Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Trešdiena, 2019.gada 22.maijs   Vārda dienu svin: Emīlija
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Maijs 2019

P O T C P S S
1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> 11.2. Nākotnes priekšlikumi

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

11.2. Nākotnes priekšlikumi


Nākotnes priekšlikumi

Vīzija

Sabalansēta transporta shēma, kas ļauj ērti apkalpot pilsētas uzņēmējdarbības un sabiedriskos objektus, pilsētas kultūrvēsturiskajām vērtībām un videi maksimāli draudzīgā veidā.

Uzdevumi:

  1. Izveidot drošus un ērtus transporta lokus un apvedceļu, lai samazinātu tautsaimniecības izdevumus un autotransporta kaitīgo ietekmi uz pilsētas kultūrvidi un dabas vidi, kā arī paaugstinātu ceļu satiksmes drošību pilsētā.
  2. Rezervēt vietas tālākai ielu attīstībai un inženierkomunikāciju izbūvei.
  3. Radīt drošas kustības apstākļus gājējiem.
  4. Attīstīt velo satiksmes sistēmu tūrisma un atpūtas, kā arī ikdienas pārvietošanas vajadzībām (piemēram, darbs, skola – mājas un otrādi).
  5. Pilsētas vēsturiskajā centrā samazināt transporta plūsmas un to radīto piesārņojumu un kaitējumu.
  6. Risināt auto stāvlaukumu izbūves jautājumus pilsētas centrālajā daļā;
  7. Radīt dzelzceļa šķērsošanas iespējas, rekonstruējot esošās un izbūvējot jaunas šķērsošanas vietas.

 

Pilsētas attīstības prognozes

Cēsu pilsētas domes dati par iedzīvotāju un darba vietu skaitu atsevišķās pilsētas zonās apkopoti tabulā „Iedzīvotāju un strādājošo sadalījums pa pilsēta zonām”, kuros parādīta esošā situācija (strādājošo un dzīvojošo skaits) un nākotnes prognozes, kas ļauj prognozēt kustības intensitāti dažādās pilsētas daļās (skatīt shēmu „Iedzīvotāju un strādājošo sadalījums pa pilsētas zonām”).

Iedzīvotāju un strādājošo sadalījums pa pilsētas zonām

(pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes datiem)

Zonas Nr. Iedzīvotāju skaits Sagaidāmais pieaugums salīdzinājumā ar 2003.gadu Strādājošo skaits Sagaidāmais pieaugums salīdzinājumā ar 2003.gadu
2003.gads 2015.gads 2003.gads 2015.gads
1. 128 150 1.17 1034 1700 1.64
2. 666 830 1.25 688 1300 1.89
3. 1609 1800 1.12 560 750 1.34
4. 2302 2990 1.30 220 280 1.27
5. 1833 2150 1.17 236 300 1.27
6. 637 828 1.30 1132 1250 1.10
7. 1431 1500 1.05 394 453 1.15
8. 339 450 1.33 169 250 1.48
9. 1091 1150 1.05 935 1028 1.10
10. 819 941 1.15 443 465 1.05
11. 1510 1600 1.06 300 370 1.23
12. 2481 2853 1.15 500 750 1.50
13. 866 866 1.00 267 350 1.31
14. 1356 1000 0.74 2414 2600 1.08
15. 229 274 1.20 100 125 1.25
Kopā 17297 19382 1.12 9392 11971 1.27

 

Galvenās tendences iedzīvotāju un strādājošo izvietojumā pilsētā:

  • iedzīvotāju skaita pieaugums 12 gadu laikā plānots 12%;
  • darba vietu skaita pieaugums 12 gadu laikā plānots 27%;
  • jūtams iedzīvotāju skaita pieaugums plānojams sektoros Nr.4; 5; 12, bet samazinājums Nr.14 – vecpilsētā;
  • būtisks darba vietu pieaugums plānojams sektoros Nr.1,2, 4,5, 12 un 13;
  • turpmākajos gados plānota iedzīvotāju un darba vietu decentralizācija no pilsētas vēsturiskā centra;
  • vieglo automobiļu skaits pieaugs vidēji 5% gadā, sasniedzot vidējo skaitu kā Eiropas Savienības valstīs (~450 a/m uz 1000 iedzīvotājiem);
  • kravas pārvadājumu un piegāžu transporta apjomu dinamika pieaugs proporcionāli iekšzemes kopprodukta pieaugumam – līdz 5%;
  • iespaidu uz pilsētas un piepilsētas transporta infrastruktūru un intensitāti atstās Priekuļu pagasta un Cēsu pilsētas robežteritoriju (šķērso autoceļš P20) attīstības apjomi un veidi.

 

Ārpilsētas transporta infrastruktūra un pasažieru pārvadājumi

Svarīgie uzdevumi, kas jāatrisina ārējā transporta jomā:

  • rast risinājumus pilsētas apvedceļa projektēšanas un izbūves pabeigšanai;
  • rekonstruēt pilsētas tuvumā esošos valsts un starptautiskos autoceļus, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un mobilitātes kvalitāti un ātrumu, kas ir būtiski lielumi pilsētas attīstībā.

Kā rāda transporta intensitātes mērījumi, Cēsu pilsētas iedzīvotāji, viesi, piegāžu transports, lai nokļūtu Cēsīs vai Rīgā pilnībā izmanto autoceļu A2,tāpēc Cēsu pilsēta ir ieinteresēta maģistrāles A2 attīstībā, turpinot 4 joslu autoceļa izbūvi posmā Cēsis - Sigulda. Eiropas Savienības programmēšanas periodā 2000-2006 tiks veikti rekonstrukcijas darbi autoceļā A3, kas uzlabos šīs maģistrāles kvalitāti.

Svarīgi uzlabot valsts 1. un 2. šķiras autoceļu kvalitāti.

Cēsu pilsētas dome ir ieinteresēta starppilsētu un starpvalstu pasažieru pārvadājumu attīstībā, izmantojot gan dzelzceļa, gan autobusu satiksmi.

 

Pilsētas transporta infrastruktūra

Ielu klasifikācija

Transporta maģistrāļu sistēmas projektēšanas mērķis – nodrošināt attiecīgās caurlaides spējas transporta saiknes starp ievadiem pilsētā un visiem pilsētas rajoniem pa iespējami īsāko ceļu, ar mazāku laika patēriņu un ar iespējami mazāku kaitējumu apkārtējai videi.

Izvēloties jaunu maģistrāļu trasējumu, prioritāte dota risinājumiem, kas apmierina lielākas sabiedrības daļas intereses – rēķinoties ar iespēju atsavināt privātīpašumus ar attiecīgu kompensāciju.

 

Perspektīvā Cēsu pilsētas ielu un ceļu klasifikācija (skatīt „Satiksmes komforta līmeņu shēmu”).

Nr. Ielu un ceļu kategorija Ielas Funkcija Transporta veidi Krustojumi
1 Autoceļš (apvedceļš) Gaujas iela (pilsētas robeža-Pētera iela), Pētera iela, plānotais Pētera ielas turpinājums uz autoceļu P20 Tranzīta kustība ārpus dzīvojamās apbūves, izvadi uz ārpilsētas maģistrālēm Bez ierobežojuma Regulējami, neregulējam, divlīmeņu
2 Pilsētas maģistrāles

(radiālās un lokveida maģistrālās ielas)

Radiālās maģistrāles:

Piebalgas, Jāņa Poruka, Valmieras, Rīgas un Gaujas ielas

Lokveida maģistrāles:

Vaļņu, Lenču, Palasta ielas (1.loks);

Raiņa, Noliktavas, Dzintara, Festivāla, Palasta ielas (2 loks);

Birzes, Viestura, Līgatnes, Ata Kronvalda (ar jaunbūvējamiem posmiem) (3.loks).

Saistība starp pilsētas teritorijām un centriem, citām maģistrālēm un autoceļiem Bez ierobežojumiem (kravas transports tikai apkalpojošais) Regulējami un neregulējami
3 Galvenās ielas   Pilsētas centra šķērsošana ar pilsētas maģistrālēm Prioritāte sabiedriskajam, vieglajam un piegāžu kravas transportam Regulējami un neregulējami
4 Rajona maģistrāles

Sekundārās maģistrālās ielas:

Rūpniecības, Palmu, Dzelzceļa, Zeltkalna, Vaives, Lapsu, Saules, Leona Paegles (posmā Lapsu-Ata Kronvalda), Zvirbuļu, Raiņa (posmā Zvirbuļu-pieslēgums uz jauno Raiņa ielas posmu), Miera, Līgatnes (posmā Mednieku iela – pilsētas robeža), Kārļu, Cīrulīšu, Bērzaines, Emīla Dārziņa, Peldu, Krasta, Lenču (posmā Festivāla – pilsētas iela), Festivāla (posmā Dzintara – Birzes) Ielejas, Akmens, Raunas un Uzvaras bulvāris.

Dzīvojamo rajonu saistība ar pilsētas maģistrālēm un sabiedriskajiem centriem Prioritāte sabiedriskajam, vieglajam un piegāžu kravas transportam Regulējami un neregulējami
5 Vietējas nozīmes dzīvojamās ielas Iekškvartālu ielas:

E.Veidenbauma, Puķu, Briežu, Leona Paegles (posmā Ata Kronvalda – Briežu), Mednieku, Kungu, Lauku, Marijas (posmā Lauku - Līgatnes), Annas, Niniera, Amatas (posmā Lenču – Niniera)

Dzīvojamo teritoriju apkalpošana un transporta izvadīšana uz maģistrālēm Vieglais transports Neregulējami
6 Vietējās nozīmes kravas transporta ielas Rūpniecības, Palmu, Robežu, Eduarda Veidenbauma Ražošanas teritoriju apkalpošana un transporta izvadīšana uz maģistrālēm Kravas un vieglais autotransports Neregulējami

 

Perspektīvā plānotie transporta sistēmas risinājumi

Veidojot jaunus transporta risinājumus un slēgumus, jārisina sekojoši uzdevumi:

  • mazināt transporta plūsmu pilsētas centrālajā daļā;
  • uzlabot ceļu satiksmes drošību pilsētā (mazināsies ceļu satiksmes negadījumu skaits);
  • mazināt auto transporta vides piesārņojums pilsētas centrālajā daļā;
  • mazināt auto transporta radīto kaitējumu valsts un vietējas kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem
  • nepalielināt auto transporta radīto trokšņu līmeni pilsētas centrālajā daļā;
  • sekmēt pilsētas attīstību;
  • izbūvējot jaunas ielas un savienojošos posmus, mazināt ceļā pavadīto laiku, lai sasniegtu izvēlēto galapunktu.

 

Teritorijas plānojumā ir paredzēts attīstīt un veidot sekojošus jaunus transporta sistēmas risinājumus (skatīt „Satiksmes komforta līmeņu shēmu”):

    1. Pilsētas apvedceļa tālāka veidošana posmā no Pētera un Rīgas ielas krustojuma uz autoceļu P20;
    2. Pilsētas transporta 3 loka veidošana, izbūvējot Ata Kronvalda ielu posmā no Valmieras līdz Jurģu ielai un dzelzceļa šķērsotuvi (4.2 km);
    3. Jauna slēguma veidošana starp Gaujas ielu un Līgatnes ielu starp Cēsu 1.pamatskolu (Gaujas iela 17) un Cēsu audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem (Gaujas iela 23), lai noslēgtu pilsētas transporta 3 loku;
    4. Pilsētas transporta 2 loka veidošana, izbūvējot Raiņa ielas turpinājumu posmā Piebalgas iela – Gaujas iela (0.74 km);
    5. Divlīmeņu dzelzceļa šķērsošanas risinājuma izbūve Valmieras ielas dzelzceļa pārbrauktuvē, kā arī veikt Piebalgas ielas dzelzceļa tuneļa paplašināšanu;
    6. Auto stāvlaukumu, stāvvietu un garāžu izbūve pilsētā;
    7. Esošo transporta mezglu rekonstrukcija, lai uzlabotu satiksmes drošību;
    8. Velo celiņu attīstība.

 

Pilsētas apvedceļa izbūve

Palielinoties kravas transporta plūsmai Limbažu virzienā, ir nepieciešams attīstīt apvedceļa turpinājumu, kas savienotu Pētera ielu ar autoceļu P20, tādā veidā samazinot ceļā patērēto laiku. Projekta realizācija ir dārgs projekts, tāpēc pirms tiek pieņemts lēmums par tā īstenošanu, ir jāveic projekta tehniski ekonomiskais aprēķins, kas norādīs vai plānotais apvedceļš dos nepieciešamos rezultātus.

 

Pilsētas 3 loka izbūve (A.Kronvalda iela)

Pilsētas D rajonā trūkst transporta infrastruktūras risinājuma, kas savienotu pilsētas R daļu (privātmāju, daudzstāvu māju apbūve) un A daļu, kurā ir izvietotas izglītības, komerc un rūpniecības objekti. Lai nokļūtu no pilsētas R daļas uz A daļu, ir nepieciešams šķērsot pilsētas centrālo daļu, kā rezultātā tajā:

  • ir augsta transporta intensitāte;
  • ir liels ceļu satiksmes negadījumu skaits;
  • ir augsts trokšņa un vides piesārņojums;
  • ir negatīva ietekme uz pilsētas vēsturisko centru un tajā esošajiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem;

Plānots, ka pilsētas transporta 3. loka izbūve atslogos transporta kustības slodzi pilsētas centrālajā daļā un mazinās negatīvo ietekmi uz vidi un kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī uzlabos ceļu satiksmes drošību.

Minētā maģistrāle dos ieguldījumu pilsētas D teritoriju attīstībā.

Realizējot projektu, jāņem vērā sekojoši apgrūtinājumi:

  • A/S „CATA” teritorijas šķērsošana
  • Dzelzceļa līnija Rīga – Lugaži šķērsošana (divlīmeņu pārbrauktuve, tunelis vai vienlīmeņa pārbrauktuve);
  • Privāto zemju atpirkšana.

 

Slēgums starp Gaujas ielu un Līgatnes ielu

Lai noslēgtu pilsētas transporta 3 loku, nepieciešams veidot jaunu slēgumu starp Līgatnes un Gaujas ielām. Reljefa īpatnību un apbūves blīvuma dēļ minēto slēgumu ir iespējams veidot tikai starp Cēsu 1.pamatskolu (Gaujas iela 17) un Cēsu audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem (Gaujas iela 23).

 

Pilsētas transporta 2. loks

Lai atslogotu pilsētas centrālās ielas, nepieciešams realizēt jau 20.gs. beigās plānoto pilsētas otro transporta loku. Projekts paredz veikt Raiņa ielas turpinājuma izbūvi posmā Piebalgas iela – Gaujas iela ar slēgumu Pūces ielai. Šis transporta kustības risinājums atslogos Vaļņu ielu, kas ietilpst Cēsu vecpilsētas aizsardzības zonā.

 

Dzelzceļa šķērsojuma vietu rekonstrukcija un izbūve

Cēsu pilsētā kopumā būtu nepieciešams rekonstruēt un izbūvēt 4 dzelzceļa šķērsojumu vietas:

  • Valmieras ielas pārbrauktuvi izbūvēt par divlīmeņu pārbrauktuvi, lai transporta kustība netiktu traucēta vilcienu kustības dēļ, kā arī veidotu šo pārbrauktuvi drošu kustības dalībniekiem (šajā krustojumā ir notikušas vairākas smagas avārijas ar cietušajiem). Projekts būtu realizējams pie nosacījuma, ja nākotnē palielināsies vilcienu kustības intensitāte (2003.gadā diennakts laikā Cēsu pilsētu šķērso 18 kravas un pasažieru vilcienu sastāvi Rīgas un Lugažu virzienos);
  • Piebalgas ielas dzelzceļa tuneli nepieciešams rekonstruēt, izbūvējot papildus brauktuves joslu un paplašinot gājēju ietves, lai tunelis būtu drošs satiksmes dalībniekiem;
  • Izbūvējot pilsētas transporta trešo loku (Ata Kronvalda iela), nepieciešams izbūvēt jaunu dzelzceļa šķērsošanas vietu, tā nodrošinot Cēsu pilsētu ar ceturto dzelzceļa pārbrauktuvi. Par pārbrauktuves formu (tuneli, pārvads, vienlīmeņa pārbrauktuve) nepieciešams diskutēt ar atbildīgajām valsts institūcijām.

 

Autostāvvietas, laukumu un garāžas

Nākotnē paredzēts pilsētas centrālajā daļā slēgt sekojošus auto stāvlaukumus un nodot apbūvei (skatīt „Pilsētas centrālās daļas auto novietņu shēmu”):

  • Uzvaras bulvārī 22 (iespējama sabiedriska un komerciāla rakstura apbūve);
  • Pils ielā 1/3 – Lielās Skolas un Pils ielu stūris (iespējama jaukta tipa apbūve);
  • Lenču ielā 6 (iespējama sabiedriska un komerciāla rakstura apbūve);
  • Pils laukumā pie Jaunas pils (nav paredzēts apbūvei).

Palielinoties automašīnu skaitam un transporta intensitātei pilsētas centrālajā daļā ir paredzēta vairāku auto novietņu izveide Cēsu pilsētas centrā gan valsts un pašvaldības zemes īpašumos, gan arī privātīpašumos. Cēsu pilsētas dome 2003.gada 10.aprīlī pieņēma lēmumu „Par transporta kustības shēmu Cēsu vecpilsētā” (protokola Nr.8, §19), kas paredz korekciju ienešanu „Cēsu pilsētas vēsturiskā centra aizsardzības zonas reģenerācijas projekta” sadaļā „Transports un plānojuma struktūra”. Veicinot auto stāvietu attīstību pilsētas vēsturiskajā daļā, pieņemti sekojoši uzdevumi:

  • Noteikt, ka pilsētas pašvaldība par saviem līdzekļiem, vecpilsētas zonas zīmju darbības teritorijā, aprīko esošo automašīnu stāvlaukumu un jaunas automašīnu stāvvietas uz ielām;
  • Noteikt, ka pilsētas pašvaldība par saviem līdzekļiem, ierīko automašīnu stāvlaukumus, tās valdījumā esošajos zemes gabalos, ārpus zonas zīmju darbības teritorijas (vecpilsētas teritorijā izprojektēto stāvlaukumu Vaļņu ielā 37 un Pils laukumā perspektīvo realizāciju);
  • Noteikt, ka pilsētas pašvaldība par saviem līdzekļiem zonas zīmju darbības teritorijā, neierīko jaunus automašīnu stāvlaukumus;
  • Atļaut nekustamā īpašuma īpašniekiem viņiem piederošos zemes gabalos, zonas zīmju darbības teritorijā, ierīkot automašīnu stāvlaukumus uz noteiktu laiku;
  • Veicināt automašīnu stāvlaukumu ierīkošanu nekustamā īpašuma īpašniekiem piederošajos zemes gabalos (paredzot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, u.c.) ārpus zonas zīmju darbības teritorijas (vecpilsētas teritorijā);
  • Ierīkot labiekārtotas kājnieku plūsmas un trases no Vaļņu ielas uz Rīgu ielu kvartālu iekšienē;
  • Reorganizēt vai likvidēt Cēsu vecpilsētā individuālā un apkalpes transporta garāžas:
    • kuras izmanto fiziskas personas, kas nedzīvo un kurām nepieder nekustamie īpašumi Cēsu vecpilsētā;
    • kuras izmanto juridiskās personas, kas neveic uzņēmējdarbību, un kurām nepieder nekustamie īpašumi Cēsu vecpilsētā.

 

 

Perspektīvā izbūvējamās un esošās auto novietnes pilsētas centrālajā daļā (skatīt „Pilsētas centrālās daļas auto novietņu shēmu”):

  • Zaļā ielā 2 (privāts īpašums, nepieciešams Pils parka apkalpošanai);
  • Aldaru ielā 9 (pašvaldības īpašums, nepieciešams centra zonas un Pils kompleksa apkalpošanai);
  • Ninieru ielā 1 (pašvaldības īpašums, nepieciešams centra zonas un Pils kompleksa apkalpošanai);
  • Vienības laukumā (pašvaldības īpašums, nepieciešams centra zonas apkalpošanai);
  • Uzvaras bulvārī 24 (pašvaldības īpašums, nepieciešams centra zonas apkalpošanai);
  • Palasta ielā 22 (privātīpašums, nepieciešams Pils kompleksa apkalpošanai);
  • Palasta ielā 17A (esošā autostāvvieta poliklīnikas apkalpošanai, atrodas uz privātīpašnieka zemes);
  • Palasta ielā 15 (privātīpašums, nepieciešams poliklīnikas apkalpošanai);
  • Bērzaines ielā 2A (privātīpašums, esoša stāvvieta, kas nepieciešama komercobjekta un sabiedrisko objektu apkalpošanai);
  • Bērzaines ielā 1 (pašvaldības īpašums, esoša stāvvieta, kas nepieciešama komercobjekta un sabiedrisko objektu apkalpošanai);
  • Palasta ielā 14 (pašvaldības īpašums, nepieciešams bērnudārza (nākotnē mākslas skolas) un poliklīnikas apkalpošanai);
  • Lielā Katrīnas ielā 21, Mazā Katrīnas ielā 8 un Lielā Līvu ielā 9 (privātīpašumi, nepieciešams komerc, sabiedrisku objektu un dzīvojamo māju apkalpošanai);
  • Pils laukumā 15/17 (privātīpašums, esošs stāvlaukums, nepieciešams komerc objektu, Pils kompleksa un pilsētas centra apkalpošanai);
  • Pils laukumā - daļa, kas piekļaujas Lenču ielai (pašvaldības īpašums, nepieciešams komerc objektu, Pils kompleksa un pilsētas centra apkalpošanai);
  • Lenču ielā 7 (valstij piekrītošs īpašums, nepieciešams sabiedrisko objektu un dzīvojamo ēku apkalpošanai);
  • Lenču ielā 5 (privātīpašums, esošs stāvlaukums pilsētas centra daļas apkalpošanai);
  • Lenču ielā 4 (pašvaldības īpašums, nepieciešams pilsētas centra daļas apkalpošanai);
  • Pils ielā 6 (valstij piekrītošs īpašums, nepieciešams pilsētas centra daļas apkalpošanai);
  • Vienības laukumā 1 – hoteļa „Cēsis” pagalmā un priekšpusē (pašvaldības īpašums, nepieciešams galvenokārt hoteļa „Cēsis” apkalpošanai);
  • Uzvaras bulvārī 3 un Izstādes ielā 4 – pagalms (privātīpašums, esošs auto stāvlaukums, kas apkalpo tuvumā esošos komercobjektus);
  • Raunas ielā 4 (privātīpašums, esošs auto novietne, kas pamatā apkalpo sabiedriskos objektus);
  • Raunas ielā 15 (privātīpašums, nepieciešams komercobjektu un dzīvojamo ēku apkalpošana);
  • Vaļņu ielā 5, Pļavas ielā 1 (privātīpašums, nepieciešams komercobjektu un dzīvojamo ēku apkalpošana);
  • Gaujas ielā 6 – pagalms (nepieciešams dzīvojamās apbūves apkalpošanai);
  • Gaujas ielā 6 – iela puse (pašvaldības īpašums, nepieciešams vakarskolas (nākotnē cita sabiedriska objekta) apkalpošanai);
  • Gaujas ielā 1/3 (privātīpašums, nepieciešams komercobjekta apkalpošanai);
  • Vaļņu ielā 37 (privātīpašums, nepieciešams pilsētas centra daļas apkalpošanai);
  • Vaļņu ielā 29/31 (nepieciešams pilsētas centra daļas apkalpošanai);
  • Vaļņu ielā 39 (privātīpašums, nepieciešams pilsētas centra daļas apkalpošanai);
  • Rīgas ielā 51A (privātīpašums, nepieciešams pilsētas centra daļas apkalpošanai);
  • Dārzniecības ielā 12 (valstij piekrītošs īpašums, nepieciešams vecpilsētas apkalpošanai);
  • Vaļņu ielā 29/31 (nepieciešams vecpilsētas apkalpošanai);
  • Vaļņu ielā 21 (privātīpašums, nepieciešams vecpilsētas apkalpošanai);
  • Vaļņu ielā 13 (privātīpašums, nepieciešams vecpilsētas apkalpošanai);
  • Piebalgas ielā 1 (privātīpašums, nepieciešams komercobjektu apkalpošanai);
  • Krišjāņa Valdemāra ielā 12 (nepieciešams dzīvojamo māju un komercobjektu apkalpošanai);
  • Raiņa ielā 30 (valstij piekrītošs īpašums, nepieciešams autoostas, dzelzceļa stacijas apkalpošanai);
  • Valmieras ielā 2 (pašvaldības īpašums, nepieciešams tirgus un komercobjektu apkalpošanai).

 

Pārējā pilsētā paredzēta sekojošu auto novietņu attīstība (skatīt „Auto novietņu shēmu”:

  • Pie Cēsu pilsētas pamatskolas jaunuzceltās sporta halles „Cēsis” izbūvētas autostāvvietas, kas apkalpo abus objektus;
  • Pie jaunbūvējamā bērnudārza Ata Kronvalda ielā 35;
  • Pie projektējamās BMX trases un jauniešu atpūtas parka Ata Kronvalda ielā 37;
  • Starp J.Poruka, Valmieras ielām, dzelzceļa līniju Rīga - Lugaži un Nacionālo Bruņoto spēku bāzi, kas būtu paredzēta kā stāvvieta autobusiem un cita veida transportam;
  • Pie Cēsu pilsētas 3. pirmsskolas izglītības iestādes Noras ielā, kas apkalpotu minēto bērnudārzu;
  • Pie Cēsu rajona centrālās slimnīcas 2 auto novietnes: viena slimnīcas apkalpojošajam un strādājošo transportam; otra apmeklētājiem;
  • Pie jaunuzceltas pamatskolas Bērzainē, Gaujas ielā 45, kas apkalpotu skolu;
  • Pie nākotnē plānotā bērnudārza Dzirnavu ielā;
  • Pie A/S „RUKS”, kas apkalpotu uzņēmumu;

 

Cēsu pilsētas teritorijas plānojums neparedz likvidēt kādu no pilsētā izveidotajiem un eksistējošajiem garāžu kooperatīviem, taču paredz atsevišķu kooperatīvu attīstību (skatīt „Auto novietņu shēmu”):

  • garāžu kooperatīvs „Bērzaine”, Dzirnavu ielā 5;
  • garāžu kooperatīvs „Saulrīti” un „Meliorators 2”, L.Paegles ielā 27B un L.Paegles ielā 27A;
  • garāžu kooperatīvs „Dzintars”, Festivāla ielā 41;
  • garāžu kooperatīvs „Gauja”, Turaidas ielā 8.

 

Esošo transporta mezglu rekonstrukcija

Pamatojoties uz transporta intensitātes rādītājiem un ceļu satiksmes negadījumu analīzi, nepieciešams rekonstruēt lejup minētos ielu krustojumus:

  • Luksoforu risinājumi būtu piemērojami:
    • Festivāla-Lenču-Palasta ielu krustojums;
    • Lapsu-Piebalgas ielu krustojums;
    • Lapsu-Jāņa Poruka ielu krustojums;
    • Ata Kronvalda-Vaives ielu krustojums (ja tiek realizēts Ata Kronvalda izbūves kā pilsētas 3 transporta loka projekts);
    • Ata Krovalda-Leona Paegles ielu krustojums (ja tiek realizēts Ata Kronvalda izbūves kā pilsētas 3 transporta loka projekts);
  • Rotācijas apļu izbūves risinājumi būtu piemērojami:
    • Valmieras-Jāņa Poruka ielu-Jāņa Poruka laukuma krustojums;
    • Ata Kronvalda-Piebalgas ielu krustojums (ja tiek realizēts Ata Kronvalda izbūves kā pilsētas 3 transporta loka projekts);
    • Pētera-Cīrulīšu ielu krustojums (ja tiek realizēts Pētera ielas rekonstrukcijas projekts);
  • Atbilstošākā risinājuma piemērošana būtu veicama pēc padziļinātas izpētes sekojošos krustojumus:
    • Valmieras-Dzintara ielu krustojums;
    • Vienības laukums;
    • Gaujas-Palasta-Lielā Līvu-Rīgas-Vaļņu ielu krustojums;
    • Ata Kronvalda-Rūpniecības ielu krustojums
    • Raunas-Noliktavas ielu krustojums

Lai mazinātu satiksmes ātrumu, draudus skolēniem un bērniem, iespējama ātruma samazināšanas vaļņu jeb „guļošo policistu” izbūve pie izglītības iestādēm,

 

 

Velo celiņu attīstība

Aizvien vairāk pilsētas iedzīvotāji un tūristi izmanto velosipēdu gan kā atpūtas un sporta līdzekli, gan kā transporta līdzekli, lai nokļūtu darbā, skolā vai mājās, tāpēc aizvien aktuālāka kļūst velo sistēmas un infrastruktūras izbūvē Cēsīs. Cēsu pilsētas teritorijas plānojums norāda attīstības virzienus (skatīt „Galveno plānoto velo celiņu shēmu”), kuros nākotnē nepieciešams attīstīt velo celiņus un ar tiem saistīto infrastruktūru:

  • Priekuļu virziens – jau šobrīd Priekuļu pagasts ir veicis velo celiņa izbūvi posmā Priekuļi-Cēsu pilsētas robeža un ir nepieciešams tālāk turpināt tā izbūvi Cēsu pilsētā. Šis velo celiņš kalpos kā transporta posms, jo daudzi cēsnieki mācās, strādā vai dzīvo Priekuļos un otrādi. Celiņa segums ir kvalitatīvs, kas sekmēs to, ka iedzīvotāji velosipēdu var izmantot kā transporta līdzekli;
  • Jaunizbūvējamajās un rekonstruējamajās Ata Kronvalda un Pētera ielās nepieciešams izbūvēt velo celiņus, kuri kalpos arī satiksmei ar kaimiņu pagastiem;
  • Pārējie nākotnes attīstības virzieni (Lenču, Gaujas, Rīgas, Līgatnes ielas) vairāk saistāmi ar atpūtas un tūrisma jomu, jo minētie virzieni ved uz pilsētas dabas un atpūtas zonām (Gauja, Cīrulīši, ezeri utt.), kā arī tūrisma objektiem (Zvārtes iezis, Ērgļu klintis, Āraiši, utt.);
  • Kartogrāfiskajā shēmā norādīti objekti un institūcijas, kuras piesaista vai varētu piesaistīt ievērojamu velo braucēju daudzumu. Tās ir izglītības iestādes un lielākie uzņēmumi ar vislielāko skolēnu un strādājošo skaitu. Tāpēc pie minētajiem objektiem nepieciešams izbūvēt velo stāvvietas un ar to saistīto infrastruktūru. Ar pilsētas saistošo noteikumu palīdzību nepieciešams regulēt velo stāvvietu izbūvi pie jaunbūvējamām sabiedriskajām būvēm un komercobjektiem, lai sekmētu pilsētnieku pārvietošanos ar videi draudzīgu transportu.
 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv