Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Ceturtdiena, 2019.gada 21.novembris   Vārda dienu svin: Zeltīte, Andis
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  - Cēsu pilsētas Attīstības programma 2008.-2014.gadam
  - Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam
  -- Grozījumi
  -- Apraksta daļa
  -- Apbūves noteikumi
  -- Kartografiskais materiāls
  - Investīciju teritorijas
  - Nodarbinātība
  - Detālplānojumi
  - Iesniegumi/veidlapas
  - Citi attīstības dokumenti
  - Vaives pagasta teritorijas plānojums
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Novembris 2019

P O T C P S S
1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Attīstības plānošana> Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam> Apraksta daļa> Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme

- Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- Hidroģeoloģiskie apstākļi
- Ievads
- Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- Cilvēkresursi
- Dabas apstākļi
- Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- Kultūrvēsturiskais mantojums
- Mazdārziņi
- Antropogēno slodžu analīze
- Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- Atkritumu saimniecība
- Ūdens saimniecība
- Sadzīves kanalizācijas sistēma
- Lietus ūdeņu kanalizācija
- Siltumapgādes sistēma
- Dabas gāzes apgādes sistēma
- Elektroapgādes sistēma
- Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- Telekomunikāciju infrastruktūra
- Mājoklis
- Esošā situācija
- Nākotnes priekšlikumi
- Izglītības infrastruktūra
- Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- Aizsargjoslas
- Teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai

Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme


7.4.Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme

Mūsdienu eksogēnos ģeoloģiskos procesus Cēsīs un tuvākajā apkārtnē ietekmē virkne dabisko faktoru - klimatiskie un hidroģeoloģiskie apstākļi, reljefa un ģeoloģiskās uzbūves īpatnības.

Vislielākā intensitāte raksturīga virszemes un pazemes ūdeņu darbībai, kas izsauc izskalošanu un upju krastu noārdīšanu, spēj izraisīt lineāro eroziju, plaknisko noskalošanu, noslīdeņu veidošanos, sufoziju un zemju pārpurvošanos.

Norisinoties sāniskajai (vienlaikus reizēm arī dziļuma) erozijai, Gauja noārda krastus meandru cilpu virsotnēs. Īpaši intensīvi tas izpaužas plūdu un palu laikā. Noārdītais materiāls daļēji uzkrājas pretējā krasta piegultnes sērēs, kā arī kopā ar tranzītā pārvietoto drupu materiālu, gultnē veido akumulatīvos šķēršņus starp iedzelmēm.

Lineārā erozija nogāzēs norisinās maz intensīvi. Atsevišķās vietās pavasaru palu un intensīvu lietusgāžu laikā, kad tiek novadīts liels virszemes ūdeņu apjoms, sengravu augšgalos reizēm atjaunojas dziļuma erozija. Tomēr nospiedošais vairums gravu atrodas aprimšanas stādijā, to tālāka attīstība ir izbeigusies, un tās pamatoti dēvējamas par sengravām.

Stāvākajās nogāzēs, īpaši tajās to daļās, kas nav apaugušas, vai arī ir daļēji zaudējušas velēnas kārtu, notiek plakniskā noskalošana, bet vietām (vecā moto trase, dažu gravu augšgali) vērojamas svaigas izskalojuma vadziņas, kas var iezīmēt atjaunotas lineārās erozijas sākuma stādiju.

Reljefa pazeminājumos, kuros visa gada gaitā vērojama pastiprināta samitrināšanās, vērojama pārpurvošanās. Šis process vietām izpaužas Gaujas palienē un pirmajā (I) virspalu terasē, dažviet beznoteces starppauguru ieplakās (Piegaujas paugurainē), ievērojami retāk lēzenās ieplakās Cēsu plato dienvidu daļā

Pazemes ūdeņiem plūstot pa porām un plaisām smilšakmeņos, norisinās mehāniska sīkāko ieža daļiņu izskalošana, t.i. norisinās process, ko dēvē par sufoziju. Rezultātā iežos pamazām rodas dobumi un tukšumi, kuriem savienojoties izveidojas alas un grotes, reizēm arī nišas. Cēsīs lielākais sufozijas veidojums ir Vinterala, kas izveidojusies plaisainajos Amatas svītas smilšakmeņos un garumā sasniedza 40m. Diemžēl patreiz Vinteralas ieejas daļa ir aizgruvusi un nav zināms, cik dziļi aizgruvums sniedzas. Sufozijas alu, tajā skaitā arī Vinteralas, ieejas daļu aizgruvumus izraisa sala dēdēšana plaisainajos un irdenajos smilšakmeņos.

Mazāka izmēra sufozijas formas sastopamas arī citur, piemēram, Svētavota ala un Līgavu ala pie Cīrulīšiem, sīkās alveida iedobes un nelielas grotes Gaujas svītas smilšakmeņos vairākās vietās senielejas nogāžu lejas daļās. Cēsu apkārtnei tomēr nav raksturīgas tādas sufozijas izpausmes formas, kā kritenes vai iegruvuma bedres, kādas sastopamas pie Braslas ielejas Straupes apkārtnē.

Saimnieciskajā darbībā, izjaucot nogāžu dabisko stabilitāti (koku un krūmāju izciršana, augsnes velēnas daļas iznīcināšana u.c.), rodas priekšnoteikumi, lai veidotos noslīdeņi. Piemēram, 1987. gadā, izmainot grunšu dabīgos saguluma apstākļus nogāzes piekājē, nogāzes augšdaļā iezīmējās noslīdenis toreizējās jaunbūves teritorijā Festivāla ielas rajonā. Veicot pētījumus lauka apstākļos tajā pašā gadā, neliels svaigs noslīdenis konstatēts Vinteru strauta ielejas kreisā krasta nogāzē austrumos no Egļu ielas.

Potenciāli Cēsu apkārtnē eksistē apstākļi arī karsta procesu norisei, kurus izraisa pazemes ūdeņu šķīdinošā iedarbība karbonātiežos, šajā gadījumā Pļaviņu svītas dolomītos. To, ka šis process notiek, apstiprina saldūdens kaļķiežu veidošanās Cēsu plato nogāzē, tomēr tā intensitāte ir nepietiekoša, lai izveidotos izteiksmīgas karsta alas un pazemes telpas, kuru velvēm iegrūstot zemes virspusē parādītos kritenes - noslēgtas, stāvu nogāžu bedres un ieplakas. Aktīvu karsta izpausmi Cēsīs un tuvākajā apkārtnē ierobežo pietiekoši biezā (vismaz 2-3 m) mālaino ledāja nogulumu (morēnas) slāņkopa, kas pārklāj dolomītus, tādējādi neļaujot nokrišņu un sniega kušanas ūdeņiem tieši un strauji infiltrēties dolomītos. Ja šīs ekranizējošās slāņkopas nebūtu, zemes virspuse būtu ieplaku un bedru izrobota, tāda, kādu to var redzēt pavisam netālu – Kazupītes ielejai (Bušu ielejai) ziemeļu pusē piegulošajā joslā – posmā no dzelzceļa uzbēruma līdz Sikspārņu alai.

 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv