Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Piektdiena, 2019.gada 20.septembris   Vārda dienu svin: Guntra, Ginters, Marianna
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  - Cēsu pilsētas Attīstības programma 2008.-2014.gadam
  - Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam
  -- Grozījumi
  -- Apraksta daļa
  -- Apbūves noteikumi
  -- Kartografiskais materiāls
  - Investīciju teritorijas
  - Nodarbinātība
  - Detālplānojumi
  - Iesniegumi/veidlapas
  - Citi attīstības dokumenti
  - Vaives pagasta teritorijas plānojums
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Attīstības plānošana> Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam> Apraksta daļa> Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā

- Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- Hidroģeoloģiskie apstākļi
- Ievads
- Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- Cilvēkresursi
- Dabas apstākļi
- Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- Kultūrvēsturiskais mantojums
- Mazdārziņi
- Antropogēno slodžu analīze
- Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- Atkritumu saimniecība
- Ūdens saimniecība
- Sadzīves kanalizācijas sistēma
- Lietus ūdeņu kanalizācija
- Siltumapgādes sistēma
- Dabas gāzes apgādes sistēma
- Elektroapgādes sistēma
- Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- Telekomunikāciju infrastruktūra
- Mājoklis
- Esošā situācija
- Nākotnes priekšlikumi
- Izglītības infrastruktūra
- Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- Aizsargjoslas
- Teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai

Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā


8.5.Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā

Potenciāli piesārņotas vietas un teritorijas Cēsu pilsētā ir apzinātas, ņemot par pamatu Valmieras Reģionālās vides pārvaldes iesniegtos sākotnējos datus un izvērtējot notikušās saimnieciskās darbības, kuras :

  • varētu būt ietekmējušas augsnes, grunts un gruntsūdeņu kvalitāti, fizikāli ķīmiskos parametrus,
  • nosaka teritorijas jūtīgumu pret piesārņojumu.

Teritorijas plānojumā pēc sākotnējās izvērtēšanas datiem iezīmētas sekojošas potenciāli piesārņotas teritorijas (skatīt „Paaugstinātas bīstamības vai riska objektu shēmā”, 4.kartogrāfiskā lapa):

  1. Centrālās katlu mājas teritorija, Rūpniecības ielā 13 (teritorijā izvietotas mazuta cisternas un mazuta pārkraušanas mezgls no dzelzceļa vagoniem. Kopējais aktīvā laika periods no 1976-2001. Kopš 1976. gada uzņēmums darbojās kā centrālais pilsētas siltuma padeves punkts ar 2 tvaika un 2 ūdenssildāmajiem apkures katliem, kuru kopējā jauda bija 60 MW. Mazuta patēriņš gada laikā bija no 6-9 tūkst. tonnu. Kopējais mazuta apgrozījums ar pārliešanu klientiem – 16-29 tūkst. tonnu. Mazuta tilpnes ar ietilpību 5 tūkst. tonnu netiek izmantotas kopš 2001 gada);
  2. Dzelzceļa posms pilsētas robežās un atzari uz naftas bāzi un Rūpniecības ielu (Dzelzceļa atzari pilsētas robežās tika būvēti no 1965.līdz 2001. gadam);
  3. Bijušās autoremonta rūpnīcas teritorija Ata Kronvalda ielā 40 (Aktīva darbība turpinājusies 40 gadus: intensīva metālapstrāde, izmantojot smagos metālus; degvielas un mazuta uzglabāšana);
  4. Agroķīmijas bāze (bijusī), tagadējās Tirgoņu ielas teritorijas (šajā teritorijā padomju laikos uzglabājušas ķimikālijas un minerālmēsli, pesticīdi, pašlaik teritorijā nav piesārņojošu vielu pārpalikumu, angāri ir mainījuši specifiku, dzelzceļa sliedes daļēji demontētas, daļa privatizētas);
  5. Bijusī bitumena bāze (8 CBR), tagadējā Austrumu ielā (bitumena izkraušana un pārkraušana pazemes un virszemes tvertnēs, pazemes tvertnes tilpums lēšams 600 m3 apjomā, bet virszemes tvertnes 50 m3 lielas – 2 gab. Aktīvajā darbības periodā gada laikā tika pārkrauts apmēram 6000 m3 bitumena gadā. Pašlaik pazemes tvertne ir aizbērta un noformēta ar slēgto darbu izpildes aktu);
  6. Cēsu naftas bāze Birzes ielā 2, (degvielas bāze ir darbojusies kā vairumtirdzniecības bāze ar apjomu no 25 - 50 000 tonnas degvielas aktīvajā degvielas tirdzniecības periodā. Bāzes ierīkošanas laiks-1940 gads. Pašlaik teritorijā ir Vidzemes reģionālā degvielas uzglabāšanas bāze);
  7. Zemessardzes teritorija (bijušās degvielas un munīcijas noliktavas) Valmieras ielā 8;
  8. Cēsu pilsētas notekūdeņu mehāniskās attīrīšanas iekārtas Krasta ielā 15, mehānisko notekūdens attīrīšanas ietaišu aerācijas baseini aizbērti 2000. gadā.
  9. MPVAS "Latvijas nafta" DUS Nr.18, Lapsu ielā, DUS darbojas kopš 1972. gada
  10. AS „CATA” DUS, Jāna Poruka ielā 8, DUS darbojas apmēram 30 gadus
  11. SIA "Aleta" DUS, Jāņa Poruka ielā 49, pašreizējā DUS darbojas kopš 1995.gada, Padomju laikā bija šai vietā bija cita DUS. Pēdējo triju gadu grunts paraugu analīzes uzrāda paaugstinātu naftas produktu saturu.
  12. SIA "Cēsu RPB" DUS, Eduarda Veidenbauma iela 12; DUS darbojas kopš 1996. gada.
  13. SIA „Virši A” DUS; Raiņa iela 32, DUS darbojas kopš 1993. gada.

Potenciāli piesārņotu vietu apsaimniekošana jāveic atbilstoši 2001.gada MK noteikumiem Nr. 483 “Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība”.

Teritorijas plānojums paredz:

  • veikt detalizētu izpēti potenciāli piesārņotajās vietās;
  • veikt regulāru vides monitoringu potenciāli piesārņotajās teritorijās;

Vides monitoringa mērķi ir veidot vides informatīvo bāzi plānojuma realizācijai un aizsardzības pasākumu novērtējumam; sekot dažādu piesārņotājvielu izplatībai un izmaiņu attīstībai;

  • likvidēt vai novērst potenciālā piesārņojuma un riska draudus.
 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv