Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Sestdiena, 2019.gada 25.maijs   Vārda dienu svin: Anšlavs, Junora
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  - Cēsu pilsētas Attīstības programma 2008.-2014.gadam
  - Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam
  -- Grozījumi
  -- Apraksta daļa
  -- Apbūves noteikumi
  -- Kartografiskais materiāls
  - Investīciju teritorijas
  - Nodarbinātība
  - Detālplānojumi
  - Iesniegumi/veidlapas
  - Citi attīstības dokumenti
  - Vaives pagasta teritorijas plānojums
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Maijs 2019

P O T C P S S
1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Attīstības plānošana> Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam> Apraksta daļa> Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas

- Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- Hidroģeoloģiskie apstākļi
- Ievads
- Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- Cilvēkresursi
- Dabas apstākļi
- Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- Kultūrvēsturiskais mantojums
- Mazdārziņi
- Antropogēno slodžu analīze
- Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- Atkritumu saimniecība
- Ūdens saimniecība
- Sadzīves kanalizācijas sistēma
- Lietus ūdeņu kanalizācija
- Siltumapgādes sistēma
- Dabas gāzes apgādes sistēma
- Elektroapgādes sistēma
- Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- Telekomunikāciju infrastruktūra
- Mājoklis
- Esošā situācija
- Nākotnes priekšlikumi
- Izglītības infrastruktūra
- Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- Aizsargjoslas
- Teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai

Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas


8.1.Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas

Vietējās nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (VNĪADT) ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā pašvaldības aizsardzībā saskaņā ar kompetentu pašvaldības pārvaldes institūciju lēmumu un tiek izveidotas, aizsargātas un apsaimniekotas nolūkā:

  • aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību;
  • nodrošināt zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību;
  • saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas

Cēsu pilsētas vēsturiskā attīstība un tās telpiskā struktūra cieši saistīta ar dabas apstākļiem: ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem apstākļiem, bioloģiskajiem resursiem (virszemes ūdens resursiem, dendroloģiskajiem stādījumiem, augsnes eroziju veidojošiem faktoriem), klimatiskajiem apstākļiem.

Daļa no pilsētas teritorijas (1,8 km2) iekļaujas Gaujas Nacionālā parka Gaujas dabas lieguma zonā, kurā normatīvajie akti reglamentē teritorijas izmantošanas ierobežojumus.

Pilsētas plānojumā viens no teritorijas izmantošanas mērķiem, kurā saimnieciskā darbība un apbūve nav galvenais izmantošanas veids, ir dabas pamatne. Dabas pamatnes teritorijas ietver apstādījumus, pļavas, mežus, ūdenstilpes un ūdens teces, dabiskas ūdensmalas, ielu un ceļu malas bez speciāli izveidotiem apstādījumiem.

Dabas pamatnes struktūras sastāvdaļas:

    • Pilsētas teritorijā vēsturiski ir izveidojušies publiskie apstādijumi- parki, skvēri un priekšdārzi, kas kalpo atpūtai un ainavas daudzveidības saglabāšanai pilsētā :
    • Pils parks ar pils dārzu,
    • Maija parks,
    • Ruckas parks,
    • Kalnmuižas parks,
    • Vienības laukums ar skvēru,
    • Avotu ielejas parks;
    • Četru vēju dārzs, bij. Izstāžu ielas skvērs;
      • Pilsētas meži ir izvietojušies Gaujas senielejas teritorijā, pilsētas R un ZR daļā. Pārsvarā raksturīgas mālsmilts, māla un palienes augsnes. Cēsu pilsētā mežos konstatēti sekojoši mežu augšanas tipi – damaksnis - 71%, lāns -10% un slapjais damaksnis – 6%, arī purvājs un niedrājs. Kopumā mežu zemes klāj 530 ha no Cēsu pilsētas platības, kur valdošā koku suga - priede aizņem 64%, baltalksnis- 22 %, egle 7% .
      • Pļavas - ja pļavas netiek īpaši uzturētas - ganītas vai pļautas, tās pamazām aizaug ar kokiem vai krūmiem. Pilsētas biotopu sarakstā ir iekļautas īpaši vērtīgas un saudzējamas pļavas- sausas pļavas ar lielo laimiņu, parkveida pļavas, atmatu pļavas ar kailo pļavlauzīti, to ierobežotās izplatības un savdabīgā vizuālā izskata dēļ. Pļavas jāapsaimnieko, tās regulāri pļaujot un neļaujot aizaugt ar krūmiem.
      • Ūdens teces un ūdenstilpes ar krastu aizsargjoslu. Pilsētas teritoriju saposmo Gaujas senielejas un tās pieteču sistēma (Vinterupītes, Pirtsupītes un Siļķupītes). Ūdensteču krastu nogāzes ar lapu koku, retāk skuju koku mežiem ir mežaudžu atslēgas biotops, ar stabilu mikroklimatu, kas ir vairāku sēņu, augu, dzīvnieku sugu iemīļota dzīves vide.

Pilsētas teritorijas plānojumā kā dabas pamatnes neapbūvējamās teritorijas ir atzīmēti apstādījumi, meži, gravu nogāžu meži, palieņu pļavas, Gaujas un mazo pieteku aizsargjoslas, purvs.

 

Pilsētas ainaviskā telpa

Pilsētas vēsturiskā attīstība un ainaviskā telpa ir cieši saistīta ar dabas apstākļiem un kultūrvēsturisko mantojumu: ģeoloģiskiem un ģeomorfoloģiskiem faktoriem (reljefu, iežiem), ūdens tecēm un ūdenstilpēm un klimatiskajiem faktoriem, vecpilsētas arhitektonisko veidolu.

Pēc Cēsu rajona ainavu inventarizācijas un vērtējuma , kas veikts 2001. gadā (izstrādātājs LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte) Cēsu pilsētas ainava tiek raksturota kā nacionālas nozīmes augstvērtīga ainava. Gaujas senielejas ainavu telpu raksturu nosaka upes senleja ar stāvām vai terasētām senlejas nogāzēm, kas apaugušas ar priežu, priežu- egļu, vietām platlapju mežaudzēm. Senielejas palienē daudz vecupju. Dabas ainavas vizuālo vērtību palielina smilšakmens un māla nogulumu atsegumi, smilšu sēres, mežu ceļi, gravām saposmotas sen ielejas nogāzes un veco koku audzes. Ainavai savdabīgumu piešķir apbūves elementi, kuri saglabājusies no 19. gs. beigām, 20.gs. sākuma, kad Cēsu pievārtē bija plaši atpazīstama kūrortzona.

Vecpilsētas ainava ir labi uztverama gan no ārējiem, gan iekšējiem skatu punktiem. No ārējiem skatu punktiem var uztvert un analizēt pilsētas centra panorāmu , siluetu, noteikt ainavas un vēsturiskā centra vietu pilsētas telpiskajā kompozīcijā. Iekšējie skatu punkti ļauj analizēt jau esošo apbūvi, tās attīstību dažādos laika posmos, tās savstarpējo mijiedarbību pilsētbūvnieciskās vides struktūrā un kompozīcijā, tās faktūras ietekmi uz iekšējo ainavu kvalitāti.

Cēsu pilsētas panorāmas un vēsturiskā centra ainaviskās uztveres priekšnosacījumi ir izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis un vēsturiski veidojies ielu tīkls: pilsētas vēsturiskais centrs un tā dominantes –ordeņa pilsdrupas, jaunā pils un Jāņa baznīca atrodas paugura virsotnē, kuru no visām pusēm ietver ieplaka. Radiālais ielu un ceļu tīkls sekmē labu vēsturiskā centra uztveri no dažādiem attālumiem un skatu punktiem.

Ainaviski augstvērtīgākie skati paveras no ZR, R un DR puses: no R dominē Pils parka, Jaunās pils un Ordeņa pilsdrupu veidotā ainava. Ainavu papildina fonā redzamā Jāņa baznīcas torņa smaile, koku stādījumi, izteiktais reljefs, ūdenstilpes un dažādu laika posmu arhitektūra. No D puses dominē arhitektūra, kas reljefa izmaiņu dēļ uztverama dažādos līmeņos.

Ainavu vecpilsētā raksturo vēsturiskā centra arhitektūras īpatnības. Ainaviskajai telpai raksturīgas šauras, apaļiem laukakmeņiem bruģētas ielas. Raksturīga vienstāva apbūve, kura veido vienotu kompozīciju ar mūra žogiem un vārtiem, kas mijas ar apstādījumu puduriem. Galvenā vertikālā dominante ir Sv. Jāņa baznīca.

Lielākai daļai vecpilsētas ēku ir daudzfunkcionāls izmantošanas veids, agrākās vienģimeņu mājas ir pārtapušas par daudzdzīvokļu ēkām un ir izbūvētas jaunas palīgtelpas- šķūnīši, garāžas, saimniecības ēkas, kas samazina apstādījumiem paredzēto platību pagalmos. Rezultātā pagalmi tiek haotiski pieblīvēti un netiek kopta iekš kvartālu telpa.

Visu pilsētas ainavu degradējošie faktori:

  • atsevišķu objektu nesakārtotība;
  • vecpilsētas telpiski –kompozicionālās struktūras pārtraukumi;
  • mežu piesārņojums ar atkritumiem;
  • pļavu un Gaujas virspalu terašu aizaugšana ar krūmāju.

 

Vietējās nozīmes īpaši aizsargājamās teritorijas

Lai uzlabotu rekreācijas iespējas pilsētā, saglabātu bioloģiskās vērtības un nākotnē attīstītu tūrisma iespējas un piesaistītu investīcijas, ir plānots (Cēsu pilsētas attīstības programma 2004-2011) pievērst pastiprinātu uzmanību dabas pamatnes teritorijām un ainavām, piešķirot vairākiem objektiem vietējās nozīmes īpaši aizsargājamo teritoriju un pieminekļu statusu (skatīt shēmu „Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un dabas pieminekļi”, 2.kartogrāfiskā lapa). Objektu apsaimniekošanai ir spēkā Cēsu pilsētas 2002. gada saistošie noteikumi Nr.3. ”Par Cēsu pilsētas vides aizsardzību, teritoriju labiekārtošanu un apstādījumu kopšanu” (ar 2004.gada 23.decembra papildinājumiem Nr.12, protokola Nr. 27, §16).

Īpašās aizsargājamās dabas teritorijās un pieminekļos Cēsu pilsētā (skatīt „Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un dabas pieminekļi”, 2.kartogrāfiskā lapa) paredzēts :

    • “Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturisko parku” (turpmāk tekstā - CDKP) veidot pilsētas rietumu daļas teritorijā, kas piekļaujas Gaujas Nacionālā parka lieguma zonai, iekļaujot Vinterupītes un Pirtsupītes aizsargzonas, Pipariņu un Gaujaslīču mežu masīvus. Vietējās nozīmes īpaši aizsargājamā teritorija tiek izveidota ar mērķi, lai aizsargātu bioloģiskās daudzveidības un ainaviskās vērtības, tā dabas un kultūras pieminekļus, attīstītu Cēsu pilsētas rekreācijas zonas iedzīvotāju atpūtai, veselības stiprināšanai un tūrismam.

Teritorijai raksturīgs:

      • dažādās pakāpēs pārveidotas ainavas, t.sk. Gaujas upes senielejas ainavas, mežu ainavas, vēsturiskās kultūrainavas;
      • vērtīgi biotopi (nogāžu un gravu meži, sausas pļavas, parkveida pļavas, vecupes, dendroloģiskie objekti, retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas);
      • ģeoloģiski un ģeomorfoloģiski objekti (alas, avoti, gravas, smilšakmens atsegumi);
      • kultūrvēsturiski un dabas objekti (Floridas apbūve, Gludaskalns, Murleja, Cīrulīši u.c.);
      • atrašanās daudzveidīgā, kultūrvēsturiski bagātā rajonā ar augstu izziņas un rekreācijas potenciālu.

Cēsu pilsētas biotopu inventarizācijas rezultāti (pētījums veikts 2004.gada vasarā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadībā) uzrāda, ka Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka teritorijā kopumā konstatētas sekojošas retas un aizsargājamas sugu populācijas, kuras ir jāsaglabā un jāaizsargā saskaņā ar valsts uzņemtajām starptautiskajām saistībām starptautiskajās konvencijās (piemēram, Bernes Konvencija 1979, Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEC) un MK noteikumiem Nr. 396. „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”no 14.11.2000 ( ar grozījumiem 27.07.2004):

  • 1 posmtārpu,
  • 1 vēžveidīgo,
  • 14 gliemju,
  • 18 kukaiņu,
  • 7 aizsargājamas sikspārņu sugas,
  • 77 putnu sugas, no kurām 10 ir aizsargājamas;
  • 7 ziedaugu,
  • 1 staipekņu,
  • 18 sūnu,
  • 8 ķērpju sugas.

Apsekotajā teritorijā konstatēta arī virkne aizsargājamu un vērtīgu biotopu.

Pētījumu rezultātā var secināt, ka Cēsu dabas un kultūrvēsturiskā parka (turpmāk tekstā DKP) teritorijā nozīmīgākās un aizsargājamiem biotopiem un aizsargājamām un retām sugām bagātākās teritorijas ir:

  1. apvidus Gaujas labajā krastā no Lenčupītes līdz Gaujas ielai;
  2. Benču atteka un citas vecupes pie atpūtas bāzes Pipariņi un bērnu nama Gaujaslīči;
  3. apvidus pie Cīrulīšu strauta, Cīrulīšu klintīm, Dzidravota;
  4. Vinterupītes, Vintergravas un Pirtsupītes upju gravas;
  5. Cēsu Pils parks un Pilsdrupas;
  6. Teritorija satarp Jēkaba un Eģļu ielām
  • Vietējas nozīmes īpašas aizsardzības dabas teritorijas statuss tiek piešķirts Ruckas parkam un Kalnmuižas parkam, lai saglabātu tajā esošos vērtīgos lielos un vecos koku stādījumus, kuriem ir estētisku vērtība un dzīves vieta daudzām dzīvnieku un augu sugām.
  • Pirtsupītes ainavu apgabals noteikts kā vietējās nozīmes ainavu apgabals, jo pilsētas DA daļā ir nozīmīgi skatu uztveres punkti un zonas, no kurām dažādos rakursos paveras vecpilsētas panorāmas (Zvirbuļkalns, Raņa iela, Pūces iela, Zirņu iela, Rīgas iela), kas jāsaglabā, izkopjot un pilnveidojot tās, un nosakot atbilstošu saimnieciskās darbības un uzturēšanas režīmu to uztveres zonās, labiekārtojot un izkopjot arī pašus skatu punktus un zonas.
  • Avotu ielejas parku starp Festivāla un Valmieras ielu paredzēts izveidot kā pastaigu un atpūtas parku ar mazās arhitektūras formām un vērtīgiem stādījumiem no botāniskajiem dārziem un stādu audzētavām. Īpaša nozīme tiks pievērsta daudzajām avotu iztecēm nogāzēs un dīķu bioloģiskajai un rekreācijas kvalitātei.
  • Dubinskas dīķi tiek iekļauti aizsargājamo teritoriju sarakstā, lai veicinātu teritorijas attīstību rekreācijai un veicinātu dīķu bioloģisko resursu aizsardzību.
  • Ģeoloģiskie objekti:
    • Spoguļklintis;
    • Dzidravots;
    • Ķeizarkrēsls;
    • Zvanu klintis;
    • Gaujas ala (starp Gauju un Peldu ielu);
    • Sarkanās klintis pie Gaujas uz Peldu ielas;
    • Gaujas avots (Peldu ielā);
    • Svētavots;
    • Vinterala;
    • Avots Avotu ielā;
    • Rūcamais avots;
    • Kalnmuižas avots;
    • Raiņa ielas avots.
    • Koku alejas un stādījumi šādās pilsētas ielās un ielu posmos: īpaši kopjamās alejas: Atpūtas iela, Gaujas iela (starp Lauku un Pētera ielām), Valmieras iela, Lapsu iela (starp Leona Paegles un Piebalgas ielām), Niniera iela (no Valmieras līdz Aldara ielai), Priekuļu (starp Eduarda Veidenbauma un Palmu ielām), Cīrulīšu iela (starp Gaujas un Pētera ielām), Ata Kronvalda iela (no Piebalgas līdz Vilku ielai), Vienības laukums, Uzvaras bulvāris (no Vienības laukuma līdz Dzintara ielai), Kaļķu iela (no Lapsu līdz Kaļķu ), Leona Paegles iela (no Piebalgas līdz Meža ielai), alejas uz Bērzaines kapiem, Parka iela (Ruckas parka iekšējā aleja), Kovārņu iela, Zīļu iela, Koku ielas ozolu aleja;
    • Rekonstruējamās alejas un koku rindas: Raunas iela, Piebalgas iela(no Lapsu ielas līdz pilsētas robežai) Niniera iela (no Aldara līdz Festivāla ielai), Lenču iela (posmi starp Lielās Skolas un Festivālu ielām, starp Amatas un Oktobra ielām, Meža kapu rajonā), Bērzaines iela (no Gaujas ielas līdz Cēsu sanatorijas internātskolai) Rīgas iela (no Vaļņu līdz Kungu ielām un no Miera līdz pilsētas robežai), Rūdolfa Blaumaņa bulvāris, Puķu iela, Eduarda Veidenbauma iela (no Jāņa Poruka līdz Lilijas ielām).

Valsts nozīmes aizsargājamie koki dižkoki (pēc augstuma un apkārtmēra)

N.P.K Suga latviešu valodā Suga latīniskais nosaukums Apkārtmērs/diametrs/

augstums

Adrese

1

Parastais ozols

Quercus robur

473/151/22

Piebalgas 19, Ruckas parks, iebraucamā ceļa kreisajā pusē 200 m no vārtiem

7.

Parastais ozols

Quercus robur

468/xx/26

Piebalgas 19, Ruckas parks, 20 m W no pils pie šķūņa

20

Menzīsa duglāzija

Pseudotsuga menziesii

264/84/22

Rūpniecības iela 30

32.

Parastais ozols

Quercus robur

395/xx/26

Piebalgas 19, Ruckas parks, 180 m no vārtiem, ceļa kreisajā pusē, alejā

34. Parastā vīksna Ulmus laevis 488/xx/17 Krasta iela 14, upītes labajā krastā iebraucamā ceļa labajā pusē 200 m E no mājām celiņa malā

35.

Parastā vīksna

Ulmus laevis

405/xx/27

Raiskuma krogs, pie autobusu pieturas , ceļa labajā pusē

40.

Sudrabvītols

Salix alba 'Sericea'

520/166/18

Lapsu ielā 15

50.

Parastā vīksna

Ulmus laevis

439/xx/25

Raiskuma krogs, 30 m no mājas uz NE

Vietējās nozīmes īpaši aizsargājamie koki vietējie un svešzemju dendroloģiskie retumi un vērtības(skatīt „Dižkoku un aleju shēmu”, 3.kartogrāfiskā lapa)

N.p.k Suga latviešu valodā Suga latīniskais nosaukums Apkārtmērs/diametrs/

augstums

Adrese
2 Parastais ozols Quercus robur 373/118/20 Jāņa Poruka 30
3 Parastais ozols Quercus robur 373/119/20 Jāņa Poruka 30
4 Parastais osis Fraxinus excelsior 236/75/26 Bērzaines iela 34
5 Parastā zirgkastaņa Aesculus hippocast 163/52/20 Bērzaines iela 34
6 Parastā liepa Tilia cordata 273/87/24 Bērzaines iela 34
8 Vienādzvīņu Baltegle Abies phanerolepis 132/42/22 Atpūtas iela 7
9 Papele Populus 378/120/ Atpūtas iela 13
10 Alegānu, dzeltenais bērzs Betula alleghaniensis 38/7/ Gaujas iela 56
11 Japānas ceriņš Syringa reticulata 12/7/ Gaujas iela 5
12 Eiropas lapegle Larix decidua 128/41/ Puķu iela 14
13 Eiropas lapegle Larix decidua 160/51/ Puķu iela 15
14 Rietumu tūja Thuja occidentalis 100/32/ Puķu iela 6
15 Parastais pīlādzis Sorbus aucuparia 266/85/22 Puķu iela 12
16 Āra bērzs Betula pendula 126/40/ Lenču iela 21
17 Vienādzvīņu Baltegle Abies phanerolepis 78/25/16 Lenču iela 20
18 Vienādzvīņu Baltegle Abies phanerolepis 96/31/16 un 76/24/16 Lenču iela 21
19 Parastais osis Fraxinus excelsior 392/125/18 Briežu iela 33
21 Parastā Kļava Acer platanoides 252/80/ Rūpniecības iela 30
22 Parastais ozols Quercus robur 346/110/ Rūpniecības iela 30
23 Parastais ozols Quercus robur 268/82 +258/82 Rūpniecības iela 30
24 Parastais ozols Quercus robur 200/108 + 252/80 Rūpniecības iela 30
25 Parastais ozols Quercus robur 258/82/ Rūpniecības iela 30
26 Parastā kļava Acer platanoides 276/88/ Rūpniecības iela 30
27 Parastais ozols Quercus robur Lielā Katrīnas iela 16
28 Rajona centrālās slimnīcas apstādījumi Slimnīcas iela 9
29 Lapegļu kolonija Lrix decidua MIll. Slimnīcas iela 8
30 Parastā liepa Tilia cordata 200/64/ Birzes iela 1
31 Sudrabvītols Salix alba 'Sericea' 22+34+40 Ezera iela 6
33 Parastā priede Pinus sylvestris 204/65/20 Gaujas iela 88
36 Parastā liepa Tilia cordata 134/106/ Vaives iela 27A
38 Parastā kļava Acer platanoides 144/46/18 Saules iela 22
39 Parastā zirgkastaņa Aesculus hippocast 230/73/16 Piebalgas iela 44
41 Āra bērzs Betula pendula 214 / 68/18 Vaives iela 12
42 Parastais ozols Quercus robur 378/120/ Gaujas 52/54
43 Parastā egle Picea abies 208/66/27 Bērzaine iela 29
44 Parastais ozols Quercus robur 373/119/27 Bērzaine iela 29
45 Parastā zirgkastaņa Aesculus hippocast 164/52/20 Bērzaine iela 29
46 Parastais osis Fraxinus excelsior 236/75/26 Bērzaine iela 29
47 Parastā liepa Tilia cordata 274/87/24 Bērzaine iela 29
48 Piramidālie ozoli 2. gab. Quercus robur ,Fastigiata` 120/ Ziemeļu iela 16
49 Vienādzvīņu Baltegle Abies phanerolepis 180/ Vaives iela 5

Vietējās nozīmes īpaši aizsargājamā objekta statusa piešķiršanas mērķis ir saglabāt dabas vērtības, īpašu uzmanību pievēršot dabas aizsardzības plānu izstrādei un to realizācijai, līgumiem ar īpašniekiem par aizsardzības režīma nodrošināšanu objektiem.

Dabas pamatnes teritoriju attīstībai teritorijas plānojums paredz:

  • veikt detalizētus biotopu pētījumus Cēsu Pils parkā, jo šajā teritorijā lapegles un vecie platlapu koki ir potenciāla dzīvotne vairākām Latvijā un starptautiski aizsargājamajām vaboļu, ķērpju un sūnu sugām;
  • veikt papildus biotopu pētījumus Cēsu pilsētas teritorijā ar nolūku precizēt 2004. gada pētījumu datus-putnu ligzdošanas vietas, ķērpju atradnes, sikspārņu ziemošanas vietas;
  • veikt pilsētas ainavu inventarizāciju un kartēšanu;
  • veikt nozīmīgāko skatu punktu atjaunošanu un izkopšanu, panorāmas atklāšanu;
  • attīstīt nepārtrauktu zaļo zonu tīklojumu cauri pilsētai, lai nodrošinātu migrējošo sugu optimālu dzīves vidi un labvēlīgu mikroklimatu pilsētā;
  • attīstīt tūrisma un mācību taku veidošanu pilsētas robežās un saistībā ar apkārtējām pašvaldībām, veikt plašāku sabiedrības informācijas darbu par teritorijā esošajām bioloģiskajām vērtībām un to nozīmi Latvijas un Eiropas mērogā, izvietojot stendus, informācijas lapas;
  • veicināt esošo publisko apstādījumu rekonstrukciju, pēc iespējas saglabājot pilsētas parkos un kapos vecos dobumainos kokus, kas ir putnu un sikspārņu barošanās un ligzdošanas vide;
  • jaunu rekreācijas vietu veidošanu, lai organizētu tūristu skaita pieplūdumu;
  • veidot kūrortzonu pilsētas Z-rietumu daļā Gaujas ielejas apkārtnē ar reglamentētu apbūves blīvumu;
  • bez iepriekšējas izpētes un saskaņošanas nepieļaut Gaujas krastu un tās senielejas nogāžu mežu izciršanu, selektīvo ciršanu vai tīrīšanu, kas būtiski ietekmē šo mežu hidroloģiskā režīma izmaiņas.

Lai novērstu pilsētas ainavas degradāciju un apstādījumu stāvokļa pasliktināšanos pilsētā:

  • jāveic publisko apstādījumu funkcionāla sakārtošana, ja nepieciešams, rekonstrukcija, kā arī regulāra kopšana;
  • jāveic 17.-19. gs. dzīvojamās apbūves restaurācija un perimetrālās apbūves atjaunošanu vietās, kur tā ir bojāta;
  • jāatjauno zudušie iekšējo skatu punkti, no kuriem var uztvert pilsētvidi, veicot pilsētbūvnieciskās struktūras reģenerācijas pasākumus (pēc Cēsu pilsētas vēsturiskā centra reģenerācijas projekta, 1988);
  • jāveic ēku remonta un restaurācijas pasākumi, kā arī teritorijas labiekārtošanas pasākumi, lai novēstu vecpilsētas telpiski – kompozicionālo struktūru graujošos faktorus;
  • jāveicina zemes lietošanas mērķu maiņa rūpniecisko teritoriju zonām tiešā vecpilsētas tuvumā vai tās aizsargjoslā un jāorganizē šo teritoriju vizuālā sakopšana;
  • jāveic pašvaldības īpašumā esošo mežu inventerizācija, lai apzināto to sanitāro stāvokli un ekonomisko vērtību.
 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv