Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Svētdiena, 2019.gada 22.septembris   Vārda dienu svin: Māris, Mārica, Maigurs
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  - Kontakti
  - Struktūra
  - E-pakalpojumi
  - Domes sēdes
  - Saistošie noteikumi
  -- Saistošo noteikumu projekti apspriešanai
  - Pašvaldības iestādes
  - Būvvalde informē
  - Iesniegumi, veidlapas
  - Pakalpojumi
  - Vēstule domei
  - Starptautiskā sadarbība
  - Dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumi
  - Bāriņtiesas pakalpojumi
  - Cēsu novada budžets
  - Cēsu pašvaldības
publiskie pārskati
  - Līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonds
  - Visbiežāk uzdotie jautājumi
  - Domes komiteju darba kārtības
  - Domes komisiju darba kārtības
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Cēsu novada pašvaldība> Saistošie noteikumi> Par Cēsu pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju būvniecības, ekspluatācijas un aizsardzības noteikumu apstiprināšanu




APSTIPRINĀTI

Cēsu pilsētas domes sēdē

10.02.2005.,prot.Nr.3, 11.punkts

 

Par Saistošo noteikumu Nr.3

“Par Cēsu pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju būvniecības, ekspluatācijas un aizsardzības noteikumu” apstiprināšanu

______________________________________

 

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma
“Par pašvaldībām” 21. un 43.pantu

Lietoto terminu skaidrojums

Pakalpojumu sniedzējs (turpmāk - Pakalpojumu sniedzējs) – uzņēmums, kurš ūdensapgādes un kanalizācijas (saimnieciskās un lietus ūdeņu kanalizācijas) nozarē sniedz pakalpojumus.

Ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumu lietotājs (turpmāk – Pakalpojumu lietotājs) – fiziska vai juridiska persona, kura ir noslēgusi līgumu ar Klientu par ūdens un/vai kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu.

Klients – ūdensapgādes un/vai kanalizācijas Pakalpojumu lietotājs vai viņa pilnvarota fiziska vai juridiska persona, kurš ar Pakalpojumu sniedzēju noslēdzis līgumu par šo pakalpojumu lietošanu un, kura īpašumā vai apsaimniekošanā esošajam objektam ir vismaz viens ūdensvada pievads un vismaz viens kanalizācijas izvads.

Blakusklients – ūdensapgādes un/vai kanalizācijas Pakalpojumu lietotājs vai viņa pilnvarota fiziska vai juridiska persona, kurš saņem šos pakalpojumus pa jau esoša Klienta ēkas iekšējiem vai zemes gabala robežās esošiem Pakalpojumu sniedzēja tīkliem un/vai šķērsojot cita īpašnieka zemi, kā arī ir noslēdzis līgumu ar Klientu vai ar Klienta rakstisku piekrišanu, kā arī saskaņojot ar Pakalpojuma sniedzēju par šo pakalpojumu lietošanu.

Notekūdeņu kanalizācija (turpmāk kanalizācija) – ražošanas, sadzīves un lietus notekūdeņi, kuri tiek novadīti pilsētas kanalizācijas tīklā .

Ražošanas notekūdeņu kanalizācija (turpmāk ražošanas kanalizācija) - notekūdeņi, kas radušies uzņēmējdarbības un ražošanas vietās un nav klasificējami kā sadzīves vai lietus notekūdeņi.

Sadzīves notekūdeņu kanalizācija (turpmāk sadzīves kanalizācija) - notekūdeņi, kas radušies publiskās un dzīvojamās ēkās un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas vietās dažādu fizioloģisko, higiēnas un sadzīves darbību rezultātā.

Saimniecisko notekūdeņu kanalizācija (turpmāk saimnieciskā kanalizācija)– ražošanas un sadzīves notekūdeņu kanalizācija.

Lietus notekūdeņu kanalizācija (turpmāk lietus kanalizācija) - virsūdeņi, kuri tiek novadīti pilsētas lietus kanalizācijas tīklā un izņēmuma gadījumos, saskaņojot ar pakalpojuma sniedzēju, saimnieciskās kanalizācijas tīklā .

Pagaidu ūdensvada tīkli – tīkli, kuri izbūvēti celtniecības vajadzībām uz celtniecības laiku, un tīkli, kuri izbūvēti un tiek ekspluatēti par Pakalpojumu lietotāja līdzekļiem, un neatbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta 01.02.2000. Noteikumiem Nr.38 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 “Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves”” (turpmāk – Latvijas Būvnormatīvs).

Verifikācija – atbilstības noteikšana normatīvajiem aktiem.

Segtie darbi – būvdarbi, kuru apjoma un kvalitātes kontroli pēc tiem sekojošo būvdarbu veikšanas nav iespējams izdarīt bez īpašiem pasākumiem vai papildus darba, kā arī finanšu un citu resursu piesaistīšanas.

Tīklu apkalpošanas robežu akts – Pakalpojumu sniedzēja un Klienta vai Pakalpojumu sniedzēja, Klienta un Blakusklienta sastādīts akts, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra puse.

Līgums – juridisks dokuments, kurā Klients un Pakalpojumu sniedzējs vienojas par ūdens un/vai kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas kārtību, uzskaiti, norēķinu kārtību, abu pušu tiesībām un pienākumiem.


1. Vispārīgie noteikumi.

1.1. Šie noteikumi nosaka savstarpējās attiecības starp Cēsu pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas Pakalpojumu sniedzējiem un pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas Pakalpojumu lietotājiem. Noteikumi nosaka projektēšanas, jaunu un rekonstruējamu ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju būvniecības, ekspluatācijā pieņemšanas kārtību, kā arī attiecības, kas veidojas starp Pakalpojumu sniedzēju un Klientu/Blakusklientu vai Klientu un Pakalpojuma lietotāju, kā arī norēķinu kārtību par šiem pakalpojumiem.

1.2. Noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām, kas ir Cēsu pilsētas ūdensapgādes un/vai kanalizācijas Pakalpojumu lietotāji, un ūdensapgādes un kanalizācijas Pakalpojumu sniedzējiem Cēsu pilsētā.

1.3. Pakalpojumu sniedzēja pienākumi:

1.3.1. dzeramā ūdens ieguve un sagatavošana atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 23.02.1999. noteikumu Nr.63 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma prasības” prasībām;
1.3.2. dzeramā ūdens piegāde , nodrošinot ūdens spiedienu pilsētas ūdensvada tīklā ne mazāku par Latvijas būvnormatīvā paredzēto piecstāvu dzīvojamajai apbūvei, ja apbūve ir saskaņā ar pilsētas perspektīvo attīstības plānu;
1.3.3.kanalizācijas notekūdeņu savākšana un novadīšana līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

      1. kanalizācijas notekūdeņu attīrīšana un novadīšana līdz iztekai ūdenstilpē atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 22.01.2002. noteikumu Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” prasībām;
      2. ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu uzturēšana, apkalpošana un rekonstrukcija;
      3. ūdens un kanalizācijas pakalpojumu realizācija klientiem.

1.4. Pakalpojumu sniedzēja valdījumā un apkalpes zonā ir:

1.4.1. maģistrālie ūdensvada tīkli un ielas ūdensvada tīkli;

1.4.2 Pakalpojuma sniedzēja bilancē esošās ūdens ieguves, akas attīrīšanas iekārtas, spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi;

1.4.3. ūdensvada pievadi līdz pirmā zemes gabala robežai vai ēkas ārējai sienai, ja tā sakrīt ar zemes gabala robežu un ja tur ir uzstādīta noslēgarmatūra un ir sastādīts ūdensvada robežu akts, kurš ir neatņemama līguma sastāvdaļa. Ievadam un noslēgarmatūrai jābūt izbūvētai saskaņā ar Pakalpojuma sniedzēja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, kas izdoti pēc šo “Cēsu ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju būvniecības, ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumu” stāšanās spēkā;

1.4.4.ūdensvada kvartāla un īszaru tīkli (tīkli, kas pievienoti ielas ūdensvada tīkliem un kuriem pievienoti divi vai vairāki objekti), ja tie nodoti Pakalpojumu sniedzēja bilancē vai valdījumā;

1.4.5. kanalizācijas maģistrālie un ielu tīkli;

1.4.6. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi un dīķeri, kuri ir Pakalpojuma sniedzēja bilancē,

1.4.7. ēku kanalizācijas izvadi līdz kontrolakai pirms zemes gabala robežas, ja ir sastādīts robežakts, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa;

1.4.8.iekškvartāla kanalizācijas tīkli līdz kontrolakai, kurā pievienoti divi vai vairāki Klienti, ja iekškvartāla tīkli ir nodoti Pakalpojumu sniedzēja bilancē;

1.4.9.punktos 1.4.1. – 1.4.9. minētajos tīklos esošās skatakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;

1.4.10.kā arī tīkli, kurus pārņem saskaņā ar šo noteikumu punktu 2.2.10

1.5. Klienta/Blakusklienta īpašumā vai valdījumā esošie ūdensvada un kanalizācijas tīkli un būves (tai skaitā ūdens patēriņa skaitītāju šahtas un kanalizācijas kontrolakas) tiek izbūvētas, ekspluatētas un remontētas par Klienta/Blakusklienta līdzekļiem.
1.6 Ja tiek grozīti likumi un/vai noteikumi, uz kuriem ir atsauces šajos noteikumos, tad nepieciešamie grozījumi tiek veikti trīs mēnešu laikā pēc grozījumu stāšanās spēkā.
 


2. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju projektēšana, iebūve, pievienošana pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīklam un pieņemšana ekspluatācijā.

2.1. Projektēšana.

2.1.1. lai fiziska vai juridiska persona varētu pievienot savu objektu pilsētas ūdensvada un/vai kanalizācijas tīklam, Pakalpojumu lietotājam jāiesniedz rakstisks iesniegums Pakalpojuma sniedzējam. Iesniegumā jānorāda: objekta adrese, dati par paredzamo ūdens patēriņu, nepieciešamo spiedienu, novadāmo notekūdeņu daudzumu un raksturu. Iesniegumam jāpievieno šādi dokumenti :

2.1.1.1. plānošanas un arhitektūras uzdevums (izsniedz Cēsu pilsētas Būvvalde);

2.1.1.2.zemes robežu plāns (izkopēts no Zemesgrāmatas).

2.1.2. Pakalpojumu sniedzējs dod savu atzinumu par objekta pievienošanas iespējām un izsniedz tehniskos noteikumus atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumiem Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 20 darba dienu laikā;
2.1.3. tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir divi gadi. Termiņam beidzoties, pēc pieprasītāja lūguma Pakalpojumu sniedzējs tehniskos noteikumus izskata atkārtoti;
2.1.4. lai pievienotos pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, ir jāizstrādā tehniskais projekts (turpmāk tekstā projekts) saskaņā ar Pakalpojuma sniedzēja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, kā arī ar spēkā esošajiem būvnoteikumiem un nacionālajiem standartiem;

2.1.5. projektu izstrādāt var licencēta juridiska persona vai sertificēta fiziska persona;
2.1.6. projekts tiek izskatīts ne ilgāk kā nedēļas laikā no tā iesniegšanas Pakalpojumu sniedzējam. Pēc projekta saskaņošanas viens tā eksemplārs paliek pie Pakalpojumu sniedzēja;
2.1.7. būvvaldē akceptēts projekts ir spēkā divus gadus. Ja būvniecība šajā laikā nav uzsākta, tas atkārtoti jāsaskaņo ar Pakalpojumu sniedzēju;
2.1.8. ja ielas robežās atrodas Pakalpojumu sniedzēja valdījumā esošs saimnieciskās kanalizācijas tīkls un/vai ūdensvads, tam jāpievieno:

2.1.8.1. jaunbūves un rekonstruējamie objekti,
2.1.8.2. esošie objekti, kuros ir ūdensapgādes sistēmas un kuriem ir lokālā saimnieciskā kanalizācijas sistēma;

2.1.9. ja ir nepieciešams augstāks ūdens spiediens kā noteikts šo noteikumu punktā 1.3.2., tad, saskaņojot ar Pakalpojumu sniedzēju, Pakalpojumu lietotājs par saviem līdzekļiem drīkst ierīkot vietējās ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtas, kuras atbilst iekšējo ūdensvada tīklu ekspluatācijas parametriem.

2.2. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūve un rekonstrukcija.

2.2.1. pirms būvniecības uzsākšanas jābūt sekojošiem dokumentiem:

2.2.1.1. būvatļaujai (izsniedz pilsētas būvinspektors),

2.2.1.2. rakšanas darbu atļaujai (izsniedz pilsētas domes Dzīvokļu un komunālā nodaļa).
2.2.2.ūdensvada un kanalizācijas tīklu būvniecību var veikt licencēts būvuzņēmējs;

2.2.3. ūdensvada pievada un kanalizācijas izvada izbūvi objektam veic Pakalpojuma lietotājs par saviem līdzekļiem;

2.2.4. jaunizbūvētos ūdensvada un kanalizācijas tīklus pievienot ielu tīkliem var licencēti būvuzņēmēji par Pakalpojuma lietotāja līdzekļiem Pakalpojumu sniedzēja uzraudzībā;
2.2.5.pēc ūdensvada izbūves ir jāveic ūdensvada hidrauliskā pārbaude un dezinfekcija atbilstoši Latvijas būvnormatīvam 222-99;
2.2.6. pēc Pakalpojumu sniedzēja bilancē nododamo kanalizācijas tīklu izbūves Pakalpojuma lietotājam par saviem līdzekļiem jāveic cauruļvadu televīzijas inspekcija (caurskate) un pārbaudes rezultāti jāiesniedz Pakalpojumu sniedzējam;

2.2.7. pirms objekta pievienošanas pilsētas ūdensapgādei un/vai pilsētas kanalizācijas tīklam objektā uz ūdensvada ievada jāuzstāda ūdens patēriņa mērītājs. Mērītājs jāuzstāda saskaņā ar šo noteikumu punktu 4;

2.2.8. izbūvētajiem vai rekonstruētajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un būvēm jāatbilst būvvaldē akceptētajam tehniskajam projektam un izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem. Iespējamās atkāpes no būvprojekta jāsaskaņo atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem;

2.2.9. pēc ūdensvada un kanalizācijas būvniecības darbu pabeigšanas un visu šo noteikumu prasību izpildīšanas tiek sastādīts akts par objekta gatavību pievienošanai ūdensvada un/vai kanalizācijas tīkliem un objekts tiek pievienots pilsētas tīkliem. Šis akts ir pamatdokuments līguma slēgšanai starp Pakalpojuma lietotāju un Pakalpojums sniedzēju;
2.2.10. no jauna uzbūvētos vai rekonstruētos ūdensvada un kanalizācijas tīklus un būves ekspluatācijā pieņem objektu pieņemšanas ekspluatācijā komisija saskaņā ar atbilstošiem būvnoteikumiem;

2.2.11.ja būvniecības laikā tiek patērēts ūdens no pilsētas ūdensvada, tad jāuzstāda pagaidu ūdens patēriņa mērītājs. Ūdens mērītājs jāuzstāda saskaņā ar šo noteikumu punktu 4.

2.3. No jauna izbūvētu vai rekonstruētu ūdensvada un kanalizācijas tīklu nodošana ekspluatācijā.
2.3.1. nododot ūdensvada un kanalizācijas tīklus un būves, Pakalpojumu lietotājs iesniedz:

2.3.1.1. pēc būvdarbu veikšanas izpilddokumentāciju - topogrāfiju grafiskā un digitālā formā;
2.3.1.2. aktus - par veiktajiem darbiem, par ūdensvada hidraulisko pārbaudi un par ūdensvada hlorēšanu;
2.3.1.3. grāmatvedības izziņu par ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju izmaksām un tehniskajiem parametriem (izbūves gads, garums, diametrs, materiāls, utt.). Iesniedz tīkliem, kurus paredzēts nodot Pakalpojumu sniedzēja bilancē;
2.3.1.4. aktu par ūdens patēriņa skaitītāja mezglu pārbaudi (jāiesniedz, ja ir izbūvēti pievadi objektam);

2.3.1.5.aktu par izbūvētā ūdensvada un/vai kanalizācijas tīklu/pievadu pievienošanas pie pilsētas tīkliem;
2.3.1.6. zemesgrāmatas kopiju ar apgrūtinājumu, ja tāds ir, par ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un/vai būvēm;

2.4. Pakalpojumu sniedzēja bilancē netiek pieņemti.

2.4.1. ēku ūdensvada un kanalizācijas iekšējie tīkli;
2.4.2. objekti, kuri iebūvēti Pakalpojumu lietotāja būvē un kuri atdalīti atsevišķi vienai dzīvojamajai mājai;
2.4.3. dzīvojamās mājās iebūvētās ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtas;
2.4.4. ražotnēm piekrītošie kanalizācijas tīkli, attīrīšanas ietaises un pārsūknēšanas stacijas;
2.4.5. pagaidu ūdensvada tīkli līdz to sakārtošanai atbilstoši Latvijas būvnormatīviem 222-99 un 223-99;
2.4.6. klientu/blakusklientu lietus ūdens novadīšanas sistēmas;

2.4.7. un visi tie tīkli, kas nav minēti šo noteikumu punktā 1.4.

2.5. Kārtību, kādā Pakalpojumu sniedzēja bilancē nododami agrāk izbūvēti ekspluatācijā esoši tīkli, izstrādā Cēsu pilsētas dome vai tās deleģēta institūcija un apstiprina Cēsu pilsētas dome;
2.6. Pakalpojuma lietotājs pēc būvniecības pabeigšanas ir pilnīgi atbildīgs par ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju uzturēšanu līdz objektu nodošanai ekspluatācijā. Šajā laikā aizliegts izmantot ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus bez līguma noslēgšanas ar Pakalpojumu sniedzēju.

 

3. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu pievienošana blakus esošā īpašuma ūdensvadam un kanalizācijai.

3.1. Ja objektu nav iespējams tieši pievienot pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut pievienot objekta ūdens pievadu un kanalizācijas izvadu saskaņā ar šiem Noteikumiem jau esoša Klienta iekšējiem vai pagalma tīkliem aiz Klienta īpašumā vai valdījumā esošā ūdens patēriņa skaitītāja, kā arī šķērsojot cita īpašnieka zemi, ja:

3.1.1. pievienošanās ir rakstiski un pie notāra saskaņota ar Klientu/Blakusklientu un zemes gabala īpašnieku;
3.1.2. pievienošana nepasliktina ūdens piegādi citiem Klientiem;
3.1.3. sastādīts un parakstīts tīklu apkalpošanas robežu akts;

3.1.4. tas tiek ierakstīts kā apgrūtinājums zemes grāmatā.


3.2. Blakusklients par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu lietošanu slēdz līgumu ar Klientu, saskaņojot ar Pakalpojuma sniedzēju, vai ar Pakalpojuma sniedzēju, saskaņojot ar Klientu.

 

4. Ūdens patēriņa skaitītāji

4.1. Pakalpojumu sniedzējam un Klientam/Pakalpojuma lietotājam atkarībā no tā, kura valdījumā (īpašumā) vai apkalpošanā atrodas ūdens patēriņa skaitītāji, par saviem līdzekļiem vai par abonēšanas maksu ir jānodrošina šādu prasību izpilde:

4.1.1. ja ūdens patēriņa skaitītājs ir Klienta īpašumā, tad pirms skaitītāja

uzstādīšanas jāizņem no Pakalpojuma sniedzēja tehniskie noteikumi tā

uzstādīšanai;

4.1.2. ūdens patēriņa skaitītāju pārbaude (verifikācija) jāveic ik pēc

4 gadiem, ja ir uzstādīts filtrs pirms skaitītāja un ik pēc 2 gadiem, ja nav

uzstādīts filtrs pirms skaitītāja.

4.2. Klientam/Pakalpojuma lietotājam jāievēro šādi noteikumi:

4.2.1. jāuztur ūdens patēriņa skaitītāja atrašanās vietās (telpās, šahtā) tīrība un kārtība;
4.2.2. pēc Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma jānodrošina pieeja ūdens patēriņa skaitītājam tā stāvokļa pārbaudei un rādījumu nolasīšanai;
4.2.3. jāaizsargā ūdens patēriņa skaitītāja mezgls no aizsalšanas.

4.3. Ja Pakalpojumu sniedzējam ir radušās šaubas par Klienta/Pakalpojuma lietotāja īpašumā vai valdījumā esošā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu pareizību, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs par saviem līdzekļiem veikt skaitītāja pārbaudi un nomaiņu. Ja pārbaudē ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu kļūda nepārsniedz pieļaujamo, pārbaudes izdevumus sedz Pakalpojuma sniedzējs, bet, ja pārsniedz pieļaujamo normu t.i. skaitītājs ir nederīgs – ūdens patēriņa skaitītāja pārbaudes un nomaiņas izdevumus sedz Klients/Pakalpojuma lietotājs.

 

5. Līguma noslēgšanas kārtība, ūdens patēriņa un notekūdeņu daudzuma uzskaite, norēķinu kārtība un patēriņa aprēķināšana noteikumu pārkāpumu gadījumos

5.1. Līgums tiek noslēgts starp Pakalpojumu sniedzēju un Klientu par ūdens un /vai kanalizācijas pakalpojumiem, to uzskaiti, norēķinu kārtību, abu pušu pienākumiem un tiesībām.

5.1.1.Jaunbūvētiem un rekonstruētiem objektiem līgums jānoslēdz pirms ūdens un/vai kanalizācijas tīklu ekspluatācijas uzsākšanas;

5.1.2.Ja esošajā objektā mainās Pakalpojumu lietotājs/Klients, jauns līgums tiek slēgts pēc iepriekšējā Pakalpojumu lietotāja/Klienta atteikuma saņemšanas (punkts 5.2.3.).

5.2. Līguma noslēgšanas kārtība:

5.2.1. Līguma noslēgšanai jāiesniedz šādu dokumentu kopijas:

5.2.1.1. fiziskām personām – pase (uzrādīšanai), to pilnvarotām personām – pilnvara, pase (uzrādīšanai);
5.2.1.2. juridiskām personām – reģistrācijas vai komersanta apliecība, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja apliecība, vienotā nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība, bankas rekvizīti, pilnvara vai izraksta kopija no uzņēmuma reģistra par tiesībām uzņēmuma vārdā slēgt līgumu;
5.2.1.3. objekta piederības dokuments (zemesgrāmatas akts ), nomas līgums vai līgums par ēku un būvju pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un sagatavošanu privatizācijai;
5.2.1.4. jaunizbūvētiem objektiem, papildus iepriekš minētajiem dokumentiem, jāiesniedz arī noteikumu punktā 2.3.1 minētie dokumenti;
5.2.1.5. ūdens patēriņa skaitītāja mezgla tehniskās pārbaudes (pieņemšanas) akts ( ja tas nav iesniegts kā jaunizbūvētam objektam);
5.2.1.6. datus par teritorijas platību un tās izmantošanas veidu – pilsētas kanalizācijā novadāmo lietus notekūdeņu apjoma aprēķinam;

5.2.1.7. zemes gabala topogrāfiskais plāns vai tehniskā karte ar apakšzemes komunikāciju shēmu( pēc Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma).

5.2.2. jāsastāda Klienta un Pakalpojumu sniedzēja ūdensvada un kanalizācijas tīklu apkalpošanas robežu akts;
5.2.3. ja mainās objekta vai ēkas īpašnieks vai apsaimniekotājs, iepriekšējam Klientam vismaz 10 dienas pirms maiņas par to rakstiski jāinformē Pakalpojumu sniedzējs;
5.2.4. slēdzot jaunu līgumu ar fiziskām vai juridiskām personām vai jaunu juridisku personu, kuru dibinājusi vai pārvalda fiziska persona, kurām ir parādi iepriekšējā līguma ietvaros par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt saistību izpildes nodrošinājumu (naudas summas iemaksu) plānotā 1 mēneša patēriņa apmērā. Maksa tiek uzskaitīta kā garantijas summa, ar kuru netiek segti tekošie rēķini.

5.3. Klienta patērētā ūdens daudzuma uzskaite:

5.3.1. ūdens daudzumu, ko patērē Klients vai Pakalpojuma lietotājs, nosaka tikai pēc ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem. Izņēmuma gadījumos (avārijas situācijās) - saskaņojot ar Pakalpojumu sniedzēju – pēc esošajām ūdens patēriņa normām (pielikumā Nr.2) un Klienta vai Pakalpojuma lietotāja sniegtajām ziņām, bet ne ilgāk par 1 mēnesi;

5.3.2. ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus nolasa Klients/Pakalpojumu lietotājs un līgumā noteiktajā termiņā paziņo tos Pakalpojumu sniedzējam;

5.3.3. Pakalpojuma lietotājs nolasa ūdens patēriņa skaitītāja rādījumus un līgumā noteiktajā termiņā noziņo Pakalpojumu sniedzējam;
5.3.4. Ja Klients vai Pakalpojuma lietotājs līgumā noteiktajā termiņā neinformē par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem, ūdens patēriņu vienu mēnesi nosaka pēc vidējā patēriņa iepriekšējos trīs mēnešos. Nākamajā mēnesī patēriņu uzskaita pēc trīs mēnešu vidējā rādījuma, piemērojot koeficientu 2.

5.3.5.ja ūdens patēriņa skaitītājs bojājuma dēļ vai veicot verifikāciju tiek noņemts uz laiku, tas jāatjauno ne ilgāk kā mēneša laikā. Pirmo mēnesi patēriņš tiek aprēķināts pēc iepriekšējo trīs mēnešu vidējā rādījuma. Nākamajā mēnesī patēriņu uzskaita pēc trīs mēnešu vidējā rādījuma, piemērojot koeficientu 2;

5.3.6. saņemto pakalpojumu apjoma kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzstādīt kontrolskaitītājus, rakstiski paziņojot par to Klientam. Klients nav tiesīgs traucēt Pakalpojuma sniedzējam veikt kontrolmērījumus.

5.3.7.Jaunceļamajiem objektiem celtniecības laikā un kapitāli remontējamiem objektiem remonta laikā, ja nav uzstādīti ūdens skaitītāji, tiek piemēroti fiksētie maksājumi.

5.4. Sadzīves un saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņu uzskaite:

5.4.1. Sadzīves un saimnieciskajā kanalizācijā ieplūstošo notekūdeņu daudzumu nosaka pēc ūdens daudzuma, ko Klients/Pakalpojuma lietotājs patērē no pilsētas ūdensvada, nolasot ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus vai arī pēc notekūdeņu uzskaites ierīcēm. Izņēmuma gadījumā ( avārijas gadījumā), saskaņojot ar Pakalpojuma sniedzēju, notekūdeņu daudzumu nosaka pēc spēkā esošajām ūdens patēriņa normām (Pielikums Nr.2) un Klienta/Pakalpojuma lietotāja sniegtajām ziņām, bet ne ilgāk par 1 mēnesi;
5.4 2. Klientiem/Pakalpojuma lietotājiem, kuriem ir savi vietējie ūdens apgādes avoti (jāiesniedz tīklu tehniskā pase) un kuri sadzīves un saimnieciskos notekūdeņus novada pilsētas saimnieciskās kanalizācijas tīklos, notekūdeņu uzskaite tiek veikta atbilstoši ūdens ieguves vietā (artēziskais urbums, aka utt.) uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem vai uz ēku un būvju kanalizācijas izvada uzstādīto uzskaites ierīču rādījumiem;
5.4.3. gadījumos, kad dzeramais ūdens tiek iekļauts ražojamās produkcijas sastāvā, vai tiek izmantots ražošanas procesā vai tiek izmantots saimnieciskām vajadzībām un netiek novadīts pilsētas saimnieciskajā kanalizācijā, saimniecisko notekūdeņu uzskaiti veic atbilstoši ūdens vai notekūdeņu uzskaites ierīcēm, kuras uzstādītas saskaņā ar izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, un pamatojoties uz Klienta/Pakalpojuma lietotāja sniegtiem aprēķiniem, kuros saimniecisko notekūdeņu daudzums tiek pamatots saskaņā ar tehnoloģisko procesu proporcionāli pret patērēto dzeramo ūdeni. Aprēķini tiek kopīgi izskatīti un savstarpēji saskaņoti;
5.4.4. Klienta/Pakalpojuma lietotāja kopējā novadīto sadzīves un saimniecisko notekūdeņu daudzumā tiek ietverts tas atmosfēras nokrišņu daudzums, kurš nonāk pilsētas saimniecisko notekūdeņu kanalizācijas tīklā no Klienta/Pakalpojuma lietotāja teritorijas. Tā apjomu (kubikmetri gadā) nosaka aprēķinu ceļā pēc Valsts meteoroloģiskā dienesta datiem saskaņā ar LBN -223-99.

5.5. Norēķinu kārtība par ūdensapgādes, saimnieciskās un sadzīves kanalizācijas pakalpojumiem:

5.5.1. maksu par patērēto ūdeni, saimniecisko un sadzīves notekūdeņu novadīšanu pilsētas saimnieciskās kanalizācijas tīklā, ja piesārņojošo vielu koncentrācija tajos nepārsniedz šajos noteikumos noteiktās normas (pielikumā Nr.1 vai kā īpaši atrunāts līgumā), nosaka saskaņā ar Cēsu pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora noteiktajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifiem;

5.5.2 par sadzīves un saimniecisko notekūdeņu novadīšanu pilsētas kanalizācijas tīklā ar piesārņojuma vielu koncentrāciju virs normas, Klientam/Pakalpojuma lietotājam tiek aprēķināta papildus maksa par saimnieciskās kanalizācijas pakalpojumiem, saskaņā ar LR likumu “Par dabas resursu nodokli” un LR MK 10.10.2000. noteikumiem Nr. 356 “Likuma “Par dabas resursu nodokli” atsevišķu normu piemērošanas kārtība”;

5.5.3. papildus maksa par sadzīves un saimnieciskās kanalizācijas pakalpojumiem tiek aprēķināta atkarībā no piesārņojošo vielu koncentrācijas normas pārsniegšanas un mēneša saimniecisko notekūdeņu daudzuma : maksa par novadīto saimniecisko notekūdeņu daudzumu tiek palielināta tik reižu apmērā, cik reižu piesārņojums pārsniedz normu vienam – visvairāk pārsniegtajam rādītājam. Papildus maksa tiek aprēķināta , pamatojoties uz vienas pārbaudes analīžu rezultātiem un var tikt piestādīta 3 mēnešus pēc kārtas;

5.5.4 Paaugstināta piesārņojuma rašanās apstākļi Klientam/Pakalpojuma lietotājam jānovērš viena mēneša laikā no tā konstatēšanas brīža – kas tiek fiksēts ar notekūdeņu analīzes testēšanas pārskatu

5.5.5. Klients/Pakalpojuma lietotājs apmaksā veiktās analīzes saskaņā ar līgumu;

5.5.6. par ūdensapgādes, sadzīves un saimnieciskās kanalizācijas pakalpojumu tarifu izmaiņām Pakalpojumu sniedzējs informē atbilstoši Latvijas Republikas likumos “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajai kārtībai un termiņiem;
5.5.7. Klients/Pakalpojuma lietotājs apmaksā rēķinu par patērēto ūdeni un novadītajiem sadzīves un saimnieciskajiem notekūdeņiem līgumā noteiktajā laikā un kārtībā;
5.5.8. ja Klients/Pakalpojuma lietotājs ir nokavējis noteikto samaksas termiņu, viņam ir jāmaksā līgumā paredzētā soda nauda par katru nokavēto dienu - 0,1%;
5.5.9. pretenzijas par Pakalpojumu sniedzēja izrakstīto rēķinu Klientam/Pakalpojuma lietotājam jāiesniedz rakstiskā veidā mēneša laikā. Iesniegtā pretenzija neatbrīvo no rēķina samaksas pilnā apmērā līgumā noteiktajā laikā. Pamatotas pretenzijas gadījumā Pakalpojumu sniedzējs veic korekcijas, izrakstot rēķinu par nākamo norēķinu periodu;
5.5.10. ja līgums tiek lauzts pēc vienas vai otras puses iniciatīvas, Klientam/pakalpojuma lietotājam jāveic pilnīgs norēķins par izmantotajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem.

5.6. Patēriņa aprēķināšana noteikumu pārkāpumu gadījumā:

5.6.1. ja ūdens bez atļaujas tiek lietots no ugunsdzēšanas hidranta, patērētā ūdens daudzumu aprēķina atkarībā no hidranta caurteces spējas un ūdens tecēšanas ātruma – 1,5 m sekundē par visu hidranta izmantošanas laiku. Ja šis laiks nav precīzi nosakāms, tad pieņem, ka hidrants bez atļaujas lietots vienu mēnesi;
5.6.2. ja ir patvaļīgi mainīta ūdens patēriņa skaitītāja pievienošanas shēma, noņemtas vai bojātas plombas, veikta mehāniska iedarbība uz ūdens patēriņa skaitītāju, samazinot tā rādījumus, patēriņš tiek aprēķināts saskaņā ar trīskāršu uzstādītā ūdens patēriņa skaitītāja nominālo caurplūdi 24 stundu darba režīmā. Ja šī pārkāpuma laiks nav precīzi nosakāms, tad pieņem, ka pārkāpums noticis vienu mēnesi iepriekš.

5.6.3. Ja skaitītājs nav verificēts (pārbaudīts) saskaņā ar 31.08.1998. MK noteikumiem Nr.334, ūdens patēriņu 1 mēnesi nosaka pēc 3 mēnešu vidējā patēriņa, nākamajā mēnesī patēriņu uzskaita pēc 3 mēnešu vidējā patēriņa , piemērojot koeficientu 2.


6. Prasības saimnieciskajiem notekūdeņiem, kas tiek ievadīti pilsētas kanalizācijas tīklā un saimniecisko notekūdeņu novadīšanas kontrole.

6.1 Pilsētas saimnieciskās kanalizācijas tīklā ir atļauts ievadīt notekūdeņus:

6.1.1 kas nav bīstami pilsētas kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijai un nav bīstami Pakalpojuma sniedzēja apkalpojošā personāla veselībai;

6.1.2 kas var tikt attīrīti kopā ar sadzīves notekūdeņiem pilsētas bioloģiskās attīrīšanas iekārtās, saskaņā ar Pakalpojuma sniedzēja “B” kategorijas piesārņojuma atļauju;

6.1.3 kuru temperatūra nepārsniedz 40˚C;

6.1.4 kuru pH ir robežās no 6.5 līdz 8,5;

6.1.5 kuros piesārņojošo vielu saturs nepārsniedz daudzumus, kādi norādīti pielikumā Nr.1.

6.2 Pilsētas saimnieciskās kanalizācijas tīklā ir aizliegts ievadīt notekūdeņus, kas satur:

6.2.1. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras veicina

uzliesmojošu maisījumu rašanos kanalizācijas tīklā;

6.2.2. bioloģiski nedegradējamas sintētiskas virsmas aktīvas vielas (SVAV);

6.2.3. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes u.c.) izdalīšanos;

6.2.4. radioaktīvas vielas;

6.2.5.cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas un citas vielas, kas var veicināt tīklu aizsērēšanu;

6.2.6. pārtikas un ražošanas atkritumus nesasmalcinātā veidā;

6.2.7. koncentrētus šķīdumus, kas radušies skalojot cisternas, kublus un tml.

6.3. Notekūdeņu novadīšanas kontrole.

6.3.1 Pakalpojuma lietotājam jāievēro šādas prasības:

6.3.1.1. atļaut Pakalpojumu sniedzēja pārstāvjiem jebkurā diennakts laikā, konkrētā līguma ietvaros, iepazīties ar Pakalpojuma lietotāja kanalizācijas tīklu un būvju darbību, kā arī pārbaudīt noteikumu prasību izpildi;

6.3.1.2. jāiesniedz Pakalpojuma sniedzējam Pakalpojuma lietotāja kanalizācijas un ūdensvada tīklu tehniskā pase (ja ir lokāla ūdens ieguve) vai kanalizācijas ārējo tīklu shēmas, kā arī visi nepieciešamie dati un aprēķini;

6.3.1.3. ir pienākums nekavējoties ziņot par paaugstināta piesārņojuma rašanos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā.

6.3.2 Notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas) nosaka Pakalpojuma

sniedzējs, pamatojoties uz kanalizācijas tehnisko pasi vai tīklu shēmu, saskaņojot ar Klientu;

6.3.3. Notekūdeņu paraugu ņemšana notiek Klienta pārstāvja klātbūtnē. Klients nav tiesīgs atteikt notekūdeņu paraugu noņemšanu;

6.3.4. Notekūdeņu paraugu ņemšanas periodiskumu un kārtību nosaka Pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar analīžu nepieciešamību un tehniskām iespējām un tas tiek atrunāts savstarpējā līgumā;

6.3.5 Pakalpojumu sniedzējs, saskaņā ar MK noteikumiem Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”, nosaka piesārņojošo vielu sarakstu un pieļaujamo piesārņojuma daudzumu notekūdeņos pie ieplūdes pilsētas kanalizācijas tīklā – Pielikumā Nr. 1, vai arī tas tiek īpaši atrunāts savstarpējā līgumā;

6.3.6. Notekūdeņu analīzes var veikt jebkura akreditēta laboratorija;

6.3.7. Notekūdeņu analīžu rezultāti ir spēkā līdz nākamajai notekūdeņu pārbaudei.

6.3.8. Pakalpojuma sniedzējs veic atkārtotu notekūdeņu pārbaudi, pamatojoties uz lietotāja iesniegumu, ja ir ievēroti sekojoši nosacījumi:

6.3.8.1.likvidēti notekūdeņu virsnormatīvo piesārņojuma vielu novadīšanas iemesli;

6.3.8.2. apmaksāta atkārtota analīzes veikšana;

6.3.8.3.samaksāta papildus maksa par kanalizācijas piesārņošanu.


7. Ūdens piegādes pārtraukšana un kanalizācijas atvienošana.

7.1. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uz laiku samazināt vai pārtraukt ūdens piegādi un pārtraukt notekūdeņu novadīšanu atsevišķiem Klientiem vai rajoniem bez iepriekšēja brīdinājuma:

7.1.1. ja pārtraukta elektroenerģijas piegāde sūkņu stacijām;
7.1.2. ja ir palielināta ūdens piegāde ugunsgrēka vietai;
7.1.3. dabas katastrofas laikā;
7.1.4. ūdensvada vai kanalizācijas tīkla avārijas laikā un citos pamatotos gadījumos.

7.2. Pakalpojumu sniedzējam jādara viss iespējamais, lai ūdens piegādes piespiedu pārtraukums nepārsniegtu 6 stundas. Ja pārsniedz 6 stundas, tad Pakalpojumu sniedzējam jānodrošina alternatīva ūdens ņemšanas iespēja.

7.3. Ja Klients/Blakusklients nenovērš savā īpašumā vai valdījumā esošo ūdensvada un kanalizācijas tīklu bojājumus, kas ietekmē ūdensapgādi pārējiem Klientiem/Blakusklientiem vai nodara kaitējumu citam īpašumam, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojumu sniegšanu, brīdinot vienu diennakti iepriekš.

7.4. Pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs par pārtraukumiem ūdens piegādē un notekūdeņu novadīšanā, ja Klienta/Blakusklienta īpašumā vai valdījumā esošie ūdensvada un kanalizācijas tīkli ir bojāti.

7.5. Par nepieciešamību pārtraukt ūdens piegādi plānotā remonta laikā Pakalpojumu sniedzējs paziņo 2 dienas iepriekš.

7.6. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nekavējoties pārtraukt ūdensapgādes un notekūdeņu novadīšanas pakalpojumu sniegšanu, ja Pakalpojumu lietotājs nenoslēdz līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju. Samaksa par patērēto ūdeni kā 5.5.1. punktā.

7.7. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs, Klientu iepriekš brīdinot, un Klients ir tiesīgs Pakalpojuma lietotāju iepriekš brīdinot, pārtraukt ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu gadījumos, kas minēti Latvijas Republikas Ministru kabineta 03.07.2001. noteikumos Nr.298 “Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana”, ievērojot tajos noteiktos termiņus un nepieciešamās darbības, ja:


7.7.1. laikus nav samaksāts par izmantotajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem (ja par dzīvojamās telpās saņemtajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem nav samaksājusi fiziska persona, Pakalpojumu sniedzējs var samazināt vai pārtraukt ūdens piegādi, nodrošinot Klientam/Pakalpojumu lietotājam alternatīvu ūdens ņemšanas iespēju – 25 l diennaktī uz vienu personu, norādot saņemšanas vietu un laiku ; par to sastādāms attiecīgs akts);
7.7.2. Klients/Pakalpojuma lietotājs ar savu darbību vai bezdarbību traucē vai kavē Pakalpojumu sniedzēja darbiniekam piekļūt pie ūdensvada vai kanalizācijas ierīcēm, kā arī kontrolierīcēm;
7.7.3. Klients/Pakalpojuma lietotājs nesniedz ūdens patēriņa uzskaitei nepieciešamās ziņas;
7.7.4. Klients/Pakalpojuma lietotājs ir bojājis vai patvaļīgi regulējis ūdens patēriņa skaitītājus;
7.7.5. Klients/Pakalpojuma lietotājs neievēro noteikto ūdens lietošanas un notekūdeņu novadīšanas režīmu;
7.7.6. Klients/Pakalpojuma lietotājs patvaļīgi pievienojis jaunus ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, kā arī ierīkojis nesaskaņotu pieslēgumu, kas neatbilst hidrauliskajiem un citiem tehniskajiem parametriem.

7.7.7. ja Klients/Pakalpojuma lietotājs nav ievērojis šo noteikumu 6.2.punkta prasības.

 

8. Ugunsdzēsības ierīces.

8.1. Ja Klienta ūdens mērītāja mezglā ir apvadlīnija, lai nodrošinātu ugunsdzēsības un iekšējo hidrantu un iekšējo ugunsdzēsības krānu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas elektroaizbīdni noslēgtā stāvoklī. Klients ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

8.2. Noņemt plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst, tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Klientam 24 stundu laikā jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai.

8.3. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut Klientiem lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiks samaksāts atbilstoši ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem vai pamatojoties uz aprēķiniem.

 

9. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācija un aizsardzība.

9.1. Pakalpojumu sniedzēja valdījumā un apkalpes zonā esošos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, ūdensvada pievadus un kanalizācijas izvadus (saskaņā ar noteikumu 1.4.punktu) ekspluatē un remontē Pakalpojumu sniedzējs.

9.2. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs jebkurā diennakts laikā brīvi piekļūt savā bilancē esošajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, kas atrodas zemes gabalu īpašnieku, uzņēmumu un organizāciju teritorijā, šo tīklu tehniskajai apkalpošanai, remontam, avāriju likvidēšanai un apsekošanai.

9.3. Vietas, kur atrodas ūdensvada un kanalizācijas tīkli, nedrīkst būt pieblīvētas ar dažādiem materiāliem, iekārtām vai uzceltām būvēm. Aizliegts stādīt kokus tuvāk par pieciem metriem abpus ūdensvada un kanalizācijas cauruļvada. Jābūt iespējai brīvi piebraukt speciālajai tehnikai un mehānismiem, lai varētu likvidēt avāriju un veikt profilaktiskos darbus.

9.4. Aizliegts:

9.4.1. novietot uz ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, noslēgarmatūras, skatakām un hidrantiem materiālus un citus priekšmetus ( tai skaitā arī automašīnas autostāvvietās uz hidrantu akām);
9.4.2. celt jebkādas būves virs ūdensvada un kanalizācijas tīkliem;
9.4.3. nepiederošām personām veikt jebkādus darbus ūdensvada un kanalizācijas tīklos;

9.4.4. bojāt hidrantu un citas informatīvās plāksnītes.

9.5. Klients ir pilnībā atbildīgs par savas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tehnisko apkopi un darbību. Ja Klients savām vajadzībām izmanto vietējos ūdens avotus (artēziskos urbumus), šiem ūdensvada tīkliem jābūt fiziski atvienotiem (ar gaisa spraugu) no ūdensvada tīkliem, pa kuriem tiek piegādāts pilsētas ūdens. Klientam jāseko ūdensvada un kanalizācijas iekšējo tīklu un armatūras tehniskajam stāvoklim, un jebkura noplūde nekavējoties jālikvidē par saviem līdzekļiem.


9.6. Klientam jābūt visa savā īpašumā vai valdījumā izbūvēto ūdensvada un kanalizācijas iekārtu tehniskā dokumentācija (izpilddokumentācija, tīklu tehniskās pases).


9.7. Objektiem, kuros tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kā arī objekta īpašnieka maiņas gadījumā, ja nav kanalizācijas izvada izpilddokumentācijas, jāveic cauruļvadu televīzijas inspekcija (caurskate) par īpašnieka līdzekļiem.

9.8.Klientam – juridiskai personai notekūdeņi pilsētas kanalizācijas tīklā jānovada atbilstoši šo noteikumu 6. punktam prasībām. Ja netiek ievērotas šīs prasības , tad Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības atvienot Klientu bez brīdinājuma no pilsētas kanalizācijas tīkla.

9.9. Aizliegts bez saskaņošanas ar Pakalpojumu sniedzēju kanalizācijas skataku lūkās izliet notekūdeņus, iztukšot asenizācijas cisternas, izmest cietos atkritumus, novadīt atkušņa ūdeņus.


9.10. Klientam ir jāsagatavo iekšējie tīkli un armatūra, kā arī ūdens mērīšanas mezgli darbam ziemas apstākļos.


9.11. Aizliegts atstāt atvērtus iekšējā ūdensvada tīkla krānus nolūkā novērst ūdensvada tīkla aizsalšanu, izņemot, ja ir saskaņots ar Pakalpojuma sniedzēju un atrunāts savstarpējā līgumā.


9.12. Klientam/Pakalpojuma lietotājam piederošās ēkās, kur pagraba telpās ir ierīkotas sanitārās iekārtas, (izlietnes, sēdpodi, trapi u.c.) jāierīko vienvirziena vārsts ar aizbīdni uz pagraba kanalizācijas izvada un drenāžas sistēmas kā arī aizliegts uzglabāt produktus un materiālās vērtības.


9.13. Ja Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis konstatē šo noteikumu un savas kompetences ietvaros Latvijas būvnormatīvu pārkāpumus, Pakalpojumu lietotāja pārstāvja klātbūtnē tiek sastādīts akts, norādot trūkumu novēršanas laiku. Pakalpojumu lietotāja atteikšanās parakstīt aktu neatbrīvo viņu no atbildības un pienākuma novērst trūkumus.


9.14. Ja Klienta ūdensvada pievadam, kanalizācijas izvadam un iekārtām trūkst aizbīdņu, nav hermētiski aizvērtas revīzijas, ir bojātas sanitārās iekārtas, netiek ievēroti šie noteikumi un Latvijas būvnormatīvi, par applūdinātajām telpām un materiālajiem zaudējumiem atbildīgs ir Klients.


9.15. Par zaudējumiem, kas radušies Klienta īpašumā vai valdījumā esošu ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju bojājumu dēļ, atbildīgs ir Klients.


9.16. Klientam jāuzrauga ūdensvada pievada aizbīdņi un aizbīdņa kapes, savas teritorijas robežās esošas ūdensvada un kanalizācijas ietaises (caurules, ūdens patēriņa skaitītāji, lūkas, skatakas, režģi, norādījumu plāksnītes u.c.), nepieļaujot to bojāšanu, applūdināšanu un aizsalšanu, kā arī jāattīra no atkritumiem, ledus un sniega skataku vāki. Jāseko, lai uzstādītās plombas netiktu noņemtas vai bojātas, jānodrošina virszemes ūdeņu novadīšana no skatakām. Klientam jāatļauj izvietot uz ēku sienām vai žogiem plāksnītes ar norādi par hidrantu, armatūras un skataku atrašanās vietu.

9.17. Ja Klienta/Pakalpojuma lietotāja zemes gabala robežās atrodas Pakalpojuma sniedzēja tīkli, tad Klientam/Pakalpojuma lietotājam nekavējoties jāziņo par avārijām vai kādiem bojājumiem uz šiem tīkliem Pakalpojuma sniedzējam


9.17. Klients nav tiesīgs bez saskaņošanas par Pakalpojumu sniedzēju pārtraukt ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu Blakusklientiem.

9.18. Atklājot ūdensvada un kanalizācijas ielu tīklu un būvju bojājumus, Klientam par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam un iespēju robežās jāiezīmē bojātā vieta.

9.19. Fiziskām un juridiskām personām, kas sabojājušas ūdensvada un kanalizācijas tīklus un būves, nekavējoties jāziņo par to Pakalpojumu sniedzējam, bojājumus jānovērš pašu spēkiem un par saviem līdzekļiem Pakalpojumu sniedzēja tehniskajā uzraudzībā.

9.20. Fiziskām un juridiskām personām pilnā apmērā jāatlīdzina Pakalpojumu sniedzēja zaudējumi par bojātajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un būvēm, kā arī izdevumi notekūdeņu attīrīšanas normāla tehnoloģiska procesa atjaunošanai pilsētas kanalizācijas attīrīšanas iekārtās, ja tie radušies, Klientam pārkāpjot šo noteikumu 6.1., 6.2.punktā minētās prasības. Vainīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai jāsamaksā valsts uzraudzības iestāžu uzliktais naudas sods par ūdenstilpēm un zivsaimniecībai nodarītajiem zaudējumiem, kuri radušies, kaitīgajām vielām no pilsētas kanalizācijas sistēmām ieplūstot ūdenstilpēs.

9.21. Pakalpojumu sniedzēja un Pakalpojumu lietotāja attiecības, kas nav noteiktas šajos noteikumos, regulē Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

10. Administratīvā atbildība par noteikumu pārkāpšanu.

10.1. Par noteikumu 9.3., 9.4., 9.8., 9.9. punktā minēto prasību pārkāpumiem personas var tikt administratīvi sodītas.
10.2. Noteikumu izpildi kontrolēt un sastādīt administratīvos protokolus savas kompetences robežās ir tiesīgas šādas amatpersonas:
-Cēsu pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas;
- Pakalpojumu sniedzēja/Klienta amatpersonas un , ja tiesības sastādīt administratīvo protokolu viņiem noteiktas ar Cēsu domes priekšsēdētāja rīkojumu.

10.3. Administratīvos protokolus izskata Cēsu domes Administratīvā komisija.

10.4. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo pārkāpējus no noteikumu pildīšanas.

10.5. Policijas tiesības kontrolēt šo noteikumu izpildi reglamentē Latvijas Republikas likums “Par policiju”.

10.6. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē “Cēsu pilsētas ūdensvada un kanalizācijas lietošanas noteikumi”, apstiprināti Cēsu pilsētas valdē 1992.gada 10. martā un noteikumu labojumi, kas izdarīti 1994.gada 1.martā.

 

Pielikums Nr. 1

ATSEVIŠĶU KAITĪGU VIELU PIESĀRŅOJUMA MAKSIMĀLI PIELAUJAMĀS KONCENTRĀCIJAS RŪPNIECISKIEM NOTEKŪDEŅIEM, IEVADĀMIEM PILSĒTAS KANALIZĀCIJAS SISTĒMĀ.

1. Tabula Nr.1.

 

Viela

Koncentrācija

Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5)

150–350

mg/l

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

210–740

mg/l

Kopējās suspendētās vielas

120–450

mg/l

Kopējais fosfors

6–23

mg/l

Tauki

30

mg/l

Kopējais slāpeklis

20–80

mg/l

2. Nedrīkst būt tauku veidotas nogulsnes ieplūdes vietā (akā) pilsētas saimnieciskās kanalizācijas tīklā.

3. Tipiski sadzīves notekūdeņi nesatur MK noteikumu Nr. 34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” 1. un 2.pielikumā minētās bīstamās vielas.

 

Pielikums Nr.2

ŪDENS PATĒRIŅA NORMAS CĒSU PILSĒTĀ NORĒĶINIEM AR KLIENTIEM, KURIEM NAV UZSTĀDĪTI ŪDENSMĒRĪTĀJI.

  1. Uzņēmumi, organizācijas un iestādes, t.sk. neapdzīvojamo telpu nomnieki dzīvojamos namos.

N.p.k.

Ūdens patērētāji

Mērv.

Patēriņa norma litros 1 diennaktī

1

2

3

4

1.

Viesnīca

1 vieta

120 - 250

2.

Kinoteātris

1 vieta

5

3.

Klubi, kultūras nami

1 apmeklētājs

10

4.

Sporta klubi un zāles :

   

4.1

- skatītāji, darbinieki

1 vieta

15

4.2

- sportisti

1 sportists

100

5.

Peldbaseini:

   

5.1

- baseina piepildīšana

 

Atbilstoši tilpumam

5.2

- baseina papildināšana

 

10% no tilpuma

5.3

- skatītāji, darbinieki

1 vieta

15

5.4

- sportisti

1 sportists

100

6.

Bibliotekas

1 apmeklētājs

10

7.

Poliklīnikas, ambulances

1 apmeklētājs

15

8.

Slimnīcas, sanatorijas

1 gultas vieta

120 – 230

9.

Bērnu dārzi, mazbērnu noviet.

   

9.1

- darbojas vienā maiņā

1 bērns, 1darbinieks

150

9.2

- darbojas dienn. režimā

1bērns, 1 apmeklētājs

175

10.

Mācību iestādes - augstskolas, vidējās speciālās, profesionāl-

tehniskās un vispārizglītojoš.

Piezīme: ūdens patēriņu ēdnīcām

aprēķina pēc p.16. Ūdens patē-

riņu mācību laboratorijās ražoš.

apmācības klasēs un darbnīcās

aprēķina atsevišķi saskaņā ar

pielietoto tehnoloģiju un darba

režimu.

1 audzēknis,

1 pasniedzējs,

1 maiņā

20

11.

Internātskolas

1 skolēns un

1 pasniedzējs

200

12.

Administrācijas ēkas:

   

12.1

- saimnieciskām vajadzībām

1 strādājošais

50

12.2

- telpu kopšanai

100m²

60(1 mazgāš.reizē)

13.

Aptiekas:

   

13.1

  • tirdzniecības zāles un

administratīvās telpas

1 strādājošais

50

13.2

- zāļu izgatavošanai

1 strādājošais

400

1

2

3

4

13.3

- ūdens destilēšanai

1 destilāc. aparāts

900

14.

Sabiedriskās ēdināš. uzņēm.:

   

14.1

- ēdiens realizēšanai uz vietas

1 nosacīta porcija

16

14.2

- ēdiena realizēš. promnešanai

1 nosacīta porcija

14

14.3

-pusfabrikātu un kulinārijas raž.:

   

14.3.1

- gaļas

1 tonna

6700

14.3.2

- zivju

1 tonna

6400

14.3.3

- sakņu

1 tonna

4400

14.3.4

- konditorejas

1 tonna

7700

15.

Veikali:

   

15.1

- pārtikas un puķu

1strādājošai(1 maiņā)

250

15.2

- rūpniecības preču

1strādājošais(1maiņā)

50

16.

Frizētava

1 darba vieta 1 maiņā

160

17.

Pirts:

   

18.1

- ar soliem,mazgājamām bļodām

un noskaloš. dušās

1 apmeklētājs

180

18.2

- t. p., pieņemot ārstniec. proced.

1 apmeklētājs

180

18.3

- ar mazgāšanos dušās kabīnēs

1 apmeklētājs

290

18.4

- ar mazgāšanos vannas kabīnēs

1 apmeklētājs

540

19.

Duša rūpniecības uzņēmumu

sadzīves telpās.

1 strādājošais

200

20.

Rūpniecības un sadzīves pakal –

pojumu uzņēmumu un tiem pie –

līdzināmo uzņēmumu darbnī –

cas un pieņemšanas punkti.

Piezīme: ūdens patēriņu tehnolo-

ģiskām vajadzībām aprēķina at –

sevišķi pēc tehnoloģiskām kar –

tēm u. c.normatīviem dokumen-

tiem uz 1 produkcijas vienību un apstiprina līgumā .

1 strādājošais

100

21.

Slidotavas virsmas laistīšana

1 m²

0.5 (1 laistīš. X)

22.

Kopmītnes:

   

22.1

- ar kopējām vannām un dušām

1 iedzīvotājs

95

22.2

- ar dušām pie visām dzīvoj.

istabām

1 iedzīvotājs

120

23.

Veļas mazgātuves un ķīmiskās

tīrītavas

   

23.1

- ar mehanizētu mazgāšanu

1 kg sausas veļas

80

23.2

  • ar nemehanizēto mazgāšanu

Piezīme: ūdens patēriņš ķīmisko

tīrītavu tehnoloģiskām vajadzī-

bām aprēķina pēc tehnoloģiskām

kartēm un apstiprina līgumā.

1 kg sausa veļas

40

25.

Fotodarbnīcas, stikla darbnīcas,

1 krāns

1000

 

Piezīme: ūdens patēriņs telpu uz-

kopšanai aprēķina pēc 12.2 normas. Uzkopšanas režimu paredz līgumā.

   

  1. Ūdens patēriņa normas laistīšanai, mazgāšanai un centrālapkures sistēmu

pildīšanai.

N.p.k.

Ūdens patērētājs

Mērv.

Patēriņā norma litros

1

2

3

4

1.

Ūdens patēriņš laistīšanai

   

1.1

- ielas, trotuāri u.c. labiekārtotas

teritorijas ar šļūteni (6 mēn. gadā)

100m²

200

1.2

- zālāji, puķu dobes u.c. stādījumi,

sakņu dārzi ar šļūteni (6 mēn. gadā)

100m²

600

1.3

- ielu mehanizēta mazgāšana

100m²

1000

1.4

- neapkurināmas siltumnīcas ar plēvju segumu

100 m²

600

1.5

- apkurināmas siltumnīcas

100m²

1500

 

Piezīme: normas paredz ūdens patēriņu vienai laistīšanas un mazgāšanas reizei. Periodiskumu saskaņo līgumslēdzēji atkarībā no laistāmām kultūrām, meteroloģiskajiem apstākļiem u.c. faktoriem

   

2.

Kāpņu telpu mazgāšana

100m²

150

 

Piezīme: Norma paredz ūdens patē-

riņu 1 mazgāš. reizei. Periodisku –

mu nosaka līgumā.

   

3.

Garāžas:

   

3.1

Vieglo automašinu mazgāšana

1 mašīna

300

3.2

Smago automašinu mazgāšana

1 mašīna

500

3.3

Motociklu mazgāšana

1 mašīna

50

 

Piezīme: Normas paredz ūdens patē-

riņu 1 mazgāš. reizei. Periodisku –

mu paredz līgumā atkarībā no ma-

šinu noslodzes, laika apstākļiem

u.c. faktoriem. Mehanizētai mašinu mazgāšanai pielieto koef. = 2.

   

4.

Centrālapkures sistēmu piepildīša –

na un papildināšana

100m³ ēkas

1 diennaktī

100

 

3. Ūdens patēriņa normas mājdzīvniekiem, putniem un zvēriem.

 

N.p.k.

Ūdens patērētājs

Patēriņa norma uz 1 mājdzīvnieku, putnu, zvēru(l/dnn)

1

2

3

1.

Liellopi

100

2.

Jaunlopi līdz 2 gadu vecumam

50

3.

Jaunlopi līdz 0,5gadu vecumam

20

4.

Zirgi

80

5.

Kumeļi līdz 1.5 gadu vecumam

45

1

2

3

6.

Aitas

10

7.

Jēri

6

8.

Cūkas

15

9.

Sivēnmātes ar sivēniem

60

10.

Vistas

1

11.

Tītari

1,5

12.

Pīles, zosis

2

13.

Lapsas, polārlapsas

7

14.

Ūdeles, sabuļi, nūtrijas

3

15.

Truši

3

 

4. Ūdens patēriņa normas vienam iedzīvotājam atkarībā no dzīvokā labiekārtošanas

pakāpes.

N.p.k.

Dzīvokļu labiekārtošanas pakāpe

Ūdens patēriņa norma 1 cilv.

litri/dnn / m3 /mēn.

1

2

3

1.

Dzīvokļi labiekārtoti ar ūdensvadu, kanalizā- ciju, centralizētu karstā ūdens apgādi, ar ska- lojamiem sēdpodiem, vannām vai dušām

250 / 7,5

2.

Dzīvokļi labiekārtoti ar ūdensvadu, kanalizā-

ciju, centralizētu karstā ūdens apgādi

190 / 5,7

3.

Dzīvokļi labiekārtoti ar ūdensvadu, kanalizā-

ciju, ar skalojamiem sēdpodiem un vannām vai dušām

150 / 4.5

 

4.

Dzīvokļi labiekārtoti ar ūdensvadu,kanalizā-

ciju un vannām vai dušām

130 / 3.9

5.

Dzīvokļi labiekārtoti ar ūdensvadu, kanalizā - ciju un skalojamiem sēdpodiem

120 / 3,6

6.

Dzīvokļi labiekārtoti ar ūdensvadu un kanali-

zāciju

90 / 2,7

7.

Dzīvokļi ar ūdens apgādi no pagalma vai ielas brīvkrāna un ar kanalizāciju

33 / 1,0

 

 

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv