Pašreiz esat atvēruši iepriekšējo lapas versiju - un tāpēc informācija var būt novecojusi. Ieteicams skatīt jauno lapas versiju: www.cesis.lv.

    
              LV    RUS    ENG    GER    Svētdiena, 2019.gada 15.septembris   Vārda dienu svin: Sandra, Sondra, Gunvaldis, Gunvaris
  
 Par Cēsu novadu
 Pašvaldība
  » Cēsu novada pašvaldība
  » Vaives pagasta pārvalde
  » Publiskie iepirkumi
  » Vakances, izsoles, konkursi
  » Sabiedriskās apspriešanas, pētījumi
  » Attīstības plānošana
  - Cēsu pilsētas Attīstības programma 2008.-2014.gadam
  - Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam
  -- Grozījumi
  -- Apraksta daļa
  -- Apbūves noteikumi
  -- Kartografiskais materiāls
  - Investīciju teritorijas
  - Nodarbinātība
  - Detālplānojumi
  - Iesniegumi/veidlapas
  - Citi attīstības dokumenti
  - Vaives pagasta teritorijas plānojums
  » Projekti
  » Avīze "Cēsu Vēstis"
  » Vaives vēstis
 Tūrisms
 Sociālā palīdzība
 Kultūra
 Izglītība
 Sports
 Uzņēmējdarbība









Septembris 2019

P O T C P S S
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30  
  << >> 









Top.LV

Latvijas Reitingi
















> Pašvaldība> Attīstības plānošana> Cēsu pilsētas teritorijas plānojums 2005.-2017.gadam> Apraksta daļa> Aizsargjoslas

- Cēsu un tuvākās apkārtnes ģeomorfoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi.
- Ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi
- Hidroģeoloģiskie apstākļi
- Ievads
- Teritorijas plānojuma pamatprincipi un Cēsu pilsētas vērtības
- Pilsētas vēsturiskā attīstība
- Cēsu pilsētas administratīvās robežas
- Cilvēkresursi
- Dabas apstākļi
- Mūsdienu eksogēnie ģeoloģiskie procesi un to izpausme
- Inženierģeoloģiskā rajonēšana
- Dabas pamatne, ainaviskā telpa, īpaši aizsargājamās teritorijas
- Kultūrvēsturiskais mantojums
- Mazdārziņi
- Antropogēno slodžu analīze
- Potenciāli piesārņotās vietas Cēsu pilsētā
- Atkritumu saimniecība
- Ūdens saimniecība
- Sadzīves kanalizācijas sistēma
- Lietus ūdeņu kanalizācija
- Siltumapgādes sistēma
- Dabas gāzes apgādes sistēma
- Elektroapgādes sistēma
- Pilsētas ielu un laukumu apgaismojuma sistēma
- Telekomunikāciju infrastruktūra
- Mājoklis
- Esošā situācija
- Nākotnes priekšlikumi
- Izglītības infrastruktūra
- Kultūras, sporta, tūrisma un rekreācijas infrastruktūra
- Sociālā aprūpes un veselības aizsardzības infrastruktūra
- Aizsargjoslas
- Teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus
- Cēsu pilsētas zemes vērtību zonējums
- Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas
- Cēsu pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajās zonās atļautās izmantošanas
- Teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana neatbilst plānotajai (atļautajai) izmantošanai

Aizsargjoslas


13.Aizsargjoslas


Tiek noteiktas pamatojoties uz 05.02.1997 gadā pieņemto “Aizsargjoslu likumu” (grozījumi 21.02.2002. un 19.06.2003). Aizsargjoslas - noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida dabiskus un mākslīgus objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes;

Teritorijas plānojumā tiek atzīmēti sekojoši aizsargjoslu veidi:

  1. vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas;
  2. ekspluatācijas aizsargjoslas;
  3. sanitārās aizsargjoslas;
  4. drošības aizsargjoslas;

Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.

Šīs aizsargjoslas par saviem līdzekļiem kārtībā uztur zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Cēsu pilsētā noteikti sekojoši vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu veidi (Skatīt „Aizsargjoslu shēmu”, 27.kartogrāfisko lapu):

Virszemes ūdens objektu aizsargjoslas
Virszemes ūdens objektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdens tecēm un mākslīgiem ūdens objektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.
Saskaņā ar “Aizsargjoslu likumu” un pamatojoties uz Cēsu pilsētas domes 2002. gada 13. jūnija lēmumu (prot.nr.15, §21), Gaujas aizsargjosla Cēsu pilsētas administratīvās teritorijas robežās sakrīt ar Gaujas dabas lieguma zonas robežu atbilstoši “Gaujas Nacionālā parka likumam”.
Vinterupītei (Glūdai) no Miera ielas līdz ietekai Siļķupītē, Pirtsupītei no Dārzniecības ielas līdz ietekai Siļķupītē, Siļķupītei no Festivāla ielas līdz ietekai Gaujā,— tiek noteikta 10 metrus plata aizsargjosla katrā krastā.
Pils parka dīķim, Maija parka dīķim, Dubinskas dīķiem, Avotu ielejas parka dīķim (līdz 10 hektāriem lielām ūdenstilpēm) — tiek noteikta 10 metrus plata josla pa perimetru.

Aizsargjoslas ap purviem
Aizsargjoslas ap purviem noteiktas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un stabilizētu mitruma režīmu meža un purvu saskares (pārejas) zonā.
Aizsargjoslas platums ap Blusu purvu - 20 metru josla.

Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem
Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem noteiktas, lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz nekustamiem kultūras pieminekļiem.
Aizsargjoslas nosaka vadoties pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr.392 (15.07.2003) “Kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas metodika”, kas izdota saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmo daļu.
Kultūras pieminekļu aizsardzības zonu nosaka atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas apstiprinātam aizsardzības zonas projektam.
Tā kā Cēsu pilsētā ap kultūras pieminekļiem aizsardzības zonas nav noteiktas atbilstoši izstrādātajiem un apstiprinātajiem aizsardzības zonu projektiem, pilsētas teritorijas plānojumā, atbilstoši likuma ”Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 23. pantam un „Aizsargjoslu likuma” 8. pantam, pieņemta un grafiski uzrādīta aizsardzības zona minimālā 100 metru platumā ap valsts aizsargājamajiem kultūras pieminekļiem (neatkarīgi no to vērtības grupas).

Ap vietējās nozīmes kultūras objektiem

Ap vietējas nozīmes kultūrvēsturiskajiem objektiem, kurus 2003.gadā apsekoja un izvērtēja darba grupa tiek noteikta aizsargjosla, kas sakrīt ar īpašuma, uz kura atrodas kultūras piemineklis, zemes gabala robežām.,
Vietējās nozīmes kultūrvēsturisko pieminekļu uzturēšanas un sakopšanas noteikumus ir paredzēts definēt Cēsu pilsētas saistošajos noteikumos un individuāli noslēgtajos apsaimniekošanas līgumos starp Cēsu pilsētas domi un objekta īpašnieku.

Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka pēc Veselības aizsardzības ministrijas izstrādātajiem 2004.gada 20.janvāra MK noteikumiem Nr. 43. “Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika”. “Aizsargjoslu likums” paredz aizsargjoslu katrai ūdens ņemšanas vietai.

Aizsargjoslu noteikšanu un saskaņošanu ar Valsts ģeoloģijas dienestu un attiecīgo valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” filiāli, kā arī pašvaldības informēšanu par tās teritorijā esošās aizsargjoslas noteikšanu nodrošina ūdens ņemšanas vietas īpašnieks vai lietotājs.

Stingra režīma aizsargjoslas nosaka atbilstoši ūdens horizonta dabiskās aizsargātības pakāpei. Bakterioloģisko aizsargjoslu aprēķina tādu, lai ūdens dabiskās plūsmas laikā līdz ūdens ņemšanas vietai mikroorganismu izdzīvošanas laiks nepārsniegtu artēziskā ūdens horizontam — 200 diennaktis. Ķīmisko aizsargjoslu aprēķina, lai ūdens ķīmiska piesārņošana ūdens ņemšanas vietā tās ekspluatācijas laikā nebūtu iespējama un ūdens kvalitāte atbilstu dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo pazemes ūdeņu ūdens kvalitātes normatīviem.

Ļoti labi aizsargātam ūdens horizontam, kāds ir Gaujas ūdens horizonts Cēsu pilsētā, kur maz caurlaidīgo nogulumu biezums ir lielāks par 20 metriem, stingrā režīma aizsargjoslas rādiuss ir 10 metri, bakterioloģiskās aizsargjoslas rādiuss 35, ķīmiskās aizsargjoslas rādiuss –240m. Pļaviņu ūdens horizonta ūdens ņemšanas vietām, kurā ūdens vāji caurlaidīgo iežu biezums mazāks par 10 m stigrā režīma aizsargjoslas rādiuss ir 30-50m, bakterioloģiskās aizsargjoslas rādiuss ir 50m , ķīmiskās- 340 m

Ekspluatācijā esošas ūdens ņemšanas vietas Cēsu pilsētā ar stingrā režīma aizsargjoslu 30 m: Nav
Ekspluatācijā esošas ūdens ņemšanas vietas Cēsu pilsētā ar stingrā režīma aizsargjoslu 10 m:

Npk.

Adrese

Urbšanas gads

dziļums

1.

Upes iela 21

2000

130

2.

Upes iela 21

2000

131

3.

Upes iela 21

2000

132

4.

Upes iela 21

2000

134

19.

Valmieras iela 20

1968

130

20.

Rūpniecības iela 13 (Cēsu siltumtīkli)

1986

130

21.

Rūpniecības iela 13 (Cēsu siltumtīkli)

1986

130

23.

Aldaru laukums 1; A/S “Cēsu alus”

2000

175

24.

Aldaru laukums 1; A/S “Cēsu alus”

2000

175

27.

Gaujas iela 88

1967

70

28.

Cepļu iela 18

1957

68.45

32.

Cīrulīšu iela 68

1999

135

33.

Cīrulīšu iela 63

1981

156

34.

Sīļu iela 4

1975

150

36.

Miera iela 19 (Ruks)

1960

120

37.

Miera iela 19 (Ruks)

1985

130

38.

Krūmiņa iela 5 (Ruks)

1972

120

39.

Gaujas iela 16/18

1997

128

50.

Jāņa Poruka iela 8, CATA

1954

21

51.

Lapsu iela 46 A (Riepnieks)

   

53.

Ābolu iela 12

2004

 

61.

Piebalgas iela 81 (Saulrīti, pie sporta nama)

1980

125

62.

Jāņa Poruka iela 47

1966

20

63.

Vilku iela 14

1987

122

64.

Svētavots

-

avots

65.

Ata Kronvalda iela 24

1986

131

66.

Vaives iela 31

1984

470

67.

Cīrulīši (Venden)

1984

552

68..

Cīrulīši (Venden)

1991

470

Mežu aizsargjoslas ap pilsētu
Mežu aizsargjoslas ap pilsētu tiek noteiktas, lai nodrošinātu pilsētas iedzīvotājiem atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus, kā arī lai samazinātu vai kompensētu pilsētas negatīvo ietekmi uz vidi.

Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.263 (pieņemti 19.06.2001), Cēsu pilsētas iedzīvotāju interesēm, kā arī dabas daudzveidības saglabāšanas interesēm, saskaņojot ar apkārtējo pašvaldību padomēm, ar Cēsu pilsētas domes lēmumu (2002.gada 27. jūnijs, protokols Nr.16) apstiprinātas mežu aizsargjoslas, kurās aizliegts veidot kailcirtes.
Noteiktās mežu aizsargjoslas ir šādas (skatīt „Cēsu pilsētas mežu aizsargjoslas shēma”, 30.kartogrāfisko lapu).

Ziemeļu zona – 863 ha

  • no Lenču ielas pie Meža kapiem pa pilsētas robežu līdz ceļam gar “Benčiem”,
  • no “Benčiem” pa ceļu ZA virzienā līdz ceļam no Cēsīm uz Pielekšiem,
  • pa ceļu uz Pielekšiem līdz pagriezienam uz Ērgļu klintīm,
  • pa ceļu uz Ērgļu klintīm līdz “Brīvniekiem”,
  • no “Brīvniekiem” pa ceļu gar “”Ramātiem” un “Pušklaipiem” līdz ceļam Cēsis – Rāmnieki,
  • pa Cēsu – Rāmnieku ceļu Cēsu virzienā līdz pagriezienam uz bijušo sūkņu staciju pie Niniera ezera,
  • no bijušās sūkņu stacijas pie Niniera ezera pa ceļu līdz “Vecmeslu” mājām,
  • no “Vecmeslu” mājām līdz SIA ”Staļi”,
  • no SIA ”Staļi” pa celiņu uz “Buļiem”,
  • no “Buļiem” pa Birzes un Lenču ielām līdz pilsētas robežai pie Meža kapiem.

Austrumu zona – 263 ha:

  • no Cēsu apvedceļa krustojuma ar Cēsu – Priekuļu ceļu Priekuļu virzienā līdz pagriezienam uz Veismaņiem,
  • pa ceļu uz Veismaņiem līdz pagriezienam uz “Apiņiem”,
  • pa iebraucamo ceļu līdz “Apiņiem”,
  • no “Apiņiem” D virzienā caur meža masīvu līdz Vaives pagasta robežai,
  • pa Priekuļu – Vaives pagastu robežu līdz elektropārvades līnijai LN Nr.105,
  • pa elektropārvades līniju LN Nr.105 līdz Cēsu-Krīvu ceļam,
  • pa Cēsu – Krīvu ceļu Cēsu virzienā līdz Cēsu robežai,
  • pa Cēsu robežu Z virzienā līdz maģistrālajai elektropārvades līnijai pie “Purmaļiem”,
  • pa maģistrālo elektropārvades līniju DA virzienā līdz Cēsu apvedceļam,
  • pa Cēsu apvedceļu līdz krustojumam ar Cēsu – Priekuļu ceļu.

Dienvidu zona – 312 ha :

  • no ceļu krustojuma pie Meijermuižas pa ceļu DA virzienā līdz Cēsu – Kārļu ceļam,
  • pa ceļu virzienā uz Kārļiem līdz Rakšupītei,
  • pa Rakšupīti līdz ceļam gar “Rakstiem”,
  • pa ceļu no “Rakstiem” Cēsu virzienā gar “Vāļiem” līdz ceļu krustojumam pie Meijermuižas.

Ekspluatācijas aizsargjoslas
Tiek noteiktas gar transporta, telekomunikāciju un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.

Ekspluatācijas aizsargjoslas par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, bet saskaņā ar savstarpēju vienošanos var deleģēt zemes īpašniekam vai lietotājam.

Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai. Kārtību, kādā uzturamas aizsargjoslas gar ielām pilsētās, nosaka apbūves noteikumi. Aizsargjoslās mežos gar autoceļu un dzelzceļu zemes nodalījuma joslas ārējām malām jāizveido mineralizēta pretuguns josla ne mazāk kā 1,5 metru platumā, un tā ik gadu jāatjauno. Aizsargjoslās ietilpstošās dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ugunsdrošā stāvoklī uztur publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

Aizsargjoslu noteikšanu ap autoceļiem reglamentē 2001. gada MK noteikumi Nr. 162. “Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika”. Aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem pilsētā atzīmē  zemesgabalu  plānos  kā   sarkano  līniju  (esoša  vai  projektēta  ielas   robeža)  un  būvlaidi  (līnija, kas  nosaka  attālumu   no  sarkanās  līnijas  līdz  apbūvei).  

Dzelzceļa aizsargjoslas noteikšanu reglamentē 1998.gada 15.decembra MK Noteikumi Nr. 457 “Dzelzceļa aizsargjoslu noteikšanas metodika".

Dzelzceļa aizsargjoslas robežās noteiktas saskaņā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes lēmumiem par dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežu mainīšanu un ievērojot dzelzceļam piegulošo objektu teritoriju robežas.

Aizsargjoslas gar telekomunikāciju līnijām
Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības telekomunikāciju līnijām un to iekārtām tiek noteiktas, lai nodrošinātu to maksimālu aizsardzību no cilvēka, dabas vai citu faktoru nevēlamas ietekmes, kuras rezultātā var tikt traucēta sakaru līniju normāla darbība, radīti zaudējumi tautsaimniecībai un valstij.

Aizsargjoslām gar telekomunikāciju līnijām ir šāds platums:

  • gar apakšzemes  kabeļu, gaisvadu  un  radiofikācijas  telekomunikāciju līnijām – zemes  gabals  un  gaisa  telpa  telekomunikāciju līnijas augstumā, ko  norobežo  nosacītas  vertikālas  plaknes  telekomunikāciju līnijas katrā  pusē  2,5 m  attālumā  no  apakšzemes  kabeļu  līnijas  vai no  gaisvadu  līnijas  ass;
  • stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums nav lielāks par 4 metriem, - 2,5 metri katrā pusē no līnijas ass līdz koku zariem;
  • vietās, kur  iespējami  bieži  koku  krišanas  gadījumi, stigas  platums  nedrīkst  būt  mazāks  par  stādījumu  vidējo  augstumu  katrā  sakaru  līnijas  pusē.
  • vietās, kur iespējami bieži koku krišanas gadījumi, stigas platums nedrīkst būt mazāks par stādījumu vidējo augstumu katrā telekomunikāciju līnijas pusē. Atsevišķi koki vai koku grupas, kas aug stigas malās, jānocērt, ja to augstums ir lielāks nekā stādījumu vidējais augstums.

Ja gaisvadu telekomunikāciju līnija šķērso parkus, dārzus vai rezervātus, pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgajiem uzņēmumiem, organizācijām vai institūcijām atļauts noteikt mazāku stigas platumu.

Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem
Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.
Aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem pilsētā ir šāds platums:

  • gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām - zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no malējā vada elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu:

Spriegums

Aizsargjosla (m)

līdz 20 kilovoltiem

2 metri

no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem

4 metri

virs 110 kilovoltiem

8 metri

  • gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām - zemes gabals vai gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass;
  • ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem, transformatoru apakšstacijām - zemes gabals un gaisa telpa 1 metra attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas.

Aizsargjoslas gar siltumtīkliem
Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

Aizsargjoslām gar siltumtīkliem ir šāds minimālais platums:

  • gar siltumtrasēm kanālos vai tuneļos - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes 2 metru attālumā katrā pusē no kanāla vai tuneļa ārmalas;
  • gar bezkanālu siltumtrasēm zemē - zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas un kuru norobežo nosacītas vertikālas plaknes 5 metru attālumā katrā pusē no apvalka ārmalas; šādas siltumtrases ir izbūvētas gar Rūpniecības, Edvarta Treimaņa-Zvārguļa, Valmieras ielām, no Vaļņu 15 līdz Leona Paegles 4b, no Zvirbuļu 17 līdz Ķiršu 10, no Loka 3 līdz Birzes 31, no Rīgas 5 līdz Vēstures muzejam, no Lillijas līdz Saules- Vaives- Vilku- Lāču ielu kvartāliem
  • ap siltumvadiem gaisā, sadales iekārtām un siltuma punktiem - zemes gabals un gaisa telpa 1 metra attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas. Šādas virszemes siltumtrases iet pa Palmu ielu līdz CSDD un no Vaives ielas līdz Ata Kronvalda ielai 31.

Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm
Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu meliorācijas būvju un ierīču ekspluatāciju un drošību. Cēsu pilsētā nav konstatētas valsts nozīmes meliorācijas ēkas un būves.
Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizāciju tīkliem
Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību.

Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem teritorijas plānojumā ir sekojošs minimālais platums:

  • gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem - 5 metri katrā pusē no cauruļvada malas; ūdensvada spiedvadi ir izvietoti atbilstoši pielikuma ūdensvada shēmai, aizsargjoslu shēmā nav iezīmēti. Kanalizācijas spiedvadu aizsargjoslas iezīmētas aizsargjoslu shēmā.
  • gar pašteces kanalizācijas vadiem - 3 metri katrā pusē no cauruļvada malas; pašteces kanalizācijas vadu izvietojums iezīmēts ūdensvadu un kanalizācijas shēmā.
  • kanalizācijas sūkņu stacijām Krasta ielā 15 un Cīrulīšu ielā 72, tiek noteikta aizsargjosla 5 m rādiusā ap tām (drīzumā plānota jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas būvniecība Cīrulīšu 68A, kurai būs nepieciešams noteikt aizsargjoslu, bet sūkņu stacijai Cīrulīšu ielā 72 aizsargjoslu atcelt).
  • ap ūdenstorņiem Uzvaras bulvārī 5 un Vaives ielā 20B, virszemes ūdens rezervuāriem un ūdens spiediena paaugstināšanas sūkņu staciju L. Paegles ielā 2A un ūdens apstrādes staciju Lenču ielā 27, tiek noteikta aizsargjosla 5 m rādiusā ap katru objektu.

Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem
Aizsargjoslas nosaka, lai nodrošinātu ģeodēzisko punktu ilgstošu saglabāšanos un stabilitāti. Cēsu pilsētā ir izvērsts ģeodēzisko punktu tīklojums. Ap ģeodēziskajiem punktiem tiek noteikta aizsargjosla 1 m rādiusā no konstrukcijas ārējās malas.
Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm
Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības gāzes vadiem, to iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzes vadu, to iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību.
Aizsargjoslas nosaka vadoties pēc Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobrī noteikumiem Nr.413. “Ekspluatācijas aizsargjoslu ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika“.

Minimālais  platums :

  • gar  gāzes  vadiem -  zemes  gabals  un  gaisa  telpa, ko  norobežo  nosacītas  vertikālas  plaknes  katrā  pusē  no  gāzes  vada  ass  gāzes  vadam  ar  spiedienu:

Spiediens vadā

Aizsargjosla (m)

līdz  500  dekapaskāliem

2,0

no  500  dekapaskāliem līdz  0,3 megapask.

4,0

no  0,3  līdz  0,6  megapask.

7,0

  • ap  gāzes  vadu  iekārtām  un  būvēm, gāzes  noliktavām  un  krātuvēm – zemes gabals  un  gaisa  telpa, ko  norobežo  nosacītas  vertikālas  plaknes  katrā  pusē  no  to iežogojuma  vai  norobežojošām  konstrukcijām:

Objekts

Aizsargjosla (m)

ap  gāzes  regulēšanas  punktiem  ēkās  vai  skapjos

10

ap  gāzes  balonu  grupu  iekārtām

10

ap  automobiļu  gāzes  uzpildes  stacijām

10

ap gāzes individuālajiem regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu 0,3 megapaskāli -

4

ap gāzes individuālajiem regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu 0,6 megapaskāli -

7

ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām -

10

ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām

10

pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumam

4 metri no zemējuma kontūra

Teritorijas plānojuma shēmā attēlotas 7 m aizsargjoslas ap I kategorijas augstā spiediena gāzes vadiem ar spiedienu līdz 4 bar, (gāzes regulēšanas punktiem Rūpniecības ielā 13, Lapsu ielā 24A un Saules ielā 28). Bez šiem punktiem Cēsīs ir arī skapjveida gāzes regulēšanas punkti, kuri nav atzīmēti aizsargjoslu shēmā:

Nr.p.k.

SGRP Nr.

Adrese

Kā īpašumā atrodas

1

1C

Cēsis, Saules iela 28

LG

2

2C

Cēsis, Lapsu 23

LG

3

3C

Cēsis, Saules 7

LG

4

4C

Cēsis, Piebalgas 11

LG

5

5C

Cēsis, Bērzaines 36

LG

6

6C

Cēsis, Zvirbuļu 3

LG

7

7C

Cēsis, Kovārņu 28

LG

8

8C

Cēsis, Viestura iela

LG

9

9C

Cēsis, Bērzaines 34

LG

10

13C

Cēsis, Vaives 2a

LG

11

17C

Cēsis, Pils iela 5

LG

12

18C

Cēsis, Ezera iela 6

LG

13

19C

Cēsis, Akmens iela 6

LG

14

20C

Cēsis, Loka iela 3

LG

15

21C

Cēsis, Valmieras iela 23B

LG

16

23C

Cēsis, Lāču iela 10

Pašvaldība

17

24C

Cēsis, Lapsu iela 17

īpašn.

18

25C

Cēsis, Vaļņu iela 29/31

īpašn.

19

26C

Cēsis, Pils laukums 15

īpašn.

20

27C

Cēsis, Piebalgas iela 89

LG

21

N

Cēsis, Bērzaines iela 15

īpašn.

22

N

Cēsis, Turaidas iela 3

īpašn.

23

N

Cēsis, Kovārņu iela 29

īpašn.

24

N

Cēsis, Gaujas iela 21B

īpašn.

Ap sašķidrinātās propāna gāzes balonu noliktavu Saules ielā 9 aizsargjoslas platums 10 m. Ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām Valmieras ielā 12 un Valmieras ielā 4 aizsargjoslas platums 10m.
Ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām Lenču ielā 46A aizsargjosla ir 10 m. Paredzēts, ka 2005. gada rudenī šī ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu grupa tiks likvidēta, jo rajonu apgādās ar dabas gāzi.

Sanitārās aizsargjoslas

Sanitārās aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir noteiktas paaugstinātas sanitārās prasības. To galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana.

Aizsargjoslas ap kapsētām

Aizsargjoslas ap kapsētām tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos. Aizsargjoslas par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Lejas kapiem, Turku kapiem, Vācu kapiem un Lauciņu kapiem aizsargjosla nav nepieciešama, jo apbedījumi šajos kapos nenotiek vairāk kā 25 gadus. Bērzaines kapiem un Meža kapiem aizsargjoslas platums noteikts 300 m no kapsētu teritorijas ārējās robežas.

Aizsargjoslas platumu nosaka 1998. gada 29. decembra Noteikumi Nr. 502 “Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika” .
Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām
Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos.
Aizsargjoslas par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Cēsu pilsētas dome, vadoties no reālās situācijas dabā, ir noteikusi koriģētu aizsargjoslu ap sīkdzīvnieku kapsētu Rīgas ielā 105. Aizsargjosla tiek noteikta gar dzelzceļa līniju Rīga-Lugaži no vienas puses un 250m liela aizsargjosla no otras puses. Minētās korekcijas ir skaņotas ar Valmieras reģionālo vides pārvaldi (Cēsu domes vēstule 07.07.2004 Nr.1-23/1148, VRVP atbilde 23.07.2004 Nr.6-4/2014).

Ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām aizsargjoslas platumu nosaka atbilstoši no izmantotās tehnoloģijas un iekārtas tehniskajam raksturojumam:

    • attīrīšanas iekārtām ar slēgtu apstrādi visā ciklā bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai -50 metri;
    • atklātām notekūdeņu apstrādes tilpnēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai —100 metri;
    • atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem — 200 metri;
      filtrācijas laukiem — 50 metri

Teritorijas plānojumā tiek noteiktas aizsargjoslas ap sekojošām notekūdens attīrīšanas iekārtām (skatīt „Aizsargjoslu shēmu”, 27.kartogrāfisko lapu un numerāciju tajā):

      1. Birzes ielā 2 ( SIA “East-West-Trans”- Cēsu naftas bāzes lietus ūdens NAI )- 100 m- nr.shēmā 16;
      2. Mūrlejas ielā 1 (Sarkanā Krusta slimnīcas saimnieciskās kanalizācijas filtrācijas lauks)- 50 m – nr.shēmā 26;
      3. Dzirnavu ielā 45 (Bērnu sanatorijas “Gaujaslīči” lokālās attīrīšanas iekārtas)-50 m – nr.shēmā 5;
      4. Piebalgas ielā 54 – mehāniskās un bioloģiskās attīrīšanas iekārtas no Saulrītu rūpnieciskā rajona uzņēmumiem - 100m, iekārtas paredzēts likvidēt, pieslēdzot Saulrītu rūpniecisko rajonu centralizētajai kanalizācijas sistēmai – nr.shēmā 71;
      5. Jāņa Poruka ielā 8 - A/S “CATA” notekūdens attīrīšanas iekārtas no automobiļu mazgāšanas - 50 m – nr.shēmā 49;
      6. Jāņa Poruka ielā 8 - A/S “CATA” lietus ūdens notekūdens attīrīšanas iekārtas, 50 m – nr.shēmā 49;
      7. Gaujas ielā 68A, SIA „5 – ATU” , lokālās lietus ūdens attīrīšanas ietaises – 100 m – nr.shēmā 29;
      8. Palejas ielā 22 (A/S “Ruks” lokālās ražošanas NAI - 100 m – nr.shēmā 35;
      9. Sadzīves NAI Alkšņu ielā 4, 50 m – nr.shēmā 73;
      10. Lokālās rūpnieciskā notekūdens attīrīšanas iekārtas, Lapsu 46, 50 m – nr.shēmā 74;
      11. NBS atpūtas bāzes ”Gaujaslīči” lokālās attīrīšanas iekārtas Dzirnavu ielā 52/54 – nr.shēmā 75.

Drošības aizsargjosla

Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu un krātuvju, aizsprostu un to tuvumā esošo objektu drošību to ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību. LR MK 1998. gada noteikumi Nr. 414. “Drošības aizsargjoslu ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika” reglamentē drošības prasības, kā arī vides un cilvēka aizsardzības prasības.

Aizsargjoslām ap naftas, naftas produktu vadiem un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem ir sekojošs minimālais platums:

  1. gar cauruļvadu trasēm — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 25 metru attālumā no cauruļvada ass;
  2. ap tilpēm, kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 50 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām;
  3. ap galvenajām un starpposmu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, naftas un naftas produktu uzsildīšanas punktiem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 100 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām.

Balstoties uz šiem likumdošanas normatīviem Cēsu pilsētā naftas bāzei Birzes ielā 2 tiek noteikta 100 m aizsargjosla no rezervuāru parka un iepildīšanas un izliešanas estakādēm.

Teritorijas plānojums paredz:

  • aizsargjoslu iezīmēšanu zemes īpašumu vai lietojuma plānos saskaņā ar likumu “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”;
  • aprobežojumu ierakstīšanu zemesgrāmatā, ja aizsargjosla atrodas uz īpašumā esoša zemes gabala;
  • aizsargjoslu uzturēšanu kārtībā;
  • nepieciešamības gadījumā aizsargjoslu iezīmēšanu dabā ar īpašām aizsargjoslu noteikšanas metodikā paredzētām zīmēm.
 




© Cēsu novada pašvaldība, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālrunis 64161800, fax 64161801, e-pasts: iac@dome.cesis.lv. izstrādāts: evolution.lv