Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Sestdiena, 2017.gada 23.septembris   Vārda dienu svin: Vanda, Veneranda, Venija
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  - Kontakti
  - Struktūra
  - E-pakalpojumi
  - Domes sēdes
  -- Domes sēžu darba kārtība
  -- Pieņemtie lēmumi
  2012. gads
  2011. gads
  2010. gads
  2009. gads
  2008. gads
  2007. gads
  2006. gads
  2005. gads
  2004. gads
  2003. gads
  2002. gads
  - Saistošie noteikumi
  - Pašvaldības iestādes
  - Būvvalde informē
  - Iesniegumi, veidlapas
  - Pakalpojumi
  - Vēstule domei
  - Starptautiskā sadarbība
  - Dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumi
  - Bāriņtiesas pakalpojumi
  - Cēsu novada budžets
  - Cēsu pašvaldības
publiskie pārskati
  - Līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonds
  - Visbiežāk uzdotie jautājumi
  - Domes komiteju darba kārtības
  - Domes komisiju darba kārtības
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2017

P O T C P S S
1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Cēsu novada pašvaldība> Domes sēdes> Pieņemtie lēmumi> 2005. gads> 2005.gada 10. februārī protokols Nr.3

- 2005. gada 24. novembrī protokols nr. 27
- 2005. gada 15. decembrī protokols nr. 28
- 2005. gada 29. decembrī protokols nr. 29
- 2005. gada 10. novembrī protokols nr. 26
- 2005. gada 13. oktobrī protokols nr. 24
- 2005. gada 4.oktobrī protokols nr. 23
- 2005. gada 27. oktobrī protokols nr. 25
- 2005. gada 22. septembrī protokols nr. 22
- 2005. gada 25.augustā protokols Nr. 20
- 2005. gada 8.septembrī protokols nr. 21
- 2005. gada 8. augustā protokols Nr. 19
- 2005. gada 28. jūlijā protokols nr. 18
- 2005. gada 9. jūnijā protokols Nr. 14
- 2005. gada 30. jūnijā protokols Nr. 15
- 2005. gada 7. jūlijā protokols Nr. 16
- 2005. gada 14. jūlijā protokols Nr. 17
- 2005. gada 26.maijā protokols Nr. 13
- 2005. gada 12. maijā protokols nr. 12
- 2005. gada 28. aprīlī protokols nr. 11
- 2005. gada 25. aprīlī protokols nr. 10
- 2005. gada 14. aprīlī protokols Nr. 9
- 2005. gada 31. martā protokols Nr. 8
- 2005. gada 24. martā protokols Nr. 7
- 2005. gada 22. martā protokols Nr. 6
- 2005. gada 10. martā protokols Nr. 5
- 2005. gada 24. februārī protokols Nr. 4
- 2005.gada 10. februārī protokols Nr.3
- 2005. gada 27. janvārī protokols Nr. 2
- 2005. gada 13. janvārī protokols Nr. 1

2005.gada 10. februārī protokols Nr.3


CĒSU PILSĒTAS DOMES SĒDĒ

2005.GADA 10.FEBRUĀRĪ

PROTOKOLS Nr.3

PIEŅEMTIE LĒMUMI

 

 

 

Par zemes gabala Leona Paegles ielā 16B, Cēsīs, sadalīšanu

_____________________________________

 

Izskatot zemes gabala Leona Paegles ielā 16B, Cēsīs, īpašnieka IMANTA VALENTĪNA ZĒLAS, iesniegumu (reģ.Nr.234/1-23; 27.01.2005.) par zemes gabala sadalīšanu, pamatojoties uz Cēsu pilsētas zemes komisijas 2005.gada 4.februāra atzinumu Nr.16 (prot.nr.2), Cēsu pilsētas dome n o l e m j:

  1. Sadalīt zemes gabalu Leona Paegles ielā 16B, Cēsīs (kad.nr.4201-009-0725), trīs atsevišķās daļās;
  2. Atdalītajai zemes gabala daļai, uz kuras atrodas citai personai piederošs namīpašums Rīta ielā 13, Cēsīs, piešķirt namīpašumam atbilstošu adresi Rīta iela 13, Cēsis (kad.nr.4201-009-0731);
    1. Zemes gabala platība 735 m2, vairāk vai mazāk, cik izrādīsies zemes gabalu uzmērot dabā;
    2. Zemes lietošanas mērķis - vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve (0601);

  3. Atdalītajai zemes gabala daļai, uz kuras atrodas citai personai piederošs namīpašums Rīta ielā 15, Cēsīs, piešķirt namīpašumam atbilstošu adresi Rīta iela 15, Cēsis (kad.nr.4201-009-0730);
    1. Zemes gabala platība 606 m2, vairāk vai mazāk, cik izrādīsies zemes gabalu uzmērot dabā;
    2. Zemes lietošanas mērķis - vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve (0601);

  4. Atlikušajai zemes gabala daļai, uz kuras atrodas citai personai piederošs namīpašums Leona Paegles ielā 16B, Cēsīs, saglabāt adresi Leona Paegles iela 16B, Cēsis (kad.nr.4201-009-0725);
    1. Zemes gabala platība 640 m2, vairāk vai mazāk, cik izrādīsies zemes gabalu uzmērot dabā;
    2. Zemes lietošanas mērķis - vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve (0601);

  5. Pieņemt zināšanai, ka, lai inženierkomunikāciju radītos zemes gabalu apgrūtinājumus reģistrētu Valsts kadastra reģistrā, īpašnieks nodrošina apgrūtinājumu fiksēšanu plānos, pasūtot to kadastrālo uzmērīšanu.

 

 

Par zemes gabala Briežu ielā 19, Cēsīs, sadalīšanu

_____________________________________

Izskatot nekustamā īpašuma Briežu ielā 19, Cēsīs, īpašnieču IEVAS KLĒTNIECES, DACES LIEPIŅAS, un INGAS FREIVALDES, iesniegumu (reģ.Nr.295/1-23; 04.02.2005.) par zemes gabala sadalīšanu, pamatojoties uz Cēsu pilsētas zemes komisijas 2005.gada 4.februāra atzinumu Nr.17 (prot.nr.2), Cēsu pilsētas dome, n o l e m j:

  1. Sadalīt zemes gabalu Briežu ielā 19, Cēsīs (kad.nr.4201-009-0509), četrās atsevišķās daļās, saskaņā ar dalījuma skici .
  2. Atdalīt 9m platu joslu gar robežu ar zemes gabalu Piebalgas ielā 44, Cēsīs, Bebru ielas turpinājumam un apstiprināt šim Bebru ielas posmam kadastra numuru 4201-009-0545;
    1. zemes gabala platība 722 m2, vairāk vai mazāk, cik izrādīsies zemes gabalu uzmērot dabā;
    2. Apgrūtinājums – pa šo ielas posmu piekļūst jaunizveidojamiem zemes gabaliem Bebru ielā 20 un Bebru ielā 22, Cēsīs, kā arī zemes gabaliem, kuri varētu izveidoties sadalot zemes gabalus Briežu ielā 21 un Piebalgas ielā 44, Cēsīs;
    3. Zemes lietošanas mērķis – satiksmes infrastruktūras objekti (1102);

  3. Atdalītajai neapbūvētajai zemes gabala daļai, kura robežojas ar zemes gabalu Bebru ielā 16, Cēsīs, piešķirt jaunu adresi Bebru iela 20, Cēsis (kad.nr.4201-009-0535);
    1. Zemes gabala platība 2180 m2, vairāk vai mazāk, cik izrādīsies zemes gabalu uzmērot dabā;
    2. Zemes lietošanas mērķis - vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve (0601);

  4. Atdalītajai neapbūvētajai zemes gabala daļai, kura robežojas ar zemes gabalu Briežu ielā 21, Cēsīs, piešķirt jaunu adresi Bebru iela 22, Cēsis (kad.nr.4201-009-0544);
    1. Zemes gabala platība 2180 m2, vairāk vai mazāk, cik izrādīsies zemes gabalu uzmērot dabā;
    2. Zemes lietošanas mērķis - vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve (0601);

  5. Atlikušajai zemes gabala daļai un namīpašumam saglabāt adresi Briežu iela 19, Cēsis (kad.nr.4201-009-0509);
    1. Zemes gabala platība 4208 m2, vairāk vai mazāk, cik izrādīsies zemes gabalu uzmērot dabā;
    2. Zemes lietošanas mērķis - vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve (0601);

  6. Pieņemt zināšanai, ka, lai inženierkomunikāciju radītos zemes gabalu apgrūtinājumus reģistrētu Valsts kadastra reģistrā, īpašnieks nodrošina apgrūtinājumu fiksēšanu plānos, pasūtot to kadastrālo uzmērīšanu.

 

 

 

Par zemes lietošanas mērķi

zemes gabalam Turaidas ielā 5, Cēsīs

_____________________________________

Zemes gabalam Turaidas ielā 5, Cēsīs, ar Cēsu pilsētas zemes komisijas 2002.gada 12.aprīļa Lēmumu Nr.21 (prot.nr.10) “Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Cēsīs, Turaidas ielā 5” noteikts zemes lietošanas mērķis daudzdzīvokļu māju apbūve (0702).

Uz zemes gabala uzbūvētas un 2003.gadā ekspluatācijā nodotas garāžas (21 automašīnai) un tiek plānota jaunu garāžu būvniecība.

Ievērojot iepriekš minēto, saskaņā ar LR Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumiem Nr.344 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtība”, pamatojoties uz Cēsu pilsētas zemes komisijas 2005.gada 4.februāra atzinumu Nr.18 (prot.nr.2), Cēsu pilsētas dome, n o l e m j:

Noteikt zemes gabalam Turaidas ielā 5, Cēsīs (kad.nr.4201-006-0874) zemes lietošanas mērķi satiksmes infrastruktūras objekti (transportlīdzekļu garāžu apbūve – 1106)..

 

 

 

Par adreses piešķiršanu būvēm Pārgaujas ielā 2, Cēsīs

_____________________________________

1970.gada 12.martā pie Cēsu rajona arhitekta saskaņots projekts Cēsu pilsētas peldētavas būvēm Gaujas labajā krastā, pasūtītājs Cēsu pilsētas DDP izpildkomiteja. Būvju celtniecības darbi ir uzsākti, nav ziņu par to nodošanu ekspluatācijā. Lai Cēsu pilsētas pašvaldības nepabeigtās celtniecības objektu “Cēsu pilsētas peldētava (Gaujas labais krasts)” reģistrētu zemesgrāmatā, tam piešķirama adrese.

Ievērojot iepriekš minēto, pamatojoties uz Cēsu pilsētas zemes komisijas 2005.gada 4.februāra atzinumu Nr.21 (prot.nr.2), Cēsu pilsētas dome, n o l e m j:

  1. Būvēm, kuras projektētas un būvniecība uzsākta ar nosaukumu “Cēsu pilsētas peldētava (Gaujas labais krasts)”, piešķirt zemes gabala, uz kura tās atrodas, adresi Pārgaujas iela 2, Cēsis;
  2. Pieņemt zināšanai, ka zemesgrāmatā uz Cēsu pilsētas pašvaldības vārda reģistrējamās dabā pastāvošās būves – tirdzniecības kiosks ar pārģērbšanās kabīnēm un ateja - atrodas uz zemesgrāmatā reģistrēta zemes gabala Pārgaujas ielā 2, Cēsīs (kad.nr.4201-001-0121), īpašnieks Gunārs Klezbergs.

 

 

 

 

 

 

Par Saistošo noteikumu Nr.2

“Par Cēsu pilsētas pašvaldības palīdzības

dzīvokļa jautājumu risināšanā apstiprināšanu”

_____________________________________

Saskaņā ar 2001.gada 22.decembra LR likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14. panta 7. daļu, 15. pantu 17. panta 1. daļu, 25. pantu (27. panta 2 daļu), Pārejas noteikumu 2. un 4. punktiem, 2002. gada 20. jūnija LR “Dzīvesvietas deklarēšanas likumu” un, pamatojoties uz 2005. gada 6. janvāra un 2005. gada 3. februāra domes Sociālo lietu komitejas (protokoli nr. 1 un 3), 2004.gada 16. novembra, 7. un 17. decembra pilsētas dzīvokļu un personu reģistrācijas komisijas atzinumiem (protokols nr. 13, 14 un 15), Cēsu pilsētas dome, nolemj:

1. Apstiprināt Cēsu pilsētas domes Saistošos noteikumus nr. 2 ”Par Cēsu pilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

2. Saistošie noteikumi nav piemērojami tām personām (ģimenēm), kuras līdz šo noteikumu stāšanās spēkā laikam ir uzņemtas pilsētas dzīvokļu, t.sk., sociālo un pagaidu dzīvojamo platību, pieprasītāju uzskaitē.

3. Atzīt par spēku zaudējušiem Cēsu pilsētas domes lēmumus un to pielikumus:

3.1. 29.01.1998. nr. 51 (protokols nr. 3) “Par sociālā dzīvokļa statusa apstiprināšanu un tā piešķiršanas kārtību”;

3.2. 14.02.2002. & 30 (protokols nr. 4) “Par sociālās istabas statusa apstiprināšanu un tās izīrēšanas kārtību”;

3.3. 14.02.2002. & 31 (protokols nr. 4) “Par pagaidu dzīvojamā fonda apstiprināšanu un tā izīrēšanas kārtību”;

3.4. 14.02.2002. & 32 (protokols nr. 4) “Par pārvietojamā dzīvojamā fonda telpu statusa apstiprināšanu un tā izīrēšanas kārtību”;

3.5. 14.02.2002. & 33 (protokols nr. 4) “Par Cēsu pilsētas iedzīvotāju uzskaites un informācijas saglabāšanas instrukcijas apstiprināšanu”;

3.6. 28.03.2002. & 4 (protokols nr. 9) “Par Cēsu pilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”;

3.7. 08.08.2002. & 15 (protokols nr. 19) “Par grozījumiem Cēsu pilsētas domes nolikumā “Par Cēsu pilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (28.03.2002. prot. nr.9 &4)”;

3.8. 14.11.2002. & 10 (protokols nr. 27) “Grozījumi ar Cēsu pilsētas domes 28.03.2002. lēmumu (protokols nr. 9 &4) apstiprinātajā nolikumā “Par Cēsu pilsētas domes palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” .

4. Atzīt par spēku zaudējušiem Cēsu pilsētas domes 20.12.2001. (protokols nr. 20 & 42) Saistošos noteikumus nr. 9 “Par papildinājumiem Cēsu pilsētas domes 12.06.1997. Saistošajos noteikumos “Par dzīvojamo telpu īres maksām Cēsu pilsētā””.

5. Saglabāt pagaidu dzīvojamās telpas statusu istabām:

5.1. Saules ielā 23, Cēsīs, kas nav viesnīcas istabas;

5.2. Lenču ielā 40, Cēsīs, kas nav sociālās istabas;

5.3. Caunas ielā 8, Cēsīs.

6. Noteikt pagaidu dzīvojamās telpas īres drošības naudu 12 mēnešu īres maksas apmērā rēķinot Ls 0,125 par kopējās platības m2.

7. Noteikt dzīvojamās telpas, sociālās dzīvojamās telpas un pagaidu dzīvojamās telpas īres maksu pašvaldības dzīvojamā fondā LVL 0,125/m2 par kopējo īrējamo platību līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieki to paaugstina.

8. Apstiprināt dzīvokļa kartītes veidlapu personu reģistrācijai saskaņā ar pielikumu Saistošajos noteikumos nr. 2.

9. Kontroli par Saistošo noteikumi nr. 2 izpildi veikt Cēsu pilsētas domes izpilddirektoram A.Mihaļovam.

 

 

Par nekustamā īpašuma Bērzaines ielā 14, Cēsīs,

nodošanu tā īpašniekiem

_____________________________________

Pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes 1999.gada 8.aprīļa lēmumu nr.286 “Par Cēsu pilsētas domes dzīvojamo māju nodošanas kārtību dzīvokļu īpašniekiem apsaimniekošanā” un 2005.gada 2. februāra pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas atzinumu (protokols nr. 1), Cēsu pilsētas dome n o l e m j :

1. Ar 2005.gada 1. martu nodot nekustamo īpašumu Bērzaines ielā 14, Cēsīs, kas sastāv no 6 dzīvokļu īpašumu mājas un 1312,0 m2 liela zemes gabala (kadastra nr. 42010060706), dzīvokļu īpašniekiem un izslēgt no Cēsu pilsētas domes bilances.

2. Līdz š.g. 15. februārim domes dzīvokļu un komunālai nodaļai (vadītājs I.MERCS) sagatavot nekustamā īpašuma nodošanas aktu , un dzīvojamo māju nodošanas komisijai nodot apsaimniekošanā nekustamo īpašumu Bērzaines ielā 14, Cēsīs, 13.10.2000. reģistrētu zemesgrāmatu nodaļā, nodalījums nr. 1725, uz pilsētas pašvaldības vārda, tā īpašniekiem Valdim PURIŅAM, Ērikai KALNIŅAI, Žannai NIKOLAJEVAI, Lūcijai TRIFONOVAI, un Astrīdai ŅIKITINAI.

 

 

 

Par Cēsu pilsētas nodarbinātības stratēģiju 2006.-2012.gadam

_____________________________________

Pamatojoties uz likuma “ Par pašvaldībām” 15.panta 10.punktu, Cēsu pilsētas dome, nolemj:

    1. Izstrādāt Cēsu pilsētas nodarbinātības stratēģiju 2006.-2012.gadam;
    2. Uzdot Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājam G.Šķenderam izveidot Cēsu pilsētas nodarbinātības stratēģijas 2006.-2012.gadam izstrādes darba grupu ne vairāk kā 9 cilvēku sastāvā.

 

 

Par zemes gabala Rīgas ielā 2, Cēsīs, atsavināšanu

_____________________________________

Pamatojoties uz Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 4. un 37.pantu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu ‘’Noteikumi par maksāšanas līdzekļu attiecību un maksāšanas kārtību, privatizējot vai atsavinot valsts un pašvaldību zemi pilsētās un lauku apvidos’’ un Cēsu pilsētas pašvaldības mantas atsavināšanas komisijas priekšlikumu (26.01.2005. Nr. 2), Cēsu pilsētas dome nolemj:

  1. Atsavināt zemes gabalu Rīgas ielā 2, Cēsīs, kadastra Nr. 4201 005 1901, platība 719 kv.m., turpmāk tekstā – zemes gabals, SIA ‘’Apgāds Zvaigzne ABC’’, reģ. Nr. 40003154167, kā uz zemes gabala esošo ēku īpašniecei.
  2. Noteikt atsavināšanas veidu – pārdošana par brīvu cenu.
  3. Noteikt zemes gabala cenu Ls 12 000,00 (divpadsmit tūkstoši lati), maksāšanas līdzekļi – 100% lati.
  4. Noteikt, ka SIA ‘’Apgāds Zvaigzne ABC’’ visa zemes gabala cena jāsamaksā līdz 2005.gada 10.martam.
  5. Piekrist dzēst Cēsu pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 414 (II.daļa 2.iedaļa) nekustamajam īpašumam Rīgas ielā 2, Cēsīs, ar kadastra Nr. 4201 505 1901, nostiprinātās Cēsu pilsētas domes atpakaļpirkuma un pirmpirkuma tiesības.
  6. Pilnvarot Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāju G.ŠĶENDERU parakstīt zemes gabala pirkuma līgumu pēc lēmuma 4.punkta izpildes.

 

 

 

Par nekustamā īpašuma Lenču ielā 6, Cēsīs, atsavināšanu

_____________________________________

Pamatojoties uz 2002.gada 31.oktobra Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu, Cēsu pilsētas domes 2004.gada 9.decembra lēmumu ‘’Par nekustamo īpašumu Lenču ielā 6, Cēsīs’’ (prot. Nr. 26, punkts Nr. 13) un Cēsu pilsētas pašvaldības mantas atsavināšanas komisijas priekšlikumu (prot. Nr. 1, 05.01.2005.), Cēsu pilsētas dome nolemj:

  1. Atsavināt izsolē ar pretendentu atlasi nekustamo īpašumu Lenču ielā 6, Cēsīs, kas sastāv no zemes gabala ar kadastra numuru 4201 005 1010, 7734 kv.m. platībā, un sešām ēkām, ar kadastra apzīmējumiem: 4201 005 1010 001, 4201 005 1010 002, 4201 005 1010 004, 4201 005 1010 005, 4201 005 1010 006, 4201 005 1010 010, turpmāk tekstā – nekustamais īpašums.
  2. Apstiprināt nekustamā īpašuma sākumcenu Ls 61 230,00 (sešdesmit viens tūkstotis divi simti trīsdesmit lati), t.sk., zemes gabalam Ls 47 004,00 (četrdesmit septiņi tūkstoši un četri lati) un ēkām Ls 14 226,00 (četrpadsmit tūkstoši divi simti divdesmit seši lati).
  3. Noteikt maksāšanas līdzekļus – 100% lati.
  4. Apstiprināt nekustamā īpašuma izsoles ar pretendentu atlasi noteikumus.
  5. Kontroli par lēmumu izpildi veikt Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājam Gintam ŠĶENDERAM.

 

 

Par Saistošo noteikumu Nr. 3

“Par Cēsu ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju būvniecības, ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumu” apstiprināšanu

_____________________________________

Pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes Tautsaimniecības komitejas 2005.gada 3.februāra (prot.Nr.3) atzinumu, Cēsu pilsētas dome, nolemj:

Apstiprināt Saistošos noteikumus Nr. 3 “Par Cēsu ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju būvniecības, ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumu”.

 

 

 

 

Par zemes gabala daļas nomu Cīrulīšu ielā 68A, Cēsīs

_____________________________________

Blakus nekustamajam īpašumam Kovārņu ielā 14A, Cēsīs (kas sastāv no zemes gabala, vienģimenes dzīvojamās mājas un palīgēkas), atrodas Cēsu pilsētas pašvaldībai piederošs zemes gabals Cīrulīšu ielā 68A, Cēsīs (zemesgrāmatas nod. Nr.1000 0008 5788; 27.11.2002.). Uz zemes gabalam Kovārņu ielā 14A, Cēsīs, pieguļošās daļas, kura kādreiz bijusi nodota beztermiņa lietošanā pie tā kā dārzs (saskaņā ar 1974.gada 25.novembra inventarizācijas plānu), iestādīts ābeļdārzs, kuru vēlas turpināt kopt nekustamā īpašuma Kovārņu ielā 14A, Cēsīs, īpašnieks.

Izskatot nekustamā īpašuma Kovārņu ielā 14A, Cēsīs, īpašnieka Agra Žurevska iesniegumu par zemes nomu Cīrulīšu ielā 68A, Cēsīs (reģ.Nr.185/1-23; 19.01.2005.), pamatojoties uz Cēsu pilsētas dome Tautsaimniecības komitejas 2005.gada 3.februāra atzinumu (prot.Nr.3), Cēsu pilsētas dome, n o l e m j:

  1. Noslēgt zemes nomas līgumu ar AGRI ŽUREVSKI, par zemes gabala Cīrulīšu ielā 68A, Cēsīs, daļu, uz 5 (pieciem) gadiem, sākot ar 2005.gada 1.martu;
  2. Iznomājamās zemes gabala daļas platība 1200 m2 .
  3. Zemes lietošanas mērķis – vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve (0601);
  4. Zemes nomu noteikt 1% no zemes vērtību zonas zemes bāzes vērtības;
  5. Uzdot Cēsu pilsētas domes Finansu nodaļai (vadītāja A.Zerne) sagatavot atbilstošu nomas līgumu;
  6. Pieņemt zināšanai, ka zemes gabals Cīrulīšu ielā 68A, Cēsīs, atrodas GNP Gaujas dabas lieguma zonā un Gaujas upes aizsargjoslā.

 

 

Par Saistošo noteikumu Nr.4 ‘’ Par mazdārziņu teritoriju izmantošanas

un apbūves kārtību Cēsu pilsētā ’’ apstiprināšanu

 

Pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes Tautsaimniecības komitejas 03.02.2005. sēdes atzinumu (prot. Nr. 3) , Cēsu pilsētas dome, nolemj:

Apstiprināt Saistošos noteikumus Nr.4 ’’ Par mazdārziņu teritoriju izmantošanas

un apbūves kārtību Cēsu pilsētā ’’.

 

 

 

 

 

 

 

 

Par Saistošo noteikumu Nr.5 ‘’ Īslaicīgās lietošanas būvju –tirdzniecības

kiosku un paviljonu, sezonas terašu un nojumju izvietošanas un

ekspluatācijas noteikumiem Cēsu pilsētā’’ apstiprināšanu

_____________________________________

Pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes Tautsaimniecības komitejas 03.02.2005. sēdes atzinumu (prot. Nr. 3) , Cēsu pilsētas dome, nolemj:

Apstiprināt Saistošos noteikumus Nr.5’’ Īslaicīgās lietošanas būvju –tirdzniecības kiosku un paviljonu, sezonas terašu un nojumju izvietošanas un ekspluatācijas noteikumi Cēsu pilsētā’’ .

 

 

 

Par SIA “JUMIS” Cēsu pilsētas teritorijā

savākto sadzīves atkritumu noglabāšanu

_____________________________________

Pamatojoties uz Valmieras reģionālās vides pārvaldes vēstuli Nr.8.5.-25./179 no 21.01.2005., saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18.pantu, Cēsu pilsētas domes Tautsaimniecības komitejas 2005.gada 3.februāra atzinumu (prot.Nr.3), Cēsu pilsētas dome, nolemj:

SIA “JUMIS”, reģ.Nr.0103032305, juridiskā adrese Blaumaņa ielā 10, Sigulda, LV-2150, kura plāno veikt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Cēsu pilsētā, noteikt šādus poligonus, kuros tiks apglabāti savāktie atkritumi:

    • cieto sadzīves atkritumu poligons (CSA “Daibe”, Cēsu raj., Stalbes pag., Daibe)
    • “Getliņu” cieto saimniecības atkritumu poligons (Rīgas raj., Stopiņu pag. poligons “Getliņi”)

 

 

Par būvniecības publiskās apspriešanas ierosināšanu
par apbūvi Gaujas ielā 29, Cēsīs

_______________________________

Pamatojoties uz LR Būvniecības likuma pārejas noteikumu 11.punktu, Cēsu pilsētas domes Tautsaimniecības komitejas 03.02.2005. sēdes atzinumu (prot. Nr.3), Cēsu pilsētas būvvaldes 04.02.2005. (prot. Nr. 5), Cēsu pilsētas dome, nolemj:

  1. Izsludināt būvniecības publisko apspriešanu par apbūvi Gaujas ielā 29, Cēsīs.
  2. Uzdot Cēsu pilsētas būvvaldei (būvvaldes vadītāja p.i. J.Zlaugotnis):
  3. 2.1.pieprasīt būvniecības ierosinātājam SIA ’’VITRUM SISTĒMA’’, reģ. Nr. 40003414434, adrese Gunāra ASTRAS iela 3A, Rīga, LR MK Noteikumu Nr. 309 “Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumi” kārtībā sagatavot nepieciešamos materiālus publiskai apspriešanai;

    2.2.iecelt atbildīgo sekretāru, kas veic LR MK noteikumu Nr.309 10.punktā norādītās darbības.

  4. Noteikt, ka SIA ‘’VITRUM SISTĒMA’’ būvniecības publiskās apspriešanas nodrošināšanai nepieciešamo materiālu sagatavošanu un to apspriešanas organizēšanu veic par saviem līdzekļiem.

 

 

 

Par zemes gabala nomu Stacijas laukumā 4, Cēsīs

_____________________________________

Izskatot individuālā uzņēmuma ”LAILAT” īpašnieces Sandras Šakinas iesniegumu par nomas līguma pagarināšanu, saskaņā ar Cēsu pilsētas domes 2004.gada 27.maija lēmuma 7.punktu (prot.Nr.12) “Par zemes nomas maksas aprēķināšanas kārtību Cēsu pilsētā” un ēkas Stacijas laukumā 4, Cēsīs, reģistrēšanai zemesgrāmatā izgatavoto zemes gabala plānu (VZD nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā reģistrēts 04.02.2003), pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes Tautsaimniecības komitejas 2005.gada 3.februāra atzinumu (prot.Nr.3), Cēsu pilsētas dome, n o l e m j:

  1. Pagarināt zemes nomas līgumu ar S.Šakinas individuālo uzņēmumu “LAILAT”, reģ.Nr.44102007025, juridiskā adrese Lielā Skolas ielā 7-1, Cēsīs, par zemes gabalu Stacijas laukumā 4, Cēsīs, uz 5 (pieciem) gadiem, sākot ar 2005.gada 1.martu;
  2. Iznomājamā zemes gabala kopplatība 100 m2;
  3. Zemes lietošanas mērķis – darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve (0801);
  4. Zemes nomu noteikt 10 % no zemes vērtību zonas zemes bāzes vērtības;
  5. Uzdot Cēsu pilsētas domes Finansu nodaļai (vadītāja A.Zerne) sagatavot atbilstošu nomas līgumu;
  6. Pieņemt zināšanai, ka nomas zemes gabals Stacijas laukumā 4, Cēsīs, ir daļa no zemesgrāmatā reģistrēta zemes gabala “Stacijas laukums” (nod. Nr. 1000 0015 1116; 01.10.2004.), īpašnieks Cēsu pilsētas pašvaldība.

 

 

Par grozījumiem Cēsu pilsētas domes

      1. lēmumā “Par nekustamā īpašuma Cēsīs, Bērzaines ielā 16/18 daļas nomu” (protokols Nr.18, paragrāfs Nr.2)

_____________________________________

Pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes Finansu komitejas 2005.gada 03.februāra sēdes (protokols Nr. 3) atzinumu, Cēsu pilsētas dome, nolemj:

  1. Apstiprināt grozījumus un papildinājumus 12.12.2001.nomas līgumā par telpām Bērzaines ielā 16/18, kas apstiprināts ar Cēsu pilsētas domes 22.11.2001. lēmumu (protokols Nr.18, paragrāfs Nr.2).
  2. Pilnvarot Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāju G.Šķenderu parakstīt sagatavoto vienošanos .

 

 

 

 

Noteikumi Nr.1

Par Cēsu pilsētas pašvaldības budžetu 2005.gadam

_____________________________________

Izdoti saskaņā ar likuma “ Par pašvaldībām “ 21., 46.pantiem

un likumu par “ Pašvaldību budžetiem “.

Pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes 03.02.2005. Finansu komitejas (prot.Nr.3 ) atzinumu, Cēsu pilsētas dome, nolemj:

Apstiprināt Cēsu pilsētas pašvaldības pamatbudžetu 2005.gadam ieņēmumos 6 497 281 latu apmērā saskaņā ar Noteikumiem Nr.1pielikums Nr.1.

2. Apstiprināt Cēsu pilsētas pašvaldības pamatbudžetu 2005.gadam izdevumos 6 542 738 latu apmērā saskaņā ar Noteikumiem Nr.1pielikums Nr.1.

  1. Apstiprināt brīvo kases apgrozāmo līdzekļu atlikumu Cēsu pilsētas pašvaldības pamatbudžetā uz pārskata perioda beigām 21 763 latu apmērā saskaņā ar Noteikumiem Nr.1.pielikums Nr.1.

4. Apstiprināt mērķdotāciju apjomu 2 136 457 latu apmērā saskaņā ar Noteikumiem Nr.1pielikums Nr.1.

5. Apstiprināt pārējo norēķinu apjomu no rajona padomes 78 089 latu apmērā saskaņā ar Noteikumiem Nr. 1 pielikums Nr.2.

6. Apstiprināt maksājumus no valsts budžeta iestādēm pašvaldībām 124 691 latu apmērā.

7. Apstiprināt maksājumus no citiem budžetiem 2 520 latu apmērā.

  1. Apstiprināt speciālo budžetu ieņēmumos 366 449 latu apmērā un izdevumos 519 385 latu apmērā saskaņā ar Noteikumiem Nr.1 pielikums Nr.3.
  2. Apstiprināt atmaksājamo aizņēmumu , galvojumu un citu saistību pārskatu saskaņā ar Noteikumiem Nr.1 pielikums Nr.4.
  3. Apstiprināt paskaidrojumu par 2005.gada pašvaldības budžeta projektu.
  4. Noteikt, ka galvenie budžeta izpildītāji apstiprina iestāžu un nodaļu ieņēmumu un izdevumu tāmes.
  5. Noteikt, ka programmas 08.120 “Sporta pasākumi “ sporta klubu finansējums nav paredzēts kapitāliem izdevumiem.
  6. Pilnvarot Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāju Gintu Šķenderu ar rīkojumu piešķirt līdzekļus sporta klubu rīkotajiem pasākumiem budžetā sporta klubu atbalstam paredzēto līdzekļu ietvaros par pieprasījumiem līdz LVL 200,00.
  7. Noteikt, ka Cēsu pilsētas domes nodaļu un pašvaldību iestāžu vadītāji organizējot nodaļas uzdevumu izpildi ir atbildīgi par iepirkuma procedūras ievērošanu atbilstoši likumam ”Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.

 

 

 

Par papildinājumiem 2003.gada 24.aprīļa Cēsu pilsētas domes lēmumā “Par nedzīvojamo telpu nomas maksu”(prot.Nr.9, § 24)

_____________________________________

Pamatojoties uz Cēsu pašvaldības aģentūras “Vidzemes Vēstures un Tūrisma centrs” direktora p.i. J.Markova iesniegumu un Cēsu pilsētas domes Finansu komitejas (03.02.2005.prot.Nr.3) atzinumu, Cēsu pilsētas dome, nolemj :

Papildināt 2003.gada 24.aprīļa Cēsu pilsētas domes lēmumu “Par nedzīvojamo telpu nomas maksu” (prot.Nr.9, §24) ar 1.6.punktu šādā redakcijā:

“1.6. par telpām Pils laukumā 9, kuras tiek izmantotas lietišķās mākslas popularizēšanai, noteikt nomas maksu Ls 1,50 par1 m2 mēnesī bez PVN.”

 

 

Par balsošanas personu atrašanās vietās pašvaldību vēlēšanās

2005.gada 12.martā

_____________________________________

Pamatojoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas 07.02.2005. vēstuli Nr.02-01.7/56 “Par balsošanu personu atrašanās vietās”, Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 32.pantu, Vēlētāju reģistra likuma 8.pantu, un, lai nodrošinātu balsošanu personu atrašanās vietās 2005.gada 12.marta pašvaldību vēlēšanās, Cēsu pilsētas dome nolemj:

Noteikt, ka Cēsu rajona centrālā slimnīca (Slimnīcas iela 9, Cēsīs), Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras Cēsu filiāle (Piebalgas iela 19, Cēsīs) un Cēsu rajona policijas pārvaldes iepriekšējās izmeklēšanas izolators ( Piebalgas iela 89, Cēsīs) pieder visiem Cēsu pilsētas iecirkņiem: 362., 363., 364. un 365. iecirknim.

 

 

 

 

 

 

Par grozījumiem Cēsu pašvaldības SIA ‘’Cēsu siltumtīklu uzņēmums’’ kapitāla daļu atsavināšanas izsoles noteikumos

_____________________________________

Pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes 2004.gada 9.decembra lēmumu ‘’Par Cēsu pašvaldības SIA ‘’Cēsu siltumtīklu uzņēmums’’ kapitāla daļu pārdošanu’’ (prot. Nr. 26, punkts Nr. 11), 2004.gada 23.decembra lēmumu ‘’Par grozījumiem Cēsu pašvaldības SIA ‘’Cēsu siltumtīklu uzņēmums’’ kapitāla daļu atsavināšanas izsoles noteikumos’’ (prot. Nr. 27, punkts Nr. 12), 2005.gada 13.janvāra lēmumu ‘’Par papildinājumiem Cēsu pašvaldības SIA ‘’Cēsu siltumtīklu uzņēmums’’ kapitāla daļu atsavināšanas izsoles noteikumos’’ (prot. Nr. 1, punkts Nr. 46), Cēsu pilsētas pašvaldības mantas atsavināšanas komisijas 2005.gada 9.februāra priekšlikumu (prot. Nr. 3), Cēsu pilsētas dome nolemj:

  1. Grozīt Cēsu pašvaldības SIA ‘’Cēsu siltumtīklu uzņēmums’’ kapitāla daļu atsavināšanas izsoles noteikumu 3.2.punktā noteikto termiņu, nosakot, ka dokumenti iesniedzami līdz 2005.gada 23.februāra plkst. 14.00.
  2. Grozīt Cēsu pašvaldības SIA ‘’Cēsu siltumtīklu uzņēmums’’ kapitāla daļu atsavināšanas izsoles noteikumu 1.3.punktu, nosakot, ka izsole notiek 2005.gada 24.februārī plkst.10.00.
  3. Grozīt Cēsu pašvaldības SIA ‘’Cēsu siltumtīklu uzņēmums’’ kapitāla daļu atsavināšanas izsoles noteikumu 5.1. un 5.2.punktā noteikto termiņu, nosakot to 2005.gada 24.marts.

 

 

Par saistošo noteikumu Nr. 6

“Papildinājumi 13.01.2005. saistošajos noteikumos Nr. 1 “Par aģitācijas materiālu izvietošanu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Saeimas vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām” apstiprināšanu

_____________________________________

Pamatojoties uz 04.02.2005. LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas norādījumiem Cēsu pilsētas dome nolemj:

Apstiprināt Saistošos noteikumus Nr. 6 “Papildinājumi 13.01.2005. Saistošajos noteikumos Nr.1 “Par aģitācijas materiālu izvietošanu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Saeimas vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām”” .

 

 

Par būvniecības publiskās apspriešanas ierosināšanu
par apbūvi Raiņa ielā 33, Cēsīs

_________________________

Pamatojoties uz LR Būvniecības likuma pārejas noteikumu 11.punktu, Cēsu pilsētas būvvaldes 04.02.2005. (prot. Nr. 5), Cēsu pilsētas dome nolemj:

  1. Izsludināt būvniecības publisko apspriešanu par apbūvi Raiņa ielā 33, Cēsīs.
  2. Uzdot Cēsu pilsētas būvvaldei (būvvaldes vadītāja p.i. J.Zlaugotnis):
  3. 2.1.pieprasīt būvniecības ierosinātājam Pašvaldību A/S firma ‘’CATA’’ , reģ. Nr. 40003016840, adrese Jāņa Poruka iela 8, Cēsis, LR MK Noteikumu Nr. 309 “Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumi” kārtībā sagatavot nepieciešamos materiālus publiskai apspriešanai;

    2.2.iecelt atbildīgo sekretāru, kas veic LR MK noteikumu Nr.309 10.punktā norādītās darbības.

  4. Noteikt, ka Pašvaldību A/S firma ‘’CATA’’ būvniecības publiskās apspriešanas nodrošināšanai nepieciešamo materiālu sagatavošanu un to apspriešanas organizēšanu veic par saviem līdzekļiem.

 

Par būvniecības publiskās apspriešanas ierosināšanu
par apbūvi Jāņa Poruka ielā 75, Cēsīs

________________________

Pamatojoties uz LR Būvniecības likuma pārejas noteikumu 11.punktu, Cēsu pilsētas būvvaldes 04.02.2005. (prot. Nr. 5), Cēsu pilsētas dome nolemj:

1. Izsludināt būvniecības publisko apspriešanu par apbūvi Jāņa Poruka ielā 75, Cēsīs.

  1. Uzdot Cēsu pilsētas būvvaldei (būvvaldes vadītāja p.i. J.Zlaugotnis):
  2. 2.1.pieprasīt būvniecības ierosinātājam Intam JANSONAM , LR MK Noteikumu Nr. 309 “Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumi” kārtībā sagatavot nepieciešamos materiālus publiskai apspriešanai;

    2.2.iecelt atbildīgo sekretāru, kas veic LR MK noteikumu Nr.309 10.punktā norādītās darbības.

  3. Noteikt, ka Ints JANSONS būvniecības publiskās apspriešanas nodrošināšanai nepieciešamo materiālu sagatavošanu un to apspriešanas organizēšanu veic par saviem līdzekļiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

APSTIPRINĀTI

Cēsu pilsētas domes sēdē

10.02.2005.,prot.Nr.3, 5.punkts

Saistošie noteikumi nr. 2

Par Cēsu pilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā

_____________________________________

Izdoti saskaņā ar 19.05.1994. LR likuma

“Par pašvaldībām” 15. un 21. pantiem;

28.09.1995. LR likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 27.2pantu;

12.06.1997. LR likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un

sociālajām dzīvojamām mājām “ 3., 7., 9, pantiem;

06.12.2001. LR likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 36.1 pantu;

22.12.2001. LR likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu

risināšanā” 14. panta 7. daļu, 15. pantu, 17. panta 1. daļu, 25. pantu, 27. panta 2 daļu,, Pārejas noteikumu 2. un 4.punktiem

  1. NOTEIKUMOS MINĒTIE TERMINI
    1. Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa – pilsētas pašvaldības īpašumā esoša apgaismojama, apkurināma telpa (istaba), dzīvoklis, sociālā istaba, sociālais dzīvoklis, pagaidu dzīvojamā telpa, kas piemērota cilvēka ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai, un kurā persona ir piekritusi ievietoties.
    2. Kopējais dzīvoklis – dzīvoklis, kurā esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas divu un vairāk īres līgumu pamata un, kurā esošās palīgtelpas nodotas kopējai lietošanai.
    3. Sociālais dzīvoklis – pilsētas pašvaldības īpašumā esošs dzīvoklis, kuru izīrē trūcīgai, sociāli mazaizsargātai, politiski represētai personai (ģimenei), bārenim, kura ir atzīta par tiesīgu īrēt šādu dzīvokli.
    4. Sociālā istaba – pilsētas pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā telpa (istaba), istaba kopējā dzīvoklī, kuru izīrē personai (ģimenei), kura ir atzīta par tiesīgu īrēt šādu istabu.

1.5. Sociālās dzīvojamās telpas – sociālā istaba, sociālais dzīvoklis.

1.6. Pagaidu dzīvojamā telpa – pilsētas pašvaldības īpašumā esoša apgaismojama, apkurināma telpa (viena vai divas istabas) ar koplietošanas telpām, kas piemērota cilvēka patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai uz laiku, ne ilgāku par vienu gadu, un persona piekrīt tajā ievietoties.

1.7. Dzīvojamā telpa – dzīvoklis, istaba kopējā dzīvoklī.

1.8. Dienesta dzīvoklis – dzīvojamā telpa, kura, pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes lēmumu, tiek nodota lietošanā uz dienesta dzīvojamās telpas īres līguma pamata vienīgi sakarā ar darba attiecībām uz laiku līdz trim gadiem.

1.9. Maznodrošināta persona (ģimene) – kuras ienākumi un materiālā stāvokļa līmenis nepārsniedz Cēsu pilsētas domes noteikto ienākumu līmeni sociālās  palīdzības saņemšanai, ja tā par tādu atzīta ar Cēsu pilsētas domes sociālās nodaļas lēmumu saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

1.10. Trūcīga persona (ģimene) - ja tā par tādu atzīta  ar Cēsu pilsētas domes sociālās nodaļas lēmumu, izvērtējot personas (ģimenes) ienākumus un materiālo stāvokli atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

1.11. Sociāli mazaizsargāta persona - (ģimene), kura audzina trīs vai vairāk nepilngadīgus bērnus, ģimene, kura audzina bērnu invalīdu, nepilnā ģimene, invalīdi, personas virs darbaspējas vecuma, bērni, 15 – 25 gadus veci jaunieši, politiski represēta persona, no vardarbības cietusi persona, cilvēktirdzniecības upuri, bezpajumtnieki, ilgstošie bezdarbnieki, personas, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, personas vai viņu ģimenes, kurām stihisku nelaimju vai dabas katastrofu dēļ ir nodarīts kaitējums, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, avārijas dēļ cietušas personas un viņu ģimenes, personas ar alkohola, narkotisko, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības problēmām un viņu ģimenes, ja tā par sociāli mazaizsargātu atzīta ar Cēsu pilsētas domes sociālās nodaļas lēmumu.

1.12. Persona (ģimene), kura zaudējusi tiesības sastāvēt uzskaitē dzīvojamās telpas saņemšanai – ja persona zaudējusi maznodrošinātās, trūcīgās vai sociāli mazaizsargātās statusu, vai tā ir mainījusi pamata dzīves vietu citā pašvaldības administratīvajā teritorijā.

 

2.VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

2.1. Šie noteikumi attiecas uz Cēsu pilsētas administratīvajā teritorijā reģistrētām maznodrošinātām, trūcīgām vai sociāli mazaizsargātām personām (ģimenēm) (turpmāk tekstā Persona), kuras normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, šo saistošo noteikumu (turpmāk tekstā Noteikumi) kārtībā un ar Cēsu pilsētas domes (turpmāk tekstā Dome) lēmumu noteiktos gadījumos ir tiesīgi saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumā.

2.2. Dome nepiemēro pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā gadījumos, kuri nav paredzēti LR likumos, pamatojoties uz kuriem izstrādāti šie Noteikumi, bet ārkārtas gadījumos, savstarpēji vienojoties, risina personas pārvietošanu uz pagaidu dzīvojamo (turpmāk tekstā PDz) fondu.

2.3. PDz fondā šie Noteikumi attiecas arī uz citu (rajona pilsētu, pagastu) pašvaldību administratīvās teritorijās reģistrētām personām, kuras strādā Cēsu pilsētas iestādēs vai uzņēmumos, un, pamatojoties uz Domes pieņemto lēmumu, ir tiesīgas uz laiku tajā ievietoties.

2.4. PDz fondā priekšrocība ievietoties ir Personām, kuru pēdējā pastāvīgā dzīves un reģistrēšanās vieta ir Cēsu pilsētā.

2.5. Ja Noteikumu 2.4. punktā minētās personas nepieprasa dzīvojamo telpu PDz fondā, tad tā ir izīrējama pirmām kārtām tām personām, kuru reģistrētā dzīves vieta ir to pagastu administratīvā teritorijā, ar kuriem Dome ir noslēgusi sadarbības līgumu, un kuras strādā Cēsu pilsētā.

2.6. Domē tiek reģistrēta:

2.6.1. dzīvojamās telpas pieprasītāju uzskaite:

2.6.2. sociālās istabas, dzīvokļa pieprasītāju uzskaite:

2.6.3. pagaidu dzīvojamās telpas pieprasītāju uzskaite.

2.7. Personas, kurām neatliekami sniedzama palīdzība dzīvokļa jautājumā saskaņā ar LR likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 13. pantu, netiek reģistrētas Domes uzskaitē, bet 24 stundu laikā tiek nodrošinātas ar pagaidu dzīvojamo platību.

2.8. Dzīvojamās mājas apsaimniekotājs rakstiski informē Domi par sagatavotiem prasības pieteikumiem iesniegšanai tiesā īres līguma izbeigšanas gadījumā.

  1. PERSONU REĢISTRĀCIJAS KĀRTĪBA PAŠVALDĪBAS

PALĪDZĪBAS SAŅEMŠANAI

3.1. Tiesības reģistrēties palīdzības saņemšanai ir Cēsu pilsētas administratīvajā teritorijā reģistrētām tām Personām, kuras pēdējo piecu gadu laikā nav apzināti pasliktinājušas savus dzīvošanas apstākļus, iemitinot tajā personas, kuras nav ģimenes locekļi, izīrējot daļu dzīvojamās telpas citām personām, atļaujot viņu īrētās dzīvojamās platības privatizēt citām personām, pārdodot, dāvinot vai citu darījumu rezultātā ģimenes locekļi zaudējuši lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli, kā rezultātā radusies iespēja prasīt palīdzību pašvaldībai dzīvokļa jautājuma risināšanai.

3.2. Šo noteikumu 2.6. punktā noteiktās palīdzības saņemšanai personai Domē jāiesniedz dokumenti (Noteikumu 2.6.1. punkts):

3.2.1. lai reģistrētos dzīvojamās telpas pieprasītāju uzskaitē:

    • Domes sociālās nodaļas apliecinājums par maznodrošinātās personas statusu;
    • iesniegums par palīdzības saņemšanu dzīvokļa jautājumā, norādot deklarēto dzīves vietu, ģimenes sastāvu un radniecību;
    • dokumenta kopija, kas apliecina pamatojumu dzīvojamās telpas saņemšanai (tiesas sprieduma, bāriņtiesas lēmuma, soda izciešanas dokumenta, politiski represētā dokumenta u.c. kopija).

3.2.2. lai reģistrētos sociālās dzīvojamās (turpmāk tekstā SDz) telpas pieprasītāju uzskaitē (Noteikumu 2.6.2. punkts):

    • Domes sociālās nodaļas apliecinājums par trūcīgās vai sociāli mazaizsargātas personas statusu, kurai ir tiesības īrēt SDz telpas;
    • iesniegums par SDz telpu īres līguma noslēgšanu, norādot informāciju par ģimenes sastāvu;
    • Domes sociālās nodaļas darbinieka apsekošanas akts personas pastāvīgajā dzīves vietā Cēsīs.

3.2.3. lai reģistrētos PDz telpas pieprasītāju uzskaitē (Noteikumu 2.6.3. punkts):

    • iesniegums par PDz telpas īres līguma noslēgšanu;
    • dokumenta kopija, kas apliecina darba attiecības kādā no Cēsu pilsētas iestādēm vai uzņēmumiem;
    • izziņa par ģimenes sastāvu, ja personas reģistrētā dzīves vieta nav Cēsu pilsētas administratīvajā teritorijā, ko Dome saņem no PMLP Cēsu nodaļas.

3.3. Dzīvojamās telpas, sociālās istabas vai dzīvokļa, PDz telpas pieprasītāju uzskaiti reģistrē Domes dzīvokļu un komunālā nodaļa (turpmāk tekstā Nodaļa).

3.4. Lēmumu par maznodrošinātās, trūcīgās vai sociāli mazaizsargātās Personas statusu pieņem Domes sociālā nodaļa.

3.5. Lēmumu par Personas reģistrēšanu dzīvojamās telpas, sociālās istabas, dzīvokļa pieprasītāju uzskaitē, kā arī par dzīvojamās un sociālās telpas izīrēšanu pieņem Dome, pamatojoties uz Domes dzīvokļu un personu reģistrācijas komisijas (turpmāk tekstā Komisija) atzinumu.

3.6. Lēmumu par personas reģistrēšanu PDz telpas pieprasītāju uzskaitē pieņem Domes Komisija, par tās izīrēšanu, īres līguma termiņa pagarināšanu - Dome, pamatojoties uz Komisijas atzinumu.

3.7. Personas uzskaitē reģistrējamas ar Domes pieņemtā lēmuma datumu tādā secībā, kādā tās iesniegušas Domei iesniegumu attiecīgā palīdzības veida saņemšanai.

3.8. Palīdzības reģistrs iekārtojams katram palīdzības veidam atsevišķi. Veikt pārreģistrāciju dzīvojamās telpas dzīvokļu pieprasītāju uzskaitei katru gadu līdz 1.martam.

3.9. Palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā reģistrējama divās grupās:

3.9.1. personas nodrošināmas ar dzīvojamo telpu pirmām kārtām saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14. pantu un Noteikumu 4. nodaļu;

3.9.2. citu personu grupa - personas, kuras reģistrētas uzskaitē līdz šo Noteikumu spēkā stāšanās laikam, kā arī saskaņā ar tiesas spriedumu gadījumos, kad tas paredzēts likumā “Par dzīvojamo telpu īri”.

3.10. Par katru palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumos reģistrētu personu reģistrā iekļaujamas ziņas;

3.10.1. uzskaites lietas numurs;

3.10.2. kārtas numurs pie pārreģistrācijas;

3.10.3. personas vārds, uzvārds;

3.10.4. personas kods;

3.10.5. ģimenes locekļu skaits;

3.10.6. deklarētā dzīves vieta;

3.10.7. istabu skaits dzīvoklī;

3.10.8. uzskaitē uzņemšanas (Domes lēmuma un iesnieguma reģistrācijas datums) laiks;

3.10.9. piešķirtās dzīvojamās telpas adrese, tās piešķiršanas lēmuma datums un numurs;

3.10.10. atzīme par personas noņemšanu no uzskaites.

3.11. Nodaļai ir tiesības reģistru papildināt arī ar citu informāciju par palīdzības saņemšanas uzskaitē reģistrēto personu, ja tā nepieciešama lēmuma pieņemšanai Domes palīdzībai dzīvokļa jautājumā.

3.12. Ja pēc personas reģistrēšanas palīdzības reģistrā zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu tās reģistrēšanai, personas pienākums ir nekavējoties par to paziņot Nodaļai.

3.13. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 10. panta gadījumos un noteiktajā kārtībā, kā arī Nodaļai ir tiesības ierosināt izslēgt Personu no reģistra gadījumos, kad tā viena mēneša laikā pēc izmaiņām nav sniegusi Noteikumu 3.12. punktā norādītās ziņas.

3.14. Noteikumu 5., 6. un 7. nodaļu paredzētā kārtībā visas izīrētās dzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, tās nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, un tās nav pārdodamas vai citādi atsavināmas dzīvojamo telpu īrniekiem vai citām personām.

  1. DZĪVOJAMO TELPU PIEDĀVĀŠANAS SECĪBA UN KĀRTĪBA
  2. 4.1. Noteikumu minētajos gadījumos dzīvojamās, PDz telpas pieprasītāju uzskaitē tiek uzņemtas Personas, ja ir samaksāts īres un pakalpojumu maksas parāds iepriekš aizņemtā dzīvojamā telpā Domes dzīvojamā fondā.

    4.2. Pamatojoties uz Domes parakstīto dzīvojamās mājas apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu, mājas apsaimniekotājs ne vēlāk kā 7 dienu laikā Nodaļā iesniedz rakstisku informāciju par izbeigtu Domes īpašumā esošu īres līgumu, atbrīvoto dzīvojamo platību un dzīvokļa nodošanas akta kopiju.

    4.3. Ja Domei piederošā neizīrētā dzīvojamā telpa istabu skaita ziņā ir lielāka nekā sagruvusī vai citādi cietusi stihiskas nelaimes rezultātā, tad, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, tās vispirms tiek piedāvātas īrēšanai Personām, kuras sastāv dzīvokļu pieprasītāju uzskaitē pirmās kārtas grupā.

    4.4. Pamatojoties uz spēkā esošu tiesas spriedumu, likumos “Par dzīvojamo telpu īri” un “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredzētiem gadījumiem, kā arī šiem Noteikumiem, Personu izlikšanas no dzīvojamās platības gadījumos, Dome ir tiesīga piedāvāt izīrēšanai jebkuru dzīvošanai derīgu dzīvojamo platību, kuras īres un pakalpojumu maksa ir mazāka par iepriekšējo.

    4.5. Ikvienu neizīrētu Domei piederošu dzīvojamo telpu, kura iekļauta Domes neizīrēto telpu sarakstā, vispirms rakstveidā piedāvā noteikumu 2.7. punktā norādītām personām.

    4.6. Katru neizīrēto dzīvojamo telpu Dome var rakstveidā piedāvāt divām un vairāk dzīvokļu pieprasītāju uzskaitē sastāvošām Personām, sākot ar pirmo vai mazāko kārtas numuru, tās atteikšanās gadījumā turpināt piedāvājumu personām ar lielāku kārtas numuru.

    4.7. Izvērtējot situāciju, Dome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, ir tiesīga pieņemt lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu personai ar lielāku kārtas numuru, ja piedāvājumam īrēt dzīvokli ir piekritušas vairākas pieprasītāju uzskaitē reģistrētas Personas.

    4.8. Ja Noteikumu 4.7. punktā aprakstītas situācijas nav vai personas rakstiski atteikušās īrēt dzīvojamās telpas, to piedāvā īrēt personām, kuras nodrošināmas ar dzīvojamo telpu pirmām kārtām, ievērojot viņu izteiktās vēlmes (Noteikumu 3.9.1. punkts) un secību, kāda noteikta šo Noteikumu 4.5. – 4.7. punktos.

    4.9. Pēc tam, kad šo Noteikumu 4.8. punktu gadījumos visas personas no piedāvātām dzīvojamām telpām ir atteikušās, tās piedāvā izīrēšanai Personām, kuras sastāv uzskaitē citu personu grupā (Noteikumu 3.9.2. punkts).

    4.10. Ja Persona uz piedāvājumu par dzīvojamās platības īrēšanas iespējām nedēļas laikā pēc telpas apskatīšanas rakstiski nav atbildējusi, uzskatāms, ka tā dzīvojamo platību atsakās īrēt.

    4.11. Ja Persona apskatījusi trīs dažādas dzīvošanai derīgas telpas un no visām trim atteikusies, tā pārreģistrējama attiecīgā reģistrā ar pēdējo kārtas numuru.

    4.12. No valsts pārņemto neizīrēto dzīvokli Dome vispirms piedāvā īrēt personām no denacionalizētiem vai likumīgiem īpašniekiem atdotām mājām, kuras ir lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja tādas sastāv pilsētas dzīvokļu pieprasītāju uzskaitē.

    4.13. Pirms lēmuma pieņemšanas par dzīvokļa piešķiršanu konkrētai personai nepieciešami papildus dokumenti:

    4.13.1. PMLP Cēsu nodaļas izziņa par ģimenes sastāvu;

    4.13.2. Domes sociālās nodaļas izziņa par maznodrošinātās personas statusu;

    4.13.3. Personas rakstiska piekrišana izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu par iepriekšējo dzīvojamo platību.

  3. DZĪVOJAMO TELPU IZĪRĒŠANA
  4. 5.1. Domei piederošā dzīvojamā fondā mājas apsaimniekotājs, pamatojoties uz parakstīto pilnvarojuma līgumu, ir tiesīgs noslēgt dzīvojamās telpas, kā arī izolētas dzīvojamās telpas kopējā dzīvoklī īres līgumu, pamatojoties uz Domes pieņemto lēmumu saskaņā ar LR likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, šiem Noteikumiem un LR MP 26.04.1993, lēmumu nr. 211 “Par dzīvojamo telpu lietošanas noteikumiem”.

    5.2. Ja mēneša laikā pēc Domes lēmuma pieņemšanas par dzīvojamās telpas izīrēšanu Domes vārdā apsaimniekotājs un īrnieks īrnieka vainas dēļ nenoslēdz īres līgumu par īrēto dzīvojamo platību (likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 5. panta 2. daļa), tad apsaimniekotājs rakstiski par to paziņo Domei un ierosina pieņemto lēmumu atcelt.

    5.3. Ja ir stājies spēkā tiesas spriedums par īres līguma laušanu, bet Personas izlikšana no dzīvokļa nav notikusi, tad:

    5.3.1. dzīvojamās mājas apsaimniekotājs paraksta vienošanos ar personu par parāda samaksāšanu ar atlikto maksājumu un sprieduma izpildes atlikšanu uz vienu gadu saskaņā ar Domes 14.10.2004. (protokols nr. 22 punkts 15) lēmumu “Par instrukcijas “Par dzīvojamās mājas, kurā vismaz viens ir pilsētas pašvaldībai piederošs neprivatizēts dzīvoklis, apsaimniekotāja rīcību, ja spēkā stājies tiesas spriedums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu” un apstiprināšanu”;

    5.3.2. pēc punkta 5.3.1. saistību izpildes, pamatojoties uz Domes pieņemto lēmumu, mājas apsaimniekotājs noslēdz jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu;

    5.3.3. ja punkta 5.3.1. saistības netiek izpildītas, tad, pamatojoties uz Domes lēmumu, nekavējoties tiek izpildīts tiesas spriedums.

  5. SOCIĀLO DZĪVOJAMO TELPU IZĪRĒŠANA
  6. 6.1. Sociālās dzīvojamās telpas var apstiprināt:

    6.1.1. neizīrētām dzīvojamām telpām jebkurā Domei piederošā dzīvojamā mājā:

    6.1.2. pagaidu dzīvojamās telpās Lenču ielā 40, Cēsīs;

    6.1.3. pamatojoties uz īrnieka un viņa ģimenes locekļu ierosinājumu, izīrētām dzīvojamām telpām, izbeidzot iepriekš parakstīto dzīvojamās telpas īres līgumu un noslēdzot SDz telpas īres līgumu.

    6.2. Saskaņā ar likumu “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, šiem Noteikumiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto parauglīgumu Dome ir tiesīga noslēgt SDz telpas īres līgumu uz 6 mēnešiem.

    6.3. SDz telpas īres līguma termiņš tiek pagarināts, pamatojoties uz Domes lēmumu.

    6.4. Dome ir tiesīga noslēgt SDz telpas īres līgumu ar personu, kuras uzskaites kārtas numurs ir lielāks, gadījumos, kad tiesas ceļā ir izbeigts iepriekš noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums un persona ir zaudējusi iepriekš īrēto dzīvojamo telpu.

    6.5. Ja neizīrētā dzīvojamā telpa ir piemērota SDz telpas statusa apstiprināšanai un punktā 2.6. noteiktās Personas no tās ir atteikušās, tad Domei ir tiesības tai apstiprināt SDz telpas statusu, nepiedāvājot to Noteikumu 4. nodaļā norādītām Personām.

    6.6. Dome, pamatojoties uz Sociālo lietu komitejas ieteikumu, apstiprina un apmaksā no sociālā budžeta īres un pakalpojumu maksas daļu, lai īrniekam tā nepārsniegtu likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām ” 12. pantā noteikto maksu.

    6.7. SDz telpas īrniekam nav tiesības tajā iemitināt citas personas, izņemot savu laulāto, nepilngadīgos bērnus, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, pieņemot, ka aprūpētājs savus pienākumus var veikt neievietojoties SDz telpā.

    6.8. Noteikumu 6.7. punkta neievērošanas gadījumā apsaimniekotājam ir tiesības ierosināt izbeigt SDz telpas īres līgumu.

  7. PAGAIDU DZĪVOJAMĀS TELPAS IZĪRĒŠANA
  8. 7.1. PDz fonda apsaimniekotājs izstrādā, apstiprina dzīvojamās mājas iekšējos kārtības noteikumus un iepazīstina ar tiem iedzīvotājus.

    7.2. PDz telpas īres līgums ar personu, izņemot likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 36.1 pantā norādītos gadījumus, tiek noslēgts pēc tam, kad tā apsaimniekotājam ir samaksājusi drošības naudu īrējamās PDz telpas īres maksas 12 mēnešu apmērā.

    7.2. Ja Persona noteiktajā termiņā nesamaksā vai samaksā daļu īres un pakalpojumu maksu, tad apsaimniekotājs ir tiesīgs veikt norēķinus no samaksātās drošības naudas, nerēķinot soda procentus.

    7.3. Samaksātās drošības naudas norēķini īres līguma izbeigšanas gadījumā veicami ne vēlāk kā PDz telpas nodošanas akta parakstīšanas dienā.

    7.4. PDz telpas īres līguma termiņš var tikt pagarināts vairākas reizes, abām pusēm rakstiski vienojoties, pamatojoties uz Domes lēmumu, ja īrnieks pilda īres līguma saistības un nav parādā īres un pakalpojumu maksu.

    7.5. PDz telpas īrniekam nav tiesības tajā iemitināt citas personas, izņemot savu laulāto, nepilngadīgos bērnus, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes.

    7.6. PDz fonda istabas vai istabu īres līgums tiek izbeigts tāpat kā jebkurš dzīvojamās telpas īres līgums LR likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un īres līguma noteiktā kārtībā un gadījumos.

    7.7. Saskaņā ar PDz fonda iekšējiem kārtības noteikumiem, Persona, vienojoties ar apsaimniekotāju vai tā pilnvaroto personu, ir tiesīga pārvietoties no vienas istabas uz citu, no vienas istabas uz divām, no divām – uz vienu bez Domes lēmuma, bet rakstiski Domi informējot, noformējot rakstisku vienošanos un parakstot attiecīgu dzīvojamās telpas īres līgumu.

    7.8. Pamatojoties uz Domes lēmumu, Persona var pārvietoties no PDz fonda vienas mājas uz citu, nemaksājot drošības naudu, ja tās uzkrājums ir saglabājies, un ja mājas apsaimnieko viens un tas pats apsaimniekotājs.

  9. DZĪVOJAMĀS TELPAS, SDz UN PDz TELPAS ĪRES MAKSAS

8.1. Visās Domei piederošās dzīvojamās mājās dzīvojamo telpu īres maksu par kopējās platības kvadrātmetru pielīdzināt ekspluatācijas maksai par kvadrātmetru.

8.2. Ekspluatācijas maksas apmēru var palielināt diferencēti katrai dzīvojamai mājai, ja par to ir pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums.

8.3. Līdz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pieņemšanai par ekspluatācijas maksas apmēra palielināšanu tiek saglabāts līdzšinējais noteiktais maksas apmērs - LVL 0,125/m2 par kopējo īrējamo platību.

9. DZĪVESVIETAS UZSKAITES INFORMĀCIJAS SAGLABĀŠANA

9.1. Saglabāt Domē dzīvokļu un personu uzskaites kārtību, aizpildot dzīvokļa kartītes, kā arī saglabājot informāciju datorizētā veidā personu datu programmā.

9.2. Šo noteikumu 9.1. punktā noteiktās dzīvokļa kartītes saglabāt līdz brīdim, kad visas dzīvoklī reģistrētās personas ir deklarējušas savu dzīves vietu citā adresē, un nodot arhīvā, lietvedības nomenklatūrā paredzot glabāšanas termiņu līdz beidzas faktiskā vajadzība, bet ne ātrāk kā 5 gadi.

10. ATBILDĪBA

Personas, kas ir reģistrētas Domei piederošā dzīvojamā fondā, t.sk., SDz vai PDz telpās, un pārkāpj šos noteikumus, ir administratīvi un civiltiesiski atbildīgas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

11. PĀREJAS NOTEIKUMI

11.1. SDz telpas statuss Caunas ielā 8, Cēsīs, ir saglabājams līdz brīdim, kamēr tiek izbeigts SDz telpas īres līgums vai persona pārvietota uz citu sociālo vai dzīvojamo telpu.

11.2. Apstiprināto Personu saraksts dzīvokļa palīdzības saņemšanai tiek izvietots Domes ēkā redzamā vietā.

11.3. Trīs mēnešu laikā pēc šo Noteikumu stāšanās spēkā, Domē ieviešama vienota personu reģistrācijas uzskaite dzīvojamā fondā Cēsu pilsētā.

11.4. Viena mēneša laikā pēc šo Noteikumu stāšanās spēkā, Domē ir apkopojami dati par tiem īrniekiem, kuri īrē dzīvojamo telpu denacionalizētās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotās mājās un, kuri to ir lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.

11.5. Noteikumu 11.4. punktā sagatavotajā sarakstā līdz ar izmaiņām ir veicami precizējami, no saraksta svītrojot tās ģimenes, kuras pēdējais ģimenes loceklis atbrīvo īrēto dzīvokli.

11.6. Apstiprinātais dienesta dzīvokļa statuss dzīvojamām platībām tiek saglabāts līdz brīdim, kad tas ar Domes lēmumu tiek atcelts.

 

 

 

 

 

 

Pielikums

Cēsu pilsētas domes 10.02.2005. Saistošajiem noteikumiem nr. 2

“Par Cēsu pilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”

DZĪVOKĻA KARTĪTE

 

CĒSIS,_______________________ _______iela _____ dzīvoklis ________

Pamatojums dzīvokļa īrēšanai, iegūšanai īpašumā _____________________________

 

Īpašnieka vai atbildīgā īrnieka vārds, uzvārds ________________________________

 

 

N.p.

k.

Attiecība pret īpaš-

nieku vai

atbildīgo īrnieku

Vārds, uzvārds

Personas kods

Dzīvesvietas

deklarēšanas dat., atbild.

personas paraksts

Jaunā deklarētā

adrese,

datums, paraksts

 

 

Pielikums

Cēsu pilsētas domes sēdes

10.02.2005.,prot.Nr.3, 10.punkts

Nekustamā īpašuma

LENču ielā 6, CēsĪs

IZSOLES AR pretendentu atlasI

nOTEIKUMI

1. vispārīgie noteikumi

    1. Nekustamā īpašuma Lenču ielā 6, Cēsīs, turpmāk tekstā – nekustamais īpašums, izsoles ar pretendentu atlasi noteikumi, turpmāk tekstā – Noteikumi, nosaka kārtību, kādā organizējama nekustamā īpašuma izsole ar pretendentu atlasi atbilstoši 31.10.2002. Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumam.
    2. Nekustamā īpašuma atsavināšanas veids – izsole ar pretendentu atlasi.
    3. Izsoli ar pretendentu atlasi organizē Cēsu pilsētas pašvaldības mantas atsavināšanas komisija, turpmāk tekstā – komisija.
    4. Pretendentu atlases dokumenti iesniedzami Cēsu pilsētas domē Raunas ielā 4, Cēsīs, līdz 2005.gada 22.marta plkst. 17.00.
    5. Nekustamā īpašuma izsole notiek Cēsu pilsētas domē Raunas ielā 4, Cēsīs, 2005.gada 1.aprīlī, plkst. 10.00.
    6. Nodrošinājuma nauda – 10% no nekustamā īpašuma nosacītās cenas, t.i., Ls 6123,00 (seši tūkstoši viens simts divdesmit trīs lati), kas jāieskaita Cēsu pilsētas domes kontā Nr. LV51 UNLA 0004 0131 3083 5, A/S Latvijas Unibanka Cēsu filiāle, kods UNLALV2X, vai jāsamaksā Cēsu pilsētas domes kasē. Nodrošinājums uzskatāms par iesniegtu, ja attiecīgā naudas summa ir ieskaitīta iepriekš norādītajā bankas kontā vai ieskaitīta Cēsu pilsētas domes kasē.
    7. Reģistrācijas nauda – Ls 50,00 (piecdesmit lati), ko var samaksāt Noteikumu 1.6.punktā noteiktajā kārtībā.
    8. Izsoles solis – Ls 1000,00 (viens tūkstotis lati), t.i., zemes gabalam Ls 500,00 (pieci simti lati), ēkām – Ls 500,00 (pieci simti lati).
    9. Sludinājumi par nekustamā īpašuma izsoli ar pretendentu atlasi publicējami laikrakstā ‘’Latvijas Vēstnesis’’, Cēsu rajona laikrakstā ‘’Druva’’ un internetā www.cesis.lv. Paziņojums par izsoli izliekams pie nekustamā īpašuma.
    10. Izsoles rezultātus apstiprina Cēsu pilsētas dome.

  1. Nekustamā īpašuma raksturojums
    1. Nekustamais īpašums atrodas Lenču ielā 6, Cēsīs un sastāv no zemes gabala ar kadastra numuru 4201 005 1010, 7734 kv.m. platībā, un sešām ēkām, ar kadastra apzīmējumiem: 4201 005 1010 001, 4201 005 1010 002, 4201 005 1010 004, 4201 005 1010 005, 4201 005 1010 006, 4201 005 1010 010.
    2. Zemes gabala lietošanas mērķis – darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve (0801) platībā 3867 kv.m., pārējie sabiedriskās nozīmes objekti un to apbūve (0910) platībā 3867 kv.m.
    3. Nekustamais īpašums ir reģistrēts Cēsu zemesgrāmatu nodaļas Cēsu pilsētas zemesgrāmatā 2004.gada 16.septembrī, nodalījuma Nr. 200, žurnāla Nr. 300000862079, uz Cēsu pilsētas pašvaldības vārda.
    4. Nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar lietu tiesībām, kas noteikts Noteikumu 2.3.punktā minētās zemesgrāmatu apliecības III. daļas 1.iedaļā un III. daļas 2.iedaļā (skat. pielikumā).
    5. Nekustamais īpašums ir daļēji iznomāts šādām personām:

    • Ēvalds Eglītis, nomas līguma termiņš - 2006.gada 2.maijs;
    • Ivars Prauliņš, nomas līguma termiņš - 2005.gada 1.jūlijs;
    • Cēsu pašvaldības aģentūra ‘’Vidzemes Vēstures un Tūrisma centrs’’, nomas līguma termiņš - 2005.gada 21.februāris;
    • SIA ‘’Laukums’’, nomas līguma termiņš - 2010.gada 28.februāris;
    • Cēsu rajona invalīdu biedrība, nomas līguma termiņš - 2014.gada 1.augustam;
    • Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, nomas līguma termiņš – 2006.gada 1.maijs;
    • SIA ‘’Vidzemes Investīciju Projekts’’, nomas līgumu (2 gb.) termiņš – 2005.gada 18.jūnijs, 2005.gada 11.jūnijs;
    • BO VAS ‘’Latvijas pasts’’, nomas līguma termiņš - 2005.gada 31.decembris;
    • Tālis Imants Ozoliņš, nomas līguma termiņš – 2005.gada 2.augusts.

Nekustamā īpašuma pircējam ir saistoši iepriekš minētie nomas līgumi un tas apņemas pārņemt līgumos noteiktās iznomātāja saistības.

    1. Nekustamais īpašums ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa (Nr. 6203) ‘’Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku’’ sastāvdaļa. Nekustamais īpašums atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un arheoloģijas pieminekļa ‘’Cēsu vecpilsēta’’ teritorijā.
    2. Nekustamā īpašuma pircējam jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašumā esošo Cēsu pašvaldības aģentūras ‘’Vidzemes Vēstures un Tūrisma centrs’’ muzeja krātuvju pārvietošanu uz Cēsu pilsētas domes norādīto vietu, ne vairāk kā Ls 20 000,00 (divdesmit tūkstoši lati), saskaņā ar Cēsu pilsētas domes iesniegto rēķinu 5 (piecu) darba dienu laikā no rēķina saņemšanas.
    3. Nekustamā īpašuma pircējam jāsedz visi izdevumi, kas saistīti Cēsu pašvaldības aģentūras ‘’Vidzemes Vēstures un Tūrisma centrs’’ muzeja jaunās krātuves ēkas skiču un tehniskā projekta izmaiņu sagatavošanu un zemesgabala Aldaru ielā 9, Cēsīs, topogrāfijas izstrādāšanu, ne vairāk kā Ls 1400,00 (viens tūkstotis četri simti lati), t.sk., PVN 18%, saskaņā ar Cēsu pilsētas domes iesniegto rēķinu 5 (piecu) darba dienu laikā no rēķina saņemšanas.
    4. Cēsu pilsētas dome piekrīt esošā skeitparka Cēsīs, Lenču ielā 4c, izmantošanai uz laiku par automašīnu stāvlaukumu nekustamā īpašuma funkciju nodrošināšanai ar sekojošiem nosacījumiem:
      1. gadījumā, ja Cēsu pilsētas pašvaldība vai nekustamā īpašuma pircējs iegūst īpašumā daļu no zemes gabala Lenču ielā 6a, Cēsīs, tad nekustamā īpašuma pircējam jāizbūvē automašīnu stāvlaukums minētajā teritorijā un skeitparka teritorija jāatbrīvo;
      2. nekustamā īpašuma pircējs un Cēsu pilsētas dome apmaksā 50% katra no būvprojekta izstrādes izmaiņām stāvlaukuma izbūvei zemes gabala Valmieras ielā 1, Cēsīs, atbilstoši teritorijas plānojuma izvirzītajiem nosacījumiem;
      3. nekustamā īpašuma pircējs iemaksā nolikuma 2.9.2.punktā minētā automašīnu stāvlaukuma izbūvei summu, kura ir vienlīdzīga ar iespējamā skeitparka izbūves – pārvietošanas izmaksām zemes gabalā Valmieras ielā 1, Cēsīs un Cēsu pilsētas dome apmaksā atlikušo nepieciešamo summu no nolikuma 2.9.2.punktā minētā automašīnu stāvlaukuma būvizmaksām;
      4. Cēsu pilsētas dome uz 2.9.1.punktā minēto nosacījumu izpildes laiku nolikuma 2.9.2.punktā izbūvētās automašīnu stāvlaukuma daļu izmanto skeitparka (vasarā) un slidotavas (ziemā) vajadzībām.

    5. Nekustamā īpašuma pircējam jāveic nekustamā īpašuma rekonstrukcija, t.i., vēsturiskā perimetra ēkas jāatjauno (jumts iepriekšējā slīpumā, jumta iesegums māla kārniņi, attīrīt mūrētās sienas), 2.stāvā izbūvēt mansarda telpas, izveidojot viesnīcu ne mazāk kā 80 vietām, pirts bloku ar atpūtas telpu, kafejnīcu līdz 500 kv.m., veikalu telpas un biroja telpas ne mazāk kā 1500 kv.m., autostāvvietu atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Veicot nekustamā īpašuma rekonstrukciju, pircējam jāievēro Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas noteikumi. Nekustamā īpašuma rekonstrukcija jāveic divu gadu laikā no attiecīgā tehniskā projekta akceptēšanas Cēsu pilsētas būvvaldē. Rekonstrukcijas tehniskais projekts iesniedzams Cēsu pilsētas būvvaldei akceptēšanai 6 (sešu) mēnešu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas.
    6. Ja nekustamā īpašuma pircējs nepilda kādu vai vairākas Noteikumu 2.7.-2.11.punktos noteiktās saistības, Cēsu pilsētas domei ir tiesības iekasēt līgumsodu Ls 100,00 (viens simts lati) par katru nokavēto dienu.
    7. Ja nekustamā īpašuma pircējs nepilda kādu vai vairākas Noteikumu 2.7.-2.11.punktos noteiktās saistības un šo saistību izpildes kavējums ir ilgāks par 6 (sešiem) mēnešiem, Cēsu pilsētas domei ir tiesības izmantot nekustamā īpašuma atpakaļpirkuma tiesības par pirkuma cenu par kādu pircējs nekustamo īpašumu ir nopircis no Cēsu pilsētas domes, neņemot vērā ieguldījumu.
    8. Nekustamā īpašuma apskate, iepriekš piezvanot pa tālruni 4123454.
    9. Nekustamā īpašuma sākumcena – Ls 61230,00 (sešdesmit viens tūkstotis divi simti trīsdesmit lati), t.sk., zemes gabalam Ls 47 004,00 (četrdesmit septiņi tūkstoši un četri lati) un ēkām Ls 14 226,00 (četrpadsmit tūkstoši divi simti divdesmit seši lati).

 

  1. Pretendentu atlases pieDĀVĀJUMU iesniegšana un atvēršana
    1. Piedāvājumi pretendentu atlasei jāiesniedz Cēsu pilsētas domē Raunas ielā 4, Cēsīs, 3.stavā 305.kabinetā, līdz 2005.gada 22.marta, plkst. 17.00, iesniedzot tos personīgi vai atsūtot ar ierakstītu vēstuli pa pastu. Pretendentam jānodrošina, ka piedāvājumam jābūt nogādātam šajā punktā norādītajā adresē līdz augstākminētajam termiņam.
    2. Pretendents, iesniedzot piedāvājumu, var pieprasīt apliecinājumu tam, ka piedāvājums saņemts (ar norādi par piedāvājuma saņemšanas laiku).
    3. Piedāvājumi, kas nav noformēti tā, lai piedāvājumā iekļautā informācija nebūtu pieejama līdz piedāvājumu atvēršanas brīdim, vai kas saņemti pēc norādītā iesniegšanas termiņa, netiek izskatīti un tiek atdoti atpakaļ iesniedzējam.
    4. Piedāvājumus izskata Cēsu pilsētas pašvaldības mantas atsavināšanas komisija slēgtās sēdēs.

     

     

     

     

     

     

     

  2. Prasības pretendentu atlasei
    1. Pretendents var būt fiziska vai juridiska persona, arī personālsabiedrība, kura, saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, var iegūt īpašumā nekustamo īpašumu un noteiktajā termiņā ir izpildījusi šajos Noteikumos noteiktos priekšnoteikumus un izņēmusi šos Noteikumus. Pretendentu atlasē var piedalīties jebkura persona vai personu grupa, kura atbilst konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām, t.i.:
      1. Pretendents (juridiska persona) nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā, tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, vai nav uzsākta tiesvedība par pretendenta darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;
      2. Pretendentam nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi Latvijā vai citā valstī, kur tas reģistrēts;
      3. likumā noteiktajā kārtībā nav konstatēti pretendenta profesionālās darbības pārkāpumi pēdējo triju gadu laikā no piedāvājuma atvēršanas dienas;
      4. Pretendents ir reģistrēts likumā noteiktajā kārtībā un likumā noteiktajos gadījumos;
      5. iesniegta nekustamā īpašuma apbūves idejas skice, kas izstrādāta atbilstoši pretendenta sastādītajam projektēšanas uzdevumam un plānošanas un arhitektūras uzdevumam. Idejas skicē jāiekļauj teritorijas ģenplāns, apbūves raksturīgie plāni, fasādes, griezumi un paskaidrojuma raksts;
      6. iesniegts nekustamā īpašuma rekonstrukcijas un attīstības plāns;
      7. pretendents finansiāli spēj realizēt projektu.

    2. Noteikumu 4.1.1., 4.1.4.punkti neattiecas uz fizisku personu.
    3. Lai konstatētu pretendenta atbilstību Noteikumu 4.1.punktā noteiktajām prasībām, pretendentam jāiesniedz šādi dokumenti:
      1. juridiskai personai:
        1. uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai komersanta reģistrācijas apliecības kopija;
        2. nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopija;
        3. izziņa, kas izdota ne ātrāk kā 1 mēnesi pirms piedāvājuma iesniegšanas, no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vai tamlīdzīgas citas valsts iestādes par to, ka pretendents nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā, tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, vai nav uzsākta tiesvedība par pretendenta darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;
        4. izziņa, kas izdota ne ātrāk kā 1 mēnesi pirms piedāvājuma iesniegšanas, no Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta vai tamlīdzīgas citas valsts iestādes par to, ka pretendentam nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi Latvijā vai citā valstī, kur tas reģistrēts;
        5. pretendenta izdots apliecinājums, ka likumā noteiktajā kārtībā nav konstatēti pretendenta profesionālās darbības pārkāpumi pēdējo triju gadu laikā no piedāvājuma atvēršanas dienas;
        6. pretendenta lēmums par nekustamā īpašuma iegādi;
        7. dokumentus, kas apliecina, ka pretendentam ir pieejami finansu resursi nekustamā īpašuma rekonstrukcijai (projekta realizācijas finansu avots, t.i., finansētāja un/vai bankas garantija u.tml.);
        8. izziņa no attiecīgās bankas par norēķina konta esamību;
        9. nekustamā īpašuma rekonstrukcijas un attīstības plāns;
        10. nekustamā īpašuma apbūves idejas skice, kas izstrādāta atbilstoši pretendenta sastādītajam projektēšanas uzdevumam un plānošanas un arhitektūras uzdevumam. Idejas skicē jāiekļauj teritorijas ģenplāns, apbūves raksturīgie plāni, fasādes, griezumi un paskaidrojuma raksts.

      2. Fiziskai personai:
        1. pases kopija;
        2. izziņa par deklarēto dzīvesvietu, kas izdota ne agrāk kā 15 dienas pirms piedāvājuma iesniegšanas;
        3. izziņa, kas izdota ne ātrāk kā 1 mēnesi pirms piedāvājuma iesniegšanas, no Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta vai tamlīdzīgas citas valsts iestādes par to, ka pretendentam nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi. Ja persona nav reģistrēta Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs, par to jāiesniedz izziņu, kas izdota ne ātrāk kā 1 mēnesi pirms piedāvājuma iesniegšanas;
        4. dokumentus, kas apliecina, ka pretendentam ir pieejami finansu resursi nekustamā īpašuma rekonstrukcijā (projekta realizācijas finansu avots, t.i., finansētāja garantija u.tml.);
        5. izziņa no attiecīgās bankas par norēķina konta esamību;
        6. nekustamā īpašuma rekonstrukcijas un attīstības koncepcija;
        7. nekustamā īpašuma apbūves idejas skice, kas izstrādāta atbilstoši pretendenta sastādītajam projektēšanas uzdevumam un plānošanas un arhitektūras uzdevumam. Idejas skicē jāiekļauj teritorijas ģenplāns, apbūves raksturīgie plāni, fasādes, griezumi un paskaidrojuma raksts.

    4. Dokumentu kopijām ir jābūt notariāli vai juridiskās personas vadītāja apliecinātām atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
    5. Piedāvājuma jāpievieno kvīts par reģistrācijas un nodrošinājuma naudas samaksu.
    6. Ja pretendents neatbilst kādai vai vairākām no Noteikumu 4.1.punktā minētām prasībām vai nav iesniedzis kādu vai vairākus no Noteikumu 4.3.punktā noteiktajiem dokumentiem vai informāciju, tas tiek izslēgts no tālākas dalības pretendentu atlasē un tam netiek piešķirtas tiesības piedalīties nekustamā īpašuma izsolē.

  3. PretendentU ATLASE
    1. Komisija izvērtē pretendenta piedāvājuma noformējuma atbilstību šiem Noteikumiem un atlases dokumentus.
    2. Ja pretendenta piedāvājums ir noformēts atbilstoši Noteikumu prasībām, iesniedzis visus Noteikumu 4.3.punktā noteiktos dokumentus un informāciju, kā arī atbilst Noteikumu 4.1.punkta prasībām, komisija veic pretendenta piedāvājuma vērtējumu.
    3. Piedāvājumus komisija vērtē pēc šādiem kritērijiem:
    4. Nr. p.k.

      kritērijs

      Kritēriju īpatsvars %

      1.

      Gatavība (t.sk., finansiāla) realizēt projektu

      20%

      2.

      Nekustamā īpašuma rekonstrukcijas un attīstības koncepcija

      50%

      3.

      Nekustamā īpašuma apbūves idejas skice

      30%

    5. Katrs Komisijas loceklis aizpilda izvērtējuma matricu, kritērijiem piešķirot balles:

      1. ļoti labi,

      1. labi,

      1. apmierinoši,

      1. gandrīz apmierinoši, zem prasītā līmeņa,

      1. neatbilstošs, ievērojami zem prasītā līmeņa,

1 neapmierinoši.

Tiek aprēķināts katra kritērija vidējais komisijas locekļu novērtējums ballēs. Kritēriju punktus aprēķina pēc sekojošas formulas:

Kritērija punkti = balles (vidējais) x kritērija īpatsvars

    1. Katra piedāvājuma kritēriju punktu skaits tiek summēts, iegūstot piedāvājuma novērtējumu.
    2. Pretendentiem ir tiesības piedalīties nekustamā īpašuma izsolē, ja tie pretendentu atlasē ieguvuši ne mazāk kā 6,5 punktus, par ko viņiem komisija nosūta paziņojumu 3 (trīs) darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas. Pārējiem tiek atmaksāta nodrošinājuma nauda 10 (desmit) darba dienu laikā pēc komisijas lēmuma par pretendentu atlasi pieņemšanas.

  1. Izsoles priekšnoteikumi
    1. Lai piedalītos izsolē, pretendents, kuram tādas tiesības piešķirtas, saskaņā ar Noteikumu 5.nodaļu, līdz 2005.gada 31.marta plkst. 14.00 Raunas ielā 4, Cēsīs, 305. kabinetā, reģistrējas, iesniedzot šādus dokumentus:
      1. fiziskai personai jāuzrāda pase.
      2. juridiskai personai, arī personālsabiedrībai:

  1. jāiesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra izziņa (oriģināls) par attiecīgās amatpersonas paraksta tiesībām, kas izsniegta ne agrāk par sešām nedēļām no izsoles dienas;
  2. juridiskas personas pilnvara attiecīgai personai, kura pārstāv šo personu izsoles procesā.

Dokumentu kopijām ir jābūt notariāli vai juridiskās personas vadītāja apliecinātām.

    1. Ja persona ir izpildījusi šo Noteikumu 6.1.punktu un tā apakšpunktus, tā tiek reģistrēta izsoles dalībnieku reģistrācijas lapā, kurā norāda: dalībnieka kārtas numuru; fiziskai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, juridiskai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, atzīmi par šo Noteikumu 6.1.punkta apakšpunktos iesniegtajiem dokumentiem. Reģistrētajam izsoles dalībniekam izsniedz reģistrācijas apliecību.
    2. Persona netiek reģistrēts, ja:
      1. tai Komisija nav piešķīrusi tiesības piedalīties izsolē;
      2. nav iesniedzis vai uzrādījis visus šo Noteikumu 6.1.punkta apakšpunktos noteiktos dokumentus;
      3. vēl nav iestājies vai jau beidzies izsoles reģistrācijas termiņš;
      4. ja uz izsoles dienu ir ierosināta pretendenta maksātnespēja vai tā saimnieciskā darbība ir apturēta;
      5. saņemta informācija par pretendenta nenokārtotajiem parādiem, kas var būt par iemelsu tā maksātnespējas ierosināšanai vai nekustamā īpašuma apbūves noteikumu neizpildei noteiktajā termiņā (projekta realizācija līdz galam).

 

 

  1. Izsoles process
    1. Izsolē var piedalīties personas, kuras izturējušas pretendentu atlasi, kuras atzītas par izsoles dalībniekiem un kuriem izsniegtas izsoles dalībnieka reģistrācijas apliecības.
    2. Izsole var notikt arī tad, ja reģistrējies un uz izsoli ir ieradies viens dalībnieks.
    3. Ja noteiktajā laikā ir reģistrējušies vairāk par vienu dalībnieku, bet uz izsoli ierodas viens dalībnieks, izsoli atliek uz divām stundām. Ja pēc divām stundām nav ieradušies pārējie dalībnieki, izsoles vadītājs paziņo vienu no šādiem komisijas lēmumiem:
      1. sākt izsoli, piedaloties vienam izsoles dalībniekam;
      2. noteikt, ka izsole nenotiek.

    4. Uzskatāms, ka dalībnieks, kurš nav ieradies uz izsoli, atteicies no dalības izsolē un viņam nodrošinājuma nauda netiek atmaksāta.
    5. Ja izsoles vadītājs konstatē, ka uz izsoli ieradies tikai viens no vairākiem reģistrētajiem dalībniekiem, izsoles vadītājs piedāvā šim Dalībniekam solīt Nekustamā īpašuma pirkuma cenu un viņš kļūst par izsoles uzvarētāju, ja ir pārsolījis sākumcenu. Dalībnieks, kas neapstiprina gatavību iegādāties Nekustamo īpašumu par nosolīto cenu, uzskatāms par atteikušos no dalības izsolē.
    6. Ja izsole nenotiek, reģistrētajam dalībniekam, kurš ieradies uz izsoli, ir tiesības pieprasīt atpakaļ nodrošinājuma naudu, kas jāatmaksā septiņu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas.
    7. Ja dalībnieks nepieprasa iemaksāto summu, viņam ir tiesības saņemt jaunu reģistrācijas apliecību un piedalīties atkārtotā izsolē bez šo Noteikumu 6.1.punkta apakšpunktos minēto dokumentu uzrādīšanas un iesniegšanas.
    8. Ja izsoles dalībnieks neierodas uz atkārtotās izsoles pārreģistrāciju, viņš zaudē tiesības piedalīties šajā izsolē.
    9. Izsoles dienā, ieejot izsoles telpās, dalībnieks uzrāda izsoles sekretāram dalībnieka reģistrācijas apliecību.
    10. Izsoles sekretārs pēc pases pārbauda dalībnieka vai tā pilnvarotās personas personību un izsniedz dalībnieka solīšanas karti ar numuru. Solīšanas kartes numurs atbilst Dalībnieka reģistrācijas apliecībā ierakstītā dalībnieka reģistrācijas numuram.
    11. Izsoles dalībnieki pirms izsoles sākšanas paraksta izsoles Noteikumus, apliecinot, ka viņi ir iepazinušies ar izsoles Noteikumiem un viņiem šajā sakarā nav nekādu pretenziju.
    12. Izsoles gaita tiek protokolēta. Izsoles protokolā atspoguļo visas Komisijas priekšsēdētāja un izsoles dalībnieku darbības izsoles gaitā. Protokolu paraksta visi komisijas locekļi.
    13. Komisijas priekšsēdētājs, atklājot izsoli, iepazīstina ar Komisijas sastāvu un pārliecinās par izsoles dalībnieku ierašanos saskaņā ar dalībnieku reģistrācijas sarakstu.
    14. Izsoles dalībnieku sarakstā ieraksta katra dalībnieka vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kā arī to pārstāvju, pilnvarotās personas vārdu un uzvārdu. Pilnvarotajai personai jāiesniedz pilnvara, pārstāvim jāuzrāda dokuments, kas apliecina tā pārstāvības tiesības.
    15. Komisijas priekšsēdētājs īsi raksturo pārdodamo nekustamo īpašumu, paziņo nosacīto (sākotnējo) cenu, kā arī izsoles soli – summu par kādu nosacītā (sākotnējā) cena tiek paaugstināta ar katru nākamo solījumu.
    16. Solīšanas sākumā izsoles vadītājs lūdz dalībniekus apstiprināt gatavību iegādāties Nekustamo īpašumu par izsoles sākumcenu. Dalībnieks, kas neapstiprina gatavību iegādāties Nekustamo īpašumu par sākumcenu, uzskatāms par atteikušos no dalības izsolē un viņam nodrošinājuma nauda netiek atmaksāta.
    17. Pēc komisijas priekšsēdētāja ziņojuma sākas solīšanas process.
    18. Solīšana notiek tikai pa vienam izsoles solim
    19. Komisijas priekšsēdētājs nosauc izsolāmā nekustamā īpašuma sākotnējo cenu un jautā: ‘’Kas sola vairāk?’’.
    20. Izsoles dalībnieki solīšanas procesā paceļ savu reģistrācijas kartīti ar numuru. Komisijas priekšsēdētājs paziņo solītāja reģistrācijas numuru un piedāvāto cenu. Ja neviens no dalībniekiem vairs augstāku cenu nepiedāvā, izsoles vadītājs trīs reizes atkārto pēdējo augstāko cenu un fiksē to ar āmura piesitienu. Pēc āmura pēdējā (trešā) piesitiena nekustamais īpašums ir pārdots personai, kas solījusi pēdējo augstāko cenu. Dalībnieka reģistrācijas numurs un solītā cena tiek ierakstīti protokolā.
    21. Katrs dalībnieka solījums ir viņam līdz nekustamā īpašuma tiesību pārejai izsoles uzvarētājam saistošs apliecinājums, ka viņš palielina solīto nekustamā īpašuma cenu par noteikto izsoles soli.
    22. Ja vairāki dalībnieki vienlaicīgi ir piedāvājuši vienādu cenu un vizuāli nav iespējams izšķirt, kurš piedāvāja pirmais, izsoles vadītājs ar izlozi izšķir, kuram no šiem dalībniekiem tiek ieskaitīts šis solījums. Izloze tiek veikta, sagatavojot tādu ložu skaitu, kas atbilst vienlaicīgi solījušo dalībnieku skaitam un vienu no tām iezīmējot ar krustiņu. dalībnieki velk lozes atbilstoši to solīšanas karšu numuriem. dalībnieks, kas izvelk lozi ar krustiņu, uzskatāms par pirmo solītāju.
    23. Izsoles procesa gaitā, atsakoties no turpmākās solīšanas, katrs nekustamā īpašuma izsoles dalībnieks apstiprina ar parakstu izsoles protokolā savu pēdējo solīto cenu
    24. Dalībnieks, kas piedāvājis visaugstāko cenu, pēc nosolīšanas nekavējoties uzrāda izsoles sagatavošanas komisijai savu reģistrācijas apliecību un ar savu parakstu protokolā apliecina tajā norādītās cenas atbilstību nosolītajai cenai.
    25. Izsoles dalībnieks, kurš nekustamo īpašumu nosolījis, bet nevar komisijai uzrādīt reģistrācijas apliecību un neparakstās protokolā, tādējādi ir atteicies no nosolītā nekustamā īpašuma. Pēc komisijas lēmuma viņš tiek svītrots no dalībnieku saraksta, un viņam netiek atmaksāta reģistrācijas nauda un nodrošinājuma nauda. Ja pēc tam izsolē ir palikuši vismaz divi dalībnieki, tiek izdarīts attiecīgs ieraksts protokolā, un izsole tūliņ tiek atkārtota. Ja palicis viens dalībnieks, komisija rīkojas atbilstoši šo Noteikumu 7.5.punktam.
    26. Pēc visu protokola eksemplāru parakstīšanas dalībnieks, kas nosolījis nekustamo īpašumu, saņem izziņu par izsolē iegūto nekustamo īpašumu. Izziņā norādīta nosolītā nekustamā īpašuma cena un samaksas kārtība.
    27. Izsoles dalībniekiem, kuri nav nosolījuši nekustamo īpašumu, atmaksā nodrošinājuma naudu 5 darba dienu laikā. Reģistrācijas nauda netiek atmaksāta.

     

  2. Samaksas kārtība
    1. Nosolītājam sava piedāvātā augstākā summa, atrēķinot iemaksāto nodrošinājuma naudu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu līdz 2005.gada 1.maijam.
    2. Ja nosolītājs līdz 2005.gada 1.maijam nav samaksājis nosolīto summu, komisijai ir tiesības pieņemt lēmumu par to, ka izsoles uzvarētājs zaudē tiesības uz nosolīto nekustamo īpašumu un atzīt par izsoles uzvarētāju izsoles dalībnieku, kurš nosolījis iepriekšējo augstāko cenu (pārsolītais pircējs). Komisija piedāvā pirkt nekustamo īpašumu pārsolītajam pircējam par viņa nosolīto augstāko cenu (nākamā augstākā cena). Pārsolītajam pircējam ir tiesības divu nedēļu laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas paziņot komisijai par nekustamā īpašuma pirkšanu par paša nosolīto augstāko cenu. Ja pārsolītais pircējs nesniedz atbildi noteiktajā termiņā, tiek uzskatīts, ka viņš ir noraidījis komisijas piedāvājumus. Ja pārsolītais pircējs piekrīt komisijas piedāvājumam, nosolītā summa jāsamaksā un jāslēdz pirkuma līgums Komisijas noteiktajā termiņā. Šajā gadījumā izsoles uzvarētajam nodrošinājuma nauda netiek atmaksātā.
    3. Ja pārsolītais pircējs atsakās pirkt Nekustamo īpašumu, neveic pirkuma maksas samaksu un/vai neparaksta pirkuma līgumu, kā arī gadījumā, ja neviens pircējs nav pārsolījis izsoles sākumcenu, izsole atzīstama par nenotikušu, un Cēsu pilsētas dome lemj par atkārtotu izsoli.

  3. Nenotikusi izsole
    1. Izsole atzīstama par nenotikušu, ja:
      1. noteiktajā laikā ir reģistrējušies vairāk par vienu dalībnieku, bet uz izsoli neviens neierodas;
      2. sākumcena nav pārsolīta;
      3. noteiktajā termiņā neviens dalībnieks nav reģistrējies.

  4. Izsoles rezultātu apstiprināšana un pirkuma līguma slēgšana
    1. Izsoles rezultātus apstiprina Cēsu pilsētas dome septiņu dienu laikā no samaksas veikšanas brīža un attiecīga apliecinoša dokumenta saņemšanas.
    2. Pirkuma līgumu paraksta septiņu dienu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas dienas.

  5. Komisijas lēmuma pārsūdzēšana
    1. Pretendentu atlases/izsoles dalībniekiem ir tiesības iesniegt sūdzību Cēsu pilsētas domei par komisijas veiktajām darbībām 5 dienu laikā no pretendentu atlases lēmuma pieņemšanas vai izsoles dienas.
    2. Ja kāds no Komisijas lēmumiem tiek pārsūdzēts, attiecīgi pagarinās šo Noteikumu 1.5., 6.1., 8.1., 8.2.punktos noteiktie termiņi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cēsīs

APSTIPRINĀTI

Cēsu pilsētas domes sēdē

10.02.2005.,prot.Nr.3, 11.punkts

 

Par Saistošo noteikumu Nr.3

“Par Cēsu pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju būvniecības, ekspluatācijas un aizsardzības noteikumu” apstiprināšanu

_____________________________________

 

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma
“Par pašvaldībām” 21. un 43.pantu

Lietoto terminu skaidrojums

Pakalpojumu sniedzējs (turpmāk - Pakalpojumu sniedzējs) – uzņēmums, kurš ūdensapgādes un kanalizācijas (saimnieciskās un lietus ūdeņu kanalizācijas) nozarē sniedz pakalpojumus.

Ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumu lietotājs (turpmāk – Pakalpojumu lietotājs) – fiziska vai juridiska persona, kura ir noslēgusi līgumu ar Klientu par ūdens un/vai kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu.


Klients – ūdensapgādes un/vai kanalizācijas Pakalpojumu lietotājs vai viņa pilnvarota fiziska vai juridiska persona, kurš ar Pakalpojumu sniedzēju noslēdzis līgumu par šo pakalpojumu lietošanu un, kura īpašumā vai apsaimniekošanā esošajam objektam ir vismaz viens ūdensvada pievads un vismaz viens kanalizācijas izvads.

Blakusklients – ūdensapgādes un/vai kanalizācijas Pakalpojumu lietotājs vai viņa pilnvarota fiziska vai juridiska persona, kurš saņem šos pakalpojumus pa jau esoša Klienta ēkas iekšējiem vai zemes gabala robežās esošiem Pakalpojumu sniedzēja tīkliem un/vai šķērsojot cita īpašnieka zemi, kā arī ir noslēdzis līgumu ar Klientu vai ar Klienta rakstisku piekrišanu, kā arī saskaņojot ar Pakalpojuma sniedzēju par šo pakalpojumu lietošanu.

Notekūdeņu kanalizācija (turpmāk kanalizācija) – ražošanas, sadzīves un lietus notekūdeņi, kuri tiek novadīti pilsētas kanalizācijas tīklā .

Ražošanas notekūdeņu kanalizācija (turpmāk ražošanas kanalizācija) - notekūdeņi, kas radušies uzņēmējdarbības un ražošanas vietās un nav klasificējami kā sadzīves vai lietus notekūdeņi.

Sadzīves notekūdeņu kanalizācija (turpmāk sadzīves kanalizācija) - notekūdeņi, kas radušies publiskās un dzīvojamās ēkās un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas vietās dažādu fizioloģisko, higiēnas un sadzīves darbību rezultātā.

Saimniecisko notekūdeņu kanalizācija (turpmāk saimnieciskā kanalizācija)– ražošanas un sadzīves notekūdeņu kanalizācija.

Lietus notekūdeņu kanalizācija (turpmāk lietus kanalizācija) - virsūdeņi, kuri tiek novadīti pilsētas lietus kanalizācijas tīklā un izņēmuma gadījumos, saskaņojot ar pakalpojuma sniedzēju, saimnieciskās kanalizācijas tīklā .

Pagaidu ūdensvada tīkli – tīkli, kuri izbūvēti celtniecības vajadzībām uz celtniecības laiku, un tīkli, kuri izbūvēti un tiek ekspluatēti par Pakalpojumu lietotāja līdzekļiem, un neatbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta 01.02.2000. Noteikumiem Nr.38 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 “Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves”” (turpmāk – Latvijas Būvnormatīvs).


Verifikācija – atbilstības noteikšana normatīvajiem aktiem.

Segtie darbi – būvdarbi, kuru apjoma un kvalitātes kontroli pēc tiem sekojošo būvdarbu veikšanas nav iespējams izdarīt bez īpašiem pasākumiem vai papildus darba, kā arī finanšu un citu resursu piesaistīšanas.

Tīklu apkalpošanas robežu akts – Pakalpojumu sniedzēja un Klienta vai Pakalpojumu sniedzēja, Klienta un Blakusklienta sastādīts akts, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra puse.

Līgums – juridisks dokuments, kurā Klients un Pakalpojumu sniedzējs vienojas par ūdens un/vai kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas kārtību, uzskaiti, norēķinu kārtību, abu pušu tiesībām un pienākumiem.

1. Vispārīgie noteikumi.

1.1. Šie noteikumi nosaka savstarpējās attiecības starp Cēsu pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas Pakalpojumu sniedzējiem un pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas Pakalpojumu lietotājiem. Noteikumi nosaka projektēšanas, jaunu un rekonstruējamu ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju būvniecības, ekspluatācijā pieņemšanas kārtību, kā arī attiecības, kas veidojas starp Pakalpojumu sniedzēju un Klientu/Blakusklientu vai Klientu un Pakalpojuma lietotāju, kā arī norēķinu kārtību par šiem pakalpojumiem.

1.2. Noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām, kas ir Cēsu pilsētas ūdensapgādes un/vai kanalizācijas Pakalpojumu lietotāji, un ūdensapgādes un kanalizācijas Pakalpojumu sniedzējiem Cēsu pilsētā.

1.3. Pakalpojumu sniedzēja pienākumi:

1.3.1. dzeramā ūdens ieguve un sagatavošana atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 23.02.1999. noteikumu Nr.63 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma prasības” prasībām;
1.3.2. dzeramā ūdens piegāde , nodrošinot ūdens spiedienu pilsētas ūdensvada tīklā ne mazāku par Latvijas būvnormatīvā paredzēto piecstāvu dzīvojamajai apbūvei, ja apbūve ir saskaņā ar pilsētas perspektīvo attīstības plānu;
1.3.3.kanalizācijas notekūdeņu savākšana un novadīšana līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

      1. kanalizācijas notekūdeņu attīrīšana un novadīšana līdz iztekai ūdenstilpē atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 22.01.2002. noteikumu Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” prasībām;
      2. ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu uzturēšana, apkalpošana un rekonstrukcija;
      3. ūdens un kanalizācijas pakalpojumu realizācija klientiem.

1.4. Pakalpojumu sniedzēja valdījumā un apkalpes zonā ir:

1.4.1. maģistrālie ūdensvada tīkli un ielas ūdensvada tīkli;

1.4.2 Pakalpojuma sniedzēja bilancē esošās ūdens ieguves, akas attīrīšanas iekārtas, spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi;

1.4.3. ūdensvada pievadi līdz pirmā zemes gabala robežai vai ēkas ārējai sienai, ja tā sakrīt ar zemes gabala robežu un ja tur ir uzstādīta noslēgarmatūra un ir sastādīts ūdensvada robežu akts, kurš ir neatņemama līguma sastāvdaļa. Ievadam un noslēgarmatūrai jābūt izbūvētai saskaņā ar Pakalpojuma sniedzēja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, kas izdoti pēc šo “Cēsu ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju būvniecības, ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumu” stāšanās spēkā;

1.4.4.ūdensvada kvartāla un īszaru tīkli (tīkli, kas pievienoti ielas ūdensvada tīkliem un kuriem pievienoti divi vai vairāki objekti), ja tie nodoti Pakalpojumu sniedzēja bilancē vai valdījumā;

1.4.5. kanalizācijas maģistrālie un ielu tīkli;

1.4.6. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi un dīķeri, kuri ir Pakalpojuma sniedzēja bilancē,

1.4.7. ēku kanalizācijas izvadi līdz kontrolakai pirms zemes gabala robežas, ja ir sastādīts robežakts, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa;

1.4.8.iekškvartāla kanalizācijas tīkli līdz kontrolakai, kurā pievienoti divi vai vairāki Klienti, ja iekškvartāla tīkli ir nodoti Pakalpojumu sniedzēja bilancē;

1.4.9.punktos 1.4.1. – 1.4.9. minētajos tīklos esošās skatakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;

1.4.10.kā arī tīkli, kurus pārņem saskaņā ar šo noteikumu punktu 2.2.10

1.5. Klienta/Blakusklienta īpašumā vai valdījumā esošie ūdensvada un kanalizācijas tīkli un būves (tai skaitā ūdens patēriņa skaitītāju šahtas un kanalizācijas kontrolakas) tiek izbūvētas, ekspluatētas un remontētas par Klienta/Blakusklienta līdzekļiem.
1.6 Ja tiek grozīti likumi un/vai noteikumi, uz kuriem ir atsauces šajos noteikumos, tad nepieciešamie grozījumi tiek veikti trīs mēnešu laikā pēc grozījumu stāšanās spēkā.

2. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju projektēšana, iebūve, pievienošana pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīklam un pieņemšana ekspluatācijā.

2.1. Projektēšana.

2.1.1. lai fiziska vai juridiska persona varētu pievienot savu objektu pilsētas ūdensvada un/vai kanalizācijas tīklam, Pakalpojumu lietotājam jāiesniedz rakstisks iesniegums Pakalpojuma sniedzējam. Iesniegumā jānorāda: objekta adrese, dati par paredzamo ūdens patēriņu, nepieciešamo spiedienu, novadāmo notekūdeņu daudzumu un raksturu. Iesniegumam jāpievieno šādi dokumenti :

2.1.1.1. plānošanas un arhitektūras uzdevums (izsniedz Cēsu pilsētas Būvvalde);

2.1.1.2.zemes robežu plāns (izkopēts no Zemesgrāmatas).

2.1.2. Pakalpojumu sniedzējs dod savu atzinumu par objekta pievienošanas iespējām un izsniedz tehniskos noteikumus atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumiem Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 20 darba dienu laikā;
2.1.3. tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir divi gadi. Termiņam beidzoties, pēc pieprasītāja lūguma Pakalpojumu sniedzējs tehniskos noteikumus izskata atkārtoti;
2.1.4. lai pievienotos pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, ir jāizstrādā tehniskais projekts (turpmāk tekstā projekts) saskaņā ar Pakalpojuma sniedzēja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, kā arī ar spēkā esošajiem būvnoteikumiem un nacionālajiem standartiem;

2.1.5. projektu izstrādāt var licencēta juridiska persona vai sertificēta fiziska persona;
2.1.6. projekts tiek izskatīts ne ilgāk kā nedēļas laikā no tā iesniegšanas Pakalpojumu sniedzējam. Pēc projekta saskaņošanas viens tā eksemplārs paliek pie Pakalpojumu sniedzēja;
2.1.7. būvvaldē akceptēts projekts ir spēkā divus gadus. Ja būvniecība šajā laikā nav uzsākta, tas atkārtoti jāsaskaņo ar Pakalpojumu sniedzēju;
2.1.8. ja ielas robežās atrodas Pakalpojumu sniedzēja valdījumā esošs saimnieciskās kanalizācijas tīkls un/vai ūdensvads, tam jāpievieno:

2.1.8.1. jaunbūves un rekonstruējamie objekti,
2.1.8.2. esošie objekti, kuros ir ūdensapgādes sistēmas un kuriem ir lokālā saimnieciskā kanalizācijas sistēma;

2.1.9. ja ir nepieciešams augstāks ūdens spiediens kā noteikts šo noteikumu punktā 1.3.2., tad, saskaņojot ar Pakalpojumu sniedzēju, Pakalpojumu lietotājs par saviem līdzekļiem drīkst ierīkot vietējās ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtas, kuras atbilst iekšējo ūdensvada tīklu ekspluatācijas parametriem.

2.2. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūve un rekonstrukcija.

2.2.1. pirms būvniecības uzsākšanas jābūt sekojošiem dokumentiem:

2.2.1.1. būvatļaujai (izsniedz pilsētas būvinspektors),

2.2.1.2. rakšanas darbu atļaujai (izsniedz pilsētas domes Dzīvokļu un komunālā nodaļa).
2.2.2.ūdensvada un kanalizācijas tīklu būvniecību var veikt licencēts būvuzņēmējs;

2.2.3. ūdensvada pievada un kanalizācijas izvada izbūvi objektam veic Pakalpojuma lietotājs par saviem līdzekļiem;

2.2.4. jaunizbūvētos ūdensvada un kanalizācijas tīklus pievienot ielu tīkliem var licencēti būvuzņēmēji par Pakalpojuma lietotāja līdzekļiem Pakalpojumu sniedzēja uzraudzībā;
2.2.5.pēc ūdensvada izbūves ir jāveic ūdensvada hidrauliskā pārbaude un dezinfekcija atbilstoši Latvijas būvnormatīvam 222-99;
2.2.6. pēc Pakalpojumu sniedzēja bilancē nododamo kanalizācijas tīklu izbūves Pakalpojuma lietotājam par saviem līdzekļiem jāveic cauruļvadu televīzijas inspekcija (caurskate) un pārbaudes rezultāti jāiesniedz Pakalpojumu sniedzējam;

2.2.7. pirms objekta pievienošanas pilsētas ūdensapgādei un/vai pilsētas kanalizācijas tīklam objektā uz ūdensvada ievada jāuzstāda ūdens patēriņa mērītājs. Mērītājs jāuzstāda saskaņā ar šo noteikumu punktu 4;

2.2.8. izbūvētajiem vai rekonstruētajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un būvēm jāatbilst būvvaldē akceptētajam tehniskajam projektam un izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem. Iespējamās atkāpes no būvprojekta jāsaskaņo atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem;

2.2.9. pēc ūdensvada un kanalizācijas būvniecības darbu pabeigšanas un visu šo noteikumu prasību izpildīšanas tiek sastādīts akts par objekta gatavību pievienošanai ūdensvada un/vai kanalizācijas tīkliem un objekts tiek pievienots pilsētas tīkliem. Šis akts ir pamatdokuments līguma slēgšanai starp Pakalpojuma lietotāju un Pakalpojums sniedzēju;
2.2.10. no jauna uzbūvētos vai rekonstruētos ūdensvada un kanalizācijas tīklus un būves ekspluatācijā pieņem objektu pieņemšanas ekspluatācijā komisija saskaņā ar atbilstošiem būvnoteikumiem;

2.2.11.ja būvniecības laikā tiek patērēts ūdens no pilsētas ūdensvada, tad jāuzstāda pagaidu ūdens patēriņa mērītājs. Ūdens mērītājs jāuzstāda saskaņā ar šo noteikumu punktu 4.

2.3. No jauna izbūvētu vai rekonstruētu ūdensvada un kanalizācijas tīklu nodošana ekspluatācijā.
2.3.1. nododot ūdensvada un kanalizācijas tīklus un būves, Pakalpojumu lietotājs iesniedz:

2.3.1.1. pēc būvdarbu veikšanas izpilddokumentāciju - topogrāfiju grafiskā un digitālā formā;
2.3.1.2. aktus - par veiktajiem darbiem, par ūdensvada hidraulisko pārbaudi un par ūdensvada hlorēšanu;
2.3.1.3. grāmatvedības izziņu par ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju izmaksām un tehniskajiem parametriem (izbūves gads, garums, diametrs, materiāls, utt.). Iesniedz tīkliem, kurus paredzēts nodot Pakalpojumu sniedzēja bilancē;
2.3.1.4. aktu par ūdens patēriņa skaitītāja mezglu pārbaudi (jāiesniedz, ja ir izbūvēti pievadi objektam);

2.3.1.5.aktu par izbūvētā ūdensvada un/vai kanalizācijas tīklu/pievadu pievienošanas pie pilsētas tīkliem;
2.3.1.6. zemesgrāmatas kopiju ar apgrūtinājumu, ja tāds ir, par ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un/vai būvēm;

2.4. Pakalpojumu sniedzēja bilancē netiek pieņemti.

2.4.1. ēku ūdensvada un kanalizācijas iekšējie tīkli;
2.4.2. objekti, kuri iebūvēti Pakalpojumu lietotāja būvē un kuri atdalīti atsevišķi vienai dzīvojamajai mājai;
2.4.3. dzīvojamās mājās iebūvētās ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtas;
2.4.4. ražotnēm piekrītošie kanalizācijas tīkli, attīrīšanas ietaises un pārsūknēšanas stacijas;
2.4.5. pagaidu ūdensvada tīkli līdz to sakārtošanai atbilstoši Latvijas būvnormatīviem 222-99 un 223-99;
2.4.6. klientu/blakusklientu lietus ūdens novadīšanas sistēmas;

2.4.7. un visi tie tīkli, kas nav minēti šo noteikumu punktā 1.4.

2.5. Kārtību, kādā Pakalpojumu sniedzēja bilancē nododami agrāk izbūvēti ekspluatācijā esoši tīkli, izstrādā Cēsu pilsētas dome vai tās deleģēta institūcija un apstiprina Cēsu pilsētas dome;
2.6. Pakalpojuma lietotājs pēc būvniecības pabeigšanas ir pilnīgi atbildīgs par ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju uzturēšanu līdz objektu nodošanai ekspluatācijā. Šajā laikā aizliegts izmantot ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus bez līguma noslēgšanas ar Pakalpojumu sniedzēju.

3. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu pievienošana blakus esošā īpašuma ūdensvadam un kanalizācijai.


3.1. Ja objektu nav iespējams tieši pievienot pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut pievienot objekta ūdens pievadu un kanalizācijas izvadu saskaņā ar šiem Noteikumiem jau esoša Klienta iekšējiem vai pagalma tīkliem aiz Klienta īpašumā vai valdījumā esošā ūdens patēriņa skaitītāja, kā arī šķērsojot cita īpašnieka zemi, ja:

3.1.1. pievienošanās ir rakstiski un pie notāra saskaņota ar Klientu/Blakusklientu un zemes gabala īpašnieku;
3.1.2. pievienošana nepasliktina ūdens piegādi citiem Klientiem;
3.1.3. sastādīts un parakstīts tīklu apkalpošanas robežu akts;

3.1.4. tas tiek ierakstīts kā apgrūtinājums zemes grāmatā.


3.2. Blakusklients par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu lietošanu slēdz līgumu ar Klientu, saskaņojot ar Pakalpojuma sniedzēju, vai ar Pakalpojuma sniedzēju, saskaņojot ar Klientu.

4. Ūdens patēriņa skaitītāji

4.1. Pakalpojumu sniedzējam un Klientam/Pakalpojuma lietotājam atkarībā no tā, kura valdījumā (īpašumā) vai apkalpošanā atrodas ūdens patēriņa skaitītāji, par saviem līdzekļiem vai par abonēšanas maksu ir jānodrošina šādu prasību izpilde:

4.1.1. ja ūdens patēriņa skaitītājs ir Klienta īpašumā, tad pirms skaitītāja

uzstādīšanas jāizņem no Pakalpojuma sniedzēja tehniskie noteikumi tā

uzstādīšanai;

4.1.2. ūdens patēriņa skaitītāju pārbaude (verifikācija) jāveic ik pēc

4 gadiem, ja ir uzstādīts filtrs pirms skaitītāja un ik pēc 2 gadiem, ja nav

uzstādīts filtrs pirms skaitītāja.

4.2. Klientam/Pakalpojuma lietotājam jāievēro šādi noteikumi:

4.2.1. jāuztur ūdens patēriņa skaitītāja atrašanās vietās (telpās, šahtā) tīrība un kārtība;
4.2.2. pēc Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma jānodrošina pieeja ūdens patēriņa skaitītājam tā stāvokļa pārbaudei un rādījumu nolasīšanai;
4.2.3. jāaizsargā ūdens patēriņa skaitītāja mezgls no aizsalšanas.

4.3. Ja Pakalpojumu sniedzējam ir radušās šaubas par Klienta/Pakalpojuma lietotāja īpašumā vai valdījumā esošā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu pareizību, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs par saviem līdzekļiem veikt skaitītāja pārbaudi un nomaiņu. Ja pārbaudē ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu kļūda nepārsniedz pieļaujamo, pārbaudes izdevumus sedz Pakalpojuma sniedzējs, bet, ja pārsniedz pieļaujamo normu t.i. skaitītājs ir nederīgs – ūdens patēriņa skaitītāja pārbaudes un nomaiņas izdevumus sedz Klients/Pakalpojuma lietotājs.

 

5. Līguma noslēgšanas kārtība, ūdens patēriņa un notekūdeņu daudzuma uzskaite, norēķinu kārtība un patēriņa aprēķināšana noteikumu pārkāpumu gadījumos

5.1. Līgums tiek noslēgts starp Pakalpojumu sniedzēju un Klientu par ūdens un /vai kanalizācijas pakalpojumiem, to uzskaiti, norēķinu kārtību, abu pušu pienākumiem un tiesībām.

5.1.1.Jaunbūvētiem un rekonstruētiem objektiem līgums jānoslēdz pirms ūdens un/vai kanalizācijas tīklu ekspluatācijas uzsākšanas;

5.1.2.Ja esošajā objektā mainās Pakalpojumu lietotājs/Klients, jauns līgums tiek slēgts pēc iepriekšējā Pakalpojumu lietotāja/Klienta atteikuma saņemšanas (punkts 5.2.3.).

5.2. Līguma noslēgšanas kārtība:

5.2.1. Līguma noslēgšanai jāiesniedz šādu dokumentu kopijas:

5.2.1.1. fiziskām personām – pase (uzrādīšanai), to pilnvarotām personām – pilnvara, pase (uzrādīšanai);
5.2.1.2. juridiskām personām – reģistrācijas vai komersanta apliecība, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja apliecība, vienotā nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība, bankas rekvizīti, pilnvara vai izraksta kopija no uzņēmuma reģistra par tiesībām uzņēmuma vārdā slēgt līgumu;
5.2.1.3. objekta piederības dokuments (zemesgrāmatas akts ), nomas līgums vai līgums par ēku un būvju pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un sagatavošanu privatizācijai;
5.2.1.4. jaunizbūvētiem objektiem, papildus iepriekš minētajiem dokumentiem, jāiesniedz arī noteikumu punktā 2.3.1 minētie dokumenti;
5.2.1.5. ūdens patēriņa skaitītāja mezgla tehniskās pārbaudes (pieņemšanas) akts ( ja tas nav iesniegts kā jaunizbūvētam objektam);
5.2.1.6. datus par teritorijas platību un tās izmantošanas veidu – pilsētas kanalizācijā novadāmo lietus notekūdeņu apjoma aprēķinam;

5.2.1.7. zemes gabala topogrāfiskais plāns vai tehniskā karte ar apakšzemes komunikāciju shēmu( pēc Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma).

5.2.2. jāsastāda Klienta un Pakalpojumu sniedzēja ūdensvada un kanalizācijas tīklu apkalpošanas robežu akts;
5.2.3. ja mainās objekta vai ēkas īpašnieks vai apsaimniekotājs, iepriekšējam Klientam vismaz 10 dienas pirms maiņas par to rakstiski jāinformē Pakalpojumu sniedzējs;
5.2.4. slēdzot jaunu līgumu ar fiziskām vai juridiskām personām vai jaunu juridisku personu, kuru dibinājusi vai pārvalda fiziska persona, kurām ir parādi iepriekšējā līguma ietvaros par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt saistību izpildes nodrošinājumu (naudas summas iemaksu) plānotā 1 mēneša patēriņa apmērā. Maksa tiek uzskaitīta kā garantijas summa, ar kuru netiek segti tekošie rēķini.

5.3. Klienta patērētā ūdens daudzuma uzskaite:

5.3.1. ūdens daudzumu, ko patērē Klients vai Pakalpojuma lietotājs, nosaka tikai pēc ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem. Izņēmuma gadījumos (avārijas situācijās) - saskaņojot ar Pakalpojumu sniedzēju – pēc esošajām ūdens patēriņa normām (pielikumā Nr.2) un Klienta vai Pakalpojuma lietotāja sniegtajām ziņām, bet ne ilgāk par 1 mēnesi;

5.3.2. ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus nolasa Klients/Pakalpojumu lietotājs un līgumā noteiktajā termiņā paziņo tos Pakalpojumu sniedzējam;

5.3.3. Pakalpojuma lietotājs nolasa ūdens patēriņa skaitītāja rādījumus un līgumā noteiktajā termiņā noziņo Pakalpojumu sniedzējam;
5.3.4. Ja Klients vai Pakalpojuma lietotājs līgumā noteiktajā termiņā neinformē par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem, ūdens patēriņu vienu mēnesi nosaka pēc vidējā patēriņa iepriekšējos trīs mēnešos. Nākamajā mēnesī patēriņu uzskaita pēc trīs mēnešu vidējā rādījuma, piemērojot koeficientu 2.

5.3.5.ja ūdens patēriņa skaitītājs bojājuma dēļ vai veicot verifikāciju tiek noņemts uz laiku, tas jāatjauno ne ilgāk kā mēneša laikā. Pirmo mēnesi patēriņš tiek aprēķināts pēc iepriekšējo trīs mēnešu vidējā rādījuma. Nākamajā mēnesī patēriņu uzskaita pēc trīs mēnešu vidējā rādījuma, piemērojot koeficientu 2;

5.3.6. saņemto pakalpojumu apjoma kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzstādīt kontrolskaitītājus, rakstiski paziņojot par to Klientam. Klients nav tiesīgs traucēt Pakalpojuma sniedzējam veikt kontrolmērījumus.

5.3.7.Jaunceļamajiem objektiem celtniecības laikā un kapitāli remontējamiem objektiem remonta laikā, ja nav uzstādīti ūdens skaitītāji, tiek piemēroti fiksētie maksājumi.

5.4. Sadzīves un saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņu uzskaite:

5.4.1. Sadzīves un saimnieciskajā kanalizācijā ieplūstošo notekūdeņu daudzumu nosaka pēc ūdens daudzuma, ko Klients/Pakalpojuma lietotājs patērē no pilsētas ūdensvada, nolasot ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus vai arī pēc notekūdeņu uzskaites ierīcēm. Izņēmuma gadījumā ( avārijas gadījumā), saskaņojot ar Pakalpojuma sniedzēju, notekūdeņu daudzumu nosaka pēc spēkā esošajām ūdens patēriņa normām (Pielikums Nr.2) un Klienta/Pakalpojuma lietotāja sniegtajām ziņām, bet ne ilgāk par 1 mēnesi;
5.4 2. Klientiem/Pakalpojuma lietotājiem, kuriem ir savi vietējie ūdens apgādes avoti (jāiesniedz tīklu tehniskā pase) un kuri sadzīves un saimnieciskos notekūdeņus novada pilsētas saimnieciskās kanalizācijas tīklos, notekūdeņu uzskaite tiek veikta atbilstoši ūdens ieguves vietā (artēziskais urbums, aka utt.) uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem vai uz ēku un būvju kanalizācijas izvada uzstādīto uzskaites ierīču rādījumiem;
5.4.3. gadījumos, kad dzeramais ūdens tiek iekļauts ražojamās produkcijas sastāvā, vai tiek izmantots ražošanas procesā vai tiek izmantots saimnieciskām vajadzībām un netiek novadīts pilsētas saimnieciskajā kanalizācijā, saimniecisko notekūdeņu uzskaiti veic atbilstoši ūdens vai notekūdeņu uzskaites ierīcēm, kuras uzstādītas saskaņā ar izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, un pamatojoties uz Klienta/Pakalpojuma lietotāja sniegtiem aprēķiniem, kuros saimniecisko notekūdeņu daudzums tiek pamatots saskaņā ar tehnoloģisko procesu proporcionāli pret patērēto dzeramo ūdeni. Aprēķini tiek kopīgi izskatīti un savstarpēji saskaņoti;
5.4.4. Klienta/Pakalpojuma lietotāja kopējā novadīto sadzīves un saimniecisko notekūdeņu daudzumā tiek ietverts tas atmosfēras nokrišņu daudzums, kurš nonāk pilsētas saimniecisko notekūdeņu kanalizācijas tīklā no Klienta/Pakalpojuma lietotāja teritorijas. Tā apjomu (kubikmetri gadā) nosaka aprēķinu ceļā pēc Valsts meteoroloģiskā dienesta datiem saskaņā ar LBN -223-99.

5.5. Norēķinu kārtība par ūdensapgādes, saimnieciskās un sadzīves kanalizācijas pakalpojumiem:

5.5.1. maksu par patērēto ūdeni, saimniecisko un sadzīves notekūdeņu novadīšanu pilsētas saimnieciskās kanalizācijas tīklā, ja piesārņojošo vielu koncentrācija tajos nepārsniedz šajos noteikumos noteiktās normas (pielikumā Nr.1 vai kā īpaši atrunāts līgumā), nosaka saskaņā ar Cēsu pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora noteiktajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifiem;

5.5.2 par sadzīves un saimniecisko notekūdeņu novadīšanu pilsētas kanalizācijas tīklā ar piesārņojuma vielu koncentrāciju virs normas, Klientam/Pakalpojuma lietotājam tiek aprēķināta papildus maksa par saimnieciskās kanalizācijas pakalpojumiem, saskaņā ar LR likumu “Par dabas resursu nodokli” un LR MK 10.10.2000. noteikumiem Nr. 356 “Likuma “Par dabas resursu nodokli” atsevišķu normu piemērošanas kārtība”;

5.5.3. papildus maksa par sadzīves un saimnieciskās kanalizācijas pakalpojumiem tiek aprēķināta atkarībā no piesārņojošo vielu koncentrācijas normas pārsniegšanas un mēneša saimniecisko notekūdeņu daudzuma : maksa par novadīto saimniecisko notekūdeņu daudzumu tiek palielināta tik reižu apmērā, cik reižu piesārņojums pārsniedz normu vienam – visvairāk pārsniegtajam rādītājam. Papildus maksa tiek aprēķināta , pamatojoties uz vienas pārbaudes analīžu rezultātiem un var tikt piestādīta 3 mēnešus pēc kārtas;

5.5.4 Paaugstināta piesārņojuma rašanās apstākļi Klientam/Pakalpojuma lietotājam jānovērš viena mēneša laikā no tā konstatēšanas brīža – kas tiek fiksēts ar notekūdeņu analīzes testēšanas pārskatu

5.5.5. Klients/Pakalpojuma lietotājs apmaksā veiktās analīzes saskaņā ar līgumu;

5.5.6. par ūdensapgādes, sadzīves un saimnieciskās kanalizācijas pakalpojumu tarifu izmaiņām Pakalpojumu sniedzējs informē atbilstoši Latvijas Republikas likumos “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajai kārtībai un termiņiem;
5.5.7. Klients/Pakalpojuma lietotājs apmaksā rēķinu par patērēto ūdeni un novadītajiem sadzīves un saimnieciskajiem notekūdeņiem līgumā noteiktajā laikā un kārtībā;
5.5.8. ja Klients/Pakalpojuma lietotājs ir nokavējis noteikto samaksas termiņu, viņam ir jāmaksā līgumā paredzētā soda nauda par katru nokavēto dienu - 0,1%;
5.5.9. pretenzijas par Pakalpojumu sniedzēja izrakstīto rēķinu Klientam/Pakalpojuma lietotājam jāiesniedz rakstiskā veidā mēneša laikā. Iesniegtā pretenzija neatbrīvo no rēķina samaksas pilnā apmērā līgumā noteiktajā laikā. Pamatotas pretenzijas gadījumā Pakalpojumu sniedzējs veic korekcijas, izrakstot rēķinu par nākamo norēķinu periodu;
5.5.10. ja līgums tiek lauzts pēc vienas vai otras puses iniciatīvas, Klientam/pakalpojuma lietotājam jāveic pilnīgs norēķins par izmantotajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem.

5.6. Patēriņa aprēķināšana noteikumu pārkāpumu gadījumā:

5.6.1. ja ūdens bez atļaujas tiek lietots no ugunsdzēšanas hidranta, patērētā ūdens daudzumu aprēķina atkarībā no hidranta caurteces spējas un ūdens tecēšanas ātruma – 1,5 m sekundē par visu hidranta izmantošanas laiku. Ja šis laiks nav precīzi nosakāms, tad pieņem, ka hidrants bez atļaujas lietots vienu mēnesi;
5.6.2. ja ir patvaļīgi mainīta ūdens patēriņa skaitītāja pievienošanas shēma, noņemtas vai bojātas plombas, veikta mehāniska iedarbība uz ūdens patēriņa skaitītāju, samazinot tā rādījumus, patēriņš tiek aprēķināts saskaņā ar trīskāršu uzstādītā ūdens patēriņa skaitītāja nominālo caurplūdi 24 stundu darba režīmā. Ja šī pārkāpuma laiks nav precīzi nosakāms, tad pieņem, ka pārkāpums noticis vienu mēnesi iepriekš.

5.6.3. Ja skaitītājs nav verificēts (pārbaudīts) saskaņā ar 31.08.1998. MK noteikumiem Nr.334, ūdens patēriņu 1 mēnesi nosaka pēc 3 mēnešu vidējā patēriņa, nākamajā mēnesī patēriņu uzskaita pēc 3 mēnešu vidējā patēriņa , piemērojot koeficientu 2.


6. Prasības saimnieciskajiem notekūdeņiem, kas tiek ievadīti pilsētas kanalizācijas tīklā un saimniecisko notekūdeņu novadīšanas kontrole.

6.1 Pilsētas saimnieciskās kanalizācijas tīklā ir atļauts ievadīt notekūdeņus:

6.1.1 kas nav bīstami pilsētas kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijai un nav bīstami Pakalpojuma sniedzēja apkalpojošā personāla veselībai;

6.1.2 kas var tikt attīrīti kopā ar sadzīves notekūdeņiem pilsētas bioloģiskās attīrīšanas iekārtās, saskaņā ar Pakalpojuma sniedzēja “B” kategorijas piesārņojuma atļauju;

6.1.3 kuru temperatūra nepārsniedz 40˚C;

6.1.4 kuru pH ir robežās no 6.5 līdz 8,5;

6.1.5 kuros piesārņojošo vielu saturs nepārsniedz daudzumus, kādi norādīti pielikumā Nr.1.

6.2 Pilsētas saimnieciskās kanalizācijas tīklā ir aizliegts ievadīt notekūdeņus, kas satur:

6.2.1. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras veicina

uzliesmojošu maisījumu rašanos kanalizācijas tīklā;

6.2.2. bioloģiski nedegradējamas sintētiskas virsmas aktīvas vielas (SVAV);

6.2.3. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes u.c.) izdalīšanos;

6.2.4. radioaktīvas vielas;

6.2.5.cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas un citas vielas, kas var veicināt tīklu aizsērēšanu;

6.2.6. pārtikas un ražošanas atkritumus nesasmalcinātā veidā;

6.2.7. koncentrētus šķīdumus, kas radušies skalojot cisternas, kublus un tml.

6.3. Notekūdeņu novadīšanas kontrole.

6.3.1 Pakalpojuma lietotājam jāievēro šādas prasības:

6.3.1.1. atļaut Pakalpojumu sniedzēja pārstāvjiem jebkurā diennakts laikā, konkrētā līguma ietvaros, iepazīties ar Pakalpojuma lietotāja kanalizācijas tīklu un būvju darbību, kā arī pārbaudīt noteikumu prasību izpildi;

6.3.1.2. jāiesniedz Pakalpojuma sniedzējam Pakalpojuma lietotāja kanalizācijas un ūdensvada tīklu tehniskā pase (ja ir lokāla ūdens ieguve) vai kanalizācijas ārējo tīklu shēmas, kā arī visi nepieciešamie dati un aprēķini;

6.3.1.3. ir pienākums nekavējoties ziņot par paaugstināta piesārņojuma rašanos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā.

6.3.2 Notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas) nosaka Pakalpojuma

sniedzējs, pamatojoties uz kanalizācijas tehnisko pasi vai tīklu shēmu, saskaņojot ar Klientu;

6.3.3. Notekūdeņu paraugu ņemšana notiek Klienta pārstāvja klātbūtnē. Klients nav tiesīgs atteikt notekūdeņu paraugu noņemšanu;

6.3.4. Notekūdeņu paraugu ņemšanas periodiskumu un kārtību nosaka Pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar analīžu nepieciešamību un tehniskām iespējām un tas tiek atrunāts savstarpējā līgumā;

6.3.5 Pakalpojumu sniedzējs, saskaņā ar MK noteikumiem Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”, nosaka piesārņojošo vielu sarakstu un pieļaujamo piesārņojuma daudzumu notekūdeņos pie ieplūdes pilsētas kanalizācijas tīklā – Pielikumā Nr. 1, vai arī tas tiek īpaši atrunāts savstarpējā līgumā;

6.3.6. Notekūdeņu analīzes var veikt jebkura akreditēta laboratorija;

6.3.7. Notekūdeņu analīžu rezultāti ir spēkā līdz nākamajai notekūdeņu pārbaudei.

6.3.8. Pakalpojuma sniedzējs veic atkārtotu notekūdeņu pārbaudi, pamatojoties uz lietotāja iesniegumu, ja ir ievēroti sekojoši nosacījumi:

6.3.8.1.likvidēti notekūdeņu virsnormatīvo piesārņojuma vielu novadīšanas iemesli;

6.3.8.2. apmaksāta atkārtota analīzes veikšana;

6.3.8.3.samaksāta papildus maksa par kanalizācijas piesārņošanu.

7. Ūdens piegādes pārtraukšana un kanalizācijas atvienošana.

7.1. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uz laiku samazināt vai pārtraukt ūdens piegādi un pārtraukt notekūdeņu novadīšanu atsevišķiem Klientiem vai rajoniem bez iepriekšēja brīdinājuma:

7.1.1. ja pārtraukta elektroenerģijas piegāde sūkņu stacijām;
7.1.2. ja ir palielināta ūdens piegāde ugunsgrēka vietai;
7.1.3. dabas katastrofas laikā;
7.1.4. ūdensvada vai kanalizācijas tīkla avārijas laikā un citos pamatotos gadījumos.

7.2. Pakalpojumu sniedzējam jādara viss iespējamais, lai ūdens piegādes piespiedu pārtraukums nepārsniegtu 6 stundas. Ja pārsniedz 6 stundas, tad Pakalpojumu sniedzējam jānodrošina alternatīva ūdens ņemšanas iespēja.

7.3. Ja Klients/Blakusklients nenovērš savā īpašumā vai valdījumā esošo ūdensvada un kanalizācijas tīklu bojājumus, kas ietekmē ūdensapgādi pārējiem Klientiem/Blakusklientiem vai nodara kaitējumu citam īpašumam, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojumu sniegšanu, brīdinot vienu diennakti iepriekš.

7.4. Pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs par pārtraukumiem ūdens piegādē un notekūdeņu novadīšanā, ja Klienta/Blakusklienta īpašumā vai valdījumā esošie ūdensvada un kanalizācijas tīkli ir bojāti.

7.5. Par nepieciešamību pārtraukt ūdens piegādi plānotā remonta laikā Pakalpojumu sniedzējs paziņo 2 dienas iepriekš.

7.6. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nekavējoties pārtraukt ūdensapgādes un notekūdeņu novadīšanas pakalpojumu sniegšanu, ja Pakalpojumu lietotājs nenoslēdz līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju. Samaksa par patērēto ūdeni kā 5.5.1. punktā.

7.7. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs, Klientu iepriekš brīdinot, un Klients ir tiesīgs Pakalpojuma lietotāju iepriekš brīdinot, pārtraukt ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu gadījumos, kas minēti Latvijas Republikas Ministru kabineta 03.07.2001. noteikumos Nr.298 “Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana”, ievērojot tajos noteiktos termiņus un nepieciešamās darbības, ja:


7.7.1. laikus nav samaksāts par izmantotajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem (ja par dzīvojamās telpās saņemtajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem nav samaksājusi fiziska persona, Pakalpojumu sniedzējs var samazināt vai pārtraukt ūdens piegādi, nodrošinot Klientam/Pakalpojumu lietotājam alternatīvu ūdens ņemšanas iespēju – 25 l diennaktī uz vienu personu, norādot saņemšanas vietu un laiku ; par to sastādāms attiecīgs akts);
7.7.2. Klients/Pakalpojuma lietotājs ar savu darbību vai bezdarbību traucē vai kavē Pakalpojumu sniedzēja darbiniekam piekļūt pie ūdensvada vai kanalizācijas ierīcēm, kā arī kontrolierīcēm;
7.7.3. Klients/Pakalpojuma lietotājs nesniedz ūdens patēriņa uzskaitei nepieciešamās ziņas;
7.7.4. Klients/Pakalpojuma lietotājs ir bojājis vai patvaļīgi regulējis ūdens patēriņa skaitītājus;
7.7.5. Klients/Pakalpojuma lietotājs neievēro noteikto ūdens lietošanas un notekūdeņu novadīšanas režīmu;
7.7.6. Klients/Pakalpojuma lietotājs patvaļīgi pievienojis jaunus ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, kā arī ierīkojis nesaskaņotu pieslēgumu, kas neatbilst hidrauliskajiem un citiem tehniskajiem parametriem.

7.7.7. ja Klients/Pakalpojuma lietotājs nav ievērojis šo noteikumu 6.2.punkta prasības.

8. Ugunsdzēsības ierīces.

8.1. Ja Klienta ūdens mērītāja mezglā ir apvadlīnija, lai nodrošinātu ugunsdzēsības un iekšējo hidrantu un iekšējo ugunsdzēsības krānu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas elektroaizbīdni noslēgtā stāvoklī. Klients ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

8.2. Noņemt plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst, tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Klientam 24 stundu laikā jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai.

8.3. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut Klientiem lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiks samaksāts atbilstoši ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem vai pamatojoties uz aprēķiniem.

9. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācija un aizsardzība.

9.1. Pakalpojumu sniedzēja valdījumā un apkalpes zonā esošos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, ūdensvada pievadus un kanalizācijas izvadus (saskaņā ar noteikumu 1.4.punktu) ekspluatē un remontē Pakalpojumu sniedzējs.

9.2. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs jebkurā diennakts laikā brīvi piekļūt savā bilancē esošajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, kas atrodas zemes gabalu īpašnieku, uzņēmumu un organizāciju teritorijā, šo tīklu tehniskajai apkalpošanai, remontam, avāriju likvidēšanai un apsekošanai.

9.3. Vietas, kur atrodas ūdensvada un kanalizācijas tīkli, nedrīkst būt pieblīvētas ar dažādiem materiāliem, iekārtām vai uzceltām būvēm. Aizliegts stādīt kokus tuvāk par pieciem metriem abpus ūdensvada un kanalizācijas cauruļvada. Jābūt iespējai brīvi piebraukt speciālajai tehnikai un mehānismiem, lai varētu likvidēt avāriju un veikt profilaktiskos darbus.

9.4. Aizliegts:

9.4.1. novietot uz ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, noslēgarmatūras, skatakām un hidrantiem materiālus un citus priekšmetus ( tai skaitā arī automašīnas autostāvvietās uz hidrantu akām);
9.4.2. celt jebkādas būves virs ūdensvada un kanalizācijas tīkliem;
9.4.3. nepiederošām personām veikt jebkādus darbus ūdensvada un kanalizācijas tīklos;

9.4.4. bojāt hidrantu un citas informatīvās plāksnītes.

9.5. Klients ir pilnībā atbildīgs par savas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tehnisko apkopi un darbību. Ja Klients savām vajadzībām izmanto vietējos ūdens avotus (artēziskos urbumus), šiem ūdensvada tīkliem jābūt fiziski atvienotiem (ar gaisa spraugu) no ūdensvada tīkliem, pa kuriem tiek piegādāts pilsētas ūdens. Klientam jāseko ūdensvada un kanalizācijas iekšējo tīklu un armatūras tehniskajam stāvoklim, un jebkura noplūde nekavējoties jālikvidē par saviem līdzekļiem.


9.6. Klientam jābūt visa savā īpašumā vai valdījumā izbūvēto ūdensvada un kanalizācijas iekārtu tehniskā dokumentācija (izpilddokumentācija, tīklu tehniskās pases).


9.7. Objektiem, kuros tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kā arī objekta īpašnieka maiņas gadījumā, ja nav kanalizācijas izvada izpilddokumentācijas, jāveic cauruļvadu televīzijas inspekcija (caurskate) par īpašnieka līdzekļiem.

9.8.Klientam – juridiskai personai notekūdeņi pilsētas kanalizācijas tīklā jānovada atbilstoši šo noteikumu 6. punktam prasībām. Ja netiek ievērotas šīs prasības , tad Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības atvienot Klientu bez brīdinājuma no pilsētas kanalizācijas tīkla.

9.9. Aizliegts bez saskaņošanas ar Pakalpojumu sniedzēju kanalizācijas skataku lūkās izliet notekūdeņus, iztukšot asenizācijas cisternas, izmest cietos atkritumus, novadīt atkušņa ūdeņus.


9.10. Klientam ir jāsagatavo iekšējie tīkli un armatūra, kā arī ūdens mērīšanas mezgli darbam ziemas apstākļos.


9.11. Aizliegts atstāt atvērtus iekšējā ūdensvada tīkla krānus nolūkā novērst ūdensvada tīkla aizsalšanu, izņemot, ja ir saskaņots ar Pakalpojuma sniedzēju un atrunāts savstarpējā līgumā.


9.12. Klientam/Pakalpojuma lietotājam piederošās ēkās, kur pagraba telpās ir ierīkotas sanitārās iekārtas, (izlietnes, sēdpodi, trapi u.c.) jāierīko vienvirziena vārsts ar aizbīdni uz pagraba kanalizācijas izvada un drenāžas sistēmas kā arī aizliegts uzglabāt produktus un materiālās vērtības.


9.13. Ja Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis konstatē šo noteikumu un savas kompetences ietvaros Latvijas būvnormatīvu pārkāpumus, Pakalpojumu lietotāja pārstāvja klātbūtnē tiek sastādīts akts, norādot trūkumu novēršanas laiku. Pakalpojumu lietotāja atteikšanās parakstīt aktu neatbrīvo viņu no atbildības un pienākuma novērst trūkumus.


9.14. Ja Klienta ūdensvada pievadam, kanalizācijas izvadam un iekārtām trūkst aizbīdņu, nav hermētiski aizvērtas revīzijas, ir bojātas sanitārās iekārtas, netiek ievēroti šie noteikumi un Latvijas būvnormatīvi, par applūdinātajām telpām un materiālajiem zaudējumiem atbildīgs ir Klients.


9.15. Par zaudējumiem, kas radušies Klienta īpašumā vai valdījumā esošu ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju bojājumu dēļ, atbildīgs ir Klients.


9.16. Klientam jāuzrauga ūdensvada pievada aizbīdņi un aizbīdņa kapes, savas teritorijas robežās esošas ūdensvada un kanalizācijas ietaises (caurules, ūdens patēriņa skaitītāji, lūkas, skatakas, režģi, norādījumu plāksnītes u.c.), nepieļaujot to bojāšanu, applūdināšanu un aizsalšanu, kā arī jāattīra no atkritumiem, ledus un sniega skataku vāki. Jāseko, lai uzstādītās plombas netiktu noņemtas vai bojātas, jānodrošina virszemes ūdeņu novadīšana no skatakām. Klientam jāatļauj izvietot uz ēku sienām vai žogiem plāksnītes ar norādi par hidrantu, armatūras un skataku atrašanās vietu.

9.17. Ja Klienta/Pakalpojuma lietotāja zemes gabala robežās atrodas Pakalpojuma sniedzēja tīkli, tad Klientam/Pakalpojuma lietotājam nekavējoties jāziņo par avārijām vai kādiem bojājumiem uz šiem tīkliem Pakalpojuma sniedzējam


9.17. Klients nav tiesīgs bez saskaņošanas par Pakalpojumu sniedzēju pārtraukt ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu Blakusklientiem.

9.18. Atklājot ūdensvada un kanalizācijas ielu tīklu un būvju bojājumus, Klientam par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam un iespēju robežās jāiezīmē bojātā vieta.

9.19. Fiziskām un juridiskām personām, kas sabojājušas ūdensvada un kanalizācijas tīklus un būves, nekavējoties jāziņo par to Pakalpojumu sniedzējam, bojājumus jānovērš pašu spēkiem un par saviem līdzekļiem Pakalpojumu sniedzēja tehniskajā uzraudzībā.

9.20. Fiziskām un juridiskām personām pilnā apmērā jāatlīdzina Pakalpojumu sniedzēja zaudējumi par bojātajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un būvēm, kā arī izdevumi notekūdeņu attīrīšanas normāla tehnoloģiska procesa atjaunošanai pilsētas kanalizācijas attīrīšanas iekārtās, ja tie radušies, Klientam pārkāpjot šo noteikumu 6.1., 6.2.punktā minētās prasības. Vainīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai jāsamaksā valsts uzraudzības iestāžu uzliktais naudas sods par ūdenstilpēm un zivsaimniecībai nodarītajiem zaudējumiem, kuri radušies, kaitīgajām vielām no pilsētas kanalizācijas sistēmām ieplūstot ūdenstilpēs.

9.21. Pakalpojumu sniedzēja un Pakalpojumu lietotāja attiecības, kas nav noteiktas šajos noteikumos, regulē Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

10. Administratīvā atbildība par noteikumu pārkāpšanu.

10.1. Par noteikumu 9.3., 9.4., 9.8., 9.9. punktā minēto prasību pārkāpumiem personas var tikt administratīvi sodītas.
10.2. Noteikumu izpildi kontrolēt un sastādīt administratīvos protokolus savas kompetences robežās ir tiesīgas šādas amatpersonas:
-Cēsu pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas;
- Pakalpojumu sniedzēja/Klienta amatpersonas un , ja tiesības sastādīt administratīvo protokolu viņiem noteiktas ar Cēsu domes priekšsēdētāja rīkojumu.


10.3. Administratīvos protokolus izskata Cēsu domes Administratīvā komisija.


10.4. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo pārkāpējus no noteikumu pildīšanas.


 

10.5. Policijas tiesības kontrolēt šo noteikumu izpildi reglamentē Latvijas Republikas likums “Par policiju”.

    1. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē “Cēsu pilsētas ūdensvada

un kanalizācijas lietošanas noteikumi”, apstiprināti Cēsu pilsētas valdē 1992.gada 10. martā un noteikumu labojumi, kas izdarīti 1994.gada 1.martā.

Pielikums Nr. 1

ATSEVIŠĶU KAITĪGU VIELU PIESĀRŅOJUMA MAKSIMĀLI PIELAUJAMĀS KONCENTRĀCIJAS RŪPNIECISKIEM NOTEKŪDEŅIEM, IEVADĀMIEM PILSĒTAS KANALIZĀCIJAS SISTĒMĀ.

1. Tabula Nr.1.

 

Viela

Koncentrācija

Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5)

150–350

mg/l

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

210–740

mg/l

Kopējās suspendētās vielas

120–450

mg/l

Kopējais fosfors

6–23

mg/l

Tauki

30

mg/l

Kopējais slāpeklis

20–80

mg/l

2. Nedrīkst būt tauku veidotas nogulsnes ieplūdes vietā (akā) pilsētas saimnieciskās kanalizācijas tīklā.

3. Tipiski sadzīves notekūdeņi nesatur MK noteikumu Nr. 34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” 1. un 2.pielikumā minētās bīstamās vielas.

 

 

 

 

 

Pielikums Nr.2

ŪDENS PATĒRIŅA NORMAS CĒSU PILSĒTĀ NORĒĶINIEM AR KLIENTIEM, KURIEM NAV UZSTĀDĪTI ŪDENSMĒRĪTĀJI.

  1. Uzņēmumi, organizācijas un iestādes, t.sk. neapdzīvojamo telpu nomnieki dzīvojamos namos.

N.p.k.

Ūdens patērētāji

Mērv.

Patēriņa norma litros 1 diennaktī

1

2

3

4

1.

Viesnīca

1 vieta

120 - 250

2.

Kinoteātris

1 vieta

5

3.

Klubi, kultūras nami

1 apmeklētājs

10

4.

Sporta klubi un zāles :

   

4.1

- skatītāji, darbinieki

1 vieta

15

4.2

- sportisti

1 sportists

100

5.

Peldbaseini:

   

5.1

- baseina piepildīšana

 

Atbilstoši tilpumam

5.2

- baseina papildināšana

 

10% no tilpuma

5.3

- skatītāji, darbinieki

1 vieta

15

5.4

- sportisti

1 sportists

100

6.

Bibliotekas

1 apmeklētājs

10

7.

Poliklīnikas, ambulances

1 apmeklētājs

15

8.

Slimnīcas, sanatorijas

1 gultas vieta

120 – 230

9.

Bērnu dārzi, mazbērnu noviet.

   

9.1

- darbojas vienā maiņā

1 bērns, 1darbinieks

150

9.2

- darbojas dienn. režimā

1bērns, 1 apmeklētājs

175

10.

Mācību iestādes - augstskolas, vidējās speciālās, profesionāl-

tehniskās un vispārizglītojoš.

Piezīme: ūdens patēriņu ēdnīcām

aprēķina pēc p.16. Ūdens patē-

riņu mācību laboratorijās ražoš.

apmācības klasēs un darbnīcās

aprēķina atsevišķi saskaņā ar

pielietoto tehnoloģiju un darba

režimu.

1 audzēknis,

1 pasniedzējs,

1 maiņā

20

11.

Internātskolas

1 skolēns un

1 pasniedzējs

200

12.

Administrācijas ēkas:

   

12.1

- saimnieciskām vajadzībām

1 strādājošais

50

12.2

- telpu kopšanai

100m²

60(1 mazgāš.reizē)

13.

Aptiekas:

   

13.1

  • tirdzniecības zāles un

administratīvās telpas

1 strādājošais

50

13.2

- zāļu izgatavošanai

1 strādājošais

400

1

2

3

4

13.3

- ūdens destilēšanai

1 destilāc. aparāts

900

14.

Sabiedriskās ēdināš. uzņēm.:

   

14.1

- ēdiens realizēšanai uz vietas

1 nosacīta porcija

16

14.2

- ēdiena realizēš. promnešanai

1 nosacīta porcija

14

14.3

-pusfabrikātu un kulinārijas raž.:

   

14.3.1

- gaļas

1 tonna

6700

14.3.2

- zivju

1 tonna

6400

14.3.3

- sakņu

1 tonna

4400

14.3.4

- konditorejas

1 tonna

7700

15.

Veikali:

   

15.1

- pārtikas un puķu

1strādājošai(1 maiņā)

250

15.2

- rūpniecības preču

1strādājošais(1maiņā)

50

16.

Frizētava

1 darba vieta 1 maiņā

160

17.

Pirts:

   

18.1

- ar soliem,mazgājamām bļodām

un noskaloš. dušās

1 apmeklētājs

180

18.2

- t. p., pieņemot ārstniec. proced.

1 apmeklētājs

180

18.3

- ar mazgāšanos dušās kabīnēs

1 apmeklētājs

290

18.4

- ar mazgāšanos vannas kabīnēs

1 apmeklētājs

540

19.

Duša rūpniecības uzņēmumu

sadzīves telpās.

1 strādājošais

200

20.

Rūpniecības un sadzīves pakal –

pojumu uzņēmumu un tiem pie –

līdzināmo uzņēmumu darbnī –

cas un pieņemšanas punkti.

Piezīme: ūdens patēriņu tehnolo-

ģiskām vajadzībām aprēķina at –

sevišķi pēc tehnoloģiskām kar –

tēm u. c.normatīviem dokumen-

tiem uz 1 produkcijas vienību un apstiprina līgumā .

1 strādājošais

100

21.

Slidotavas virsmas laistīšana

1 m²

0.5 (1 laistīš. X)

22.

Kopmītnes:

   

22.1

- ar kopējām vannām un dušām

1 iedzīvotājs

95

22.2

- ar dušām pie visām dzīvoj.

istabām

1 iedzīvotājs

120

23.

Veļas mazgātuves un ķīmiskās

tīrītavas

   

23.1

- ar mehanizētu mazgāšanu

1 kg sausas veļas

80

23.2

  • ar nemehanizēto mazgāšanu

Piezīme: ūdens patēriņš ķīmisko

tīrītavu tehnoloģiskām vajadzī-

bām aprēķina pēc tehnoloģiskām

kartēm un apstiprina līgumā.

1 kg sausa veļas

40

25.

Fotodarbnīcas, stikla darbnīcas,

1 krāns

1000

 

Piezīme: ūdens patēriņs telpu uz-

kopšanai aprēķina pēc 12.2 normas. Uzkopšanas režimu paredz līgumā.

   

  1. Ūdens patēriņa normas laistīšanai, mazgāšanai un centrālapkures sistēmu

pildīšanai.

N.p.k.

Ūdens patērētājs

Mērv.

Patēriņā norma litros

1

2

3

4

1.

Ūdens patēriņš laistīšanai

   

1.1

- ielas, trotuāri u.c. labiekārtotas

teritorijas ar šļūteni (6 mēn. gadā)

100m²

200

1.2

- zālāji, puķu dobes u.c. stādījumi,

sakņu dārzi ar šļūteni (6 mēn. gadā)

100m²

600

1.3

- ielu mehanizēta mazgāšana

100m²

1000

1.4

- neapkurināmas siltumnīcas ar plēvju segumu

100 m²

600

1.5

- apkurināmas siltumnīcas

100m²

1500

 

Piezīme: normas paredz ūdens patēriņu vienai laistīšanas un mazgāšanas reizei. Periodiskumu saskaņo līgumslēdzēji atkarībā no laistāmām kultūrām, meteroloģiskajiem apstākļiem u.c. faktoriem

   

2.

Kāpņu telpu mazgāšana

100m²

150

 

Piezīme: Norma paredz ūdens patē-

riņu 1 mazgāš. reizei. Periodisku –

mu nosaka līgumā.

   

3.

Garāžas:

   

3.1

Vieglo automašinu mazgāšana

1 mašīna

300

3.2

Smago automašinu mazgāšana

1 mašīna

500

3.3

Motociklu mazgāšana

1 mašīna

50

 

Piezīme: Normas paredz ūdens patē-

riņu 1 mazgāš. reizei. Periodisku –

mu paredz līgumā atkarībā no ma-

šinu noslodzes, laika apstākļiem

u.c. faktoriem. Mehanizētai mašinu mazgāšanai pielieto koef. = 2.

   

4.

Centrālapkures sistēmu piepildīša –

na un papildināšana

100m³ ēkas

1 diennaktī

100

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Ūdens patēriņa normas mājdzīvniekiem, putniem un zvēriem.

 

N.p.k.

Ūdens patērētājs

Patēriņa norma uz 1 mājdzīvnieku, putnu, zvēru(l/dnn)

1

2

3

1.

Liellopi

100

2.

Jaunlopi līdz 2 gadu vecumam

50

3.

Jaunlopi līdz 0,5gadu vecumam

20

4.

Zirgi

80

5.

Kumeļi līdz 1.5 gadu vecumam

45

1

2

3

6.

Aitas

10

7.

Jēri

6

8.

Cūkas

15

9.

Sivēnmātes ar sivēniem

60

10.

Vistas

1

11.

Tītari

1,5

12.

Pīles, zosis

2

13.

Lapsas, polārlapsas

7

14.

Ūdeles, sabuļi, nūtrijas

3

15.

Truši

3

 

4. Ūdens patēriņa normas vienam iedzīvotājam atkarībā no dzīvokā labiekārtošanas

pakāpes.

N.p.k.

Dzīvokļu labiekārtošanas pakāpe

Ūdens patēriņa norma 1 cilv.

litri/dnn / m3 /mēn.

1

2

3

1.

Dzīvokļi labiekārtoti ar ūdensvadu, kanalizā- ciju, centralizētu karstā ūdens apgādi, ar ska- lojamiem sēdpodiem, vannām vai dušām

250 / 7,5

2.

Dzīvokļi labiekārtoti ar ūdensvadu, kanalizā-

ciju, centralizētu karstā ūdens apgādi

190 / 5,7

3.

Dzīvokļi labiekārtoti ar ūdensvadu, kanalizā-

ciju, ar skalojamiem sēdpodiem un vannām vai dušām

150 / 4.5

 

4.

Dzīvokļi labiekārtoti ar ūdensvadu,kanalizā-

ciju un vannām vai dušām

130 / 3.9

5.

Dzīvokļi labiekārtoti ar ūdensvadu, kanalizā - ciju un skalojamiem sēdpodiem

120 / 3,6

6.

Dzīvokļi labiekārtoti ar ūdensvadu un kanali-

zāciju

90 / 2,7

7.

Dzīvokļi ar ūdens apgādi no pagalma vai ielas brīvkrāna un ar kanalizāciju

33 / 1,0

 

 

 

 

APSTIPRINĀTI

Cēsu pilsētas domes sēdē

10.02.2005.,prot.Nr.3, 13.punkts

 

Saistošie noteikumi Nr.4

‘’ Par mazdārziņu teritorijas izmantošanas un apbūves kārtību Cēsu pilsētā ‘’

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas

likuma ‘’Par pašvaldībām’’ 14.pantu un

43.panta 1.daļas 1.punktu

1. Vispārīgā informācija, pamatnostādnes un skaidrojumi.

Mazdārziņu teritoriju izveide Cēsu pilsētā sākās laika posmā no 1960.līdz 1970.gadam un 1988.gadā pilsētā bija reģistrēti 2560 dārziņi. Sākoties zemes reformai, to skaits strauji samazinājās, jo daudz dārziņu atradās uz zemēm, uz kurām tika atjaunotas īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu likumiskajiem mantiniekiem. Uz Cēsu pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajiem zemes gabaliem 2003.gadā reģistrēti un nodoti lietošanā 464 mazdārziņi, kuri aizņem apmēram 20 ha no visas pilsētas teritorijas. Lielākās dārziņu teritorijas ir izveidojušās pie daudzdzīvokļu mājām Viestura, Festivāla, Birzes, Leona Paegles, Saules ielā. No dārziņu lietotājiem aptuveni ¾ daļas ir pensionāri. Katram dārziņa lietotājam ir izsniegts akts par zemes gabala nodošanu lietošanā ar lietošanā nodotā zemes gabala plānu, dārziņa izmantošanas noteikumiem un lietošanas termiņiem.

Jaunajā pilsētas teritorijas plānojumā Cēsu pilsētā nav paredzēts veidot jaunas mazdārziņu teritorijas. Katrai teritorijai, uz kuras atrodas dārziņi, ir paredzēts konkrēts zemes lietošanas mērķis (vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve, daudzdzīvokļu māju apbūve u.t.t.) un, ja kāda no šīm teritorijām būs nepieciešama celtniecībai vai pilsētas saimnieciskajām vajadzībām, ar dārziņu lietotājiem tiks pārtrauktas lietošanas tiesības , tāpēc mazdārziņu skaits ar katru gadu samazināsies. Atsevišķas mazdārziņu teritorijas ir sadrumstalotas un uz tām atrodas mazs skaits dārziņu. Lai pilsētā veidotu kompaktas mazdārziņu teritorijas, atsevišķie dārziņi jālikvidē, piedāvājot brīvās zemes lielajās mazdārziņu teritorijās.

Līdz ar mazdārziņu teritoriju veidošanos ir notikusi nelikumīga būvniecība uz tām. Lai sakārtotu mazdārziņus un tiem piegulošās teritorijas, jāizveido darba grupa, kura apsekos šīs teritorijas.

Mazdārziņš –pilsētas īpašumā vai valdījumā esošs, vai fiziskai vai juridiskai personai piederošs zemes gabals, kas nodots pagaidu lietošanā vai nomā uz noteiktu termiņu pamatā sakņu dārza ierīkošanai ar vai bez īslaicīgās apbūves (dārza mājiņa, dārza inventāra noliktava vai siltumnīcas).

Siltumnīca – pagaidu karkasa būve (līdz 20 m², neapkurināma), ar caurspīdīga materiāla segumu, kas paredzēta dārzeņu, puķu vai to dēstu audzēšanai.

 

Apbūves nosacījumi

  • mazdārziņa izmantošanas veids – sakņu dārzs ar īslaicīgo apbūvi vai bez tās;
  • mazdārziņa maksimālā platība līdz 600 m²;
  • uz mazdārziņa var būt īslaicīga apbūve (dārza mājiņa, inventāra novietne, 1 vai 2 siltumnīcas) saskaņā ar piedāvātajiem projektu paraugiem;
  • esošā īslaicīgā apbūve legalizējama vai demontējama;
  • mazdārziņi var būt iežogoti ar metāla stiepļu pinuma žogu 1.5 m augstumā neuzkrītošā, zaļā krāsā.

1. Mazdārziņu teritoriju turpmākā attīstība (iekavās pirms teksta eksplikācijas numurs plānā).

Mazdārziņu racionālas apsaimniekošanas un optimālas pilsētas ainavas veidošanas nolūkos tuvākajā laikā nepieciešams veikt sekojošus pasākumus:

1.1. Neveidot jaunas mazdārziņu teritorijas uz pilsētas īpašumā vai valdījumā esošajām zemēm.

1.2. Izveidot komisiju (Būvniecības, teritorijas plānošanas un nekustamā īpašuma nodaļas speciālisti, Dzīvokļu un komunālās nodaļas speciālists, pašvaldības policijas darbinieks), kura apsekos esošo mazdārziņu teritorijas, pievēršot uzmanību sekojošiem aspektiem:

1.2.1.mazdārziņu novietojumam dārziņu rajona teritorijā;

1.2.2.mazdārziņu un tiem pieguļošo teritoriju sakoptībai;

1.2.3.esošās īslaicīgās apbūves legalizācijas iespējām vai demontāžai;

1.2.4.mazdārziņu teritorijas norobežojumam.

1.3.Par mazdārziņiem atbildīgajam darbiniekam izstrādāt katrai dārziņu teritorijai esošās situācijas shematisku plānu ar dārziņu izvietojumu (norādot pamestās un nesakoptās dārziņu teritorijas, īslaicīgo apbūvi uz tām, ir vai nav teritorijas norobežojums), norādot teritorijas, kuras jāatbrīvo ielu ainavas veidošanas nolūkos.

1.4. Aktu par zemes nodošanu lietošanā mazdārziņa ierīkošanai mazdārziņa lietotājam izsniegt un pēc tam dārziņa lietošanas termiņu pagarināt uz vienu gadu.

1.5.Mazdārziņu pārreģistrāciju veikt katru gadu martā, aprīlī, maijā, informējot dārziņu lietotājus par turpmāko dārziņu izmantošanu vai brīdinot par lietošanas tiesību pārtraukšanu. Lietošanas tiesības tiek pārtrauktas ja:

1.5.1.saskaņā ar likumu ‘’Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās’’ uz zemi ir atjaunotas īpašuma tiesības bijušajiem īpašniekiem vai to likumiskajiem mantiniekiem;

1.5.2.saskaņā ar likumu ‘’Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās’’ un likumu ‘’Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās’’ zeme ir nodota īpašumā, piešķirta lietošanā vai nodota nomā fiziskām vai juridiskām personām;

1.5.3.zeme piešķirta kā kompensācija par neatgūto zemes platību fiziskai vai juridiskai personai;

1.5.4.zeme reģistrēta zemesgrāmatā uz valsts vārda;

1.5.5.zemes gabals, uz kura atrodas ģimenes dārziņi, paredzēts pilsētas saimnieciskajām vai būvniecības vajadzībām;

1.5.6.lietošanā nodotais mazdārziņš netiek izmantots paredzētajam nolūkam vai nav pagarināts lietošanas termiņš, vai netiek maksāts nodoklis;

1.5.7.mazdārziņa lietotājs pats rakstiski atsakās izmantot lietošanā nodoto zemes gabalu .

 

 

2. Mazdārziņu lietošanas noteikumi:

2.1.Cēsu pilsētas domes atbildīgais darbinieks ierāda un nodod lietošanā mazdārziņu Cēsu pilsētas iedzīvotājam uz vienu gadu sakņu dārza ierīkošanai;

2.2.mazdārziņa uzskaites numurs (pēc noteikta parauga) jānovieto redzamā vietā;

2.3.ar pilsētas galveno arhitektu saskaņojama esošās īslaicīgās, legalizējamās apbūves skiču projekts, novietne zemes gabalā un nožogojums;

2.4.ar pilsētas galveno arhitektu saskaņojama jaunā īslaicīgā apbūve, saskaņā ar apstiprinātajiem paraugiem, tās novietne zemes gabalā un teritorijas nožogojums;

2.5.mazdārziņa lietotājam būves, kuras nav legalizētas, ir nelietojamas (sagruvušas, izdegušas, izpostītas) un ar savu izskatu bojā pilsētas ainavu jānojauc;

2.6.mazdārziņš jāpārreģistrē katru gadu (pārreģistrējot lietotāji tiek informēti par turpmāko dārziņu izmantošanu vai brīdināti par lietošanas tiesību pārtraukšanu);

2.7.mazdārziņa lietotājam nav tiesības dārziņu nodot vai iznomāt citai personai;

2.8.mazdārziņš un tam pieguļošā teritorija jāuztur pienācīgā kārtībā, saskaņā ar Cēsu pilsētas domes Saistošajiem noteikumiem Nr.12 (22.08.2002.) ‘’Par Cēsu pilsētas vides aizsardzību, teritoriju labiekārtošanu un apstādījumu kopšanu’ un Saistošajiem noteikumiem Nr. 11 (23.12.2004)’’Par Cēsu pilsētas teritorijas un tajā esošo nekustamo īpašumu uzturēšanas noteikumi’’;

2.9.atsakoties no mazdārziņa izmantošanas, tā lietotājam teritorija jāsakārto, pagaidu būves jādemontē un teritorija jānodod par mazdārziņiem atbildīgajai personai;

2.10.pārtraucot dārziņa lietošanas tiesības nekāda kompensācija par stādījumiem un būvēm uz tā bijušajam dārziņa lietotājam netiek paredzēta.

3.Mazdārziņu teritoriju turpmākā attīstība

(iekavās pirms teksta eksplikācijas numurs teritorijas plānojuma grafiskās daļas plānā)

3.1. Mazdārziņu teritorijas, kurās dārziņu lietošanas tiesības pārtrauktas ar 2003.gada 1.oktobri.

(1.) Gaujas ielā 45 – platība 11746 m², zemes gabals reģistrēts zemesgrāmatā uz Cēsu pilsētas pašvaldības vārda. Zemes lietošanas mērķis – sabiedriskas nozīmes objekti. Uz zemes gabala paredzēta pamatskolas būvniecība. Dārziņu lietotājiem lietošanas tiesības pārtrauktas ar 2003.gada 1.oktobri.

 (2.) Ata Kronvalda ielā 52 – platība ~11650 m ², zemes gabals piekrīt valstij. Zemes lietošanas mērķis – sabiedriskas nozīmes objekti. Uz zemes gabala paredzēta jauna ugunsdzēsības depo būvniecība. Dārziņu lietotājiem lietošanas tiesības pārtrauktas ar 2003.gada 1.oktobri.

3.2. Mazdārziņu teritorijas, uz kurām tuvākajā laikā iespējama apbūve.

(3.) Briežu ielā 22 – platība 27784 m², zemes gabals reģistrēts zemesgrāmatā uz Cēsu pilsētas pašvaldības vārda. Uz zemes gabala atrodas 39 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 3/4 no zemes gabala. Zemes gabals paredzēts daudzdzīvokļu māju un vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūvei. Pilsētas domē ir saņemti juridisku personu pieteikumi par minētā zemes gabala apbūvi. Dārziņu lietotāji rakstiski brīdināti par lietošanas tiesību iespējamu pārtraukšanu.  

(4.) Festivāla ielā 45 - platība 59618 m², zemes gabals reģistrēts zemesgrāmatā uz Cēsu pilsētas pašvaldības vārda. Uz zemes gabala atrodas 32 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/3 no zemes gabala. Zemes gabals paredzēts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūvei. Pilsētas domē ir saņemts juridiskas personas pieteikums par minētā zemes gabala apbūvi. Dārziņu lietotāji rakstiski brīdināti par lietošanas tiesību iespējamu pārtraukšanu. Līdz zemes gabala nodošanai apbūvei gar Birzes ielas kreiso pusi no Loka ielas līdz Akmens ielai veidot zaļo zonu 15 m joslā gar Birzes ielu.

 3.3. Mazdārziņu teritorijas, kurās lietošanas tiesības ir pārtrauktas ar 2004.gada 1.oktobri.

 (5.) Birzes ielas rajons - veidot zaļo zonu gar Birzes ielas kreiso un labo pusi virzienā uz Lenču ielu, pārtraucot lietošanas tiesības dārziņu lietotājiem gar Birzes ielas kreiso pusi posmā no Akmens ielas līdz Ielejas ielai un labo pusi - posmā no zemes gabala Birzes ielā 18 līdz robežai ar Priekuļu pagasta teritoriju.

(6.) Cīrulīšu ielā 22 - platība 19844 m², zemes gabals reģistrēts zemesgrāmatā uz Cēsu pilsētas pašvaldības vārda. Uz zemes gabala atrodas 2 mazdārziņi. Zemes lietošanas mērķis - vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve. Veidot no mazdārziņiem brīvu zonu.

3.4. Mazdārziņu teritorijas, kuras pieguļ pie pilsētas galvenajām ielām un pakāpeniski likvidējamas.

Visās mazdārziņu teritorijās, kuras pieguļ pie pilsētas galvenajām ielām, atvirzīt dārziņus no ielām, pārtraucot lietošanas tiesības virzienā no teritorijas malām uz centru, sekojošā secībā:

3.4.1.ja mazdārziņš netiek kopts vai izmantots paredzētajam nolūkam;

3.4.2.ja mazdārziņš ir ierīkots patvaļīgi;

3.4.3.ja mazdārziņa lietotājs pats rakstiski atsakās izmantot lietošanā nodoto zemes gabalu;

3.4.4.ja daļa no mazdārziņa atrodas joslā, kas paredzēta kā zaļā zona, tad samazina dārziņa izmantojamo platību vai arī atlikušo daļu pievieno pie blakus esošā dārziņa;

3.4.5.zaļo zonu robežas tiks pārskatītas pirms zemes gabalu pamatfunkciju realizācijas;

3.4.6.ja atbilst kāds no 1.5.punkta nosacījumiem par lietošanas tiesību pārtraukšanu.

 (7.) Viestura iela 3 - platība 146373 m², zemes gabals reģistrēts zemesgrāmatā uz Cēsu pilsētas pašvaldības vārda. Uz zemes gabala atrodas 69 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/3 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis – sabiedriskas nozīmes objekti (dabas teritorijas). Zemes gabals paredzēts pilsētas rekreācijas teritorijas veidošanai, ainavas izkopšanai, iespējamai brīvdabas estrādes būvniecībai. Veidot zaļo zonu 7 m un 18 m joslā gar Viestura ielu.

 (8.) Glūdas iela 9 - platība 25582 m², zemes gabals reģistrēts zemesgrāmatā uz Cēsu pilsētas pašvaldības vārda. Uz zemes gabala atrodas 9 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/8 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis – sabiedriskas nozīmes objekti (dabas teritorijas). Zemes gabals paredzēts pilsētas rekreācijas teritorijas veidošanai, ainavas izkopšanai. Veidot zaļo zonu gar Viestura ielu.

(9.) Festivāla ielā 39 - platība ~ 40762 m², zemes gabals piekrīt valstij, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 17 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/4 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis – sabiedriskas nozīmes objekti. Zemes gabala daļa, kas robežojas ar Akmens un Birzes ielu, perspektīvā paredzēta garāžu būvniecībai. Atlikusī daļa, kas robežojas ar Festivāla ielu un upīti, paredzēta vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūvei. Veidot zaļo zonu 20 m joslā gar Festivāla ielu.

 (10.) Dārzniecības iela 11 - platība ~ 12650 m², zemes gabals atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 6 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/4 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis – sabiedriskas nozīmes objekti. Daļa no zemes gabala paredzēta Raiņa ielas jaunās trases izbūvei un ainavas veidošanai, atlikusī daļa gar patreizējo Raiņa ielu - vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūvei.

 (11.) Krūmiņu iela 7 - platība ~ 176921 m², zemes gabals tiks reģistrēts zemesgrāmatā uz Cēsu pilsētas pašvaldības vārda. Uz zemes gabala atrodas 34 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/5 no zemes gabala. Zemes gabala daļa gar Rīgas ielu paredzēta sabiedriskai, darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūvei, pārējā teritorija – vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūvei. Veidot zaļo zonu 35 m joslā gar Rīgas ielu.

 (12.) Rīgas iela 85 - platība ~ 6800 m², zemes gabals piekrīt valstij, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 4 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/2 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis -vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 (13.) Rīgas iela 89 - platība 4630 m², zemes gabals piekrīt valstij, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 3 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/3 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis -vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 3.5. Mazdārziņu teritorijas ar nelielu dārziņu skaitu, kuras pakāpeniski likvidējamas.

Visās mazdārziņu teritorijās pārtraukt lietošanas tiesības sekojošā secībā:

3.5.1.ja mazdārziņš netiek kopts vai izmantots paredzētajam nolūkam;

3.5.2.ja mazdārziņš ir ierīkots patvaļīgi;

3.5.3.ja mazdārziņa lietotājs pats atsakās izmantot lietošanā nodoto zemes gabalu (rakstisks iesniegums);

3.5.4.ja atbilst kāds no 1.5.punkta nosacījumiem par lietošanas tiesību pārtraukšanu.

 (14.) Vārnu ielā 20 - platība ~ 2000 m², atrodas uz valstij piekrītoša zemes gabala, kurš paredzēts kā kompensācijas zeme bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 6 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 3/4 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis -vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 (15.) Zvirbuļu ielā 7 - platība ~ 2800 m², zemes gabals piekrīt valstij, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 2 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/4 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis - vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 (16.) Caunas ielā 7 - platība ~ 2900 m², atrodas uz valstij piekrītoša zemes gabala, kurš paredzēts kā kompensācija bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 6 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/2 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis -vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 (17.) Leona Paegles ielā 7A - platība ~ 4600 m², zemes gabals piekrīt valstij, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 4 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 3/4 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis – vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 (18.) Lāču ielā 9 - platība ~ 9300 m², atrodas uz valstij piekrītoša zemes gabala, kurš paredzēts kā kompensācija bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 2 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/10 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis -vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 (19.) Saules ielā 20 - platība ~ 5460 m², zemes gabals piekrīt valstij, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 12 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 4/5 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis -vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 (20.) Saules ielā 24 - platība ~ 4100 m², zemes gabals piekrīt valstij, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 8 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 3/4 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis -vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve. 

(21.) Vaives ielā 14B - platība ~ 12540 m², zemes gabals piekrīt valstij, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 13 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/2 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis -vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 (22.) Vaives ielā 22A - platība ~ 5862 m², zemes gabals piekrīt valstij, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 6 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/2 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis -vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 (23.) Vaives ielā 26C - platība ~ 2600 m², zemes gabals piekrīt valstij, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 3 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 3/4 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis -vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 (24.) Vaives ielā 34A - platība ~ 15200 m², zemes gabals piekrīt valstij, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 9 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/2 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis -vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 (25.) Vaives ielā 31 - platība ~ 35421 m², zemes gabals piekrīt valstij, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 8 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/8 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis -vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 (26.) Magoņu ielā 14 - platība ~ 2200 m², atrodas uz valstij piekrītoša zemes gabala, kurš paredzēts kā kompensācija bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 2 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/3 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis - vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 (27.) Magoņu ielā 10 - platība ~ 2100 m², atrodas uz valstij piekrītoša zemes gabala, kurš paredzēts kā kompensācija bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 4 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 3/4 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis - vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve

 (28.) Magoņu ielā 6 - platība ~ 2290 m², atrodas uz valstij piekrītoša zemes gabala, kurš paredzēts kā kompensācija bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 5 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 3/4 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis - vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 (29.) Jāņa Poruka ielā 39 - platība 4918 m², zemes gabals reģistrēts zemesgrāmatā uz Cēsu pilsētas pašvaldības vārda. Uz zemes gabala atrodas 2 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/6 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis – darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve.

 (30.) Rūpniecības ielā 18 – platība ~ 26500 m², zemes gabals piekrīt valstij, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 5 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/7 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis – dabas pamatne, kurā pieļaujama sabiedriskā apbūve.

 (31.) Kanāla ielā 12 - platība 6216 m², zemes gabals reģistrēts zemesgrāmatā uz Cēsu pilsētas pašvaldības vārda. Uz zemes gabala atrodas 4 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/6 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis – sabiedriskas nozīmes objekti (dabas teritorijas). Zemes gabals paredzēts pilsētas rekreācijas teritorijas veidošanai, ainavas izkopšanai.

(32.) Mazā Lenču iela 3 - platība 22974 m², zemes gabals tiek gatavots reģistrēšanai zemesgrāmatā uz Cēsu pilsētas pašvaldības vārda. Uz zemes gabala atrodas 8 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/5 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis – sabiedriskas nozīmes objekti (dabas teritorijas).Zemes gabals paredzēts rekreācijai, ainavas izkopšanai un iespējamās brīvdabas estrādes apkalpošanai.

(33.) Viestura ielā 26 - platība ~ 3100 m², zemes gabals piekrīt valstij, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 4 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/2 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis – sabiedriskas nozīmes objekti (dabas teritorijas). Zemes gabals paredzēts pilsētas rekreācijas teritorijas veidošanai.

 (34.) Egļu ielā 12– platība ~ 18700 m², zemes gabals tiks reģistrēts zemesgrāmatā uz Cēsu pilsētas pašvaldības vārda. Uz zemes gabala atrodas 4 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/6 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis – sabiedriskas nozīmes objekti (dabas teritorijas). Zemes gabals paredzēts pilsētas rekreācijas teritorijas veidošanai.

 (35.) Liepu ielā 7– platība ~ 27880 m², zemes gabals tiks reģistrēts zemesgrāmatā uz Cēsu pilsētas pašvaldības vārda. Uz zemes gabala atrodas 4 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/10 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis – sabiedriskas nozīmes objekti (dabas teritorijas). Zemes gabals paredzēts pilsētas rekreācijas teritoriju veidošanai.

 (36.) Priedes ielā 3– platība ~ 4660 m², zemes gabals piekrīt valstij, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā Uz zemes gabala atrodas 6 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 3/4 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis -vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 (37.) Dzirnavu ielā 25- platība ~ 65870 m², zemes gabals tiks reģistrēts zemesgrāmatā uz Cēsu pilsētas pašvaldības vārda. Uz zemes gabala atrodas 9 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/12 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis – sabiedriskas nozīmes objekti (dabas teritorijas). Zemes gabals atrodas GNP Gaujas dabas lieguma zonā.

(38.) Ozolu ielā 5 - platība ~ 10480 m², zemes gabals piekrīt valstij, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 5 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/4 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis - vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

3.6. Teritorijas, kurās iespējama mazdārziņu pastāvēšana nosacīti ilgākā laika posmā (pagarinot dārziņu lietošanas termiņu uz 1gadu).

Visās mazdārziņu teritorijās, pārtraukt lietošanas tiesības sekojošā secībā:

3.6.1.ja mazdārziņš netiek kopts vai izmantots paredzētajam nolūkam;

3.6.2.ja mazdārziņš ir ierīkots patvaļīgi;

3.6.3.ja mazdārziņa lietotājs pats rakstiski atsakās izmantot lietošanā nodoto zemes gabalu;

3.6.4.ja atbilst kāds no 1.5.punkta nosacījumiem par lietošanas tiesību pārtraukšanu.

 (39.) Krūmiņu iela 8 – platība 191944 m², zemes gabals reģistrēts zemesgrāmatā uz Cēsu pilsētas pašvaldības vārda. Uz zemes gabala atrodas 54 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/2 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis -vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 (40.) Rīgas iela 105 – platība 608800 m², zemes gabals piekrīt valstij, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 5 mazdārziņi, kuri aizņem 1/150 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis -vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 (41.) Birzes iela 8 - platība ~ 9941 m², zemes gabals piekrīt valstij, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 7 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/2 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis – vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve. Veidot zaļo zonu 15 m joslā gar Birzes ielu.

 (42.) Birzes iela 10 - platība ~ 55225 m², zemes gabals piekrīt valstij, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 39 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/2 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis – vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve. Veidot zaļo zonu 15 m joslā gar Birzes ielu.

 (43.) Birzes ielā 18 - platība ~ 4070m², zemes gabals piekrīt valstij, līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā atrodas pilsētas valdījumā. Uz zemes gabala atrodas 3 mazdārziņi, kuri aizņem aptuveni 1/2 no zemes gabala. Zemes lietošanas mērķis -vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve. Veidot zaļo zonu 15 m joslā gar Birzes ielu.

3.7. Mazdārziņu teritorijas uz īpašnieku zemēm.

3.7.1.mazdārziņš un tam pieguļošā teritorija jāuztur pienācīgā kārtībā, saskaņā ar Cēsu pilsētas domes saistošajiem noteikumiem Nr.3 (22.08.2002., papildinājumi un grozījumi 23.12.2004.) ‘’Par Cēsu pilsētas vides aizsardzību, teritoriju labiekārtošanu un apstādījumu kopšanu’’ un saistošiem noteikumiem Nr. 11 (23.12.2004.) ‘’Par Cēsu pilsētas teritorijas un tajā esošo nekustamo īpašumu uzturēšanas noteikumi’’;

3.7.2.mazdārziņa uzskaites numurs pēc noteikta parauga jānovieto redzamā vietā;

3.7.3.ar pilsētas galveno arhitektu saskaņojama esošās īslaicīgās legalizējamās apbūves novietne zemes gabalā un nožogojums;

3.7.4.ar pilsētas galveno arhitektu saskaņojama jaunā īslaicīgā apbūve (saskaņā ar apstiprinātajiem paraugiem), tās novietne zemes gabalā un teritorijas nožogojums;

3.7.5.mazdārziņa lietotājam būves, kuras nav legalizētas, ir nelietojamas (sagruvušas, izdegušas, izpostītas) un/vai ar savu izskatu bojā pilsētas ainavu, jānojauc.

(44.) Līgatnes ielā 62 un pieguļošie zemes gabali

Zemes lietošanas mērķis -vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 (45.) Vārnu ielā 5/7

Zemes lietošanas mērķis -vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 (46.) Piebalgas ielā 54

Zemes lietošanas mērķis -vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 (47.) Vaives ielā 18/20

Zemes lietošanas mērķis -vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 (48.) Tālavas ielā 6 (Viestura ielā 9)

Zemes lietošanas mērķis -vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

 

4. Atbildība par noteikumu neievērošanu.

4.1.Par šo noteikumu neievērošanu vainīgajiem tiek izteikts brīdinājums vai piemērots naudas sods līdz Ls 50,-.

4.2.Administratīvā pārkāpuma protokolu ir tiesīgi sastādīt Cēsu pašvaldības policijas darbinieki, Būvvaldes vadītājs un Cēsu pilsētas būvinspektors.

4.3. Administratīvos pārkāpumus izskata Cēsu domes Administratīvā komisija.

5. Lēmuma kontrole un pārsūdzēšanas kārtība.

5.1. Cēsu domes Administratīvās komisijas pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā tiesā.

5.2.Saistošo noteikumu izpildi kontrolē Cēsu pilsētas domes izpilddirektors un Cēsu pilsētas domes Tautsaimniecības komiteja.

 

 

 

 

 

 

 

 

APSTIPRINĀTI

Cēsu pilsētas domes sēdē

10.02.2005.,prot.Nr.3, 14.punkts

 

 

Saistošie noteikumi Nr.5

‘’Īslaicīgās lietošanas būvju –tirdzniecības kiosku un paviljonu,

sezonas terašu un nojumju izvietošanas un

ekspluatācijas noteikumi Cēsu pilsētā’’

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas

likuma ‘’Par pašvaldībām’’ 14.pantu un

43.panta 1.daļas 1.punktu

Noteikumos lietotie termini

Īslaicīgas lietošanas būve – pēc kapitalitātes iedalījuma V un VI grupas būve ( LBN 401), kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par 10 gadiem. Par īslaicīgas lietošanas būvi šo noteikumu izpratnē nav uzskatāma pagaidu būve, kura ir nepieciešama būvdarbu veikšanai; par īslaicīgas lietošanas būvēm nav uzskatāmas tirdzniecībai paredzētas pārvietojamas iekārtas, kas izmantojamas tikai atsevišķos pasākumos to norises laikā.

Kiosks – būve (mazā arhitektūras forma), kuras platība ir līdz 15 m2 un kurā pircējam nav iespējams ieiet.

Paviljons – vienstāva būve, kuras platība ir līdz 30 m2 un kurā pircējs var ieiet.

Sezonas terases un nojumes – viegli uzstādāmas konstrukcijas būves, kas paredzētas lietošanai konkrētā sezonā.

  1. Vispārīgie noteikumi
  2.  

    1.1. Šo noteikumu mērķis ir veidot harmoniski attīstītu pilsētvidi, regulējot īslaicīgas lietošanas būvju – tirdzniecības kiosku un paviljonu, sezonas terašu un nojumu izvietošanu un ekspluatāciju Cēsīs.

    1.2. Īslaicīgas lietošanas būvju – tirdzniecības kiosku un paviljonu, sezonas terašu un nojumju izvietošanas un ekspluatācijas noteikumi nosaka īslaicīgas lietošanas būvju izvietojumu, būvprojektu izskatīšanas un akceptēšanas kārtību, kā arī nojaukšanas kārtību pēc ekspluatācijas termiņa beigām.

    1.3. Īslaicīgas lietošanas būves izvietojamas atbilstoši Cēsu pilsētas apbūves noteikumiem.

     

     

  3. Īslaicīgas lietošanas būvju izvietojums

2.1.Kiosku un paviljonu izvietošanas pamatprincipi:

- brīvi izvietoti kioski un paviljoni;

    • viena kioska (paviljona) vai divu kiosku (paviljona) un tālruņu automāta izvietojums saistībā ar sabiedriskās pieturvietas nojumi;
    • moduļu principa izmantojums kiosku un paviljonu izvietojumā, kad moduļi veido vienu objektu.

2.2. Kioskus, paviljonus, sezonas terases un nojumes var izvietot jebkurā pilsētas teritorijas zonā (atbilstoši Cēsu teritorijas plānojumā noteiktajam pilsētas teritorijas zonējumam un atļaujai izmantošanai tajā ).

2.3.Izvietojot kioskus un paviljonus valsts un vietējās nozīmes aizsargājamās apbūves teritorijās , kā arī pie galvenajām pilsētas maģistrālēm, ņemot vērā konkrēto situāciju pilsētvidē, Cēsu pilsētas būvvalde ( turpmāk Būvvalde) var pieprasīt veikt kiosku un paviljonu uzstādīšanu pēc individuāli izstrādāta projekta.

2.4.Kioskiem, paviljoniem, sezonas terasēm un nojumēm var būt tikai seklie stabveida pamati ( bez grunts nomaiņas zem būves), nedrīkst būt lentveida vai cita veida pamati.

2.5.Pie kioskiem, paviljoniem, sezonas būvēm – terasēm un nojumēm nav paredzēta automašīnu novietošana izņemot gadījumus, kad blakus atrodas stāvvietas vai stāvlaukums.

  1. Īslaicīgas lietošanas būvju būvprojektu

izskatīšanas un akceptēšanas kārtība.

    1. Idejas skice par kioska, paviljona, sezonas terases vai nojumes izbūvi jāiesniedz Būvvaldē. Tai pievienojami šādi dokumenti:

    • zemes gabala plānojuma skice ( uz topogrāfiskā plāna ar apakšzemes inženierkomunikācijām, ielu sarkanajām līnijām un zemes gabala robežām vai tehniskās kartes – M1: 500);
    • zemes gabala īpašuma vai lietošanas tiesību apliecinošs dokuments

(zemes lietošanas tiesību apliecinoša dokumenta saņemšanas kārtība, kas attiecas uz Cēsu pilsētai piederošajām, piekrītošajām vai rīcībā esošajām zemēm, noteikta citos Cēsu domes normatīvajos dokumentos).

3.2.Būvvalde sagatavo atzinumu par būvniecības iespēju un, ja nepieciešams, izsniedz Plānošanas arhitektūras uzdevumu.

    1. Būvvalde atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 112 ‘’Vispārīgie būvnoteikumi’’ saskaņo būvprojektu .
    2. Īslaicīgās lietošanas būves pieņem ekspluatācijā saskaņā ar Būvvaldes slēdzienu un ‘’Sabiedriskas nozīmes, visa veida komercdarbības, ražošanas telpu un objektu reģistrācijas’’ komisijas atzinumu .

4.Īslaicīgās lietošanas būvju nojaukšanas kārtība

4.1.Īslaicīgās lietošanas būve nojaucama bez jebkādas kompensācijas, ja beidzies būves ekspluatācijas termiņš vai zemes lietošanas termiņš:

      1. saņemot no inženierkomunikāciju ekspluatācijas dienestiem tehniskos noteikumus par būves atslēgšanu no inženierkomunikācijām;
      2. veicot būves atslēgšanu no inženierkomunikācijām.

4.2.Būve jānojauc, sakārtojot teritoriju.

4.3.Par būves nojaukšanu jāpaziņo Būvvaldei, lai saņemtu izziņu par nojaukšanas faktu.

4.4.Par īslaicīgas lietošanas būves nojaukšanu pēc ekspluatācijas termiņa vai zemes lietošanas termiņa beigām ir atbildīgs būves īpašnieks.

4.5.Ja Būvvalde devusi negatīvu atzinumu par būves atbilstību saskaņotajam projektam, var izskatīt jautājumu par būves nojaukšanu pirms zemes lietošanas tiesību beigām.

4.6.Ja īslaicīgas lietošanas būve netiek nojaukta pēc ekspluatācijas termiņa beigām vai zemes lietošanas termiņa beigām, tad nojaukšanu realizē Cēsu pilsētas dome pēc atbilstoša lēmuma pieņemšanas, bet būves īpašnieks samaksā nojaukšanas izdevumus.

4.7.Būvvalde kontrolē, kā tiek ievēroti īslaicīgas lietošanas būvju ekspluatācijas termiņi.

4.8. Īslaicīgas lietošanas būves, kas neatbilst šo noteikumu 2., 3. un 4.nodaļas nosacījumiem, nojaucamas šajos noteikumos paredzētajā kārtībā un atbilstoši Būvvaldes norādītajam termiņam.

 

  1. Atbildība par noteikumu neievērošanu.
  2.  

    5.1.Par īslaicīgas lietošanas būves izbūvi bez saskaņota būvprojekta, tās lietošanu bez nodošanas ekspluatācijā, izmantošanu pēc ekspluatācijas termiņa beigām, kā arī par būves nenojaukšanu tiek izteikts brīdinājums vai noteikts naudas sods Ls 50,-.

    5.2.Administratīvā pārkāpuma protokolu ir tiesīgi sastādīt Cēsu pašvaldības policijas darbinieki, Būvvaldes vadītājs un Cēsu pilsētas būvinspektors.

    5.3.Administratīvos pārkāpumus izskata Cēsu domes Administratīvā komisija.

     

  3. Lēmuma kontrole un pārsūdzēšana kārtība.

 

6.1. Cēsu domes Administratīvās komisijas pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā tiesā.

6.2.Saistošo noteikumu izpildi kontrolē Cēsu pilsētas domes izpilddirektors un Cēsu pilsētas domes Tautsaimniecības komiteja.

 

Pārejas noteikumi.

1. Īslaicīgas lietošanas būves, kas likumīgi izvietotas Cēsu pilsētas administratīvajā teritorijā, bet kuru izmantošana neatbilst šiem noteikumiem, var izmantot līdz zemes lietošanas termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2007. gada 30.oktobrim.

 

 

 

 

 

 

 

Pielikums

Cēsu pilsētas domes sēdes

10.02.2005.,prot.Nr.3, 28.punkts

 

 

Saistošie noteikumi Nr. 6

“Papildinājumi 13.01.2005. Saistošajos noteikumos Nr.1 “Par aģitācijas materiālu izvietošanu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām,

Saeimas vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām”

_____________________________________

Izdoti saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” 21.un 43.pantu

likumu "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un

Eiropas Parlamenta vēlēšanām" 22.panta 3.daļu un

likumu "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" 24.panta 3 daļu,

LR Ministru Kabineta 19.10.2004. noteikumiem Nr.859

“Noteikumi par maksu, kuru pašvaldība iekasē par aģitācijas materiālu izvietošanu

pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Saeimas vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām”

 

 

 

Papildināt 13.01.2005.Saistošos noteikumus Nr.1 “Par aģitācijas materiālu izvietošanu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Saeimas vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām” ar 11punktu šādā redakcijā:

“11. Aprēķinot maksu par aģitācijas materiālu nesēja kvadrātmetru mēnesī, kas iemaksājama Cēsu pilsētas budžetā, Cēsu pilsētā tiek piemērots zonas koeficients - 10.”

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv