Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Pirmdiena, 2019.gada 23.septembris   Vārda dienu svin: Vanda, Veneranda, Venija
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma


Sadzīves kanalizācijas sistēma

Cēsīs galvenokārt ir pašteces saimnieciskās kanalizācijas tīkli ar kopējo garumu 52.2km (skatīt „Sadzīves kanalizācijas tīklu shēmu”) cauruļvadu diametri ir no 100 – 800 mm, materiāls – azbestcements, betons, keramika, metāls. Uz kanalizācijas tīkla ir 1550 skatakas.

Kanalizācijas sistēmā darbojas divi spiedvadi un divas sūknētavas. Viens spiedvads un sūknētava novada visus pilsētas notekūdeņus no Gaujas kreisā krasta uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām labajā krastā. Spiedvada kopējais garums 2 x 1800 m, diametrs – 400, 500 mm, materiāls – tērauds, betons, plastmasa, tai skaitā dīķeris – garums 400m, diametrs 400mm, materiāls – plastmasa. Sūknētavā ir sūkņi ar maksimālo ražību 2500m3/h, bet faktiski sūknē no 2000 līdz 6000m3/dnn. Sūknētavas celtniecība uzsākta padomju laikā, bet to nobeidza 1997. gadā Somijas kompānija YIT.

Otrs spiedvads pārsūknē neliela rajona (Cīrulīšu) notekūdeņus līdz Cīrulīšu ielas maģistrālajam pašteces vadam. Tā garums ir 2x 250m, diametrs 100mm, materiāls – tērauds. Sūknētavas ražība ir ~ 120 m3/h un tajā ir Krievijā ražoti sūkņi, kuri darbojās automātiskā režīmā pēc notekūdeņu līmeņa krājrezervuāra sūknētavā.

1996. gadā tika nodotas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI). Tās ir bioloģiskās NAI, kas darbojas ar aktīvajām dūņām, ietverot aerāciju un nostādināšanu. Projektētā jauda ir 12000 m3/dnn , bet faktiski notekūdeņu daudzums ir 2000 – 6000 m3/dnn.

Pilsētas teritorijā ir arī rinda mazu vietēju NAI, kas savāc notekūdeņus no Saulrītu rajona, no bērnu nama “Gaujaslīči”, no Aizsardzības ministrijas atpūtas bāzes “Pipariņi”, no bijušās rehabilitācijas slimnīcas “Cēsis” un no rajona uz ziemeļiem no Mūrlejas. Citur, kur īpašumi nav pieslēgti pilsētas kanalizācijas tīklam, pamatā tiek izmantoti izvedami krājrezervuāri vai nosēdakas.  

Galvenās problēmas kanalizācijas sistēmā:

  1. Slikts esošo tīklu stāvoklis - nehermētiskas akas un cauruļvadu savienojumi; kolektori izbūvēti pa stāvām nogāzēm, kuras regulāri tiek izskalotas; cauruļvadi aizauguši ar saknēm; veikti nepamatoti cauruļvadu diametru sašaurinājumi; vietām kopēja lietus un saimnieciskā kanalizācija.
  2. NAI - P un N piesārņojuma normatīvu pārsniegšana izplūdē.
  3. Uzstādītas milzīgas sūkņu jaudas galvenajā kanalizācijas sūkņu stacijā Krasta ielā 15.
  4. Cīrulīšu kanalizācijas sūkņu stacija ir morāli un tehniski novecojusi. Sūknētavā ir uzstādīti padomju tipa sūkņi ar lielu elektropatēriņu. Sūknētava atrodas iecienītā slēpotāju atpūtas vietā – Cīruļkalnā, avārijas situācijā notekūdeņi izplūst uz kalna nogāzes.
  5. Lokālās kanalizācijas sistēmas, kuras attīra notekūdeņus tikai daļēji vai nemaz.
  6. Privātie krājrezervuāri- lielākā daļa ir nehermētiska.
  7. Šobrīd tikai 82% pilsētas iedzīvotāju mājsaimniecības ir pieslēgtas centralizētajai sadzīves kanalizācijas infrastruktūrai, bet ES prasības nosaka, ka 2011. gadā 95% iedzīvotāju jānodrošina pieslēgums pie pilsētas kanalizācijas tīkla.
  8. Netālu esošo apdzīvoto vietu sadzīves kanalizācijas infrastruktūra ir vāji attīstīta, bet pilsētas NAI un arī sūkņu stacijai Krasta ielā 15 ir neizmantotas jaudas līdz ar to ir iespēja pievienot tuvāk Cēsīm esošo apdzīvoto vietu notekūdeņus novadīt uz Cēsu pilsētas NAI.

Veicamie plānotie darbi kanalizācijas sistēmas uzlabošanā: (skatīt „Sadzīves kanalizācijas tīklu shēmu”)

I. Laika posmā no 2004.gada – 2007.gadam:

  1. Veikt televīzijas inspekciju kanalizācijas tīklam un sastādīt tīklu rekonstrukcijas plānu.
  2. Meklēt investīcijas un veikt galvenās sūkņu stacijas priekš izpēti un projekta dokumentācijas sagatavošanu sūkņu nomaiņai.
  3. Meklēt investīcijas un veikt Cīrulīšu sūkņu stacijas rekonstrukciju.
  1. Realizēt projektu ISPA finansējuma ietvaros “Ūdensapgādes pakalpojumu attīstība Austrumlatvijas upju baseinos un Rēzeknes pilsētā” Šī projekta ietvaros Cēsis ir paredzēts :
    • NAI rekonstrukcija – ietver sevī P(fosfora) un N(slāpekļa) attīrīšanu.
    • Priekuļu pagasta – notekūdeņu pievienošana Cēsu pilsētas kanalizācijas tīklam, kas ietver sevī jaunu tīklu būvniecību 3150 t.m.:
      • Jāņa Poruka ielā 1400 t.m.,
      • Zvaigžņu ielā , 85 t.m.,
      • Andreja Pumpura ielā, 350 t.m.,
      • Ata Kronvalda ielā, 215 t.m.,
      • Ausekļa ielā, 350 t.m.,
      • Dzelzceļa ielā, 210 t.m.,
      • Birzes ielā, 430 t.m.
      • Dzelzceļa šķērsošana 110 t.m.
    • Tīklu rekonstrukcija, 1230 t.m. :
      • Birzes ielā 500 t.m.,
      • Vintergravā un Alfrēda Kalniņa ielā 730 t.m.
    • Meklēt investīcijas un finansēšanas iespējas tīklu rekonstrukcijai, jaunu tīklu būvniecībai un kanalizācijas sūkņu stacijas rekonstrukcijai.

II. Laika posmā no 2008. gada līdz 2016. gadam:

  1. Meklēt investīcijas un uzsākt tīklu rekonstrukciju.
  2. Veikt sūkņu stacijas Krasta ielā 15 rekonstrukciju.
  3. Piesaistīt investīcijas un izbūvēt jaunus tīklus 15 430 t.m. :

3.1. Līgatnes – Lauku – Pētera ielu rajons

    • Lauku iela 350 t.m.
    • Marijas iela 250 t.m.
    • Upeņu iela 180 t.m.
    • Jāzepa iela 400 t.m
    • Zemeņu iela 150 t.m.
    • Līgatnes iela 1100 t.m.
    • Pētera iela 200 t.m.)

Kopā – 2630 t.m.

3.2. Jurģu – Pētera – Ata Kronvalda (Kalnmuižas) – dzelzceļš – Vārnu –Mednieku ielu rajons:

    • Jurģu iela 800 t.m.
    • Pētera iela 1000 t.m.
    • Ata Kronvalda iela 1600 t.m.
    • Rīgas iela 1000 t.m.
    • Ērgļu iela 300 t.m.
    • Ķiršu iela 500 t.m.

Kopā – 5400 t.m.

3.3 Vaives – Jāņa Poruka – Puķu – Dārza – Cēsu robeža rajons :

    • Vaives iela 1500 t.m.,
    • Puķu iela 550 t.m.,
    • Dārza iela 100 t.m.,
    • Liliju iela 500 t.m.,
    • Magoņu iela 450 t.m.,
    • Putnu iela 350 t.m. ,
    • Vanagu iela 100 t.m.,
    • iela 100 t.m.,
    • Eduarda Veidenbauma iela 450 t.m.,
    • Zeltkalna iela 450 t.m.,
    • Ābolu iela 450 t.m.

Kopā– 5000 t.m.

3.4. Atsevišķas ielas :

    • Piebalgas iela 800 t.m.,
    • Rūdolfa Blaumaņa bulvāris 200 t.m.,
    • Edvarta Treimaņa-Zvārguļa iela 800t.m.,
    • Ata Kronvalda iela 200 t.m.,
    • Lāču iela 400 t.m.

Kopā - 2400 t.m.

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv