Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Piektdiena, 2019.gada 20.septembris   Vārda dienu svin: Guntra, Ginters, Marianna
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  - Cēsu pilsētas Attīstības programma 2008.-2014.gadam
  - Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam
  -- Grozījumi
  -- Apraksta daļa
  -- Apbūves noteikumi
  -- Kartografiskais materiāls
  - Investīciju teritorijas
  - Nodarbinātība
  - Detālplānojumi
  - Iesniegumi/veidlapas
  - Citi attīstības dokumenti
  - Vaives pagasta teritorijas plānojums
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Attīstības plānošana> Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam> Apraksta daļa> Esošā situācija

- Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- Hidroģeoloģiskie apstākļi
- Ievads
- Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- Cilvēkresursi
- Dabas apstākļi
- Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- Kultūrvēsturiskais mantojums
- Mazdārziņi
- Antropogēno slodžu analīze
- Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- Atkritumu saimniecība
- Ūdens saimniecība
- Sadzīves kanalizācijas sistēma
- Lietus ūdeņu kanalizācija
- Siltumapgādes sistēma
- Dabas gāzes apgādes sistēma
- Elektroapgādes sistēma
- Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- Telekomunikāciju infrastruktūra
- Mājoklis
- Esošā situācija
- Nākotnes priekšlikumi
- Izglītības infrastruktūra
- Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- Aizsargjoslas
- Teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai

Esošā situācija


11.1.Esošā situācija

Ārējie autoceļi un autotransports

Cēsis atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī gan Latvijas, gan reģiona kontekstā, jo ir viegli sasniedzamas, izmantojot sekojošu kategoriju un kvalitātes autoceļus:
  • Valsts un starptautiskās nozīmes autoceļi:
    • Rīga – Sigulda – Veclaicene (A2, E77) – 9 km no Cēsīm;
    • Inčukalns – Valmiera – Valka – 15 km no Cēsīm.
  • Valsts 1.šķiras autoceļi:
    • Umurga – Cēsīs (P14);
    • Valmiera – Cēsis - Drabeši (P20);
    • Cēsis – Vecpiebalga – Madona (P30).
  • Valsts 2.šķiras autoceļi:
    • Cēsīs – Raiskums – Auciems (V287);
    • Cēsis – Kārļi – Ieriķi (V291);
    • Cēsis – Pieškalni (V292);
    • Cēsis – Rāmuļi – Bānūži (V294);
    • Pievadceļš pie Cēsīm (V320);
    • Drabeši – Līvi (V293).

Lai nokļūtu Cēsīs no citām Latvijas pilsētām, tajā skaitā no Rīgas, Cēsu pilsētas iedzīvotāji, pilsētas viesi un piegāžu transports visbiežāk izmanto valsts un starptautiskās nozīmes autoceļu Rīga – Sigulda – Veclaicene (A2, E77). To apstiprina Latvijas Autoceļu direkcijas veiktais intensitātes pētījums, kas sniedz sekojošus datus: autoceļu Rīga – Sigulda – Veclaicene izmanto 5475 transporta vienības pirms autoceļa Drabeši – Cēsīs – Valmiera (P20), kas nogriežas uz Cēsīm, un pēc šī autoceļa (P20) vairs tikai 2840 vienības. Starpība ir 2635 transporta vienības diennaktī (2003.gada dati), kuras ir saistāmas ar Cēsīm vai tās tuvāko apkārtni. Galvenā slodze izejošam un ienākošam pilsētas transportam ir pa pilsētas austrumdaļas maģistrālajām ielām: Piebalgas, J.Poruka un Valmieras ielām.

Autoceļu Drabeši - Līvi (V293) vienas diennakts laikā izmanto 1478 transporta vienības, no tām 14% ir smagais autotransports.
Autoceļu Cēsis – Umurga (P14) izmanto 1475 transporta vienības, no tām 11% ir smagais autotransports.
Autoceļa Cēsis – Vecpiebalga – Madona (P30) posmā Cēsis – Priekuļi diennaktī tiek reģistrētas 4165 autotransporta vienības. Šī transporta intensitāte skaidrojama ar Priekuļu pagasta tuvumu Cēsīm, kā rezultāta notiek aktīva mehāniskā kustība vienas dienas ietvaros starp pilsētu un Priekuļiem.
Autoceļa Drabeši – Cēsis – Valmiera (P20) posmā Cēsīs – Jāņmuiža 2002.gadā reģistrētas 2528 transporta vienības.

Pasažieru transports

Ārējais
Cēsu pilsētas pasažieru sakarus ar citām pilsētām un valstīm nodrošina dzelzceļš, piepilsētas un starppilsētas autobusi un vieglais autotransports (skatīt „Sabiedriskā transporta kustības intensitātes shēma”)
Sabiedriskā autotransporta pakalpojumus pamatā nodrošina A/S “CATA” (noteiktus reisus apkalpo citas kompānijas), bet dzelzceļa pasažieru pārvadājumus nodrošina VAS “Latvijas dzelzceļš” AS “Pasažieru vilciens”. Pēc VAS „Latvijas dzelzceļš” datiem Cēsu pilsētu diennakts laikā caurbrauc ~18 vilcienu sastāvi abos virzienos, no tiem 6 ir pasažieru vilcieni. Uzņēmums norāda, ka tuvākajos gados netiek plānots būtisks dzelzceļa satiksmes intensitātes pieaugums.

„Sabiedriskā transporta kustības intensitātes shēmā”, 14.kartogrāfiskajā lapā ir attēlota visu autobusu (iekšpilsētas, starppilsētu, A/S „CATA”, citu kompāniju) kustības intensitāte vienas diennakts laikā. Visnoslogotākās ir Piebalgas, Raiņa, Gaujas, Jāņa Poruka un Valmieras ielas strādājot pie ielu attīstības un uzturēšanas programmas, šī intensitāte ir jāņem vērā.

Iekšējais
Iekšpilsētas transporta pārvadājumus nodrošina A/S „CATA”. Atsevišķas privātās kompānijas piedāvā pasažieru pakalpojumus maršrutā Cēsis – Priekuļi, jo šis reiss ir rentabls. Pārējie iekšpilsētas pasažieru pārvadājumi nav ekonomiski izdevīgi un tos subsidē no pašvaldības un valsts budžetiem. Ir nepieciešamas lielas investīcijas, lai modernizētu iekšpilsētas sabiedriskā transporta autoparku un tas kļūtu pievilcīgs pasažieriem un ekonomisks un maksimāli noslogots pakalpojumu sniedzējam. Nākotnē jāpārliecina pilsētas iedzīvotājus maksimāli izmantot sabiedrisko transportu, tādējādi mazinot transporta intensitāti, piesārņojumu, stāvošo automašīnu skaitu pilsētas centrālajā daļā, bet lai to realizētu, nepieciešams laba un regulāra pakalpojuma sniegšana no uzņēmumu puses.

Automašīnu skaits Cēsīs
Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem reģistrētās vieglās automašīnas:

  • 1997.gadā – 153;
  • 1998.gadā – 174;
  • 1999.gadā – 195;
  • 2000.gadā – 214;
  • 2001.gadā – 234;
  • 2002.gadā – 248;
  • 2003.gadā – 266;
  • 2004.gadā – 280.

Latvijā reģistrēto automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir tālu no Eiropas valstu rādītājiem (Luksemburga 623 a/m, Itālija 563 a/m, Malta 483 a/m), kas liek secināt, ka automašīnu skaits Latvijā varētu pieaugt līdz pat 2 reizēm, kas ietekmēs gan transporta intensitāti, gan auto stāvlaukumu noslodzi.
Cēsu pilsētā uz 2004.gada 1.janvāri ir reģistrētas 6412 vieglās automašīnas, uz 1000 iedzīvotājiem 356 vieglās automašīnas un tas ir krietni virs vidējā rādītāja Latvijā (280).

Pilsētas iekšējais ielu tīkls un transporta plūsma

Cēsu pilsētas ielu izpēte un inverterizācija veikta 2001.gada vasarā, tika noteikts vispārējs ielu stāvoklis, kā arī konstatēta transporta kustības intensitāte 16 Cēsu pilsētas ielu krustojumos. Jauni un atkārtoti transporta intensitātes mērījumi 2004.gada janvārī tika veikti 10 pilsētas krustojumos.
Visu Cēsu pilsētas ielu kopgarums ir 114,3 km, bet kopplatība ir 688 866 m2 (skatīt „Ielu segumu shēmu”, 15.kartogrāfisko lapu):

      • 56.82 km ielas ar melno segumu (tajā skaitā bruģi),
      • 43.68 km ielas ar grants segumu,
      • 13.8 km ielu ar grunts segumu.

Visu ielu kopplatība ir 688 866m2. Lietus ūdens kanalizācija ir 23.834 km melnā seguma, lietus ūdens kanalizācijas nolietojuma pakāpe pēc oficiāliem “Invest Rīga” auditētiem datiem ir 90%. Tas nozīmē, ka lietus ūdens kanalizācijas sistēma ir tuvu pilnīgam sabrukuma stāvoklim, kā rezultātā tiek bojātas ātrāk nekā gadījumā, ja lietus ūdens kanalizācija funkcionētu labi. Turklāt pastiprināta uzmanība jāvērš to ielu pamata sagatavošanai, kas atrodas gruntsūdens pastiprinātas plūsmas zonās.
Vismaz 20% jeb 9 km no grants seguma ielām būtu jānoklāj ar melno segumu, kā arī esošajām grants seguma ielām piešķirami lielāki līdzekļi ielas seguma atjaunošanai un kopšanai. Grantēto ielu noklāšana ar melno segumu būtu veicama tikai saskaņā ar inženierkomunikāciju tīklu izbūvi.
Pētījumi rāda, ka 25% no visu Cēsu pilsētas ielu mehanizētās daļas ir 100% bojātas, turklāt ļoti aktuālas ir problēmas ar lietus ūdens kanalizāciju un trotuāriem.
Cēsu pilsētas dome 2002.gadā veica kapitālus ieguldījumus melnā seguma atjaunošanā, sakārtojot 9 pilsētas maģistrālās ielas vai to posmus ~46 000 m2 apjomā.

Transporta kustības intensitātes mērījumi

Transporta plūsmas intensitātēs pētījumi veikti 2001.gada jūnija un jūlija mēnešos, kā arī 2004.gada janvārī no plkst. 7.00 līdz 14.00, kopumā veicot mērījumus 24 krustojumos (skatīt „Transporta intensitātes shēmu”, 16.kartogrāfisko lapu).
Visas transporta vienības tika dalītas divās grupās, pamatojoties no pilnas masas rādītājiem: līdz 3.5 tonnām un vairāk kā 3.5 tonnas. Šie mērījumi uzskatāmi rāda, kuras ir tās ielas, kuras kalpo visintensīvāk un prasa pastiprinātu uzmanību, lai nodrošinātu labu šo maģistrāļu seguma kvalitāti.
Tabula “Transporta intensitātes mērījumi” parāda veikto mērījumu kopsavilkumu.

Nr. Mērījumu vieta

A/m < 3.5t

A/m > 3.5t

1 Raiņa un Piebalgas ielu krustojums
- Raiņa iela virzienā uz autoostu
- Piebalgas iela virzienā uz Vaļņu ielu
- Piebalgas iela pie Dzelzceļa tilta
- Raiņa iela virzienā uz DACVĢ pusi



2935
2181
2850
1055



25
0
20
9

2 Rīgas, Vaļņu, Gaujas, Palasta, Lielā Līvu ielu krustojums
- Gaujas iela virzienā uz Limbažiem
- Vaļņu iela virzienā uz Vienības laukumu
- Rīgas iela virzienā uz Rīgu
- Palasta iela virzienā uz Bērzaines ielu
- Lielā Līvu iela




2016
2169
1903
1429
327




4
11
12
4
0

3 Palasta, Lenču un Festivāla ielu krustojums
- Lenču iela virzienā uz Meža kapiem
- Lenču iela virzienā uz Vienības laukumu
- Festivāla iela virzienā uz Akmens ielu
- Palasta iela virzienā uz Bērzaines ielu


2003
1966
1893
1570


20
2
15
3

4 Akmens, Jāņa Poruka un Valmieras ielu krustojums
- Valmieras iela virzienā uz Vienības laukumu
- Valmieras iela virzienā uz Valmieru
- Akmens iela virzienā uz Festivāla ielu
- Jāņa Poruka iela virzienā uz Priekuļiem

2001.g 2004.g
3707 2719
3507 2250
1641 1060
1984 1512

2001.g 2004.g
14 106
14 105
14 53
13 72

5 Dzintara un Valmieras ielu krustojums
- Dzintara iela virzienā uz Uzvaras bulvāri
- Dzintara iela virzienā uz Festivāla ielu
- Valmieras iela virzienā uz Akmens ielu
- Valmieras iela virzienā uz Vienības laukumu


3029
765
3423
3731


24
14
14
3

6 Jāņa Poruka, Palmu un Zeltkalna ielu krustojums
- Palmu iela virzienā un Rūpniecības ielu
- Zeltkalna iela virzienā uz Vaives ielu
- Jāņa Poruka iela virzienā uz Priekuļiem
- Jāņa Poruka iela virzienā uz pilsētas centru


301
206
2786
2775


86
42
147
235

7 Rīgas un Pētera ielu krustojums
- Rīgas iela virzienā uz Rīgu
- Pētera iela virzienā uz Gaujas ielu
- Rīgas iela virzienā uz Cēsīm

2001. 2004.
1121 899
585 518
1065 1009

2001.g. 2004.g
117 97
99 81
81 66

8 Lapsu un Leona Paegles ielu krustojums
- Leona Paegles iela virzienā uz Ata Kronvalda ielu
- Leona Paegles iela virzienā uz Piebalgas ielu
- Lapsu iela virzienā uz Piebalgas ielu
- Lapsu iela virzienā uz dzelzceļa pusi


1126
950
311
69


28
22
8
2

9 Pētera un Gaujas ielu krustojums
- Gaujas iela virzienā uz Limbažiem
- Gaujas iela virzienā uz pilsētas centru
- Pētera iela virzienā uz Rīgas ielu
- Pētera iela virzienā uz 5.ATU


1508
1559
427
50


111
80
69
21

10 Bērzaines un Emīla Dārziņa ielu krustojums
- Bērzaines iela virzienā uz Gaujas ielu
- Emīla Dārziņa iela virzienā uz Gaujas ielu
- Bērzaines iela virzienā uz Palasta ielu


256
381
569


11
26
33

11 Lapsu un Vaives ielu krustojums

- Vaives iela virzienā uz Ata Kronvalda ielu

- Lapsu iela virzienā uz Piebalgas ielu

- Vaives iela virzienā uz Kaļķu ielu

- Lapsu iela virzienā uz Jāņa Poruka ielu

385

1362

61

1403

14

92

6

94

12 Piebalgas un Saules ielu krustojums
- Piebalgas iela virzienā uz apvedceļu
- Piebalgas iela virzienā uz pilsētas centru
- Saules iela virzienā uz Vaives ielu


1929
2139
878


99
115
46

13 Birzes, Viestura un Lenču ielu krustojums
- Lenču iela virzienā uz Meža kapiem
- Viestura iela virzienā uz centrālo slimnīcu
- Lenču iela virzienā uz pilsētas centru
- Birzes iela virzienā uz Valmieras ielu

2001.g 2004.g
263 104
628 455
765 465
204 144

2001.g 2004.g
8 25
31 47
24 32
32 27

14 Saules un Vaives ielu krustojums
- Vaives iela virzienā uz apvedceļu
- Vaives iela virzienā uz Lapsu ielu
- Saules iela virzienā uz Piebalgas ielu


377
488
512


22
45
37

15 Puķu un Vaives ielu krustojums
- Vaives iela virzienā uz apvedceļu
- Vaives iela virzienā uz Lapsu ielu
- Puķu iela virzienā uz Vilku ielu
- Puķu iela virzienā uz Jāņa Poruka ielu


509
527
360
299


34
38
18
9

16 Raiņa un Dārzniecības ielu krustojums
- Dārzniecības iela virzienā uz Piebalgas ielu
- Raiņa iela virzienā uz dzelzceļa pusi
- Raiņa iela virzienā uz Rīgas ielu


651
716
1159


23
48
58

17 Lapsu un Piebalgas ielu krustojums
- Lapsu iela virzienā uz Jāņa Poruka ielu
- Piebalgas iela virzienā uz apvedceļu
- Piebalgas iela virzienā uz pilsētas centru
- Lapsu iela virzienā uz Leona Paegles ielu

1858
2408
3076
1176

92
88
119
50

18 Vienības laukums
- Valmieras iela virzienā uz Vienības laukumu
- Lielā Skolas iela no Vienības laukuma
- Vaļņu iela virzienā uz Vienības laukumu
- Raunas iela virzienā uz autoostu
- Lenču iela virzienā uz Festivāla ielu
- Valmieras iela virzienā uz Uzvaras bulvāri
- Valmieras iela virzienā uz Dzintara ielu aiz Uzvaras bulv.
- Uzvaras bulvāris virzienā uz Dzintara ielu
- Valmieras iela virzienā uz Uzvaras bulvāri


1286
371
1889
904
1038
1704
539
1162
1233


46
20
39
37
90
53
23
32
46

19 Jāņa Poruka, Lapsu ielu un Rūdolfa Blaumaņa bulvāra krustojums
- Jāņa Poruka iela virzienā uz Priekuļiem
- Jāņa Poruka iela virzienā uz Valmieras ielu
- Lapsu iela virzienā uz Piebalgas ielu
- Rūdolfa Blaumaņa bulvāris virzienā uz Rūpniecības ielu

3391
3809
2494
86

158
203
148
1

20 Lielā Katrīnas, Palasta un Bērzaines ielu krustojums
- Lielā Katrīnas iela virzienā uz vecpilsētu
- Bērzaines iela virzienā uz Viestura ielu
- Palasta iela virzienā uz Gaujas ielu
- Palasta iela virzienā uz Lenču ielu


90
1671
2195
2220


0
35
45
64

21 Rīgas un Zvirbuļu ielas krustojums
- Rīgas iela virzienā uz Rīgu
- Zvirbuļu iela virzienā uz Raiņa ielu
- Rīgas iela virzienā uz pilsētas centru


1315
698
1117


63
45
63

22 Valmieras un Rūpniecības ielu krustojums

- Valmieras iela virzienā uz Valmieru

- Rūpniecības iela virzienā uz Palmu ielu

- Valmieras iela virzienā uz pilsētas centru

1672

1109

2395

117

45

134

23 Gaujas un Peldu ielu krustojums
- Gaujas iela virzienā uz Raiskuma krogu
- Gaujas iela virzienā uz pilsētas centru
- Peldu iela virzienā uz Dzirnava ielu

916
942
44


74
69
7

24 Pētera un Cīrulīšu ielu krustojums
- Cīrulīšu iela virzienā uz Cīrulīšiem
- Cīrulīšu iela virzienā uz Gaujas ielu
- Pētera iela virzienā uz Rīgas ielu
- Pētera iela virzienā uz Gaujas ielu


829
559
471
291


18
6
29
26

Kā rāda transporta intensitātes mērījumi, tad visnoslogotākās ielas Cēsīs ir:

  • Piebalgas iela;
  • Valmieras iela;
  • Dzintara iela;
  • Jāņa Poruka iela;
  • Lenču iela;
  • Gaujas iela;
  • Festivāla iela;
  • Palasta iela
  • Vaļņu iela;
  • Lapsu iela.

Visintensīvākā transporta plūsma skar sekojošu ielu krustojumus:

  • Raiņa un Piebalgas ielu krustojums;
  • Rīgas, Vaļņu, Gaujas, Palasta un Lielā Līvu ielu krustojums;
  • Palasta, Lenču un Festivāla ielu krustojums;
  • Jāņa Poruka laukuma, Jāņa Poruka un Valmieras ielu krustojums;
  • Dzintara un Valmieras ielu krustojums;
  • Lapsu un Piebalgas ielu krustojums;
  • Vienības laukums;
  • Jāņa Poruka, Lapsu ielu un Rūdolfa Blaumaņa bulvāra krustojums;
  • Lielā Katrīnas, Palasta un Bērzaines ielu krustojums;
  • Valmieras un Rūpniecības ielu krustojums.

Ceļu satiksmes drošība pilsētas ielās

Lai novērtētu situāciju par satiksmes drošību pilsētas ielās, Cēsu pilsētas policija sagatavojusi informāciju par ceļu satiksmes negadījumiem Cēsīs 2001 un 2003.gadā. „Ceļu satiksmes negadījumu shēmā”, 17.kartogrāfiskajā lapā attēloti tie krustojumi, kuros notikuši ceļu satiksmes negadījumi. Shēmā ir apvilkti un iekrāsoti tie krustojumi vai teritorijas, kas ir paaugstinātas bīstamības zonas no ceļu satiksmes drošības viedokļa. Šajos krustojumos notikuši vairāki ceļu satiksmes negadījumi vai arī negadījumi, kuros bijuši cietušie.

Par paaugstināta riska krustojumiem Cēsu pilsētā uzskatāmi:

  • Cīrulīšu un Pētera ielas krustojums;
  • Gaujas un Peldu ielas krustojums;
  • Rīgas, Gaujas, Palasta un Lielās Līvu ielas krustojums;
  • Palasta, Lielās Katrīnas un Bērzaines ielu krustojums;
  • Palasta un Kanāla ielu krustojums;
  • Palasta, Lenču un Festivāla ielu krustojums;
  • Niniera un Festivāla ielu krustojums;
  • Dzintara un Festivāla ielu krustojums;
  • Vienības laukums;
  • Dzintara un Valmieras ielu krustojums;
  • Jāņa Poruka laukums, Jāņa Poruka un Valmieras ielu krustojums;
  • Uzvaras, Noliktavas un Dzintara ielu krustojums;
  • Raunas un Noliktavas ielu krustojums;
  • Raiņa, Pļavas un Noliktavas ielu krustojums;
  • Raiņa un Piebalgas ielu krustojums;
  • Saules un Piebalgas ielu krustojums;
  • Ata Kronvalda un Piebalgas ielu krustojums.

Var secināt, ka paaugstināta ceļu satiksmes negadījumu intensitāte ir pilsētas centrālajā daļā (Festivāla, Palasta Valmieras, Dzintara, Raiņa ielas), kurā ir visaugstākā satiksmes intensitāte, kā arī uz Piebalgas ielas, kura kalpo kā galvenā iela satiksmei ar Rīgu.
Nepieciešams veikt detalizētu analīzi katram no paaugstināta riska krustojumiem, meklējot iespējamos risinājumus, lai mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu tajos.

Autostāvvietas un stāvlaukumi

Pamatoti ir iedzīvotāju pārmetumi par autostāvvietu trūkumu pilsētas centra zonā, kur ir blīva dažāda veida apbūve, šauras ielas un intensīva transporta plūsma.
Autovadītāji vēlas novietot automobili iespējami tuvāk mērķa objektam, tādējādi bieži vien traucējot transporta plūsmu. Cēsu pilsētas dome, lai organizētu un disciplinētu autovadītājus, ir ieviesusi maksas stāvvietu principu pilsētas centrālajā daļā, cenšoties panākt situāciju, ka autovadītāji nenovieto auto pilsētas centrā uz visu dienu, bet tikai uz noteiktu laiku, tādējādi cenšoties mazināt stāvošo automobiļu skaitu un laiku pilsētas centrālajā daļā.

Stāvošo automašīnu inventarizācija 2004.gada janvārī 3 dienu garumā tika veikta pilsētas centrālās daļas ielās un iegūti sekojoši rezultāti par vienlaicīgi stāvošo automašīnu daudzumu uz noteiktas ielas vai laukuma. Iekavās ir minēts aptuvens maksimālais automašīnu skaits, ko var novietot minētajā laukumā vai ielā, izņemot teritorijas, uz kurām darbojas ceļu satiksmes zīme “Apstāties aizliegts”:

  • Maija iela – vidēji 14 stāvošas automašīnas (30);
  • Vaļņu iela – 30 automašīnas (70);
  • Rīgas iela vecpilsētas posmā – 17 a/m (45);
  • Pļavas iela – 21 a/m (40);
  • Uzvaras bulvāris 22 (smilšu laukums – bezmaksas stāvlaukums) – 50 a/m (180);
  • Krišjāņa Valdemāra iela – 40 a/m (60);
  • Lielā Katrīnas iela – 6 a/m (14);
  • Pils un Lielās Skolas ielas stūris – 12 a/m (16);
  • Valmieras iela posmā Vienības laukums – Dzintara iela – 28 a/m (33);
  • Raunas iela – 48 a/m (68);
  • Izstāžu iela – 15 a/m (34);
  • Uzvaras bulvāris – 35 a/m (60);
  • Niniera iela – 10 a/m (50);
  • Lielā Skolas iela - 5 a/m (15);

Rezultāti rāda, ka:

  • Autostāvvietu un stāvlaukumu noslodze (46%) nav maksimāla. Šis procents mainās atkarībā no nedēļas dienas un vietas, proti, Uzvaras bulvāris visnoslogotākais ir sestdienās, kad ir tirgus dienas, utt.
  • ļoti bieži autovadītāji pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, lai novietotu automašīnas pēc iespējas tuvāk mērķa objektam, piemēram, uz Rīgas un Lielās Katrīnas ielām. Vecpilsētas teritorijā minēto ielu posmā stāvēt nav atļauts (tikai apstāties), taču vidēji tur vienlaicīgi stāv 23 automašīnas.

Velosatiksme un gājēju kustība

Gājēju kustība. Daudzās pilsētas ielās, sevišķi Cēsu vecpilsētā, ietves ir šauras un nepietiekami labiekārtotas, pilnībā vai daļēji nav izveidotas ietves gar vairākām maģistrālajām ielām, trūkst drošu gājēju pārēju, kā rezultātā palielinās ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits pilsētā.

Daudzkārt ir diskutēts par transporta kustību vecpilsētā un gadu no gada viedokļi dalās. Tā kā Cēsu vecpilsēta valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, kurā ir ļoti daudz valsts un vietējas nozīmes kultūrvēsturiskie pieminekļi, būtu nepieciešams ierobežot autotransporta pārvietošanos tās teritorijā, dodot iespēju attīstīt gājēju ielu tīklojumu. Šī koncepcija ir iespējama tad, kad tiks realizēta auto novietņu stratēģija pa perimetru vecpilsētai, dodot iespēju novietot transporta līdzekli pie vecpilsētas un veikt paredzētas darbības tajā ceļu mērojot kājām.

Velosatiksme pilsētā kļūst aizvien populārāka. Velo kustības attīstību aizkavē drošu un ērtu veloceliņu, kā arī velo novietņu trūkums pilsētā. Problēmas, kas apgrūtina velo infrastruktūras veidošanos pilsētā ir sekojošas:

  • pilsētas reljefs ir kalnains;
  • pilsētas teritoriju šķērso dzelzceļa līnija Rīga-Lugaži un upe Gauja, kuru šķērsošanas vietas neatbilst parametriem, lai izbūvētu veloceliņus;
  • Cēsis ir sena pilsēta, kas maz cietusi pasaules karos, tāpēc saglabājies vēsturiskais pilsētas ielu un ceļu tīkls, kurā vēsturiski nav plānota veloceliņu attīstība, tāpēc ir ļoti grūti plānot un izbūvēt velo infrastruktūru esošajos ielu parametros.

Šobrīd velo transports Cēsīs vairāk tiek izmantots kā atpūtas, sporta un tūrisma līdzeklis, nevis kā ikdienas transporta līdzeklis.

Aktuālās problēmas

Galvenās problēmas saistībā ar transporta plūsmas jautājumiem ir:

  1. pilsētas ielu vēsturiskais plānojums, kas nav piemērots lielas transporta plūsmas uzņemšanai;
  2. dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži un Gaujas šķērsošanas kvantitāte un kvalitāte;
  3. pilsētas transporta otrā un trešā loka un apvedceļa trūkums, kā rezultātā transporta kustība virzās caur pilsētas centrālo daļu, tai skaitā vēsturisko centru;
  4. kustības augstās intensitātes rezultātā pilsētas centrālajā daļā ir augsts ceļu satiksmes negadījumu skaits;
  5. velo un gājēju infrastruktūras kvalitāte ir nepietiekama, tāpēc velo braucēju un gājēju drošība ir zema;
  6. lielu auto stāvlaukumu piedāvājuma trūkums pilsētas centrālajā daļa, tajā skaitā ap vēsturisko centru, tādējādi ar stāvošām automašīnām tiek noslogotas pilsētas centrālās daļas ielas un pagalmi, kas apgrūtina drošu ceļu satiksmes kustību;
  7. lielākajā pilsētas daļā ielu un piebraucamo ceļu virsmas stāvokļa kvalitāte ir zema, līdz ar to ceļu satiksmes drošība tiek pazemināta;
  8. transporta kustību negatīvi ietekmē ielu un piebraucamo pārskatāmība un apgaismojuma nepietiekamība vai neesamība.
 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv