Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Pirmdiena, 2019.gada 15.jūlijs   Vārda dienu svin: Egons, Egija, Egmonts, Henriks, Heinrihs
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Jūlijs 2019

P O T C P S S
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Materiali> 13. Aizsargjoslas

- Cēsu pilsētas pansionāts
- Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Nr.23
- Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Nr. 20
- Noteikumi par Cēsu novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem. Nr. 22
- Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" nolikums
- Uzziņai
- Noderīgi resursi internetā
- Rekvizīti
- Izsaki savu viedokli šeit
- Aktualitātes
- Informācija plašsaziņas līdzekļiem
- Apvienošanās projekta normatīvais pamats
- Projektu realizācija
- Uzvaras bulvārī 1A
- Pēteris Eglītis izsludina publisko apspriešanu objektam “Bijušā zemes gabala Dzirnavu ielā 58, Cēsīs, apbūve”
- Ints Jansons izsludina publisko apspriešanu objektam – rindu ēkas un vienģimenes dzīvojamās ēkas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 75
- SIA ”VITRUM SISTĒMA” izsludina publisko apspriešanu objektam – pārtikas veikals “ELVI” Gaujas ielā 29, Cēsīs
- A/S ''CATA'' izsludina publisko apspriešanu objektam Autoosta un biroja ēka Raiņa ielā 33, Cēsīs
- Biruta Bikare un Gints Bikars izsludina publisko apspriešanu objektam –viesu māja Cēsīs, Maija ielā 12.
- I daļa Apbūves noteikumi
- 7.1. Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- 8. Vide
- 9. Inženierkomunikāciju infrastruktūra
- 12. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 11. Transporta infrastruktūra
- 14. Zemes lietošanas mērķi un teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai
- 2. Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005-2017
- Uzņēmumi
- Sociālās iestādes
- 1. Ievads
- 3. Pilsētas vēsturiskā attīstība
- 4. Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- 5. Cilvēkresursi
- 6. Dabas apstākļi
- 7. Inženierģeoloģiskie apstākļi
- 7.2. Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- 7.3. Hidroģeoloģiskie apstākļi
- 7.4. Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- 7.5. Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- 8.1. Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- 8.2. Antropogēno slodžu analīze
- 8.3. Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- 8.4. Atkritumu saimniecība
- 9.1. Ūdens saimniecība
- 9.2. Sadzīves kanalizācijas sistēma
- 9.3. Lietus ūdeņu kanalizācija
- 9.4. Siltumapgādes sistēma
- 9.5. Dabas gāzes apgādes sistēma
- 9.6. Elektroapgādes sistēma
- 9.7. Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- 9.8. Telekomunikāciju infrastruktūra
- 10. Mājoklis
- 11.1. Transporta infrastruktūra
- 11.2. Nākotnes priekšlikumi
- 12.1. Publiskā sektora infrastruktūra un mazdārziņi
- 12.2. Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- 12.3. Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- 12.4. Mazdārziņi
- 13. Aizsargjoslas
- 14.1. Turpmāk pētāmās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- 14.2.Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- 14.3.Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- 14.4.Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- 14.5.Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai
- Kultūras iestādes
- Izglītības iestādes
- Cēsu kultūras centrs ( CKC )
- Bibliotēka
- Cēsu sabiedriskā pirts
- Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana.
- Ievads
- Lietoto terminu skaidrojums
- Tiesiskais pamats
- Dabas apstākļi
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cilvēkresursu attīstība
- Pilsētvide
- Kultūrvēsturisko un vides vērtību aizsardzība
- Uzņēmējdarbība
- Transporta kustības un ielu stāvoklis Cēsīs.
- Infrastruktūra
- Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe
- Kultūra
- Tūrisms Cēsu pilsētā
- Sports
- Sabiedriskā drošība Cēsīs
- Informāciju tehnoloģijas pašvaldībā un pilsētā
- Sadarbība ar kaimiņu pagastiem, rajona padomi un starptautiskajiem partneriem
- Pašvaldības sabiedriskās attiecības
- Rīcības stratēģija
- Cilvēkresursu attīstība
- Infrastruktūras sakārtošana un attīstība
- Uzņēmējdarbības vides attīstīšana
- Pilsētvides un dzīves telpas veidošana
- Pilsētas un pašvaldības sabiedriskās aktivitātes
- Pašvaldības budžets
- Darba grupas
- Par Cēsu pilsētas attīstības programmu
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojums

13. Aizsargjoslas


13.Aizsargjoslas

tiek noteiktas pamatojoties uz 11.03.1997 gadā pieņemto “Aizsargjoslu likumu”

Aizsargjoslas - noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida dabiskus un mākslīgus objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes;

Teritorijas plānojumā tiek atzīmēti sekojoši aizsargjoslu veidi:

  1. vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas;
  2. ekspluatācijas aizsargjoslas;
  3. sanitārās aizsargjoslas;
  4. drošības aizsargjoslas;

 

Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.

Šīs aizsargjoslas par saviem līdzekļiem kārtībā uztur zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Cēsu pilsētā noteikti sekojoši vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu veidi (Skatīt „Aizsargjoslu shēmu”):

Virszemes ūdens objektu aizsargjoslas

Virszemes ūdens objektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdens tecēm un mākslīgiem ūdens objektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.

Saskaņā ar “Aizsargjoslu likumu” un pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes 2002. gada 13. jūnija lēmumu (prot.nr.15, §21), Gaujas aizsargjosla Cēsu pilsētas administratīvās teritorijas robežās sakrīt ar Gaujas dabas lieguma zonas robežu atbilstoši “Gaujas Nacionālā parka likumam”.

Vinterupītei (Glūdai) no Miera ielas līdz ietekai Siļķupītē, Pirtsupītei no Dārzniecības ielas līdz ietekai Siļķupītē, Siļķupītei no Festivāla ielas līdz ietekai Gaujā,— tiek noteikta 10 metrus plata aizsargjosla katrā krastā.

Pils parka dīķim, Maija parka dīķim, Dubinskas dīķiem, Avotu ielejas parka dīķim (līdz 10 hektāriem lielām ūdenstilpēm) — tiek noteikta 10 metrus plata josla pa perimetru.

 

Aizsargjoslas ap purviem

Aizsargjoslas ap purviem noteiktas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un stabilizētu mitruma režīmu meža un purvu saskares (pārejas) zonā.

Aizsargjoslas platums ap Blusu purvu (10 līdz 100 hektārus liela platība)- 20 metru josla.

 

Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem

Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem noteiktas, lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz nekustamiem kultūras pieminekļiem.

Aizsargjoslas nosaka vadoties pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr.392 (15.07.2003) “Kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas metodika”, kas izdota saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmo daļu.

Kultūras pieminekļu aizsardzības zonu nosaka atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas apstiprinātam aizsardzības zonas projektam.

Līdz šāda projekta izstrādes veikšanai Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā tiek noteikta 100 metru plata aizsargjosla ap valsts nozīmes kultūras pieminekļiem (pilsētbūvniecības, arhitektūras, vēstures un arheoloģijas). Plānojuma shēmās „Kultūrvēsturiskā mantojuma objektu shēma” un „Kultūrvēsturiskā mantojuma objektu shēma (centrālā pilsētas daļa)” aizsargjoslas robeža ir iezīmēta shematiski.

 

Valsts nozīmes kultūras pieminekļi Cēsīs

Valsts nozīmes aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts apstiprināts 1998.gadā un objektu aizsardzību un uzturēšanu reglamentē Latvijas Republikas likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (pieņemts 1992.gada 12.februārī) un Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmums Nr.50 “Par kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumiem” (pieņemts 1992.gada 26.novembrī).

Nr.sēmā

Valsts

aizs.

Nr.

Vērt.

grupa

Piemi-nekļa

veids

Pieminekļu

nosaukums

Adrese

Datējums

 

 

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts Cēsīs

 

1.

7426

valsts noz.

pilsētbūv-niecība

Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs

Vaļņu ielas nepāra Nr. puses apbūve, Gaujas iela, Gaujas ielas 6. nams, Palasta ielas nepāra Nr. puses apbūve līdz 25. Nr., Palasta iela, Lenču iela, Lenču ielas 6. Nr., Maija parka Z, A, D robeža, Vienības lauk. 1. nams, Raunas ielas 14. nams, Raunas ielas nepāra Nr. puses apbūve no 15. nama

13. – 20.gs.

-

3064

valsts noz.

māksla

Kapa piemineklis J.Ozolam

Bērzaines kapos, Bērzaines ielā 27

1931.

-

3065

valsts noz.

māksla

Piemineklis kritušajiem karavīriem

Lejas kapos, Lenču ielā 15

1927.

4

390

valsts noz.

arheoloģ.

Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi

Pie dzelzceļa stacijas

 

6

391

viet. noz.

arheoloģ.

Siļķu viduslaiku apmetne

Pie Siļķēm

 

2

392 6206

valsts noz.

arheoloģ. arhitekt.

Cēsu viduslaiku pils

Pils laukums 11

1207., 13.-15.gs

3

393

valsts noz.

arheoloģ.

Riekstu kalns – pilskalns

Palasta iela 24

 

1

394

valsts noz.

arheoloģ.

Cēsu senpilsēta

Cēsu pilsētas vēsturiskajā centrā

 

8

6197

valsts noz.

arhit.

Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti

Palasta iela, Vaļņu iela 12A, 16, 18, 20, 22

14.gs.

9

9

valsts noz.

vēsture

Bērzaines ģimnāzija

Bērzaines iela 34

1825. – 1915.

16

6198

valsts noz.

arhit.

Dzīvojamā ēka

Gaujas iela 6

18.gs.2.p.

-

3066

valsts noz.

māksla

Durvju komplekts

Lielā Līvu iela 9

18.gs.2.p.

5

395

viet. noz.

arheoloģ.

Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta

Palasta iela 22

 

15

6199

viet. noz.

arhit.

Ruckas muižas apbūve

Muižas iela 3,5,7, Parka iela 2,7 Piebalgas 19

18.gs.-20.gs.s.

15

6200

viet noz.

arhit.

Ruckas muižas kungu māja

Piebalgas iela 19

18.gs. – 20.gs.s.

15

6201

viet. noz.

arhit.

Ruckas muižas parks ar parka arhitektūru

Parka iela 2, 7

Piebalgas iela 19

18.gs. – 20.gs.s.

15

6202

viet. noz.

arhit.

Ruckas muižas pārvaldnieka māja

Muižas iela 7

18. – 19.gs.

2

6203

valsts noz.

arhit.

Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku

Pils laukums 1,3,9,11,15

Palasta 24

1207., 13.-19.gs

2

6204

valsts noz.

arhit.

Cēsu pilsmuižas ratnīca – stallis

Pils laukums 3

18.,19.gs

2

6205

valsts noz.

arhit.

Cēsu pilsmuižas muižnieka dzīvojamā ēka

Pils laukums 9

13.-18.gs.

2

6207

valsts noz.

arhit.

Cēsu pilsmuižas klēts

Pils laukums 15

18.,19.gs.

-

3067

valsts noz.

māksla

Panno

Priedes iela 5 /7

1936.

-

3068

3069

3070

valsts noz.

māksla

Krāsns

( 3 gab. )

Raunas iela 11

19.gs.b.

7

396

viet. noz.

arheoloģ.

Konventa laukuma viduslaiku kapsēta

Raunas iela 14

 

19

6208

valsts noz.

arhit.

Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu

Rīgas iela 7

1767.

20

3073

6210

valsts noz.

māksla arhit.

Tirgotāja nams, fasādes dekoratīvā apdare

Rīgas iela 16

1788., 18. /19.gs.

-

3074

valsts noz.

māksla

Sienas gleznojums

Rīgas iela 19c

20.gs. 1.trešd.

22

10

6211

valsts noz.

vēsture

arhit.

Komponista A. Kalniņa dzimtā māja, kultūras b-bas “Harmonija “ ēka

Rīgas ielā 24

1879.

18.gs.

23

6212

3075

valsts noz.

arhit. māksla

“ Princešu nams“, dzīvojamā ēka, tās durvju komplekts

Rīgas ielā 47

18.gs.

11

11

6213

valsts noz.

vēsture arhit.

Cēsu apriņķa skola

Lielā Skolas iela 6

19.gs.s.- 1915.

1805.

12

6214

3076-3105

valsts noz.

arhit.

māksla

Sv. Jāņa luterāņu baznīca

Lielā Skolas iela 8

1281.- 1284., 1853.

13

397

valsts noz.

arheoloģ.

Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta

Ap Sv. Jāņa baznīcu

 

 

 

Ap vietējās nozīmes kultūras objektiem tiek noteikta aizsargjosla, kas sakrīt ar īpašuma, uz kura atrodas kultūras piemineklis, zemes gabala robežām.

 

Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskie pieminekļi.

Objektus 2003.gadā apsekoja un izvērtēja darba grupa.

Vietējās nozīmes kultūrvēsturisko pieminekļu uzturēšanas un sakopšanas noteikumus ir paredzēts definēt Cēsu pilsētas saistošajos noteikumos un individuāli noslēgtajos apsaimniekošanas līgumos starp Cēsu pilsētas domi un objekta īpašnieku.

Nr.

Nosaukums

Tips

Apraksts

Atrašanās vieta

Īp.

 

 

Pilsētbūvn.

 

 

 

 

Svētavots

 

 

Cīrulīši, Atpūtas iela 12

Pr.

24

Bij. draudzes skola

 Arhit.

Ata Kronvalda iela 40

pr.

25

Dzīvojamā ēka

Bērzaines 2

26

Bij. vācu proģimnāzija

Arhit.

1908.gads

Bērzaines iela 4

Pašv.

27

Administratīva ēka ( rajona padome, bij. Reijera

patversme )

Arhit.

19.gs. beigas/ 20.gs.sākums

Bērzaines iela 5

Pašv.

 

 

 

 

 

 

10

Dzīvojamā ēka

Bērzaines iela 6

Pr.

28

Dzīvojamā ēka

19. gs. beigas/ 20.gs.sākums

Bērzaines iela 7

Pr.

5.7

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs. beigas/ 20.gs.sākums

Bērzaines iela 21

Pr.

29

Dzīvojamā ēkas

Arhit.

20.gs.sākums

Bērzaines iela 32 ( 30 )

Pr.

7.2

Dzīvojamā ēka

Arhit.

20.gs.sākums

Bērzaines iela 6

Pr.

8

Bijusī Bērzaines ģimnāzija ar ēku kompleksu

Arhit.

19.gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā Bērzaines ģimnāzijā mācījās Ernasts Johans Holsts, Alfrēds Kalniņš, Celta 19.gs.beigās.

Bērzaines iela 34

V

8.7

 

 

 

 

 

30

Ķieģeļfabrikas skurstenis

Cepļu iela 18

Pr.

10

 

 

 

 

 

31

Dzīvojamā ēka (bij. Bērzaines ģimnāzijas skolotāju māja )

19.gs.

Dārtas iela 1

V

32

Dzīvojamā ēka (bij. vasarnīca "Marianda")

Dzirnavu iela 7

Pr.

139

Māju komplekss "Siļķes"

18.gs.

Dzirnavu iela 33

Pr.

 

 

 

 

 

Pr.

34

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs. vidus

Gaujas iela 4

Pr.

35

Dzīvojamā ēka

ap 1860

Gaujas iela 5

Pr.

36

"Vecās pirtis"- apbūves komplekss

Gaujas iela 8/10

Pr.

37

Dzīvojamā ēka

Gaujas iela 11

Pr.

 

 

 

 

 

 

38

Dzīvojamā ēka

Gaujas iela 13

Pr.

39

Dzīvojamā ēka

Gaujas iela 14

Pr.

 

Dzīvojamā ēka ar saimniecisko ēku

Arhit.

1857.g.

Gaujas iela 17

Pr.

 

Dzīvojamā ēka

 

 

Gaujas iela 18

 

40

Sabiedriskā ēka

Gaujas iela 20

Pr.

41

Dzīvojamā māja ar pagalma ēku

Gaujas iela 22

Pr.

42

Dzīvojamā ēka

Gaujas iela 26

Pašv.

 

Koka vasarnīca "Villa Mira"

 

 

Gaujas iela 5

 

43

Dzīvojamā ēka ( bij. "Zelovija" )

20.gs.sākums

Gaujas iela 67

Pr.

44

Dzīvojamā ēka ( bij. vasarnīca "Villa Mira")

Arhit.

Gaujas iela 76

Pašv.

 

Sarkanā Krusta sanatorijas paviljons

Arhit.

20.gs.sākums

Gaujas iela 88

V

 

 

Arhit.

1857.gads

Gaujas iela 8/10

Pr.

45

Dzīvojamā ēka

20.gs. sāk.

Gaujas 82

Pr.

46

Villa "Baltica"- 2 ēkas, villa "Carola"

Arhit.

20.gs. sākums

Gaujas iela 88

Pašv.

 

Pipariņi

Arhit.

 

Gaujaslīču iela

V

47

Raiskuma krogs

Arhit.

1857.g.

Gaujas iela 92

Pr.

48

Aizsardzības ministrijas atpūtas kompleksa galvenā ēka un 1., 2., 3. korpuss

20. gs.

30-ie gadi

Dzirnavu 52 / 54

V

49

Dzīvojamā ēka

Arhit.

20.gs 30-ie gadi

Glūdas iela 6

Pr.

50

Dzīvojamā ēka

20.gs. sākums

Glūdas iela 8

Pr.

51

Kalnmuižas kungu māja ar parku

Arhit. Vēst.

19.gs., 20.gs. 20-ie gadi

Kalnmuižas iela 1

Pr.

 

14.gs. beigas

 

Lenču iela 5

Pr.

 

52

Dzīvojamā ēka

Arhit.

Kanāla iela 4

Pr.

 

Lenču iela 11

 

 

 

 

53

Bij. Cēsu Valsts ģimnāzija, tagad Cēsu pilsētas ģimnāzija

1937.-1938.gads

Leona Paegles iela 1

Pašv.

54

Dzīvojamā ēka

Arhit.

Lielā Skolas iela 4

Pr.

55

Dzīvojamā ēka

Arhit.

Lielā Skolas iela 7

Pr.

 

Saimniecības ēka

 

19.gs.

Lielā Katrīnas iela 12

Pr.

56

Dzīvojamā ēka, bij. Suvorova viesnīca

Arhit.

19.gs. beigas

Lenču iela 1

Pr.

 

18.gs. – 19.gs.

 

Lielā Katrīnas iela 12a

Pr.

 

57

Noliktava ar pilsētas nocietinājuma mūra paliekām

14.-20.gs.

Lenču iela 5

Pr.

58

Bij. Cēsu pils viesnīca

Arhit. Vēst.

18.gs.-19.gs. Beigas

Lenču iela 7

Pašv.

 

Piemiņas zīme

Vēst.

Dziesmu svētku simtgades birzs. Piemiņas akmeņi.

Lenču iela 35

Pašv.

 

15., 18. un 19.gs.

 

Lielā Katrīnas iela 18/20

Pr.

 

59

Dzīvojamā ēka

19.gs. 2. puse

Lenču iela 9a

V/pr.

60

Cēsu alus darītavas galvenais korpuss

19.gs. beigas

Lenču iela 13

Pr.

 

Sv. Annas draudzes dievnams

 

 

Lenču iela 9

 

61

Bij. Annas skola, tagad Cēsu mūzikas skola

1909. g.

Lielā Kalēju iela 4

V

62

Sv. Annas draudzes dievnams

Lielā Kalēju iela 6

Pr.

63

Dzīvojamā ēka

Arhit.

Lielā Kalēju iela 7

Pr.

 

Dzīvojamā ēka un saimniecības ēka

Arhit.

18.gs. – 19.gs.

Lielā Katrīnas 12a

Pr.

64

Dzīvojamā ēka

Arhit.

Lielā Katrīnas 2

V

65

Dzīvojamā ēka un saimniecības ēka

Arhit.

18.- 19.gs.

Lielā Katrīnas iela 12

Pr.

66

Dzīvojamā ēka ar vārtu arku un akmeņu bruģi pagalmā

18.gs.-19.gs.

Lielā Katrīnas 12a

Pr.

67

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs.

Lielā Katrīnas iela 14

Pr.

68

Dzīvojamā ēka ar pilsētas nocietinājumu mūra paliekām

Arhit.

15., 18. un 19.gs.

Lielā Katrīnas iela 18/20

Pr.

69

Dzīvojamā ēka

Arhit.

1908. gads

Lielā Katrīnas iela 22

Pr.

70

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs. otrā puse

Lielā Katrīnas iela 25

Pašv.

71

Dzīvojamā ēka

19.gs. 1.puse

Lielā Katrīnas iela 26

Pr.

72

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs. beigas

Lielā Katrīnas iela 28

Pr.

73

Dzīvojamā ēka ( bij. Millera reālskola ) ar saimniecības ēku

Arhit.

18.gs.

Lielā Līvu iela 1

Pašv.

74

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs. pirmā puse

Lielā Līvu iela 2

Pašv.

 

Dzīvojamā ēka - durvju komplekts

Arhit.

18.gs. beigas

Lielā Līvu iela 9

Pr.

 

 

 

 

 

 

75

Dzīvojamā ēka

19.gs. pirmā puse

Lielā Līvu iela 4

Pr.

76

Dzīvojamā ēka

18.gs. 50.-60.-ie gadi

Lielā Līvu iela 9

Pr.

77

Dzīvojamā ēka

Lielā Līvu 11

Pr.

 

Dzīvojamā ēka

Arhit.

20.gs.sākumā

Mazā Katrīnas iela 8

Pr.

 

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs. vidus

Palasta iela 1

Pr.

 

 

Arhit.

 

 

 

 

Katoļu baznīca

Arhit.

1928.gads

Palasta iela 14

Pr.

79

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs. pirmā puse

Palasta iela 7

Pr.

80

Katoļu baznīca

Arhit.

1928. gads

Palasta iela 9

Pr.

 

Dzīvojamā ēka (tagadējā poliklīnika)

Arhit.

19.gs. beigas

Palasta iela 15

Pašv.

81

Dzīvojamā ēka

1912. gads

Palasta iela 11

Pašv.

82

Dzīvojamā ēka

1890.gads

Palasta iela 14

Pašv.

83

Dzīvojamā ēka

Palasta iela 16

Pr.

84

Dzīvojamā ēka ar saimniecības ēku

Palasta iela 17

Pr.

85

Dzīvojamā ēka

Palasta iela 18

Pr.

86

Dzīvojamā ēka ( bij.pasts un telegrāfs )

Arhit.

19.gs. beigas

Palasta iela 19

Pr.

87

Dzīvojamā ēka

Arhit.

20.gs. sākums

Palasta iela 20

Pr.

88

Cēsu pareizticīgo baznīca un pastorāts

Arhit.

19.gs.vidus

Palasta iela 21, 21A, 22

Pr.

 

Cēsu pareizticīgo baznīcas saimniecības ēka

Arhit.

19.gs. vidus

Palasta iela 21

Pr.

 

Cēsu pareizticīgo baznīcas psalmotāja māja

Arhit.

19.gs. vidus

Palasta iela 21a

Pr.

 

Cēsu pareizticīgo baznīca

Arhit.

1845.-1847.gads

Palasta iela 22

Pr.

 

Cēsu pareizticīgo baznīcas sarga māja

Arhit.

19.gs.vidus

Palasta iela 22

Pr.

89

Dzīvojamā ēka

Arhit.

1890.gads

Palasta iela 25

Pr.

 

Ruckas muižas apbūves komplekss

Arhit.

18.gs – 20.gs.60-ie gadi

Piebalgas iela 19

V

 

 

 

 

 

 

90

Dzīvojamā ēka (bij. villa "Silva" )

Peldu iela 1

Pr.

 

Ēka

Vēst.

1901.-1910. dzīvoja dzejnieks Jānis Poruks (1871.-1917.)

Peldu iela 1

Pr.

91

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs.vidus

Pils iela 5

Pr.

92

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs beigas

Pils iela 7

V

93

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs. vidus

Pils iela 8

Pr.

94

Dzīvojamā ēka

19.gs vidus

Pils iela 10

Pašv./Pr.

 

 

 

 

 

 

 

Cēsu pilsmuižas ratnīca – stallis

 

18.gs.

Pils iela 9

Pašv.

 

Ruckas muižas kungu māja

 

18.gs. – 20.gs.sākums

Piebalgas iela19

V

 

Ruckas muižas pārvaldnieka māja

 

18.gs. – 19.gs.

Piebalgas iela 19

V

 

Ruckas muižas kalpu māja

 

19.gs.sākums

Piebalgas iela 19

V

 

Ruckas muižas sarga māja

 

19.gs. sākums

Piebalgas iela 19

V

 

Ruckas muižas parks ar parka arhitektūru

 

18.gs.-19.gs.sākums

Piebalgas iela 19

V

 

 

 

 

 

 

 

Cēsu Jaunā pils

 

1777.gads, 19.gs.

Pils iela 9

Pašv.

 

Cēsu pilsmuižas klēts

 

18.gs.

Pils iela 9

Pašv.

 

Cēsu pils muižas kučiera namiņš

Arhit.

18.gs.beigas

Pils laukums 1

Pašv.

95

Apriņķa tiesa

Arhit.

19.gs. 2.puse

Pils iela 12

V

 

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs. otrā puse

Pils iela 8

Pašv.

 

Dzīvojamā ēka

 

1936.gads

Priežu iela 5/7

 

96

Dzīvojamā ēka

Priedes iela 5/7

Pr.

97

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs.otrā puse

Raunas iela 1

Pašv.

 

Tornis

Arhit.

20.gs.sākums

Raunas iela 2

Pr.

98

Sabiedriskā ēka (bij. Otosona nams)

Arhit.

1910.gads

Raunas iela 2

Pr.

99

Bankas ēka

Arhit.

20.gs. 30-ie gadi

Raunas iela 8

Pr.

100

Dzīvojamā ēkas

Arhit.

Raunas iela 9, 9A

Pr.

 

Dzīvojamā ēka (trīs krāsnis)

Māksla

19.gs.beigas

Raunas iela 11

Pašv./Pr.

101

Dzīvojamā ēka

Arhit.

20.gs. sākums

Raunas iela 10

Pr.

102

Cēsu Viesīgā biedrība

Arhit.

1914.g., 1920.-1922.g. A. Malvess

Raunas iela 12

Pašv.

103

Tiesas ēku komplekss

Arhit.

19.gs.beigas

Raunas iela 14

V.

104

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs.beigas 1896. gads

Raunas iela 15

Pr.

 

 

 

 

 

 

105

Dzīvojamā ēka

19.gs. beigas

Raunas iela 17

Pr.

 

Kredītsabiedrības ēka

Arhit.

1925.gads

Rīgas 36

Pašv./Pr.

 

Ēka

Vēst.

Grāmatu izdevēja Jāņa Ozola veikals

Rīgas iela 10

Pr.

106

Dzīvojamā ēka

19.gs.vidus

Rīgas iela 2

Pr.

107

Kredītsabiedrības ēka

Arhit.

1925.gads

Rīgas iela 4

Pašv./Pr.

 

 

Arhit.

 

 

 

108

Grāmatu izdevēja Jāņa Ozola veikals

Arhit.

Rīgas iela 5

Pr.

 

 

Arhit.

 

 

 

109

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs. beigas

Rīgas iela 6

Pr

110

Dzīvojamā ēka

19.gs.beigas

Rīgas iela 10

Pr.

111

Dzīvojamā ēka

19.gs.beigas

Rīgas iela 12

Pr.

 

Ēka – druvju komplekts, fasādes dekoratīvā apdare

Arhit.

 18.gs.

Rīgas iela 15

Pr.

 

 

 

 

 

 

112

Centrālā viesnīca

Arhit.

20.gs.sākums

Rīgas iela 17

Pr.

 

 

Arhit.

 

 

 

113

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs.beigas

Rīgas iela 18

Pr.

 

 

 

 

 

 

 

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19.gs. vidus D192

Rīgas iela 2

Pr.

 

Dzīvojamā ēka

Arhit.

1913.gads, jūgendstils

Rīgas iela 2

Pašv./Pr.

 

 

 

(1879.-1951.), piemiņas plāksne. Kultūras biedrības

 

 

 

 

 

“Harmonija” nams. Celta 18.gs.

 

 

114

Dzīvojamā ēka

Arhit.

1913.g.

Rīgas iela 20

Pašv./Pr.

115

Dzīvojamā ēka

Arhit.

20.gs.sākums

Rīgas iela 21

Pr.

 

 

 

 

 

 

116

Dzīvojamā ēka

20.gs.sākums

Rīgas iela 23

Pašv.

117

Dzīvojamā ēka

Arhit.

Rīgas iela 25

Pr.

 

 

 

igauņu nacionālās glezniecības pamatlicējs Johans Kēlers

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

118

Dzīvojamā ēka ar saimniecības ēku

Arhit.

19.gs.otrā puse

Rīgas iela 27

Pr.

 

 

 

 

 

 

119

Dzīvojamā ēka (dzelzs vārti)

Arhit.

1904.gads

Rīgas iela 29

Pr.

120

Dzīvojamā ēka

19.gs. vidus

Rīgas iela 31

Pr.

121

Dzīvojamā ēka

Rīgas iela 36

Pr.

122

"Fābera nams"

Arhit., vēsture

Rīgas iela 40

Pr.

 

 

 

 

 

 

123

Bij. pasta stacijas zirgu stallis

Arhit.

19.gs

Rīgas iela 51a

Pr.

124

Zirņu muižas kungu māja

Arhit.

19.gs. pirmā puse

Rīgas iela 55

Pr.

 

 

 

igauņu nacionālās glezniecības pamatlicējs Johans Kēlers

 

 

 

 

Vēst.

 

 

 

125

Dzīvojamā ēka

Smilšu iela 4

Pr

126

Dzīvojamā ēka

Arhit.

19. gs. beigas

Torņa iela 1

Pr.

127

Dzīvojamā ēka

19.gs.vidus

Torņa iela 3

Pr.

128

Vējdzirnavas

Arhit.

18.gs.

Uzvaras bulvāris 9

Pr.

129

8. Daugavpils kājnieku pulka kazarmas

Arhit.

1925.gads

Valmieras iela 8

V.

 

 

 

 

 

 

 

 

Vēst.

 

 

 

 

Nocietinājuma vieta

Vēst.

Līvonijas laika pusaploces veida skansts

Valmieras iela 27

Pr.

130

Dzīvojamā ēka

Arhit.

20.gs.sākums

Vaļņu iela 12

Pr.

131

Bij. Dr.Smilgas sanatorija

1902.gads

Vaļņu iela 21

Pr.

132

Iebraucamās vietas un kroga ēku komplekss Dzīvojamās ēkas

Arhit.

19.gs.

Vaļņu iela 36, Rīgas 45, 47 / 49 korpusi pret Vaļņu ielu

Pašv./Pr.

133

Zirgu pasta stacijas ēka

Arhit.

Vaļņu iela 37

Pr.

 

Dr.Smilgas sanatorija

Arhit.

1902.gads

Vaļņu iela 7

Pr.

 

Vaļņu iela 36

 

Pašv.

 

 

 

Vaļņu iela 38

 

Pr.

 

 

 

Vaļņu iela 38

 

Pr.

 

 

 

19.gs, 20.gs sākums

 

Vaļņu iela 40

Pr.

 

 

Iebraucamās vietas un kroga ēku komplekss Dzīvojamās ēkas

Arhit.

19.gs

Vienības laukums 1

Pašv./Pr.

 

Zirgu pasts

 

 

Vienības laukums 1

 

134

Viesnīca Cēsis (bij. Tērvete)

Arhit.

1939.gads

Vienības laukums 1

Pr.

135

Dzīvojamā ēka (bij. villa "Olgino" un mazā "Olgino" )

Vītolu iela 11

Pr.

136

Dzīvojamā ēka ( bij. villa " Henriete " )

Vītolu iela 9

Pašv.

137

Zirņu muižas smēde

Zirņu 1

Pr.

138

" Zviedru " skanste

Valmieras 27

Pr.

140

Koka dzīvojamā ēka

Arhit.

M. Katrīnas 10

141

Koka dzīvojamā ēka

Palasta iela 12

pašv.

142

Saimniecības ēka

Arhit.

Līvu iela 1( ēka Nr.3)

143

Dzīvojamā ēka

Arhit.

Palasta iela 4

Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka pēc Veselības aizsardzības ministrijas izstrādātajiem 2004.gada 20.janvāra MK noteikumiem Nr. 43. “Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika”. “Aizsargjoslu likums” paredz aizsargjoslu katrai ūdens ņemšanas vietai.

Aizsargjoslu noteikšanu un saskaņošanu ar Valsts ģeoloģijas dienestu un attiecīgo valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” filiāli, kā arī pašvaldības informēšanu par tās teritorijā esošās aizsargjoslas noteikšanu nodrošina ūdens ņemšanas vietas īpašnieks vai lietotājs.

Stingra režīma aizsargjoslas nosaka atbilstoši ūdens horizonta dabiskās aizsargātības pakāpei. Bakterioloģisko aizsargjoslu aprēķina tādu, lai ūdens dabiskās plūsmas laikā līdz ūdens ņemšanas vietai mikroorganismu izdzīvošanas laiks nepārsniegtu artēziskā ūdens horizontam — 200 diennaktis. Ķīmisko aizsargjoslu aprēķina, lai ūdens ķīmiska piesārņošana ūdens ņemšanas vietā tās ekspluatācijas laikā nebūtu iespējama un ūdens kvalitāte atbilstu dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo pazemes ūdeņu ūdens kvalitātes normatīviem.

Ļoti labi aizsargātam ūdens horizontam, kāds ir Gaujas ūdens horizonts Cēsu pilsētā, kur maz caurlaidīgo nogulumu biezums ir lielāks par 20 metriem, stingrā režīma aizsargjoslas rādiuss ir 10 metri, bakterioloģiskās aizsargjoslas rādiuss 35, ķīmiskās aizsargjoslas rādiuss –240m.

Cēsu pilsētas teritorijā uz 2004.gada novembrī atbilstoši normatīvajiem aktiem Valsts Ģeoloģijas dienestā ir izstrādāti aizsargjoslas aprēķini sekojošām ūdens ņemšanas vietām:

  • Nr. 6351 Cīrulīši2
  • Nr. 6352- Cīrulīši3
  • Atradnē “Gaujaslīči” urbumiem Nr. 7800;7799; 7791; 7790
  • Z/S “Kliģeni” ūdens ņemšanas vietai ar urbuma Nr. 7642, Ābolu ielā 12,
  • SIA “ Venden” ūdens ņemšanas vietai, Cīrulīšu ielā 68, Nr. 7642
  • SIA “ Vigo” ūdens ņemšanas vietai Svētavots

Ekspluatācijā esošas ūdens ņemšanas vietas Cēsu pilsētā ar stingrā režīma

aizsargjoslu 10 m:

Npk.

Adrese

Urbšanas gads

dziļums

1.

Upes iela 21

2000

130

2.

Upes iela 21

2000

131

3.

Upes iela 21

2000

132

4.

Upes iela 21

2000

134

33.

Cīrulīšu iela 63

1981

156

34.

Sīļu iela 4

1975

150

32.

Cīrulīšu iela 68

1999

135

19.

Valmieras iela 20

1968

130

64.

Svētavots

 

avots

 

 

Ekspluatācijā esošas ūdens ņemšanas vietas Cēsu pilsētā ar stingrā režīma

aizsargjoslu 30 m:

 

Npk.

Adrese

Urbšanas gads

dziļums

60.

Piebalgas iela 83

1965

130

61.

Piebalgas iela 81 (Saulrīti, pie sporta nama)

1980

125

28.

Cepļu iela 18

1957

68.45

36.

Miera iela 19 (Ruks)

1960

120

37.

Miera iela 19 (Ruks)

1985

130

38.

Krūmiņa iela 5 (Ruks)

1972

120

20.

Rūpniecības iela 13 (Cēsu siltumtīkli)

1986

130

21.

Rūpniecības iela 13 (Cēsu siltumtīkli)

1986

130

62.

Jāņa Poruka iela 47

1966

20

27.

Gaujas iela 88

1967

70

63.

Vilku iela 14

1987

122

39.

Gaujas iela 16/18

1997

128

23.

Aldaru laukums 1; A/S “Cēsu alus”

2000

175

24.

Aldaru laukums 1; A/S “Cēsu alus”

2000

175

50.

Jāņa Poruka iela 8, CATA

1954

21

65.

Ata Kronvalda iela 24

1986

131

66.

Vaives iela 31

1984

470

51.

Lapsu iela 46 A (Riepnieks)

   

67.

Cīrulīši (Venden)

1984

552

68..

Cīrulīši (Venden)

1991

470

53.

Ābolu iela 12

2004

 

Dziļurbumi, kuri paredzēti tamponēšanai:

 

65.

Ata Kronvalda iela 24 (Ieviņa podniecība)

66.

Vaives iela 31 ( bez saimnieka)

51.

Lapsu iela 46 A, SIA “Riepnieks”

67.

Cīrulīši (Venden)

68.

Cīrulīši (Venden)

33.

Nr. 6351 Cīrulīšu iela 63

34.

Nr. 6352 Sīļu iela 4

 

 

Mežu aizsargjoslas ap pilsētām

Mežu aizsargjoslas ap pilsētu tiek noteiktas, lai nodrošinātu pilsētas iedzīvotājiem atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus, kā arī lai samazinātu vai kompensētu pilsētas negatīvo ietekmi uz vidi.

Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.263 (pieņemti 19.06.2001), Cēsu pilsētas iedzīvotāju interesēm, kā arī dabas daudzveidības saglabāšanas interesēm, saskaņojot ar apkārtējo pašvaldību padomēm, ar Cēsu pilsētas domes lēmumu (2002.gada 27. jūnijs, protokols Nr.16) apstiprinātas mežu aizsargjoslas, kurās aizliegts veidot kailcirtes.

 

Noteiktās mežu aizsargjoslas ir šādas (skatīt „Cēsu pilsētas mežu aizsargjoslas shēma”)

Ziemeļu zona – 863 ha

  • no Lenču ielas pie Meža kapiem pa pilsētas robežu līdz ceļam gar “Benčiem”,
  • no “Benčiem” pa ceļu ZA virzienā līdz ceļam no Cēsīm uz Pielekšiem,
  • pa ceļu uz Pielekšiem līdz pagriezienam uz Ērgļu klintīm,
  • pa ceļu uz Ērgļu klintīm līdz “Brīvniekiem”,
  • no “Brīvniekiem” pa ceļu gar “”Ramātiem” un “Pušklaipiem” līdz ceļam Cēsis – Rāmnieki,
  • pa Cēsu – Rāmnieku ceļu Cēsu virzienā līdz pagriezienam uz bijušo sūkņu staciju pie Niniera ezera,
  • no bijušās sūkņu stacijas pie Niniera ezera pa ceļu līdz “Vecmeslu” mājām,
  • no “Vecmeslu” mājām līdz SIA ”Staļi”,
  • no SIA ”Staļi” pa celiņu uz “Buļiem”,
  • no “Buļiem” pa Birzes un Lenču ielām līdz pilsētas robežai pie Meža kapiem.

Austrumu zona – 263 ha:

  • no Cēsu apvedceļa krustojuma ar Cēsu – Priekuļu ceļu Priekuļu virzienā līdz pagriezienam uz Veismaņiem,
  • pa ceļu uz Veismaņiem līdz pagriezienam uz “Apiņiem”,
  • pa iebraucamo ceļu līdz “Apiņiem”,
  • no “Apiņiem” D virzienā caur meža masīvu līdz Vaives pagasta robežai,
  • pa Priekuļu – Vaives pagastu robežu līdz elektropārvades līnijai LN Nr.105,
  • pa elektropārvades līniju LN Nr.105 līdz Cēsu-Krīvu ceļam,
  • pa Cēsu – Krīvu ceļu Cēsu virzienā līdz Cēsu robežai,
  • pa Cēsu robežu Z virzienā līdz maģistrālajai elektropārvades līnijai pie “Purmaļiem”,
  • pa maģistrālo elektropārvades līniju DA virzienā līdz Cēsu apvedceļam,
  • pa Cēsu apvedceļu līdz krustojumam ar Cēsu – Priekuļu ceļu.

 

Dienvidu zona – 312 ha :

  • no ceļu krustojuma pie Meijermuižas pa ceļu DA virzienā līdz Cēsu – Kārļu ceļam,
  • pa ceļu virzienā uz Kārļiem līdz Rakšupītei,
  • pa Rakšupīti līdz ceļam gar “Rakstiem”,
  • pa ceļu no “Rakstiem” Cēsu virzienā gar “Vāļiem” līdz ceļu krustojumam pie Meijermuižas.

 

Ekspluatācijas aizsargjoslas

Tiek noteiktas gar transporta, telekomunikāciju un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.

Ekspluatācijas aizsargjoslas par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, bet saskaņā ar savstarpēju vienošanos var deleģēt zemes īpašniekam vai lietotājam.

 

Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai. Kārtību, kādā uzturamas aizsargjoslas gar ielām pilsētās, nosaka apbūves noteikumi. Aizsargjoslās mežos gar autoceļu un dzelzceļu zemes nodalījuma joslas ārējām malām jāizveido mineralizēta pretuguns josla ne mazāk kā 1,5 metru platumā, un tā ik gadu jāatjauno. Aizsargjoslās ietilpstošās dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ugunsdrošā stāvoklī uztur publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

Aizsargjoslu noteikšanu ap autoceļiem reglamentē 2001. gada MK noteikumi Nr. 162. “Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika”. Aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem pilsētā atzīmē  zemesgabalu  plānos  kā   sarkano  līniju  (esoša  vai  projektēta  ielas   robeža)  un  būvlaidi  (līnija, kas  nosaka  attālumu   no  sarkanās  līnijas  līdz  apbūvei).  

Dzelzceļa aizsargjoslas noteikšanu reglamentē 1998.gada 15.decembra MK Noteikumi Nr. 457 “Dzelzceļa aizsargjoslu noteikšanas metodika".

Dzelzceļa aizsargjoslas robežās noteiktas saskaņā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes lēmumiem par dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežu mainīšanu un ievērojot dzelzceļam piegulošo objektu teritoriju robežas.

 

Aizsargjoslas gar telekomunikāciju līnijām

Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības telekomunikāciju līnijām un to iekārtām tiek noteiktas, lai nodrošinātu to maksimālu aizsardzību no cilvēka, dabas vai citu faktoru nevēlamas ietekmes, kuras rezultātā var tikt traucēta sakaru līniju normāla darbība, radīti zaudējumi tautsaimniecībai un valstij.

 

Aizsargjoslām gar telekomunikāciju līnijām ir šāds platums:

  • gar apakšzemes  kabeļu, gaisvadu  un  radiofikācijas  telekomunikāciju līnijām – zemes  gabals  un  gaisa  telpa  telekomunikāciju līnijas augstumā, ko  norobežo  nosacītas  vertikālas  plaknes  telekomunikāciju līnijas katrā  pusē  2,5 m  attālumā  no  apakšzemes  kabeļu  līnijas  vai no  gaisvadu  līnijas  ass;
  • stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums nav lielāks par 4 metriem, - 2,5 metri katrā pusē no līnijas ass līdz koku zariem;
  • vietās, kur  iespējami  bieži  koku  krišanas  gadījumi, stigas  platums  nedrīkst  būt  mazāks  par  stādījumu  vidējo  augstumu  katrā  sakaru  līnijas  pusē.
  • vietās, kur iespējami bieži koku krišanas gadījumi, stigas platums nedrīkst būt mazāks par stādījumu vidējo augstumu katrā telekomunikāciju līnijas pusē. Atsevišķi koki vai koku grupas, kas aug stigas malās, jānocērt, ja to augstums ir lielāks nekā stādījumu vidējais augstums.

Ja gaisvadu telekomunikāciju līnija šķērso parkus, dārzus vai rezervātus, pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgajiem uzņēmumiem, organizācijām vai institūcijām atļauts noteikt mazāku stigas platumu.

 

Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem

Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

 

Aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem pilsētā ir šāds platums:

  • gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām - zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no malējā vada elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu:

 

Spriegums

Aizsargjosla (m)

līdz 20 kilovoltiem

2 metri

no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem

4 metri

virs 110 kilovoltiem

8 metri

  • gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām - zemes gabals vai gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass;
  • ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem, transformatoru apakšstacijām - zemes gabals un gaisa telpa 1 metra attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas.

 

Aizsargjoslas gar siltumtīkliem

Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

 

Aizsargjoslām gar siltumtīkliem ir šāds minimālais platums:

  • gar siltumtrasēm kanālos vai tuneļos - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes 2 metru attālumā katrā pusē no kanāla vai tuneļa ārmalas;
  • gar bezkanālu siltumtrasēm zemē - zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas un kuru norobežo nosacītas vertikālas plaknes 5 metru attālumā katrā pusē no apvalka ārmalas; šādas siltumtrases ir izbūvētas gar Rūpniecības, Edvarta Treimaņa-Zvārguļa, Valmieras ielām, no Vaļņu 15 līdz Leona Paegles 4b, no Zvirbuļu 17 līdz Ķiršu 10, no Loka 3 līdz Birzes 31, no Rīgas 5 līdz Vēstures muzejam, no Lillijas līdz Saules- Vaives- Vilku- Lāču ielu kvartāliem
  • ap siltumvadiem gaisā, sadales iekārtām un siltuma punktiem - zemes gabals un gaisa telpa 1 metra attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas. Šādas virszemes siltumtrases iet pa Palmu ielu līdz CSDD un no Vaives ielas līdz Ata Kronvalda ielai 31.

 

 

Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm

Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu meliorācijas būvju un ierīču ekspluatāciju un drošību. Cēsu pilsētā nav konstatētas valsts nozīmes meliorācijas ēkas un būves.

Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizāciju tīkliem

Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību.

 

Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem teritorijas plānojumā ir sekojošs minimālais platums:

  • gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem - 5 metri katrā pusē no cauruļvada malas; ūdensvada spiedvadi ir izvietoti atbilstoši pielikuma ūdensvada shēmai, aizsargjoslu shēmā nav iezīmēti. Kanalizācijas spiedvadu aizsargjoslas iezīmētas aizsargjoslu shēmā.
  • gar pašteces kanalizācijas vadiem - 3 metri katrā pusē no cauruļvada malas; pašteces kanalizācijas vadu izvietojums iezīmēts ūdensvadu un kanalizācijas shēmā.
  • kanalizācijas sūkņu stacijām Krasta ielā 15 un Cīrulīšu ielā 72, tiek noteikta aizsargjosla 5 m rādiusā ap tām (drīzumā plānota jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas būvniecība Cīrulīšu 68A, kurai būs nepieciešams noteikt aizsargjoslu, bet sūkņu stacijai Cīrulīšu ielā 72 aizsargjoslu atcelt).
  • ap ūdenstorņiem Uzvaras bulvārī 5 un Vaives ielā 20B, virszemes ūdens rezervuāriem un ūdens spiediena paaugstināšanas sūkņu staciju L. Paegles ielā 2A un ūdens apstrādes staciju Lenču ielā 27, tiek noteikta aizsargjosla 5 m rādiusā ap katru objektu.

 

Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem

Aizsargjoslas nosaka, lai nodrošinātu ģeodēzisko punktu ilgstošu saglabāšanos un stabilitāti. Cēsu pilsētā ir izvērsts ģeodēzisko punktu tīklojums. Ap ģeodēziskajiem punktiem tiek noteikta aizsargjosla 1 m rādiusā no konstrukcijas ārējās malas.

Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm

Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības gāzes vadiem, to iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzes vadu, to iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību.

Aizsargjoslas nosaka vadoties pēc Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobrī noteikumiem Nr.413. “Ekspluatācijas aizsargjoslu ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika“.

 

Minimālais  platums :

  • gar  gāzes  vadiem -  zemes  gabals  un  gaisa  telpa, ko  norobežo  nosacītas  vertikālas  plaknes  katrā  pusē  no  gāzes  vada  ass  gāzes  vadam  ar  spiedienu:

 

Spiediens vadā

Aizsargjosla (m)

līdz  500  dekapaskāliem

2,0

no  500  dekapaskāliem līdz  0,3 megapask.

4,0

no  0,3  līdz  0,6  megapask.

7,0

  • ap  gāzes  vadu  iekārtām  un  būvēm, gāzes  noliktavām  un  krātuvēm – zemes gabals  un  gaisa  telpa, ko  norobežo  nosacītas  vertikālas  plaknes  katrā  pusē  no  to iežogojuma  vai  norobežojošām  konstrukcijām:

Objekts

Aizsargjosla (m)

ap  gāzes  regulēšanas  punktiem  ēkās  vai  skapjos

10

ap  gāzes  balonu  grupu  iekārtām

10

ap  automobiļu  gāzes  uzpildes  stacijām

10

ap gāzes individuālajiem regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu 0,3 megapaskāli -

4

ap gāzes individuālajiem regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu 0,6 megapaskāli -

7

ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām -

10

ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām

10

pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumam

4 metri no zemējuma kontūra

Teritorijas plānojuma shēmā attēlotas 7 m aizsargjoslas ap I kategorijas augstā spiediena gāzes vadiem ar spiedienu līdz 4 bar, (gāzes regulēšanas punktiem Rūpniecības ielā 13, Lapsu ielā 24A un Saules ielā 28). Bez šiem punktiem Cēsīs ir arī skapjveida gāzes regulēšanas punkti, kuri nav atzīmēti aizsargjoslu shēmā:

Nr.p.k.

SGRP Nr.

Adrese

Kā īpašumā atrodas

1

1C

Cēsis, Saules iela 28

LG

2

2C

Cēsis, Lapsu 23

LG

3

3C

Cēsis, Saules 7

LG

4

4C

Cēsis, Piebalgas 11

LG

5

5C

Cēsis, Bērzaines 36

LG

6

6C

Cēsis, Zvirbuļu 3

LG

7

7C

Cēsis, Kovārņu 28

LG

8

8C

Cēsis, Viestura iela

LG

9

9C

Cēsis, Bērzaines 34

LG

10

13C

Cēsis, Vaives 2a

LG

11

17C

Cēsis, Pils iela 5

LG

12

18C

Cēsis, Ezera iela 6

LG

13

19C

Cēsis, Akmens iela 6

LG

14

20C

Cēsis, Loka iela 3

LG

15

21C

Cēsis, Valmieras iela 23B

LG

16

23C

Cēsis, Lāču iela 10

Pašvaldība

17

24C

Cēsis, Lapsu iela 17

īpašn.

18

25C

Cēsis, Vaļņu iela 29/31

īpašn.

19

26C

Cēsis, Pils laukums 15

īpašn.

20

27C

Cēsis, Piebalgas iela 89

LG

21

N

Cēsis, Bērzaines iela 15

īpašn.

22

N

Cēsis, Turaidas iela 3

īpašn.

23

N

Cēsis, Kovārņu iela 29

īpašn.

24

N

Cēsis, Gaujas iela 21B

īpašn.

Ap sašķidrinātās propāna gāzes balonu noliktavu Saules ielā 9 aizsargjoslas platums 10 m. Ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām Valmieras ielā 12 un Valmieras ielā 4 aizsargjoslas platums 10m.

Ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām Lenču ielā 46A aizsargjosla ir 10 m. Paredzēts, ka 2005. gada rudenī šī ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu grupa tiks likvidēta, jo rajonu apgādās ar dabas gāzi.

Sanitārās aizsargjoslas

Sanitārās aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir noteiktas paaugstinātas sanitārās prasības. To galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana.

Aizsargjoslas ap kapsētām

Aizsargjoslas ap kapsētām tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos. Aizsargjoslas par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Lejas kapiem, Turku kapiem, Vācu kapiem un Lauciņu kapiem aizsargjosla nav nepieciešama, jo apbedījumi šajos kapos nenotiek vairāk kā 25 gadus. Bērzaines kapiem un Meža kapiem aizsargjoslas platums noteikts 300 m no kapsētu teritorijas ārējās robežas.

Aizsargjoslas platumu nosaka 1998. gada 29. decembra Noteikumi Nr. 502 “Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika” .

Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām

Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos.

Aizsargjoslas par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Cēsu pilsētas dome, vadoties no reālās situācijas dabā, ir noteikusi koriģētu aizsargjoslu ap sīkdzīvnieku kapsētu Rīgas ielā 105. Aizsargjosla tiek noteikta gar dzelzceļa līniju Rīga-Lugaži no vienas puses un 250m liela aizsargjosla no otras puses. Minētās korekcijas ir skaņotas ar Valmieras reģionālo vides pārvaldi (Cēsu domes vēstule 07.07.2004 Nr.1-23/1148, VRVP atbilde 23.07.2004 Nr.6-4/2014).

Ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

aizsargjoslas platumu nosaka atbilstoši no izmantotās tehnoloģijas un iekārtas tehniskajam raksturojumam:

    • attīrīšanas iekārtām ar slēgtu apstrādi visā ciklā bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai — 50 metri;
    • atklātām notekūdeņu apstrādes tilpnēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai —100 metri;
    • atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem — 200 metri;
      filtrācijas laukiem — 50 metri

Teritorijas plānojumā tiek noteiktas aizsargjoslas ap sekojošām notekūdens attīrīšanas ietaisēm:

  • Birzes ielā 2 ( SIA “East-West-Trans”- Cēsu naftas bāzes lietus ūdens NAI )- 100 m;
  • Mūrlejas ielā 1 (Sarkanā Krusta slimnīcas saimnieciskās kanalizācijas filtrācijas lauks)- 50 m;
  • Palejas ielā 22 (A/S “Ruks” lokālās attīrīšanas ietaises) - 100 m;
  • Dzirnavu ielā 45 (Bērnu sanatorijas “Gaujaslīči” lokālās attīrīšanas ietaises)-50 m;
  • Piebalgas ielā 54 – mehāniskās un bioloģiskās attīrīšanas ietaises no Saulrītu rūpnieciskā rajona uzņēmumiem- 100m, iekārtas paredzēts likvidēt, pieslēdzot Saulrītu rūpniecisko rajonu centralizētajai kanalizācijas sistēmai;
  • Jāņa Poruka ielā 8 - A/S “CATA” notekūdens attīrīšanas ietaises - 100 m;
  • Gaujas ielā 68A, SIA 5 - ATU , lokālās lietus ūdens attīrīšanas ietaises – 100 m.

Drošības aizsargjosla

Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu un krātuvju, aizsprostu un to tuvumā esošo objektu drošību to ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību. LR MK 1998. gada noteikumi Nr. 414. “Drošības aizsargjoslu ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika” reglamentē drošības prasības, kā arī vides un cilvēka aizsardzības prasības.

Aizsargjoslām ap naftas, naftas produktu vadiem un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem ir sekojošs minimālais platums:

  1. gar cauruļvadu trasēm — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 25 metru attālumā no cauruļvada ass;
  2. ap tilpēm, kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 50 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām;
  3. ap galvenajām un starpposmu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, naftas un naftas produktu uzsildīšanas punktiem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 100 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām.

Balstoties uz šiem likumdošanas normatīviem Cēsu pilsētā naftas bāzei Birzes ielā 2 tiek noteikta 100 m aizsargjosla no rezervuāru parka un iepildīšanas un izliešanas estakādēm.

Teritorijas plānojums paredz:

  • aizsargjoslu iezīmēšanu zemes īpašumu vai lietojuma plānos saskaņā ar likumu “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”;
  • aprobežojumu ierakstīšanu zemesgrāmatā, ja aizsargjosla atrodas uz īpašumā esoša zemes gabala;
  • aizsargjoslu uzturēšanu kārtībā;
  • nepieciešamības gadījumā aizsargjoslu iezīmēšanu dabā ar īpašām aizsargjoslu noteikšanas metodikā paredzētām zīmēm.
 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv