Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Trešdiena, 2019.gada 22.maijs   Vārda dienu svin: Emīlija
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Maijs 2019

P O T C P S S
1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> 9.4. Siltumapgādes sistēma

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

9.4. Siltumapgādes sistēma


Siltumapgādes sistēma

Cēsu pilsētā ir izvērsta centrālās siltumapgādes sistēma. Siltumenerģiju ražo 6 katlu mājās ar kopējo uzstādīto jaudu 55,8 MW, no tiem Rūpniecības ielas katlu mājā - 34 MW. Pilsētā darbojas vairāk kā 37 lokālās katlu mājas, kas ir fizisku vai juridisku vienību īpašumā (skatīt „Siltumapgādes tīklu shēmu”). Siltumtrašu kopgarums - 22 km. Tajā skaitā rūpnieciski izolēto siltumtrašu garums- 4,9 km. Virszemes siltumtrases – 2,6 km. Siltumtrašu maksimālais diametrs – 500 mm. Siltumtrases ir ekspluatācijā kopš 60 gadu beigām. Centralizētai siltumapgādei ir pievienoti 163 patērētāji, tajā skaitā: 121 dzīvojamās mājas (dzīvokļu skaits 3800, karsto ūdeni saņem 13000 iedzīvotāju); 17 budžeta iestādes (tai skaitā 9 skolas, bērnudārzi, veselības aprūpes iestādes); 25 patērētāji, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Dzīvokļu apsildāmā platība 181811 m2. Cēsu siltumtīklu uzņēmums gadā piegādā patērētājiem ap 60000 MWh. Cēsu centralizētā siltumapgādes sistēma ir izbūvēta 60,70 un 80-ajos gados, atbilstoši tā laika normām un prasībām. Kopš 90-o gadu vidus ir veikta virkne pasākumu sistēmas efektivitātes celšanai. No 2002. gada 1. jūlija, kad Cēsu siltumtīklu uzņēmuma pamatlīdzekļus iznomā SIA”Cēsu būvnieks”, tas pilda Cēsu pilsētas domes lēmumus no 2000.gada 28. decembra Nr.28,”Cēsu siltumapgādes attīstības stratēģija”, 2002.gada 28. februāra Nr.5 ”Par Cēsu siltumapgādes sistēmas stratēģisko plānu 2002./2003.gadam”, līgumus “Par Cēsu pilsētas siltumtīklu saimniecības modernizāciju un atjaunošanu”, “Par Cēsu pilsētas p/u” Cēsu siltumtīklu uzņēmums” pamatlīdzekļu nomu”.

Uzņēmuma modernizācijā ir paveikts sekojošais:

  • Vairākas mazās katlu mājas ir modernizētas vai to patērētāji ir pieslēgti Rūpniecības ielas 13 katlu mājai (Saulrītu un Birzes ielu katlu mājas);
  • Saulrītu-Vaives-Vilku ielu dzīvojamo namu rajonā ir izbūvētas rūpnieciski izolētas divcauruļu, bezkanālu siltumtrases;
  • Rūpniecības ielas 13 katlu mājā ir izbūvēta koģenerācijas stacija ar kopējo elektrisko jaudu 1,3 MW un 3,6 MW siltuma jaudu;
  • Izbūvēta maģistrālā siltumtrase Loka – Birzes ielās;
  • No jauna uzbūvēta dabas gāzes automātiskā konteinertipa katlu māja Gaujas ielā 32, tādējādi likvidējot cietā kurināmā katlu māju Gaujas ielā 21a.
  • Uzstādīta koģenerācijas iekārta” VITOBLOC” ar elektrisko jaudu 122 kW un 204 kW siltuma jaudu katlu mājā Bērzaines ielā 38.
  • Uzstādīts 7800 kW ūdens sildāmais katls un automatizēta katlu mājā Rūpniecības ielā 13.
  • Rekonstruēta siltumtrase no katlu mājas Zīļu ielā 10.
  • Izbūvēta divcauruļu rūpnieciski izolēta siltumtrase vecpilsētā (Skolas-Pils ielās).
  • Daudzdzīvokļu dzīvojamos namos izbūvēti 14 automātiskie siltummezgli.

Kopš 2002.gada 1.jūlija siltumtīklu modernizācijā SIA ”Cēsu būvnieks” ir ieguldījis LVL 2 304 141.

 

Pašreiz centralizētā siltumapgādes sistēma ietver :

  1. Leona Paegles, Lapsas, Vāveres, Caunas ielu daudzstāvu namus;
  2. Valmieras, Loka, Akmens, Birzes, Dzintara, Maija, Niniera, Ezera, Festivāla ielu daudzstāvu namus;
  3. Zirņu, Zvirbuļu, Raiņa, Rīgas ielas daudzstāvu namus;
  4. Lenču ielas daudzstāvu namus;
  5. Gaujas, Bērzaines, Emīla Dārziņa ielu daudzstāvu namus;
  6. Beverīnas, Viestura ielu daudzstāvu namus;
  7. Vilku, Saules, Vaives, Ata Kronvalda, Apšu, Ziedu ielu daudzstāvu namus.

 

Cēsu pilsētas katlu māju raksturojums.

Katlu māja Turaidas ielā – 7.

Kopējā uzstādītā jauda – 10 MW. Reālā pieprasītā siltuma slodze patērētājiem – 3.5 MW (max). Kurināmais: dabas gāze, dīzeļdegviela un koksne. Siltumtīkli lokālie iekškvartāla – 4 cauruļu. Centrālapkurei – 644 m (divcauruļu mērījumā). Karstā ūdens apgādei – 616m (divcauruļu mērījumā). Ir iespējams pieslēgt siltuma slodzi – 5 MW.

 

Katlu māja Bērzaines ielā 38.

Kopējā uzstādītā jauda – 3.8 MW. Reālā pieprasītā siltuma slodze patērētājiem – 2.0 MW. Kurināmais- dabas gāze. Siltumtīkli lokālie iekškvartāla – 4 cauruļu. Centrālapkurei – 566m (divcauruļu mērījumā). Karstā ūdens apgādei – 555m (divcauruļu mērījumā). Nepalielinot k/m jaudas, var pieslēgt 1.0 MW slodzi.

 

Katlu māja Zīļu ielā 10.

Kopējā uzstādītā jauda – 6.9 MW. Reālā pieprasītā siltuma slodze patērētājiem – 1.8 MW. Kurināmais- dabas gāze. Centrālapkurei – 760 m (divcauruļu mērījumā). Karstā ūdens apgādei – 625 m (divcauruļu mērījumā). Ir iespējams pieslēgt siltuma slodzi – 4.5 MW.

 

Katlu māja – konteiners Gaujas ielā 32.

Reālā pieprasītā siltums slodze – 0.13 MW. Kurināmais- dabas gāze. Siltumtīkli lokālie 2 cauruļu. Centrālapkurei – 30 m (divcauruļu mērījumā). Papildus pieslēgt slodzi nav iespējas.

 

Katlu māja - Bērzaines ielā 16/18

Kopējā uzstādītā jauda – 0.3MW. Reālā pieprasītā slodze - 0.2 MW. Kurināmais- dabas gāze. Tiek nodrošināta karstā ūdens sagatavošana abām ēkām un pieplūdes ventilācijas apsilde.

 

Katlu māja Rūpniecības ielā 13.

Kopējā uzstādītā jauda – 57 MW no tās (1 gab. KVGM – 20 rezervē). Reālā pieprasītā siltuma slodze patērētājiem – 29.5 MW. Ir iespējas pieslēgt – 20 MW jaudu. Kurināmais: dabas gāze.

 

Maģistrālie siltumtīkli – 2 cauruļu – 8650 m (divcauruļu mērījumā), tajā skaitā rūpnieciski izolētie cauruļvadi – 3850 m (divcauruļu mērījumā).

Maģistrālie siltumtīkli pilsētā ir sekojoši:

  • Valmieras – Birzes – Loka – Akmens ielu iekškvartāla 2 cauruļu siltumtīkli – 2240 m (divcauruļu mērījumā).
  • Cēsu pilsētas centra siltumtīklu atzari uz patērētājiem – 920 m (divcauruļu mērījumā).
  • Dzintara – Maija ielu iekškvartāla 2 cauruļu siltumtīkli – 340 m.
  • Saules – Vaives – Vilku ielu iekškvartāla siltumtīkli ar rūpnieciski izolētiem cauruļvadiem – 1400 m.
  • A.Kronvalda – Ziedu ielu iekškvartāla siltumtīkli: centrālapkurei – 264 m, karstā ūdens apgāde – 132 m (divcauruļu mērījumā).
  • Zirņu ielas iekškvartāla 4 cauruļu siltumtīkli centrālapkurei – 786 m, karstā ūdens apgādei – 686 m (divcauruļu mērījumā).
  • Zvirbuļu – Raiņa ielu iekškvartāla 3 cauruļu siltumtīkli: centrālapkurei- 390 m, karstā ūdens apgādei – 165 m (divcauruļu mērījumā).
  • L. Paegles – Vāveres – Caunas – Lapsu ielu iekškvartāla 4 cauruļu siltumtīkli: centrālapkurei – 1810 m, k/ūdens apgādei 1530 m (divcauruļu mērījumā).
  • Lenču ielas iekškvartāla 4 cauruļu siltumtīkli centrālapkurei – 1110 m, karstā ūdens apgādei – 580 m (divcauruļu mērījumā).

 

Galvenās siltumapgādes sistēmas problēmas:

  • atkarība no gāzes kā vienīgā kurināmā (nav katlu mājas, kas strādātu ar alternatīvo kurināmo, kas spētu nodrošināt lielu daļu pilsētas krīzes gadījumā);
  • siltummezglu trūkums pie patērētājiem, kas ir obligāts nosacījums pie 2-cauruļu sistēmas izbūves;
  • atsevišķu katlu māju nolietojums;
  • nolietotas siltumtrases ar līdz 23% lieliem siltumenerģijas zudumiem.

Siltumsistēmas tehniskās pilnveidošanas perspektīvas

Siltumtrases:

  1. Jānomaina 1 km garumā sākotnēji maģistrālās perlīta bituma siltumizolācijas caurules ar bezkanālu rūpnieciski izolētām caurulēm.
  2. Jālikvidē 4 cauruļu sistēma. Jāveic iekškvartālu siltumtrašu nomaiņa uz bezkanālu rūpnieciski izolētām caurulēm.
  3. Pakāpeniski maģistrālās siltumtrases jāpārbūvē ar rūpnieciski izolētām caurulēm

Patērētāji:

1. Jāveic 69 individuālo siltummezglu izbūve.

Siltumavoti

  1. Rūpniecības ielas 13 katlu mājas tuvumā veidojas perspektīvs patērētājs -siltumnīcu komplekss ar nepieciešamo siltuma jaudu ~9 MW. Lai nodrošinātu šādu patērētāju, jāveic rekonstrukcija Rūpniecības ielas katlu mājā un jāatrisina siltumenerģijas plūsmas nodrošinājums siltumnīcu virzienā. Esošais siltumtrases diametrs katlu mājas izejas maģistrālē neļauj nodrošināt visus esošos patērētājus un siltumnīcu kompleksu. Pastāv 2 iespējas– nomainīt siltumtrasi un paplašināt Rūpniecības ielas 13 katlu māju vai Birzes ielā 31 –uzbūvēt kombinētu koksnes – gāzes katlu māju ar koģenerāciju, iespējamā jauda līdz 5 MW . Izmantojot izbūvēto pārvadu starp Rūpniecības ielas 13 katlu māju un Birzes ielas 31, katlu māju daļu slodzes nosegt no jaunbūvējamās katlu mājas resursiem. Jaunas katlu mājas būve ar kurināmo (koksnes biomasu vai kombinācijā ar dabas gāzi) ļautu arī ārkārtas gāzes pārtraukuma gadījumā nodrošināt neaizsalšanas režīmu 80% centralizētās siltumenerģijas patērētāju Cēsu pilsētā.
  2. Rūpniecības ielas katlu mājā nepieciešams veikt katla KVGM-20 kapitālo remontu, automatizēt abus KVGM-20 katlus, uzstādīt papildus rezervuārus alternatīvā kurināmā uzglabāšanai;
  3. Jāmodernizē katlu māju Zīļu ielā 10 ,izbūvējot priekškurtuvi katlam RK-1,6;
  4. Jārekonstruē katlu māju Bērzaines ielā 38 , palielinot tās jaudu par 1,8 MW;
  5. Pēc gāzes katlu mājas ar koģenerācijas staciju izbūves Birzes ielā 31, iespējama katlu mājas Turaidas ielā 7 likvidācija. Nepieciešams izbūvēt siltumtrasi no Birzes ielas 31 katlu mājas uz Viestura–Turaidas ielu dzīvojamo māju rajonu.
  6. Rekonstruēt katlu māju Birzes ielā 31, izbūvējot koksnes biomasas – dabas gāzes koģenerācijas staciju.
  7. Plānotā siltumavotu modernizācijas koncepcija nodrošinās papildus Briežu, Festivāla ielu un citu objektu apgādi ar siltumenerģiju.
 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv