Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Sestdiena, 2019.gada 21.septembris   Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  - Cēsu pilsētas Attīstības programma 2008.-2014.gadam
  - Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam
  -- Grozījumi
  -- Apraksta daļa
  -- Apbūves noteikumi
  -- Kartografiskais materiāls
  - Investīciju teritorijas
  - Nodarbinātība
  - Detālplānojumi
  - Iesniegumi/veidlapas
  - Citi attīstības dokumenti
  - Vaives pagasta teritorijas plānojums
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Attīstības plānošana> Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam> Apraksta daļa> Hidroģeoloģiskie apstākļi

- Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- Hidroģeoloģiskie apstākļi
- Ievads
- Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- Cilvēkresursi
- Dabas apstākļi
- Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- Kultūrvēsturiskais mantojums
- Mazdārziņi
- Antropogēno slodžu analīze
- Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- Atkritumu saimniecība
- Ūdens saimniecība
- Sadzīves kanalizācijas sistēma
- Lietus ūdeņu kanalizācija
- Siltumapgādes sistēma
- Dabas gāzes apgādes sistēma
- Elektroapgādes sistēma
- Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- Telekomunikāciju infrastruktūra
- Mājoklis
- Esošā situācija
- Nākotnes priekšlikumi
- Izglītības infrastruktūra
- Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- Aizsargjoslas
- Teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai

Hidroģeoloģiskie apstākļi


7.3.Hidroģeoloģiskie apstākļi

Cēsu pilsētas teritorijā celtniecības apstākļus ietekmē pirmais (skaitot no zemes virsas) pazemes ūdeņu horizonts- gruntsūdeņi, kas galvenokārt saistīti ar aluviālajiem, purvu, limnoglaciālajiem, fluvioglaciālajiem un glacigēnajiem, vietām arī tehnogēnajiem, nogulumiem (ūdeni saturošas smiltis, grants, kūdra, cits irdens materiāls).

Vietās, kur tuvu zemes virspusei atrodas augšdevona ieži, gruntsūdeņi saistīti ar plaisainajiem Pļaviņu svītas dolomītiem vai Amatas un Gaujas svītu smilšakmeņiem, kā arī smiltīm.

Hidroģeoloģiskos apstākļus būtiski ietekmē arī pamatiežos dziļi iegrauztā Gaujas senieleja un tās nogāzēs izveidotās sengravas, uz kurieni faktiski tiecas kopējā pazemes ūdeņu plūsma. Gruntsūdeņus un cita veida pazemes ūdeņus novada daudzie avoti, kas bagātīgi izplūst gan senielejas un sengravu, gan arī Cēsu plato nogāzēs.

„Inženierģeoloģisko apstākļu kartē” (pieejama tikai Cēsu pilsētas domē) izdalītas teritorijas, kur maksimālais līmenis pirmajam ūdens nesošajam slānim atrodas 0 - 2 m līdz 4m dziļumā, kā arī iecirkņi, kur ūdeņi sporādiski sastopami smilts lēcās morēnā. Atsevišķi izdalīti tie iecirkņi, kur periodiski parādās maldu gruntsūdeņi.

Samērā sekli, tikai 0 – 2 m dziļumā, gruntsūdeņi ieguļ nelielajos purvainajos iecirkņos (kūdrā), Gaujas palienē un pirmajā (I) virspalu terasē, sengravu piekājē, starppauguru ieplakās Piegaujas paugurainē (saistīti ar dažādgraudainām smiltīm). Šāda situācija vietām ir arī Cēsu plato teritorijā, kur apgrūtināta virszemes notece un zem limnoglaciālajām vai fluvioglaciālajām smiltīm atrodas mālaini nogulumi.

Dziļāk par 4 m gruntsūdeņi ieguļ Gaujas senielejas vecākajās terasēs, Piegaujas erozijas un pauguraines reljefa joslās, kā arī tajā teritorijā, kur kvartāra nogulumu biezums nepārsniedz 4-6m, un zem tiem ieguļ dolomīti.

Pazemes ūdeņi, kas parādās sporādiski, saistīti ar smilts lēcām vai starpkārtām morēnā un galvenokārt konstatēti Cēsu plato un tā nogāzes teritorijā, kā arī iecirkņos, kur morēnu sedz plāns fluvioglaciālas vai limnoglaciālas smilts slānis, tos sastop arī Piegaujas sengravu un gravu reljefa joslā. Minētajās vietās pazemes ūdeņi ieguļ dažādos dziļumos, reizēm tiem ir vāju spiedienūdeņu pazīmes, tie neveido vienotu ūdensnesēju horizontu.

Iecirkņi, kuros periodiski parādās maldu gruntsūdeņi un dažkārt uzkrājas virsūdeņi, atrodas teritorijās, kur apgrūtināta notece un ir slikti infiltrācijas apstākļi. Parasti šie iecirkņi sakrīt ar tām vietām, kur zemes virspusē iznāk morēnu smilšmāli vai mālsmiltis, izplatīti limnoglaciāli mālaini nogulumi, kā arī situācijā, kurā zem plāna fluvioglaciāla smilts slāņa atrodas mālainas gruntis.

Pēc ķīmiskā sastāva gruntsūdeņiem nav raksturīga agresivitāte pret normāla blīvuma betonu. Tomēr Gaujas pirmajā virspalu terasē labajā krastā un saldūdens kaļķiežu iegulas ''Dūkuru birze'' apkārtnē, gruntsūdeņiem reizēm piemīt vāja CO2 agresivitāte.

Rūpnieciskās ražošanas objektu tuvumā, tehnogēnā piesārņojuma rezultātā gruntsūdeņiem un maldu gruntsūdeņiem piemīt pārejoša CO2 un SO4 jonu agresivitāte.

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv