Cēsu pilsētu ar elektroenerģiju nodrošina VAS Latvenergo Ziemeļu elektriskie tīkli (turpmāk ZET), pilsētu apkalpo ZET Cēsu elektronisko tīklu rajons, kas atrodas Cēsīs, Saules ielā 2.
Uz 2004. gada 1.jūliju Cēsu pilsētā ir 7582 privātie un 398 juridiskie (kopā 7980) elektroenerģijas lietotāji.
Cēsu pilsētas elektroenerģijas sadales tīkla apjoms uz 01.07.2004. ir sekojošs (skatīt Elektroapgādes tīklu shēma):
20kV GEPL (galvenās elektropārvades līnijas)
40 km
0.4kV GEPL
51 km
20kV kabeļlīnijas
12 km
6kV kabeļlīnijas
28 km
ielu apgaismojuma GEPL
35 km
ielu apgaismojuma kabeļlīnijas
28 km
gaismas punkti
1200 gab.
20 un6kV transformatoru punkti
78 gab.
gaisvadu piekarkab. Līnijas AMKA 0.4kV
19 km
20kV GEPL ar izolētiem vadiem SAX
1 km
0.4kV kabeļlīnijas
96 km
Cēsīs 2004.gadā realizēti sekojoši attīstības projekti:
20/0.4kV tīklu izbūvei Gaujas ielā 45, saistībā ar jaunās pamatskolas izbūvi;
veikala Supernetto elektroapgādei Bērzaines ielā 2A;
Piebalgas ielas 0.4kV tīkla rekonstrukcijai (gaisvadu līnijas pārbūve uz kabeļtīklu);
Izprojektēta SIA Nelss būvmateriālu bāzes elektroapgāde Lapsu ielā 33, izbūvējot jaunu 6/0.4kV transformatoru apakšstaciju;
Nepietiekošas elektroenerģijas jaudas pašlaik ir perspektīvā komercobjekta izbūves vietā Gaujas ielā 1/3.
Ilgtermiņa tīklu attīstības programma
Cēsu vēsturiskā centra un pilsētas elektroapgāde pa esošo 6kV tīklu ir problemātiska jau pašlaik un attīstība ir iespējama tikai pārejot uz 10kV spriegumu, kas nav izdarāms bez esošās 110/20/6 apakšstacijas Nr.76 Cēsīs Saules ielā 4 un 6kV tīkla rekonstrukcijas. Bez būtiskiem ieguldījumiem jaudu pieaugums un attīstība nav iespējama. Prognozējamie izdevumi var būt ~1milj. Ls, kas sevī ietver esošo 6kV kabeļu nomaiņu uz 10kV kabeļiem, esošo 6kV transformatoru apakšstaciju rekonstrukciju un modernizāciju, kā arī a/st. 76 Cēsīs 6kV sadales maiņu no 6kV uz 10kV. Apakšstacijas rekonstrukcijas darbi paredzēti 2007. gadā. Pāreju no 6kV uz 10kV pie pašreizējām slodzēm nav iespējams ekonomiski pamatot. Pāreju būtu iespējams veikt, ja izdotos piesaistīt finansējumu sekojošu darbu izpildei: nomainīt neatbilstoša šķērsgriezuma 6kV kabeļlīnijas uz 10kV kabeļlīnijām pilsētas teritorijā (no Līvu laukuma līdz poliklīnikai (T-2002, T-2006); Vaļņu un Ūdens ielās (T-2144; T-2002); Dārzniecības un Raiņa ielās (T-2144, T2069); Raiņa-Vārnu ielās (T-2069, T-2036); Lenču ielā (T-2001,T-2042); Krišjāņa Valdemāra ielā (T-2338, T-2373); Piebalgas ielā (T-2017, T-2005); un izstādes ielā (T-2054, T-2169)), kas uzlabos attīstības iespējas pilsētai un vēsturiskajai vecpilsētai, kā arī slēgiekārtu rekonstrukcijai T-2009 Stadions, T-2001 Kino, T-2206 Pionieris, T-2069 Raiņa iela, T-2004 Lauciņi, T-2015 Kaļķuceplis, T-2169 Restorāns, T-2054 Kultūras nams, T-2002 Līvu laukums, T-2374 Uguntiņa.
Perspektīvā ir paredzēts maksimāli attīstīt Cēsu 20kV tīklu, jo pašlaik lielākā pilsētas daļas elektroapgāde tiek nodrošināta pa pilsētas 20kV loku, kura noslodze ir tuvu kritiskajai robežai. Ja atslēdzas viena no barojošajām līnijām, tad otra barojošā līnija nespēj nodrošināt visu tīkla slodzi. Šādos avārijas gadījumos pilsētas elektroapgādei tiek izmantotas lauku līnijas, kuras ir pietiekoši garas un relatīvi nedrošas. Lai būtiski uzlabotu situāciju, nepieciešams izbūvēt jaunu 20kV šķērssaiti. Šādas šķērssaites izbūves izmaksas varētu sastādīt orientējoši ~150t. Ls. Nākotnē pilsētas centra elektroapgādei jābūvē 20kV tīkli, samazinot 6kV tīkla kopgarumu. 20kV tīkla izbūvei pilsētas teritorijā izmantots 20kV kabeļlīnijas un izolētos vadus gaisvadu līnijām. Izbūvējot barošanas punktus, pielietos konteinertipa komplektās transformatoru apakšstacijas.
Nākotnē viena no aktuālākajām 20kV barojošām līnijām tiek plānota saistība ar tipogrāfijas Jāņa sēta jaudas pieaugumu. 20kV tīkls plānots izbūvēt pa Saules, Piebalgas, Vaļņu ielām līdz objektam Gaujas ielā. Izbūvējot šādu 20kV tīklu un esošos 6kV TP T-2012 Lāču iela, T-2367 Vidusskola, T-2017 Viadukts un T-2144 Vaļņu iela pārslēdzot pie 20kV, būtiski uzlabosies Cēsu pilsētas elektroapgāde.
Perspektīvā izbūvējot un rekonstruējot 0.4kV tīklu vietās, kur izbūvētas visas komunikācijas un noliktavas sarkanās līnijas, tīkla uzbūvei pielietosim 0.4kV kabeļlīnijas. Vietās, kur apakšzemes komunikācijas nav sakārtotas, tīkla izbūvei pielietosim gaisvadu piekarkabeļu (AMKA) līnijas.