Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Otrdiena, 2019.gada 17.septembris   Vārda dienu svin: Vera, Vaira, Vairis
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  - Cēsu pilsētas Attīstības programma 2008.-2014.gadam
  - Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam
  -- Grozījumi
  -- Apraksta daļa
  -- Apbūves noteikumi
  -- Kartografiskais materiāls
  - Investīciju teritorijas
  - Nodarbinātība
  - Detālplānojumi
  - Iesniegumi/veidlapas
  - Citi attīstības dokumenti
  - Vaives pagasta teritorijas plānojums
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Attīstības plānošana> Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam> Apraksta daļa> Mājoklis

- Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- Hidroģeoloģiskie apstākļi
- Ievads
- Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- Cilvēkresursi
- Dabas apstākļi
- Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- Kultūrvēsturiskais mantojums
- Mazdārziņi
- Antropogēno slodžu analīze
- Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- Atkritumu saimniecība
- Ūdens saimniecība
- Sadzīves kanalizācijas sistēma
- Lietus ūdeņu kanalizācija
- Siltumapgādes sistēma
- Dabas gāzes apgādes sistēma
- Elektroapgādes sistēma
- Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- Telekomunikāciju infrastruktūra
- Mājoklis
- Esošā situācija
- Nākotnes priekšlikumi
- Izglītības infrastruktūra
- Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- Aizsargjoslas
- Teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai

Mājoklis


10.Mājoklis
Esošā situācija

Cēsu pilsētā pēdējās dzīvojamās mājas nodota ekspluatācijā 1991. gadā. Pamatojoties uz LR likumiem: 30.10.991. “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” un “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” Cēsu pilsētā 243 dzīvojamie nami ir denacionalizēti un atdoti likumīgajiem īpašniekiem. Atlikušās 223 dzīvojamās mājas, pamatojoties uz 21.06.1995. likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, ir nodotas vispārējai privatizācijai. Visas dzīvojamās platības ir izīrētas. Neprivatizētas pašvaldības dzīvojamā fondā ir aptuveni 4-5 % dzīvojamo telpu, tajā skaitā, septiņpadsmit (17) sociālie dzīvokļi. Pašvaldības uzņēmuma apsaimniekošanā esošās daļēji privatizētās trīsdesmit deviņās (39) mājās dzīvokļi ir sliktā tehniskā stāvoklī, kam nepieciešams kapitālais remonts. Dzīvokļu pieprasītāju uzskaite Cēsīs (1992. gadā aptuveni 740 ģimenes, 1996. gadā – 540, 2001. gadā – 340) ir samazinājusies, pamatojoties uz izmaiņām 22.12.2001. likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nevis uz realitāti, ka jūtami šīm ģimenēm būtu palīdzēts dzīvokļu jautājumos. Tam nav bijis ne finansiāla pamata, ne pietiekošā daudzumā dzīvojamās platības.

Cēsu pilsētā nav bijusi iespēja izvietot ģimenes no denacionalizētiem namīpašumiem likumā noteiktā viena gada laikā. Piecu ģimeņu izvietošana nav atrisināta no 1996. gada. Šie fakti liecina, ka šādā situācijā pašvaldība nevar atrisināt dzīvokļa jautājumus, kuri tai ir paredzēti ar likumu “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Vidēji gadā par divdesmit (20) personām (ģimenēm) spēkā stājas tiesas spriedumi par viņu izlikšanu no apdzīvojamām platībām, bet tie netiek izpildīti, jo nav reālu pārvietošanas iespēju. Nav iespējams izpildīt tiesas spriedumus par maznodrošināto personu pārvietošanu no denacionalizēto namu dzīvokļiem uz apdzīvojamām platībām ar lētākiem pakalpojumu izdevumiem. Visas dzīvokļu pieprasītāju uzskaitē esošās personas (ģimenes) ir maznodrošinātas. Līdz ar to problēmas nebeidzas ar dzīvojamās platības piešķiršanu. Pašvaldībai dzīvojamā fonda uzturēšanas nepieciešama līdzekļu palielināšana.

Pašreizējās problēmas mājokļu nozarē:

  1. Nepietiekošs valsts un pašvaldības finansējums mājokļu politikas risināšanai;
  2. Pašvaldībai piederoša dzīvojamā fonda samazinājums, tā sliktais tehniskais stāvoklis
  3. Pilsētas iedzīvotāju maksātnespēja attiecībā pret nekustamā īpašuma vērtību, īri un uzturēšanu;
  4. Namīpašuma uzturēšanas atkarība no nomas telpu iznomāšanas, līdz ar to īpašnieks ir ieinteresēts samazināt dzīvojamās telpas, pārvēršot tās par neapdzīvojamām (komerctelpām);
  5. Nepietiekoša kopīpašnieku ieinteresētība kopīpašumā esošās mājas daļas sakārtošanā un apsaimniekošanā.

Mājokļu politikas attīstības virzieni:

Cēsu pilsētas dome 2003.gada 13.novembrī pieņēma lēmumu (protokols Nr. 21, §3) “Par mājokļu politikas attīstības stratēģiju”, ar kuru ir apstiprināti stratēģiskie virzieni prioritārā kārtībā turpmākajiem gadiem:

  1. Sociālo māju renovācija;
  2. Pārvietojamā (pagaidu) dzīvojamā fonda renovācija;
  3. Daudzdzīvokļu un rindu dzīvojamo māju celtniecība, pašvaldībai sadarbojoties ar privāto sektoru;
  4. Esošo individuālo māju apbūves gabalu nodrošināšana ar infrastruktūru un jaunu apbūves teritoriju parcelācija un infrastruktūras izbūve;
  5. Pašvaldības daudzdzīvokļu īres nama celtniecība.
  6. Pašvaldības daudzdzīvokļu vai rindu dzīvojamo ēku celtniecība, pārdodot dzīvokļus brīvā tirgū.

Mājokļu politikas iespējamie attīstības virzieni:

Sociālo mājas:

  1. Sociālā dzīvojamā fonda palielināšanai pārvietojamā dzīvojamā fonda Saules ielā 23 renovācija un pirmo 2 stāvu pakāpeniska pārbūve par vienistabas dzīvokļiem;
  2. Palielināt sociālo dzīvokļu skaitu, pieņemot dzīvokli kā dāvinājumu no dzīvokļa īpašnieka gadījumos, kad tas ievietojas pansionātā;
  3. Paredzēt zemes teritorijas jaunu sociālo ēku būvniecībai:
    1. nodalīt zemes gabalu (5000m2 apmērā) no pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala Briežu ielā 22 un nodot jaunas sociālās mājas būvniecībai;
    2. nodot valstij piekrītošu zemes īpašumu Caunas ielā 7 (4000m2) jaunas sociālās ēkas būvniecībai.

Pārvietojamais dzīvojamais fonds:

  1. pārvietojamā dzīvojamā fonda renovācija un pakāpeniska pārbūve par vienistabas dzīvokļiem:
    1. Lenču ielā 40 par 12 vienistabas dzīvokļu māju;
    2. Caunas ielā 8 par 18 vienistabas dzīvokļu māju;
    3. Saules ielā 23 trešā un ceturtā stāva pārbūve par vienistabas dzīvokļiem.
  2. valsts un privāto investīciju piesaiste īres namu būvniecībai:
    1. Briežu ielā 22 - vienistabas un divistabu dzīvokļi

Daudzdzīvokļu un rindu dzīvojamās mājas, pašvaldībai sadarbojoties ar privāto sektoru:

  1. sekmēt uzsākto un nepabeigto daudzdzīvokļu māju nobeigšanu (Ata Kronvalda iela 56 un Kovārņu iela 33) celtniecību par īpašnieku līdzekļiem, t.sk., aizņēmumi bankās, un pārdot iedzīvotājiem;
  2. konkursa kārtībā nodot nomā vai atsavināt zemes gabalus daudzdzīvokļu un rindu māju apbūvei:
    1. Festivāla ielā 45 (~45 000m2);
    2. Briežu ielā 22 (~27 000m2);
    3. Leona Paegles ielā 2d (~4000m2).

Esošo individuālo māju apbūves gabalu nodrošināšana ar infrastruktūru un jaunu apbūves teritoriju parcelācija un infrastruktūras izbūve:

  1. veicināt infrastruktūras izbūvi pilsētas teritorijās, kurās paredzēta dzīvojamo māju būvniecība;
  2. veikt pašvaldības īpašumā esošu zemes gabalu (kur atļautā izmantošana ir mazstāvu dzīvojamā apbūve) parcelāciju, infrastruktūras izbūvi un atsavināšanu;

Pašvaldības daudzdzīvokļu īres nami:

  1. Piesaistot valsts un privātā sektora finanšu resursus, Cēsu pilsētā tiek uzceltas ekonomiska 24 dzīvokļu īres mājas;
  2. Pilsētas budžetā plānot līdzekļus:
    1. mājokļu politikas attīstībai saskaņā ar pilsētas attīstības plānu, šo programmu un iesniegtajiem projektu pieteikumiem Valsts investīciju piesaistei;
    2. pašvaldībai piederošo dzīvojamo māju uzturēšanai, remontam un renovācijai.

Pašvaldības daudzdzīvokļu vai rindu dzīvojamo ēku celtniecība, pārdodot dzīvokļus brīvā tirgū

  1. Nākotnē paredzēt daudzdzīvokļu un rindu māju celtniecību par pašvaldības līdzekļiem un pārdot dzīvokļus un mājas brīvā tirgū.
 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv