Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Svētdiena, 2019.gada 15.decembris   Vārda dienu svin: Johanna, Hanna, Jana
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  - Cēsu pilsētas Attīstības programma 2008.-2014.gadam
  - Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam
  -- Grozījumi
  -- Apraksta daļa
  -- Apbūves noteikumi
  -- Kartografiskais materiāls
  - Investīciju teritorijas
  - Nodarbinātība
  - Detālplānojumi
  - Iesniegumi/veidlapas
  - Citi attīstības dokumenti
  - Vaives pagasta teritorijas plānojums
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Decembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Attīstības plānošana> Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam> Apraksta daļa> Lietus ūdeņu kanalizācija

- Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- Hidroģeoloģiskie apstākļi
- Ievads
- Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- Cilvēkresursi
- Dabas apstākļi
- Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- Kultūrvēsturiskais mantojums
- Mazdārziņi
- Antropogēno slodžu analīze
- Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- Atkritumu saimniecība
- Ūdens saimniecība
- Sadzīves kanalizācijas sistēma
- Lietus ūdeņu kanalizācija
- Siltumapgādes sistēma
- Dabas gāzes apgādes sistēma
- Elektroapgādes sistēma
- Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- Telekomunikāciju infrastruktūra
- Mājoklis
- Esošā situācija
- Nākotnes priekšlikumi
- Izglītības infrastruktūra
- Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- Aizsargjoslas
- Teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai

Lietus ūdeņu kanalizācija


9.3.Lietus ūdeņu kanalizācija

Lietus kanalizācijas tīkli Cēsīs izbūvēti laika posmā no 1950. – 1970. gadam. Kopējais garums ~ 26 km (skatīt „Lietus kanalizācijas tīklu shēmu”, 8.kartogrāfisko lapu), uz tīkliem ir 651 skataka un pievienotas 678 lietus ūdeņu uztvērējakas. Tā kā Cēsu pilsētu šķērso vairākas upes un ūdens teces, tad lietus kanalizācijas tīkli ir izbūvēti pa rajoniem vai ielu posmiem un katrai šādai sistēmai ir sava iztece kādā no upēm vai ūdens tecēm, kas šķērso Cēsu pilsētu. Kopumā ir 22 šādas sistēmas. Savāktie lietus ūdeņi tiek ievadīti upēs vai ūdens tecēs neattīrīti, vienīgi ūdens uztvērējakām ir nosēddaļa smilšu uztveršanai.

Vairāku uzņēmumu teritoriju virsūdeņi tiek savākti un attīrīti virsūdens attīrīšanas iekārtās (skatīt „Lietus kanalizācijas tīklu shēmu” 8.kartogrāfisko lapu):

1.Birzes ielā 2 ( SIA “East-West-Trans”- Cēsu naftas bāzes lietus ūdens NAI);
2. Jāņa Poruka ielā 8 - A/S “CATA” lietus ūdens notekūdens attīrīšanas iekārtas;

  1. Gaujas ielā 68A, SIA 5 - ATU , lokālās lietus ūdens attīrīšanas iekārtas;
  2. SIA „Nodus „lokālās lietus ūdens NAI , Priekuļu pagasta „Saulrīti”;
  3. SIA „Vidzemes nafta’ lokālās lietus ūdens NAI, Priekuļu pagasta „Saulrīti”.

Galvenās problēmas lietus ūdeņu sistēmām:

  1. Vecpilsētas un daļēji pilsētas centrā nav atsevišķas lietus ūdeņu kanalizācijas, lietus ūdeņu uztvērējakas ir pievienotas pie saimnieciskā kanalizācijas tīkla.
  2. 2.36 km no lietus kanalizācijas sistēmām ir izbūvēta kā atsevišķa lietus ūdeņu kanalizācijas sistēma, bet ieplūde ir saimnieciskās kanalizācijas kolektorā.
  3. Lietus kanalizācijas sistēmas ir stipri aizsērējušas ar smiltīm, dažādiem sanesumiem un vietām aizaugušas ar koku saknēm. Akās un uztvērējakas izbūvētas nekvalitatīvi (aku grodi nobīdīti, nav akām izbetonētas teknes un aku dibeni, utt.).
  4. Daudzos privātmāju kvartālos, izbūvējot ielas, ir aizbērti vai nav ierīkoti novadgrāvji, aizbērtas vai nav izbūvētas caurtekas un nav arī lietus kanalizācijas tāpēc zemākās vietas pārplūst.
  5. Gaujas –Emīla Dārziņa – Bērzaines ielu daudzdzīvokļu dzīvojamā māju kvartāla savāktie lietus ūdeņi tiek novadīti uz Vinterupīti caur Bērzaines kapiem un lielu virsūdeņu pieplūdes laikā tiek izskaloti kapi.
  6. Savāktie lietus ūdeņi pirms ievadīšanas ūdens tecēs vai upēs netiek attīrīti. Notekūdeņiem un virszemes ūdeņiem no teritorijām nonākot ūdenstilpnē tiek veicināta eitrofikācijas procesu attīstība, kas noved pie ievērojamas ūdens kvalitātes pasliktināšanās. Neattīrītu notekūdeņu novadīšana virszemes ūdeņos samazina bioloģisko daudzveidību. Ūdenstilpju eitrofikācija un ūdens ekosistēmu degradācija atzīta par prioritāru vides problēmu Latvijā
  7. Nav izstrādāta vienota vadlīnija par lietus ūdeņu savākšanu pilsētā atbilstoši mūsdienu prasībām un moderno tehnoloģiju iespējām.

Cēsu pilsētā būtu nepieciešams veikt sekojošus soļus lietus ūdens sistēmu attīstībā un virsūdens kvalitātes uzlabošanā:

  • Lietus ūdens kanalizācijas pazemes tīklu inventarizācija un kartēšana;
  • Meliorācijas sistēmu inventarizācija un kartēšana;
  • Lietus ūdens kvalitātes novērtējums;
  • Virszemes ūdeņos izvadāmo lietus ūdeņu kvalitātes monitorings;
  • Mazo ūdens teču (upīšu) apsekošana un to ūdens kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas sastādīšana;
  • Paredzēt līdz 2017.gadam iespēju piesaistīt investīcijas sekojošu pilsētas rajonu lietus ūdens kanalizācijas sistēmu izbūvē (skatīt „Lietus kanalizācijas tīklu shēmu”, 8.kartogrāfisko lapu):
    • Cēsu vecpilsēta;
    • Jāņa Poruka, Vaives, Zeltkalna, Puķu ielu kvartāls;
    • Rīgas, Ata Kronvalda ielas un dzelzceļa līnija;
    • Cīrulīšu, Jurģu, Pētera ielu kvartāls;
    • Cīrulīšu, Gaujas, Dzirnavu (ielas sākums) ielu kvartāls;
  • Cēsu pilsētas lietus ūdens savākšanas un novadīšanas plānu izstrāde, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, ievērtējot iespējamās tehnoloģijas, kas tiek izvēlētas konkrētajai vietai un rajonam :
    • dabiskās grāvju noteces plūst uz vaļējām ūdenstilpēm (vietās, kur nav pazemes komunikāciju lietus ūdens novadīšanai un ir dabisks, labvēlīgs reljefs);
    • lietus ūdens kanalizācijas kolektoru sistēma ar ieteci vaļējā ūdenstilpē (vietās, kur ir izbūvēti centralizētie kolektori lietus ūdens savākšanai ) vai arī centralizētajā notekūdens kolektorā (no vides viedokļa netiek atzīta par ekonomisku);
    • dabiskās grāvju noteces plūst uz mākslīgi izveidotu dīķu sistēmu (nākotnē veidojamas kā nelielas rekreācijas vietas mikrorajonu iedzīvotājiem);
      • Vecpilsētā rekonstruējot ielas, izbūvējama atsevišķa lietus ūdens savākšanas sistēma, un lietus ūdeņi, veicot pirms attīrīšanu, ievadāmi Pils parka dīķī (jāparedz projektējot vecpilsētas ielu segumus);
      • Nepieciešams lietus ūdens kolektora remonts un apkope, attīrot no koku saknēm, smilšu sanesumiem, vietām izbūvējot betonētas teknes un rekonstruējot akas;
      • Plānojama pakāpeniska lietus ūdens savākšanas sistēmu attīstība pēc iepriekš izstrādāta lietus ūdens savākšanas un novadīšanas sistēmu plāna (piesaistot pašvaldības finanses, iesaistoties projektos, piesaistot uzņēmējus).
 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv