Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Otrdiena, 2019.gada 23.jūlijs   Vārda dienu svin: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  - Cēsu pilsētas Attīstības programma 2008.-2014.gadam
  - Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam
  -- Grozījumi
  -- Apraksta daļa
  -- Apbūves noteikumi
  -- Kartografiskais materiāls
  - Investīciju teritorijas
  - Nodarbinātība
  - Detālplānojumi
  - Iesniegumi/veidlapas
  - Citi attīstības dokumenti
  - Vaives pagasta teritorijas plānojums
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Jūlijs 2019

P O T C P S S
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Attīstības plānošana> Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam> Apraksta daļa> Dabas apstākļi

- Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- Hidroģeoloģiskie apstākļi
- Ievads
- Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- Cilvēkresursi
- Dabas apstākļi
- Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- Kultūrvēsturiskais mantojums
- Mazdārziņi
- Antropogēno slodžu analīze
- Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- Atkritumu saimniecība
- Ūdens saimniecība
- Sadzīves kanalizācijas sistēma
- Lietus ūdeņu kanalizācija
- Siltumapgādes sistēma
- Dabas gāzes apgādes sistēma
- Elektroapgādes sistēma
- Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- Telekomunikāciju infrastruktūra
- Mājoklis
- Esošā situācija
- Nākotnes priekšlikumi
- Izglītības infrastruktūra
- Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- Aizsargjoslas
- Teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai

Dabas apstākļi


6.Dabas apstākļi

Ģeogrāfiskais novietojums

Cēsis atrodas Vidzemes Centrālās augstienes ziemeļrietumu nogāzē, kur augstiene saskaras ar Gaujas senleju. Tieši šajā abu fiziski - ģeogrāfisko rajonu kontakta joslā senlejas krastos veidojas savdabīgas un interesantas dabas ainavas, tāpēc Cēsu apkārtne ir viena no Latvijas skaistākajām vietām ar ļoti lielu nozīmi iedzīvotāju atpūtā un veselības aizsardzībā.

Pilsētas lielākā daļa atrodas Vidzemes Centrālās augstienes nogāzē uz viegli viļņota morēnas līdzenuma. Austrumdaļā tā virsma paceļas līdz 130m virs jūras līmeņa, rietumos un ziemeļrietumu virzienā uz Gaujas senlejas pusi pazeminās līdz 98-105m virs jūras līmeņa. Nogāzes rietumdaļu saposmo daudzo senlejas sāngravu augšgali. Ieleju un gravu dziļie iegrauzumi pamatiežos atsedz pazemes ūdeņu horizontus, kas baro avotus, strautus, upītes. Ielejās ir laba augsne un bagāta augu valsts. Gravās daudz smilšakmens atsegumu, un alu. Alas veidojušās pazemes ūdeņu darbības rezultātā, kā arī daudzas ir cilvēka roku paplašinātas. Šo faktoru darbības rezultātā alas un kraujas iet arī bojā, kā tas noticis ar Cēsu lielāko un garāko alu – Vinteralu.

Pilsētas ziemeļrietumu daļā senlejas malā ar priežu mežu apaugusi smilts-grants kēmu pauguraine. Austrumu virzienā tā pāriet kultūrainavā.

Cēsu rajona teritorijā Gauja plūst pa ledāju kušanas ūdeņu veidotu devona smilšakmenī iegrauztu senleju. Zemes virsa ielejas dibenā ir tikai ap 30m virs jūras līmeņa, ielejas nogāzes augšējā malā – pamatkrastā – sasniedz ap 70m virs jūras līmeņa. Ielejā ir vairākas terases, nogāzēs daudz mazāku graviņu.

Gaujas gultne ir līkumaina, to veido irdenas smilts un grants sanesas, kas lielā daudzumā pārvietojas līdzi straumei. Tāpēc Gaujas dziļums ir ļoti nevienmērīgs un laika gaitā bieži mainās. Upē daudz sēkļu un dzelmju, ir arī atvari. Gultnei abās pusēs ir paliene ar vecupēm. Gultnes dibenā un krastos bieži vien izplūst pazemes ūdeņi, kas vasarā rada lielu ūdens temperatūras nevienmērību un kopumā stipri pazemina ūdens temperatūru. Gaujā no visām Latvijas upēm ir viszemākā ūdens temperatūra. Dažās vietās virs spēcīgiem avotiem smilts nogulumi ir ļoti irdeni, tur veidojas t.s. grimstošās smiltis. Krasti bieži vien ir ļoti krauji, viegli izskalojami, nobrūkoši. Minēto apstākļu dēļ Gaujā peldēties ieteicams tikai labi zināmās vietās.

Upe aizsalst decembra beigās. Vislielākais ūdens caurplūdums un augstākie līmeņi ir pavasara sniega kušanas laikā. Otrs līmeņu maksimums vērojams pēc rudens lietiem.

Pie Raiskuma tilta visaugstākais ūdens līmenis novērots 1931.gada 28.aprīlī – 28,01 metri.

Aprēķini rāda, ka maksimālie līmeņi var atkārtoties:

    • 28,15 m virs līmeņa reizi 100 gados,
    • 26,95 m virs līmeņa reizi 10 gados.

Pat pie visaugstākajiem aprēķinātajiem līmeņiem plūdi Cēsu pilsētas apbūvētajai teritorijai nekādus zaudējumus radīt nevar, taču īpaši jāatzīmē tas, ka pilsētas dzeramā ūdens ņemšanas vieta Cēsīs, Upes ielā 21 atrodas palu apdraudētajā zonā, tāpēc te izbūvēts aizsargdambis, kurš jāpagarina pa teritorijas perimetru.

Interesants dabas apstāklis ir Gaujas senlejas iestiepšanās caur daudzām gravu un upīšu sistēmām līdz pat pilsētas centram, kas veido pilsētas reljefu savdabīgu.

Klimats

Latvijas klimatu kopumā nosaka tās ģeogrāfiskais stāvoklis Baltijas jūras tuvumā, kur valdošās ir gaisa masas no Atlantijas okeāna.

Cēsu pilsēta atrodas mitrā, kontinentālā, mēreni vēsā Latvijas klimatiskajā rajonā. Gada vidējā gaisa temperatūra ir +5.1grādi pēc Celsija, gada visaukstākais mēnesis ir janvāris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru –6.2 grādi pēc Celsija, vissiltākais ir jūlijs ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +16.7 grādi pēc Celsija. Valdošie dienvidu, dienvidrietumu vēji, lielākais vēja ātrums ir novembrī -janvārī (3-8m/s), mazākais jūlijā -augustā (2-5m/s), maksimālās brāzmas sasniedzot oktobrī, novembrī (34m/s).

Valdošās mitrās jūras gaisa masas nodrošina lielu nokrišņu daudzumu. Nokrišņi iespējami vidēji katru otro dienu. Vidējais gada nokrišņu daudzums ir 691mm. Visvairāk nokrišņu ir jūnijā - septembrī (77-96mm), tad tie nereti ir intensīvi, gāzienveidīgi, ar pērkona negaisu, absolūti maksimālais mēneša nokrišņu daudzums – 224mm (1928.gada jūnijā). Vismazāk nokrišņu ir februārī - martā (24-29mm), ziemā nokrišņi ir ilgstošāki, mazāk intensīvi.

Ievērojamais nokrišņu daudzums un mērenās temperatūras visu gadu rada paaugstinātu gaisa mitrumu un mākoņainību. Faktiskais saules spīdēšanas ilgums vidēji gadā nepārsniedz 40% no iespējamā.

Pastāvīga sniega sega parasti izveidojas decembra otrajā dekādē. Vidējais sniega segas biezums ziemā ir 8-10 cm, vietām sasniedzot 64 cm. Sniega sega parasti izzūd marta pēdēja dekādē.

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv