Raunas ielā 40 t.m., Aldara ielā 250 t.m., Ceriņu ielā-50 t.m., Annas ielā – 400 t.m., Līgatnes ielā – 900 t.m.)
    • Cīrulīšu lokālo ūdensapgādes sistēmu pievienot pilsētas ūdensapgādes tīkliem ( ūdensvada būvniecība Cīrulīšu ielā 600 t.m. un ūdens sūknētava ar virszemes baseinu 2x 100m3)
  3. Investīciju meklēšana un piesaiste turpmākajiem projektiem.

II. Laika posmā no 2008. gada līdz 2016. gadam:

  1. Samazināt ūdens zudumus tīklā līdz 18%.
  2. Samazināt avāriju skaitu līdz vienai avārijai mēnesī.
  3. Izbūvēt ielu tīklus 12 730 t.m kopgarumā :

3.1 Līgatnes – Lauku – Pētera ielu rajons:

    • Lauku iela 150 t.m.
    • Upeņu iela 180 t.m.
    • Jāzepa iela 400 t.m
    • Zemeņu iela 150 t.m.
    • Līgatnes iela 350 t.m.
    • Pētera iela 200 t.m.
    • Kārļu iela 100 t.m.

Kopā – 1530 t.m.

3.2 Jurģu – Pētera – Ata Kronvalda (Kalnmuižas) – dzelzceļš – Vārnu –Mednieku ielu rajons:

    • Jurģu iela 800 t.m.
    • Pētera iela 1000 t.m.
    • Ata Kronvalda iela 1600 t.m.
    • Rīgas iela 1000 t.m.
    • Krūmiņa iela 700 t.m.
    • Ērgļu iela 300 t.m.

Kopā – 5200 t.m.

3.3 Vaives – Jāņa Poruka – Puķu – Dārza – Cēsu robeža

    • Jāņa Poruka iela 1500 t.m.
    • Puķu iela 550 t.m.
    • Lilijas iela 500 t.m.
    • Magoņu iela 450 t.m.
    • Putnu iela 350 t.m.
    • Vanagu iela 100 t.m.
    • Ābolu iela 450 t.m.

Kopā – 3900 t.m.

3.4. Atsevišķas ielas :

    • Rūdolfa Blaumaņa bulvāris 700 t.m
    • Ausekļa iela 300 t.m.
    • Edvarta Treimaņa-Zvārguļa 500 t.m.
    • Ata Kronvalda 200 t.m.
    • Lāču iela 400 t.m.

Kopā – 2100 t.m.

Ūdens ņemšanas vietu attīstība ugunsdzēsības dienestu vajadzībām

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu nodaļa ir iesniegusi informāciju par hidrantiem Cēsu pilsētā – skatīt „Ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietu shēmu”, kurā attēloti hidranti, kas ir darba kārtībā; hidranti, kas ir bojāti; kā arī hidranti, kas nav atrodami.

Teritorijas plānojumā paredzēt:

  • Uzturēt ekspluatācijas kārtībā darba kārtībā esošos hidrantus;
  • Rekonstruēt bojātos hidrantus;
  • Veicot ielu un ūdens apgādes tīklu rekonstrukcijas un atjaunošanas darbus iespēju robežās atrast un atjaunot pazudušos hidrantus;
  • Izbūvējot jaunus komerc, sabiedriskos objektus, dzīvojamos masīvus un ūdens apgādes tīklus paredzēt nepieciešamo hidrantu izbūvi.
  • Nepieciešams ugunsdzēsības un glābšanas dienestu vajadzībām nodrošināt piekļuvi pilsētas lielākajām ūdens krātuvēm, labiekārtojot tās, lielu ugunsgrēku gadījumos.
 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv